Iveta Kažoka
PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Partiju šķirotavas anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.
Ivetai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa pati ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas PROVIDUS 2005.gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.
Pētījums: Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās
Pirms 2017.gada 3.jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām domnīcas PROVIDUS pētnieces Iveta Kažoka un Līga Stafecka veikušas analīzi par Latvijas pašvaldību varas līdzsvarojumu un varas kontroles mehānismiem. Lasi
Korupcijas atspoguļojums Latvijas medijos: četri gadījumi
Kā Latvijas mediju vide izskatās Eiropas kontekstā? Un kā atšķiras veids, kā žurnālisti raksta par korupciju? Publicējam jaunu ziņojumu, kurā analizēti četri gadījumi, kuros novērojamas dažādas žurnālistu lomas un prakses korupcijas gadījumu atspoguļojumā Latvijā. Lasi
Satura analīze par korupcijas atspoguļojumu drukātajos medijos
Šis ziņojums (Latvian Human Assisted Content Analysis (HACA)) papildina galvenos rezultātus no salīdzinošā pētījuma par korupcijas atspoguļojumu medijos septiņās Eiropas Savienības valstīs - Francijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Rumānijā, Slovākijā un Lielbritānijā. Lasi
Stāsti par ļaunumu: vietēja līmeņa izpratne par korupciju
Ziņojums tapis kā daļa no plaša mēroga pētniecības projekta “ANTICORRP”. Lasi
11.Saeimas diskusijas un lēmumi par pilsonisko līdzdalību
Pētījums par deputātu izpratni par līdzdalību, kā arī izmantotajiem iekļaujošajiem un izslēdzošajiem izteikumiem attiecībā uz iedzīvotāju grupām, kurām ir priviliģētas tiesības lemt par Latvijas nākotni. Lasi
Pilsoņu iniciatīvu rokasgrāmata par atklātību, godīgumu un vienlīdzīgu pieeju lobēšanā
Šo rokasgrāmatu ir izveidojusi Sabiedrība par atklātību - Delna, lai palīdzētu nevalstiskajām organizācijām uzlabot lobēšanas vidi savās valstīs, starptautiskās institūcijās vai pat globāli. Lasi
Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā: sabiedrības noskaņojums un lēmumu pieņemšana
Pētījums par to, cik veiksmīgi valsts amatpersonas un pilsoņi iesaistījušies un vērtē savu līdzdalību ES līmeņa lēmumu pieņemšanā. Lasi
Korupcijas upura rokasgrāmata 2014
Vai jebkurš var būt trauksmes cēlējs, kur meklēt palīdzību ziņošanas gadījumā un kā pasargāt sevi no atriebības? Lasi
ES lēmumu pieņemšana: Kā NVO var ietekmēt dalībvalstu nacionālās pozīcijas
Lai gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks jau pēc četriem mēnešiem, tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs zina, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātus ievēl Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Lasi
Pamata līmeņa izpēte par ES jauno dalībvalstu integrāciju un iesaisti ES lēmumu pieņemšanā
Šī pētījuma mērķis ir dot īsu priekšstatu par Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu pamata integrācijas līmeni un iesaisti ES lēmumu pieņemšanā. Ziņojums kalpos kā pirmā daļa plašākam salīdzinošajam pētījumam. Lasi
Dažādības vadība publiskajā pārvaldē
Pētījums apkopo atziņas par dažādības vadības pieeju publiskajā pārvaldē attīstītājās Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs un analīzē vajadzības un iespējas dažādības vadības ieviešanai Latvijā. Lasi
Politisko partiju izdevumi pirms 2009.gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Ziņojumā atspoguļoti Sabiedriskās politikas centra Providus veiktā priekšvēlēšanu kampaņas monitoringa secinājumi. Galvenokārt tika vērtēts tas, vai Saeimas 2008. un 2009.gada pieņemtie grozījumi partiju finansēšanas un priekšvēlēšanas aģitācijas regulējumā ir bijuši veiksmīgi. Lasi
Saeima un pilsoniskā līdzdalība. LR Saeimas plenārsēžu un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultāti 2007.-2009.
