Vakar biju starp tiem 50 tūkstošiem, kas piedalījās Baltijas sirdspukstu skrējienā. Ejot uz skrējienu, kopā ar draugiem pārrunājam, vai katrs piedalījies Baltijas ceļā pirms divdesmit gadiem, kāpēc jā un kāpēc nē, un kur tad katrs stāvējis... Tā, protams, bija sarunu tēma ar visiem paziņām, kas tika satikti tovakar, tāpat kā ar visiem tiem, ar kuriem pēdējo nedēļu laikā pārrunāta gada diena un gaidāmais skrējiens. Zināšanai - man toreiz bija 10 gadi un es stāvēju ar visu savu ģimeni pie Rūjienas benzīntanka. Lasi
Pirms gada biju izstādē Rīgā, kur cita starpā tika izrādītas videoinstalācijas ar sūdzību koriem jeb complaint choir – dažādās valstīs kopā sanākuši dziedātāji, kas radījuši savu sūdzību dziesmu un tad nu izdzied, kas nu katrā vietā ir aktuālāks. Vācijā dzied par sarežģīto nodokļu deklarāciju un mīļākajām apakšbiksēm, kas vairs nav nopērkamas. Somijā sūdzas par to, ka Zviedrija vienmēr somus pārspēj gan hokejā, gan Eirovīzijā; kaimiņš vienmēr ierodoties uz norezervēto saunas laiku pārāk ātri, bet mobilo telefonu zvanu toņi esot nogurdinoši. Lielbritānijā dzied par pārāk lēnu datoru, par pārāk dārgu alu bāros, un algām, kas agrāk bijušas augstākas. ASV dzied par to, ka visi vientuļie vīrieši esot traki, dzīvokļu biedrene pārāk skaļi čāpstinot, bet Čigānā neesot neviena kalna. Visus korus iespējams noklausīties youtube (meklējiet complaint choir), kur, protams, dziesmām ir arī angļu subtitri! Lasi
Man reti izdodas būt Rīgas autoostā, bet piektdien tāds gadījums bija, un kā vienmēr, es izbrīnījos par daudzu cilvēku ‘cieņu’ pret apkārtējiem, konkrēti smēķētājiem, kas, gaidot pie autobusu platformām, padalījās ar cigarešu dūmiem arī ar apkārtējiem. Tas jau nekas, ka pie katra staba ir uzlīmēts norādījums, kas aizliedz tur smēķēt, un pat informācija, ka par smēķēšanas aizlieguma pārkāpšanu šajā sabiedriskajā vietā draud desmit latu sods. Tas viss, kā saka, ir priekš kaķiem, nevis priekš šīm personām. Priekš kaķiem ir arī tie apkārtējo mājieni vai pat pavisam konkrēti izteiktie atgādinājumi, lūgumi nesmēķēt. Smēķēšana turpinās, jo tas taču būtu zem šo personu goda ne tikai ievērot likumus, bet arī respektēt apkārtējo izteiktās, pamatotās prasības. Lasi
Pirms dažām dienām Latvijas Avīzes pēdējā lapā pamanīju interesantu materiālu zem sadaļas Lasītāju balsis ar nosaukumu „Imigrācija jāierobežo”. Profesionālas intereses vadīta, iepazinos ar visiem 11 lasītāju viedokļiem, lai secinātu, ka tiešām – kā arī atzīts materiāla ievadā – neviens no Latvijas Avīzes apzvanītājiem lasītājiem nav izteicis atbalstu imigrantu skaita pieaugumam Latvijā. Lasi
