I love to observe societal processes, today and in times long past. Having begun from afar, by acquiring a doctorate in history from Cambridge, I have gradually worked my way to studying the public life of my society, looking for solutions to policy problems and major attitude shifts. Since 2004, I work at the Centre for Public Policy PROVIDUS in Riga, because this is a place where I can indulge my passion for controversy.
An ardent individualist, I do not shun disagreement with the majority. Authority is my greatest allergy. So far I have not discovered a person with whose opinion I am disinclined to argue - with the important exception of my two cats, Tullius Philip and Gareth.
Diskusiju sērijas “Mazākumtautību izglītības un starpkultūru izglītības nākotne Latvijā” rezultāti
Tas, ka mazākumtautību izglītības reformas ieviešanas gaita tiek atšķirīgi vērtēta dažādās sabiedrības grupās un trūkst patiesa dialoga šajā jomā, nozīmē, ka saspīlējums būtu bijis mazāks, ja reformu ieviestu saskaņā ar komunikatīvās demokrātijas koncepciju Lasi
Vai Satversmes tiesā sāktais dialogs turpināsies? 1
Satversmes tiesai ir īpaša loma sargāt pret tiesību pārkāpumiem tieši mazāk aizsargāto grupu pārstāvjus, tajā skaitā mazākumtautības. Izglītības „reformas” lietā tiesa pildīja neparedzētu lomu – kalpoja par forumu dialogam, kas līdz šim daudz piesaukts, bet reti īstenots. Lasi
Vienlīdzīga pieeja – vai gaumes jautājums? 8
Ko piedāvā “iekļaujošās skolas” kritiķi? Atgriešanos pie autoritatīvām mācību metodēm un agru orientāciju uz arodizglītību bērniem, kas vidusskolā “nevelk”! Šis modelis der sociālā status quo saglabāšanai, bet ne Latvijai, kuras nākotne pilnībā atkarīga no iedzīvotāju izglītotības līmeņa. Lasi
Starpkultūru izglītība: jāizlien no segas apakšas 3
Latvijas skolu pieredze starpkultūru izglītības jomā ir daudzveidīga un neviendabīga, bieži skolotājiem, vecākiem un ekspertiem ir atšķirīgi viedokļi par starpkultūru izglītības būtību un mērķa grupu. Lai atklātā sarunā meklētu kopsaucējus, PROVIDUS aicināja uz diskusiju latviešu un mazākumtautību skolu pārstāvjus, izglītības ekspertus un politikas veidotājus. Lasi
Diskusijas "Sabiedrības vadības kompetences un augstākā izglītība Latvijā" secinājumu analīze un ieteikumi tālākai rīcībai
Diskusija demonstrēja svarīgākās pretrunas, kas traucē Latvijā attīstīt un akreditēt konkurētspējīgu augstākās izglītības programmu sabiedrības vadībā. Diskusijas mērķis bija noskaidrot, kā visas puses, no kurām ir atkarīga šādu programmu veidošana, licencēšana un akreditācija, formulē savas intereses šajā procesā, un kur rodas pretrunas vai problēmas. Tāpat, semināra uzdevums bija identificēt to jautājumu loku, pie kuriem turpmāk jāstrādā, lai pilnveidotu sabiedrības vadības izglītību Latvijā. Lasi
Sabiedrības vadības kompetences un augstākā izglītība Latvijā 8
Valsts pārvaldes kapacitāte ir tieši atkarīga no kvalificētiem cilvēkresursiem. Kopš 2003. gada Valsts kanceleja (VK) ar Apvienoto nāciju attīstības programmas (ANAP) atbalstu uztur dialogu ar augstskolām. Tā pamatjautājums: Kas ir darāms, lai augstskolas sagatavotu kompetentus speciālistus sabiedrības vadībā? Lasi
Garīguma meklējumi ideoloģisko kļūdu novēršanā 31
Jācer, ka izvērtējot “Letonikas” pētījumu programmas lietderību, valdība vērsīsies pie sabiedrības un neatkarīgas ekspertīzes, lai noteiktu, cik aktuāli ir plānotās programmas zinātniskie uzstādījumi. Lasi
Demokrātiski risinājumi vēl ir iespējami 22
Jājautā, vai ir pareizi mācīties savas dzimtenes vēsturi nedzimtā valodā, arī ja tā ir iedzīvotāju vairākuma valoda? Reformas un visas izglītības politikas mērķis kopš neatkarības atjaunošanas ir krievu valodas izspiešana no izglītības sfēras un aizstāšana ar latviešu valodu.
Intervija ar Rīgas 40. vidusskolas skolotāju Viktoru Gluhovu .
Lasi
Reforma: šodien troksnis, bet kas rīt? 25
Provokācija, muļķība - tā normu par pāreju uz vidējo izglītību tikai latviešu valodā novērtē bijušais Saeimas izglītības komisijas vadītājs. Krievu skolnieces māte baidās par asinīm ielās. Uz kādu saprātīgu risinājumu 1. septembra problēmai ir spējīga Latvijas sabiedrība? Lasi
Savdabīguma slazdā 12
Pieņemot, ka visiem viss ir skaidrs, sabiedrībai tiek atņemta iespēja nemitīgi samērot ideoloģiju ar sociālo un politisko realitāti, bet indivīdiem ir grūtāk izvēlēties sev pieņemamas politiskās vērtības. Līdzīgi kā padomju laikā preču tirgū – negribat komplektu, neņemiet. Kāds paņems. Lasi