Man, līdzīgi kā daudziem parastiem cilvēkiem, ir vairākas identitātes. Mana pirmā identitāte izriet no RSU iegūtā maģistra grāda politikas zinātnē un pamatdarba PROVIDUS - tādēļ blogoju šeit. Rakstu par cinismu, divkosību, vidējā latvieša pārdzīvojumiem, uzņēmumu korporatīvo kultūru, līdzdalību, feminismu un jaunajiem medijiem. Cita starpā vadu kursus jauniešiem un NVO par sociālajiem medijiem, interešu aizstāvību un interneta rīkiem.
Ja vēlies uzzināt, kas ir mana otrā identitāte, apmeklē curika.lv.
Vai atcerieties to brīdi, kad visur sāka runāt par to, cik svarīgi ir veidot iekrājumus? Tas bija pirms kādiem 3 gadiem, un sekojot ieteikumiem es atvēru savu uzkrājošās apdrošināšanas kontu. Kādu laiku tur konstanti ieskaitīju minimālu naudas summu, bet pēdējā laikā nebija izdevies to turpināt darīt. Nolēmu - jāaiziet apskatīties, kas tur notiek ar to naudu. Izrādās, esmu zaudējusi pusi no ieskaitītās naudas summas, nerunājot par kautkādu tur peļņu. Pirmkārt, par iemeslu tam ir akciju tirgus sabrukums, un otrkārt, tas, ka katru mēnesi es maksāju par šīs naudas lielisko administrēšanu. Pēc tam man bija tikai viena doma: labāk to naudu būtu iztērējusi, vismaz būtu prieks, nevis vilšanās! Lasi
Šajās brīvdienās biju tādā Latvijas nostūrī, uz kurieni ar sabiedrisko transportu var aizbraukt trešdienā, bet atpakaļ – nākamās nedēļas ceturtdienā. Turpceļā braucām garām tur esošajai padomju laikā celto māju postažai, un fonā man bija jāklausās par to, cik agrāk (skaidrs, ka Padomju laikos) tur bija sakārtots, par to, ka tur, kur tagad gruveši, agrāk bija veikals, bet skola, kas agrāk bija rajona labākā vidusskola, tagad ir vāja pamatskola, kur 3.un 4.klases skolēni mācās kopā. Īsāk runājot, viss esot nozagts. Gribējās mesties aizstāvēt ideju par tirgus ekonomiku un neatkarību, bet palika kautkā kauns un nolēmu klusēt. Lasi
Dažādu baznīcu svētulīgo pārstāvju dīvainie prātuļojumi un izdarības ik pa laikam uzpeld publiskajā telpā, atkal un no jauna atgādinot to, kāpēc baznīcai ir jābūt šķirtai no valsts. Lasi
Mani vienmēr ir izbrīnījušas darba vietas (agrāk nācās tādā strādāt), kuras bailēs par to, ka darbinieki atļausies atrauties no saviem tiešajiem darba pienākumiem darba laikā, noslēdz jebkādu pieeju sociālajiem tīkliem (facebook, draugiem, twitter, one.lv u.c.). Lasi
Brīžiem liekas, ka mēs visi esam krīzes skartie, nelaimīgie un neapmierinātie. Kasiere pie kases neapmierināta (jo nezina, kā apmaksāt nākamā mēneša siltuma rēķinu), medmāsa slimnīcā nelaipna (jo zina, ka no šīs nodaļas kādu atlaidīs un tā varbūt būs viņa), kaimiņiene nikna (jo kāds uz ielas nolēma, ka pagrieziena rādītāji ir domāti muļķiem), tantes trolejbusā niknas tāpat vien bez iemesla un tā tālāk un tā joprojām. Lasi
Pirms nedēļas nonācu ļoti nepatīkamā situācijā, kas bija apvienojums emocionāliem, morāliem, finansiāliem un praktiskiem aspektiem. Mana vecmāmiņa ar smagu insultu nonāca slimnīcā, vairs nevienu neatpazina un kļuva daļēji paralizēta. Lasi
Nē, šis nebūs blogs par amerikāņu/sorosiešu/ebreju konspirāciju, pārņemot varu sociālajos tīklos un twitterī. Kāds populārs angļu DJ savā intervijā pavisam nesen teica, ka twitter ir lieliska iespēja izlikties gudrākam, nekā tu patiesībā esi - uzraksti 2 rindiņas ar savu gudro domu un visi domā, ka tev ir daudz vairāk ko teikt, lai gan patiesībā tas ir bijis maksimums, ko tu no sevis esi varējis izspiest. Lasi
Krievi draudzējas ar krieviem, latvieši — ar latviešiem, un tā rezultātā darbojas dažādi aizspriedumi par otru etnisko grupu. Lasi
Šis ir otrais projekta 'Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai' analītiskais ziņojums, kas apkopo LR Saeimas plenārsēžu debašu un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultātus un Latvijas mediju monitoringa rezultātus par 2008. gadu. Lasi
Mediju un saeimas plenārsēžu monitoringa mērķis ir ar teksta analīzes palīdzību identificēt gadījumus, kad tiek izmantotas izslēdzošās (deleģitimējošās) un iekļaujošās (leģitimiējosās) stratēģijas attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām. Izslēdzošo stratēģiju lietošanas gadījumā tiek iedarbināts tas, ko diskursa pētnieki sauc par ‘pieejas kontroles’ mehānismu, caur runas struktūrām veidojot varas attiecības un izslēdzot oponentus un ‘nevēlamas’ grupas. Iekļaujošo stratēģiju gadījumā izteikumu autori izmanto citus valodas mehānismus, kas norāda uz grupas ieguldījumu sabiedrībā vai tās pakārtoto stāvokli, un cenšas leģitimēt grupas tiesības uz klātbūtni publiskajā telpā un politikā. Lasi