Tikko atgriezos no piecu dienu ceļojuma Ziemeļkipras Turku Republikā, kurai ir gan savs parlaments, gan ministru kabinets, gan prezidents, bet starptautiski to atzīst vien Turcija. Biju starptautisku žurnālistu un pētnieku grupā, ko ielūdza vietējā ārlietu ministrija – lai iepazītu situāciju uz vietas un piedalītos svinīgajos pasākumos par godu 1974.gada 20.jūlijam. To Kipras turki uzskata par saviem nozīmīgākajiem nacionālajiem svētkiem, jo pirms 35 gadiem tieši 20.jūlijā Turcijas armija apturēja Kipras grieķu uzsākto apvērsuma mēģinājumu. Tāpēc 20.jūliju Kipras turki sauc par Miera un Brīvības dienu, ko – pavisam loģiski – grieķi sauc pavisam citādi. Kamēr es raudzījos Kipras turku militārajā parādē, tikmēr Kipras grieķi protestēja pret svinībām otrpus tā saucamajai zaļajai zonai Kipras grieķu pusē. Lasi
Rakstu sērijā par 10 jauno Eiropas Savienības dalībvalstu stāvokli izsakās neatkarīgu ekspertu grupa, apskatot ne tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Eiropas debašu attīstības stadiju, bet arī šo valstu politisko, ekonomisko un sociālo kontekstu ekonomiskās krīzes ietekmē. Lasi
Svaigam gaisam ir liela vērtība. Tiešā un pārnestā nozīmē. Šobrīd, pēc pagājušās nedēļas ziņu karuseļa, izvēdināt galvu būtu vērts ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Vispirms pēcvēlēšanu svētdiena, kas izrādījās klusums pirms vētras. Un tad nu viena ziņa tracinošāka par otru, kā tāda braukāšana pa jautrajiem kalniņiem - ātri augšup, ātri lejā un atkal augšup. Ar sliktu dūšu izraisošu efektu. Ar vēlmi, ar nepieciešamību izkāpt, lai nekļūtu tik slikti, ka jāvemj. Jo karuseļa vadītājs turpinājis griezt jau vairākus mēnešus. Un patiesībā karuselī esam sēdējuši jau dažus gadus. Daļu no tiem, izbaudot, patērējot un izklaidējoties, grimstot patīkamā pašapmānā. Domājot, ka mūsu politiķu lēmumiem ir sekas kaut kādā paralēlajā pasaulē, bet ne uz ikviena iedzīvotāja ikdienu, kā nu ir izrādījies, karuselim drāžoties lejup realitātē. Lasi
Atliek cerēt, ka eirodeputāti tomēr lielāku uzmanību veltīs savu solījumu izpildei, caur Eiropas Parlamentu risinot ekonomiskās problēmas, kas Latviju skārušas tik ļoti, ka etniskie dalījumi būtu jānoliek malā. Lasi
Lasot jaunākos paziņojumus par iespēju mazināt valsts tēriņus, droši vien, ka ne tikai man rodas sajūsma, ka dzīvoju šajā valstī. Vietā, kur ar šiem paziņojumiem tika gaidīts, kamēr paiet vēlēšanas. Nevajag man teikt, ka negaidīja, jo sestdien man nācās sēdēt televīzijas studijā ar pāris valdošajiem, kas (aiz kameras, ārpus žurnālistu ausīm) runāja ko pavisam citu. Lasi
Daudziem migrācijas politika šobrīd šķiet neaktuāla tēma, jo šobrīd situācija ir diametrāli pretēja tai, ko piedzīvojām 2006.-2007.gadā. Atcerēsimies, ka toreiz trūka darba spēka, jo daudzi emigrēja. Bija milzīgas darba sludinājumu kampaņas – ar mega vides reklāmu un televīzijas klipu palīdzību tika meklēti darbinieki! Ieteikmes svari nosvērās par labu darba ņēmējiem, kas izmantoja situāciju, lai ne tikai nostiprinātu savas likumā paredzētās darba tiesības, bet arī pieprasītu visādas ekstras (piemēram, man nācies dzirdēt par gadījumiem, kad nedēļas nogalē strādājošie no darba devēja sagaida klātu galdu). Lasi