2007. gada martā PROVIDUS sāka Saeimas plenārsēžu debašu un likumdošanas iniciatīvu monitoringu, kas turpinājās līdz 2009. gada augustam. Monitoringa metodoloģija pamatojas atziņā, ka demokrātiska politika nav iespējama bez pēc iespējas plašākas sabiedrības iesaistīšanās politikas mērķu apspriešanā, ņemot vērā dažādu grupu, tai skaitā minoritāšu, intereses un veidojot optimālus apstākļus debatēm publiskajā telpā. Lai secinātu, cik labvēlīga dažādu sabiedrības grupu pārstāvju līdzdalībai ir Latvijas politiskā vide, projekta gaitā PROVIDUS pētnieki monitorēja politiķu publisko runu Saeimā un likumdošanas iniciatīvas, kas paplašina vai sašaurina visas sabiedrības vai atsevišķo grupu līdzdalības iespējas. Lasi
Latvia: Extreme political turbulence
Pašreizējo situāciju Latvijas politikā Providus pētnieces raksturo kā mainīgu un nepastāvīgu. Viņuprāt, nepastāvības iemesls ir gan ekonomiskās krīzes padziļināšanās, gan pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanas, kas plānotas 2009.gada jūnijā. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. 2008.gada gala ziņojums
Šis ir otrais projekta 'Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai' analītiskais ziņojums, kas apkopo LR Saeimas plenārsēžu debašu un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultātus un Latvijas mediju monitoringa rezultātus par 2008. gadu. Lasi
Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā? 132
Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt visus nozīmīgākos tiesneša kvalifikācijas un darba rezultātu vērtēšanas sistēmas, disciplināratbildības, kā arī ētikas infrastruktūras un tās darbības elementus. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. 2008.gada I starpziņojums (janvāris-maijs)
Mediju un saeimas plenārsēžu monitoringa mērķis ir ar teksta analīzes palīdzību identificēt gadījumus, kad tiek izmantotas izslēdzošās (deleģitimējošās) un iekļaujošās (leģitimiējosās) stratēģijas attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām. Izslēdzošo stratēģiju lietošanas gadījumā tiek iedarbināts tas, ko diskursa pētnieki sauc par ‘pieejas kontroles’ mehānismu, caur runas struktūrām veidojot varas attiecības un izslēdzot oponentus un ‘nevēlamas’ grupas. Iekļaujošo stratēģiju gadījumā izteikumu autori izmanto citus valodas mehānismus, kas norāda uz grupas ieguldījumu sabiedrībā vai tās pakārtoto stāvokli, un cenšas leģitimēt grupas tiesības uz klātbūtni publiskajā telpā un politikā. Lasi
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2007. gada otrais pusgads
Šis izlaidums attiecas uz laika posmu, kad Latvijā korupcijas novēršanas un apkarošanas politika piedzīvoja līdz šim nozīmīgākos satricinājumus. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. Analītiskais ziņojums par Saeimas un mediju monitoringu 2
Monitoringa grupa ar teksta analīzes palīdzību identificē gadījumus, kad tiek izmantotas izslēdzošās (deleģitimējošās) stratēģijas attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām. Identificējot deleģitimējošo stratēģiju gadījumus deputātu runās vai mediju tekstos, tiek fiksēti gadījumi, kad runātāji un rakstītāji pārkāpj cieņas, argumentu pamatošanas un pamatotības principus, tādā veidā aicinot uz kādas grupas izslēgšanu no publiskās telpas un politikas. Lasi
Maksa par demokrātiju: vai partijas jāfinansē no valsts budžeta?
Valsts finansējums partijām šobrīd ir ieviests visās bijušā padomju bloka Eiropas valstīs. Izņemot Latviju. Šī ziņojuma mērķis – atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas partijām ir nepieciešams valsts finansējums? Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. Starpziņojums par 2007. gada martu - jūniju 2
Ziņojumā apkopoti mediju monitoringa, Saeimas debašu monitoringa un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultāti. Lasi
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2006. gada otrais pusgads
Šis Korupcijas C izlaidums veltīts korupcijas novēršanas un apkarošanas norisēm, kas tik bieži nenonāk avīžu virsrakstos, bet tāpat ir svarīgas. 2006. gadā ne visai godīgi partiju kampaņu finansētāji no juridiska vai politiska soda sevišķi nebaidījās, bet šajā Korupcijas C autori apkopojuši informāciju par tiem, kuri par korupciju sodu ir saņēmuši. Lasi
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2005. gada otrais pusgads
ANOTĀCIJA
Šajā izlaidumā, kas ir jau otrais pārskatu sērijā, izvērtēti KNAB darbības rezultāti cīņā pret korupciju, analizējot KNAB ierosināto lietu iznākumus un tiesu praksi. Secināts, ka tiesu piekoptā sodu politika pret kukuļņēmējiem ir maigāka, nekā vēlējies redzēt likumdevējs.
Lasi
