I love to observe societal processes, today and in times long past. Having begun from afar, by acquiring a doctorate in history from Cambridge, I have gradually worked my way to studying the public life of my society, looking for solutions to policy problems and major attitude shifts. Since 2004, I work at the Centre for Public Policy PROVIDUS in Riga, because this is a place where I can indulge my passion for controversy.
An ardent individualist, I do not shun disagreement with the majority. Authority is my greatest allergy. So far I have not discovered a person with whose opinion I am disinclined to argue - with the important exception of my two cats, Tullius Philip and Gareth.
.jpg?1326300310)
Dzīvojot ar Hobsa mantiniekiem: dažu cilvēku uzskati uz Latvijas fona 15
Neatkarīgi no tā, vai Jānis Šmits un viņa domubiedri Saeimā ir lasījuši Hobsa darbus, viņu argumentācija (brīvības bīstamības pamatojums caur valsts izdzīvošanas prioritāti) un atsevišķas iniciatīvas (Satversmes labojumi, ieviešot tajā pareizu laulības definīciju) kopumā iekļaujas Hobsa valsts filozofiskajā modelī. Lasi
.jpg?1326304456)
Šurp, partijas, uz skolu! 6
Dīvainais priekšlikums nemainīt izglītības ministrus dzirdēts vairākkārt. Kā jau ar katru vairākas reizes atkārtotu ideju, kaut kas tajā sāk pievilkt, īpaši ja nemainīga ministra atnākšana beidzot mainītu ministrijas darbības stilu. Lasi
.jpg?1326306173)
Pāris vienkāršas patiesības 4
Mazotnē cilvēkam nav slimīgu pieaugušo ideju par migrantiem, neizglītotajiem, čigāniem. Ja viņi izaug kopā, veselīgā vidē, viņiem varbūt nekad neattīstīsies mūsu perversā domāšana un jūtas par šīm grupām. Lasi
.jpg?1326306452)
Melna skola, balta skola… 4
Mūsu veiksmes un neveiksmes stāsti diemžēl nav mūsu pašu stāsti. Cik nepatīkami tas nebūtu, lielā mērā katra cilvēka panākumus izglītībā un darbā nosaka vide, kurā nācies augt. Ko darīt, ja šī vide ir izteikti nelabvēlīga? Lasi
Daudzveidība ienāk latviešu skolās. Mazākumtautību bērnu integrācija latviešu skolu vidusskolas klasēs
Pētījuma gaitā tika izvērtēta latviešu skolu spēja nodrošināt saviem audzēkņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes un dzimtās valodas vienādas iespējas individuālai attīstībai un izglītībai. Tika izvērtēta skolotāju gatavība strādāt ar etniski un lingvistiski jauktajām klasēm, kā arī skolotāju un skolēnu attieksme pret mazākumtautību skolēnu ienākšanu latviešu skolas vidē. Lasi
Kā iekustināt Zinātnes padomes muskuļus?
No darbības viedokļa Zinātnes padomi pēdējos piecus gadus īsumā varētu raksturot diezgan skarbi, jo tās loma pamazām iesīkstējusi. Padomei bija nepieciešamas pārmaiņas. Iesīkstēšana notika tāda paša iemesla dēļ kā zinātnes iesīkstēšana – naudas trūkuma dēļ. Lasi
Svešvalodu mācīšana un valsts politika: slepena dienas kārtība? 7
Slēpjoties no izaicinājumiem aiz konservatīvām stratēģijām, var sasniegt tikai vienu – ierobežot Latvijas indivīdu konkurētspēju globālajā tirgū. Vai tā it leģitīma izvēle izglītības dienas kārtībā? Lasi
Skola – etniskās nošķirtības uzturētāja vai pārvarētāja?
Tādu skolu sistēmas modeli, kurā vecāki, domājot par bērna nākotni, skolas izvēlē neaprobežotos tikai ar “latviešu” vai “krievu” skolām, nevar sasniegt ar mācību valodas proporcijas izmaiņām vien – tam ir nepieciešams laiks un plašāks līdzekļu repertuārs. Lasi
Dažādības integrācija valsts vispārējās izglītības sistēmā
Pētījuma mērķis ir apzināt dažādības integrācijas paņēmienus citu Eiropas valstu izglītības politikā un praksē un, salīdzinot ar Latvijas vispārējās izglītības sistēmas situāciju un aktualitātēm, ieteikt veidus, kā pastiprināt dažādības un vienlīdzīgu iespēju principu atzīšanu Latvijas skolu sistēmas darbā. Tāpat tas norāda uz dažiem specifiskiem apstākļiem Latvijas skolu sistēmā, kurus, kā norāda intervētie politikas plānotāji un izglītības praktiķi, ir jāņem vērā, aplūkojot dažādības integrācijas iespējas Latvijā. Lasi