Publikācijā apkopti raksti par Eiropas Savienības paplašināšanās diskusijām Latvijā, Čehijā, Polijā, Ukrainā, Maķedonijā un Turcijā. Lasi
Es ilgi domāju, vai vajadzētu rakstīt blogu par plaģiātismu, ar ko pēdējos gados esmu saskārusies dažādās formās dažādu institūciju pārstāvju izpildījumos. Domāju, ka savu cīņu pret plaģiātismu varu izvērst maziem solīšiem. Domāju, ka pietiek ar savu piemēru – korekti atsaucoties uz citu autoru darbiem savā darbā. Skaidroju studentiem, kā vajag strādāt, lai neradītos aizdomas par nekorektu cita autora darba izmantošanu vai pat zagšanu. Skaidroju, ka, ja cilvēks reiz ir pieķerts plaģiātismā un pats nelabo savas kļūdas, tad nav garantijas, ka viņš zags ne tikai tekstu, bet arī idejas, un varbūt kādreiz arī taustāmas lietas. Jo zagšana ir zagšana. Lasi
Svētku radīto garo nedēļas nogali es izmantoju, lai aizbrauktu uz Latgali palīdzēt tīrīt ģimenes īpašuma mežus, un vēlos padalīties ar maniem novērojumiem par manu ilgo ceļu uz turieni. Lasi
Daļa aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju sevī nes rūgtumu, ka ir bijuši spiesti aizbraukt, īpaši krīzes laikā. Kā mobilizēt šos cilvēkus, lai viņi nav pazuduši no Latvijas interešu tīkla? Aizbraukšana var būt kā protests pret to, kas notiek šeit. Lasi
Piektdien uzzinājām, ka pirmais Eiropas Savienības Padomes pastāvīgais priekšsēdētājs – ērtības labad bieži saukts par ES prezidentu – būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Hermanis van Rompejs. Savukārt, pirmā Augstā pārstāve ES ārlietās un drošības politikā –ērtības labad saukta par ES ārlietu ministri - būs līdzšinējā ES Tirdzniecības Komisāre Ketrina Eštone. Lasi
3.novembrī Bratislavā kopā ar kolēģiem no citām Eiropas valstīm diskutējām par jaunajām ES institūcijām un izaicinājumiem, kas sekos pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Vairākas reizes izskanēja cerība, ka jau šodien Čehijas konstitucionālā tiesa nāks klajā ar spriedumu, vai Lisabonas līgums atbilst Čehijas konstitūcijai. Vairākas reizes izskanēja joki par to, ko vēl Čehijas prezidents Vaclavs Klauss varētu izdomāt, lai paildzinātu laiku līdz ratifikācijas dokumenta parakstīšanai. Varbūt viņš varētu teikt, ka vēlas rūpīgi iepazīties ar tiesas spriedumu... Lasi
Lisabonas līguma gadījums turpina dot mācību, kas var notikt, ja no lēmumu pieņemšanas tiek izstumti iedzīvotāji, kas acīmredzami pieprasa iesaistīšanos. Lasi
Vides aizsardzības klubs plānojot 18.novembrī sākt parakstu vākšanu, lai organizētu referendumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Ar tādu ideju medijos izgājis VAK prezidents Arvīds Ulme, uzsverot, ka ar šo akciju veicināšot Latvijas neatkarības atgūšanu. Kā viņš saka intervijā Latvijas Radio, esot „izsmērētas lauku skolas”, decentralizācija esot „aizlaizta krūmos”. Latvija faktiski šobrīd esot kolonizēta valsts. Kolonizācija notiekot no Eiropas Savienības, Austrumiem, Rietumiem, Ķīnas, no visurienes, no kurienes kurienes nāk preces. Atpestīties no šī ļaunā, no šī jūga, esot iespējams tikai tad, ja mēs būtu neatkarīgi, pēc statusa neatkarīgi. Mēs varētu pateikt, ka saindētās vistas no Ķīnas nevar ievest, ka ģenētiski modificētos organismus nevar ievest. Mēs paši noteiktu paši savus likumus nācijas izdzīvošanai. Citviet medijos Ulme arī izteicies par Latvijas zemnieku sāpi, kas ar savu produkciju nevar konkurēt „jo ES citiem dod subsīdijas”. Lasi
Šodien manā kalendārā bija divi zīmīgi notikumi. Latvijas valdības ārkārtas sēde un pirmā jaunā Eiropas Parlamenta sastāva plenārsēde, kur par atkārtotu iecelšanu Komisijas prezidenta amatā cīnījās Žozē Manuels Barozo. Kopš plkst. 14:15 klausījos pirmo (Latvijas Radio tiešraide), un tad plkst. 16:00 pārslēdzos uz otro (EP plenārsēdes tiešraide). Lasi
Vai Jūs esat aizdomājušies, kā mega dimbas apstākļi jau gada laikā ir mainījuši Jūsu un apkārtējo uzvedību ilgstpējīgākas attīstības virzienā? Tas izpaužas pārdomātākos iepirkumos. Piemēram, vannas istabā vairs nekrājas n-tie šampūni un losjoni un nezin vēl kas, kas sapirkts vienkārši tā, pastaigājot pa veikaliem. Piemēram, leduskapji arvien retāk (vai jau vispār nemaz) tiek pielikti ar pārtiku, kas vēlāk tiks izmesta, jo derīguma termiņš pienāca ātrāk nekā iespējas produktu apēst. Tas izpaužas arī tukšajos veikalos, kur retais vairs iepērk mantas tikai tāpēc, ka ir 70% atlaide. Un retais kaut kur lido tikai tāpēc, ka biļetes ir par ķiršu cenu. Tas izpaužas arī rūpīgākā enerģijas izmantošanā, mazāk braucot ar auto, neatstājot datoru vai lampas ieslēgtas bez vajadzības. Tāpat tas izpaužas vēl lielākā mīlestībā pret pašu saaudzēto. Ja pirms dažiem gadiem radu dārzu labumi varbūt tika uzskatīti par dāvanu, kas apgrūtina, jo daļa tiek izmesta, tad tagad dabas veltes preparē un konservē visos veidos. Tiek pirktas un piepildītas saldētavas – augļiem, sēnēm, zivīm... Tiek pirktas sulu spiedes – šogad taču ābolu gads! Un cik nopietns sarunu temats ir dabas velšu vākšana, izmantošana un konservēšana! Jāapmainās ar receptēm un padomiem, jāizstāsta procesa piedzīvojumi, jādalās ar rezultātiem. Skaisti! Lasi