Būvniecības kvalitāte
PROVIDUS piedāvā iepazīties ar būvniecības nozares ekspertes Ilzes Ošas ziņojumu par 2017. gadā paveikto, ministrijām uzdoto uzdevumu izpildi un vērtējumu par izmaiņām nozarē kopš 2014. gada, kā arī ar ekspertu un atbildīgo institūciju komentāriem par konkrētu uzdevumu izpildi:
Lai arī būvniecības norise kopš traģēdijas, raugoties no likuma viedokļa, piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, tomēr, Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu un būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās uzraudzības noteikumu īstenošana praksē nenotiek pietiekami mērķtiecīgi, lai sasniegtu gan noteiktam klientam, gan sabiedrībai labāko mērķi.
No sabiedrības drošības viedokļa redzamākais paveiktais saistīts ar publisku ēku būvniecības un ekspluatācijas efektīvāku kontroli, ko veic izveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs. Arī būvniecībā nodarbināto atbildīgo speciālistu (projektētāju, būvdarbu veicēju, būvuzraugu un ekspertu) darbības uzraudzībai un darba kvalitātes kontrolei būtiski pilnveidota likumdošana. Nozīmīgs solis procesu caurspīdīguma un efektīvas uzraudzības sistēmas ieviešanai dzīvē ir Būvniecības informācijas sistēma (BIS). Tomēr darbs pie uzlabojumiem tajā turpināms.
Vēl pirms nepieciešamo atļauju saņemšanas būvniecības pasūtītājam ir detalizēti jāzina savas vajadzības būvniecības ieceres realizācijai. Taču ne vienmēr ir iespējams apzināt visu nepieciešamo kvalitatīvas ieceres sagatavošanai, tāpēc obligāta principa „Konsultē vispirms” ieviešana pirms būvniecības ieceres dokumentu sagatavošanas sekmētu dokumentu atbilstošu izstrādi un novērstu šķēršļus un kavējumus ieceres tālākai veiksmīgai realizācijai.
Būtiski arī, lai visi būvniecībā iesaistītie - gan iestādes, gan speciālisti - savu darbu plānotu, īstenotu un kontrolētu, piemērojot vienādus noteikumus. Ne tikai vienā projektā, bet, plašāk, visā nozarē. Piemēram, domājot par secību, kādā veicami plānotie darbi, tehnoloģijām, kādas piemērojamas, tos veicot vai novērtējot paveiktā apjomu. Lēmumu pieņemšanai un uzraudzībai jātiek piemērotai vienādi visā valsts teritorijā. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt un nodrošināt, ka praksē tiek ievēroti un vienādi izprasti standarti projektēšanā, būvniecības procesu vadīšanā, uzraudzībā un ekspertīzē, bet iestādēs visā valsts teritorijā, kas pieņem lēmumus, ir vienotas prasības, izpratne un rīcība līdzīgās situācijās.
Atbalstu var sniegt arī mērķtiecīga elektroniskās Būvniecības informācijas sistēmas izmantošana. Tajā jābūt apkopotām un sabiedrībai pieejamām ziņām par būvspeciālista patstāvīgo praksi jeb darba gaitu, tai skaitā par pārkāpumiem. Atbildīgās iestādes to var izmantot, lai savlaicīgi plānotu un veiktu izlases pārbaudes, piemēram, analizējot noteiktu pārkāpumu un tādejādi mudinot strādāt atbildīgi.
BIS šobrīd nesniedz pienācīgu informāciju, lai būvniecības kontroles darbā iesaistītu arī plašāku sabiedrību. Piemēram, domājot par nozares organizāciju ziņā nodotu paškontroles rīku īstenošanu. Šeit sabiedrības iesaiste var būt izšķiroša, lai izskaustu nepieredzējušu, neatbilstoši strādājošu speciālistu darbu.
Joprojām aktuāls ir jautājums par ģenerāluzņēmēja un tā piesaistīto apakšuzņēmēju sadarbību. Lai arī darba veikšanai būtiskie noteikumi ir obligāti jāiekļauj līgumā starp pasūtītāju un ģenerāluzņēmēju, kas atbildīgs par to, lai pasūtītāja mērķis tiek sasniegts. Tomēr šis pienākums nav attiecināms uz brīdi, kad jau pavisam konkrēts uzdevums nodots apakšuzņēmējam. Tas nozīmē, ka arī apakšuzņēmēja darbs var atšķirties no tā, ko uzņēmies ģenerāluzņēmējs gan attiecībā uz veicamo darbu, gan soda sankcijām vai termiņiem.
Vērtējums par paveikto MK uzdevumu izpilde Vai nozare ir mainījusies