Es lepojos ar to, ka esmu politika.lv veterāne, lai gan pēdējo gadu laikā profesionālie pienākumi vairāk ir saistīti ar naudas vākšanu PROVIDUS un tādām interesantām jomām kā attīstības sadarbība un e-demokrātija. Darba dzīvē jau vairāk kā 15 gadus vados pēc moto „nekas nav garantēts, bet viss ir iespējams”, kas uz vecumu brīžiem liekas drusku nogurdinoši, bet kopumā vēl aizvien iedvesmojoši.
No darba brīvajā laikā esmu gardēde, kas izpaužas, piemēram, piemājas dārziņa kopšanā, kulināro piedzīvojumu un recepšu aprakstos manā kulinārajā blogā (http://krista.lv/) un laba ēdiena radīšanā un baudīšanā draugu lokā.
Blogā Ar ko nosist politiķi 18
Politiķi, tāpat kā mušu, varot nosist ar avīzi. Tas izskaidro atsevišķu Latvijas politiķu izmisīgos centienus par katru cenu savā tiešā vai netiešā kontrolē iegūt iespējami vairāk mediju. Lasi
Blogā Politologi, eksperti un citi 31
Latvijas medijos aizvien dziļāk saknes dzen kāda kaitinoša tendence, kas var kļūt īpaši bīstama līdz ar vēlēšanu tuvošanos: cilvēkus, ko žurnālisti aicina komentēt aktuālus notikumus, bieži apzīmē ar mistiskiem, visu-vai-neko neizsakošiem tituliem kā „politologs”, „eksperts” vai „pētnieks”, pilnībā ignorējot viņu profesionālo vai akadēmisko afiliāciju un amatu. Lasi
Blogā Netīrais grāvis 9
Kad pirms pāris nedēļām posos uz Londonu, lai pavadītu 2 mēnešus slavenā britu think-tank jeb “domnīcā” Demos, draugiem un kolēģiem priecīgi klāstīju, cik ļoti gaidu iespēju uz laiku izrauties no Latvijas politikas sastāvējušā “pīļu dīķa” priekšvēlēšanu laikā un smelties iedvesmu cita (augstāka) līmeņa politikas kvalitātes vidē. Man sapņos nerādījās, ka sagadīšanās pēc kļūšu par vērotāju “lielākajai britu konstitucionālajai krīzei kopš Edvarda VIII atkāpšanās no troņa” (FT 16.05.09., citējot leiboristu deputātu), kuras sekas šobrīd vēl grūti prognozēt. Lasi
Blogā Sniegpulkstenīšu teātris 6
Februāra puteņu vidū nedēļas nogalē aizbraucu uz Londonu, lai satiktos ar mīļu draudzeni, pirms viņa uz ilgu laiku dodas prom uz otru pasaules malu. Notika brīnums: pelēkās ziemas debesis pavērās, spīdēja saule un gaiss viscauri bija maigs, silts un pavasarīgi smaržīgs. Skaistie Londonas dārzi un parki pārplūda ar romantiskiem pārīšiem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, suņiem, skrituļotājiem un piknikotājiem, kas visi līksmi svinēja pavasara sākumu. Lasi
Blogā Hello Kitty un citas svarīgas ziņas 21
Vakar vakarā es zaudēju cīņā par televīzijas tālvadību. Ļoti Svarīgas Hokeja Spēles laikā sākās Panorāma, un man ar vīru bija iepriekšēja mutiska vienošanās, ka mēs tomēr skatīsimies ziņas – kā nekā, top jauna valdība, svarīgi taču. Pašu sākumu nokavējām sasodītā hokeja dēļ, paspējām redzēt vien pirmā sižeta asti, kam sekoja pārsteidzošas lietas: interneta lietotāju komentāru, tajā skaitā anonīmu, pārraidīšana pazīstamās Panorāmas mūzikas pavadījumā. Pārdesmit sekundes neticīgi blenzām šajos komentāros (nasing spešl, kā vairums interneta komentāru), tad vīrs man atņēma tālvadību un pārslēdza uz hokeju. Man izdevās pierunāt viņu atslēgt atpakaļ ziņas reklāmas pauzes laikā, kad trāpījām uz sižetu par tukšajiem veikalu logiem, kam par fonu tika izraudzīts Hello Kitty! veikals, piebāzts ar šausmīgi rozā bārbijlietām, kuras visas rotāja apaļa kaķa galva ar banti. Žurnāliste ar pārdevēju runāja par to, ko mazām meitenītēm mammas šajās dienās pērk un secināja, ka salīdzinoši mazākus un lētākus heloukitijus, nu brošiņas un tamlīdzīgi. Es paskatījos pulkstenī un konstatēju, ka nav vēl pagājusi ziņu raidījuma pirmā trešdaļa – šis taču laikam bija otrais vai trešais sižets (atkarībā no tā, vai izvēlamies komentāru pārraidi vērtēt kā sižetu) sabiedriskās televīzijas galvenajā ziņu raidījumā! Lasi
Blogā Astoņpadsmit 8
Pirms astoņpadsmit gadiem man palika 18. Es to dienu atceros ar smeldzi, jo diemžēl man nebija iespējas šo nozīmīgo dzimšanas dienu svinēt uz barikādēm – togad mācījos Amerikā. Aizbraucu 1990. gada vasaras nogalē no Latvijas PSR, Padomju Savienības oficiāli atbalstītā apmaiņas braucienā uz pašu galveno naidnieku valsti, bet atgriezos pēc gada jau brīvā Latvijā. Lasi
Blogā Palīdzi piepildīt politika.lv ar saturu! 30
Droši vien būsiet ievērojuši portālā „dekoratīvo aizkaru“, kas jūs aicina politika.lv atbalstīt ar ziedojumu. Gribu īsi pastāstīt, kāpēc šāds aicinājums. Lasi
Blogā Izmaiņas ir iespējamas? 23
Vakar diskusijā par Latvijas attiecībām ar Krieviju un enerģētisko drošību pēc Krievijas un Gruzijas konflikta, kas notika Rīgas Stradiņa Universitātē, „Itera Latvija” prezidents Juris Savickis cita starpā izteicis šādu domu graudu: Lasi
Blogā Kā runāja zaudētāji 11
Kopš Hilerijas Klintones briljantās, līdz asarām aizkustinošās runas 7. jūnijā, kad viņa atzina savu sakāvi cīņā par Demokrātu partijas prezidenta kandidāta nomināciju, es ar īpašu interesi klausos „zaudētāju” runas. Jo salīdzinājumā ar eiforijas vilni, kura galā pelnīti gavilē uzvarētājs, ir nesalīdzināmi grūtāk visas pasaules priekšā atzīt sakāvi, turklāt to izdarīt cieņpilnā, iedvesmojošā veidā gan pret sevi, gan savu sāncensi, gan saviem atbalstītājiem. Lasi
Blogā Sāra Peilina runā ar Nikolā Sarkozī 20
Pēdējās nedēļās sekojot līdzi ASV Republikāņu partijas viceprezidentes kandidātes Sāras Peilinas gaitām mani pārņem pieaugoši abstulbinoša izbrīna sajūta, vai ir vēl kas atlicis, ko šī politiķe varētu izdarīt, lai pārnestā nozīmē iešautu sev kājā vēl sāpīgāk. Izrādās, ka ir gan: viņai sestdien bija telefona saruna ar kādu vīrieti, kurš angliski runāja ar šarmantu franču akcentu un stādījās priekšā kā Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Lasi