Iveta Kažoka
PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Partiju šķirotavas anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.
Ivetai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa pati ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas PROVIDUS 2005.gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2005. gada otrais pusgads
ANOTĀCIJA
Šajā izlaidumā, kas ir jau otrais pārskatu sērijā, izvērtēti KNAB darbības rezultāti cīņā pret korupciju, analizējot KNAB ierosināto lietu iznākumus un tiesu praksi. Secināts, ka tiesu piekoptā sodu politika pret kukuļņēmējiem ir maigāka, nekā vēlējies redzēt likumdevējs.
Lasi
Vēlēšanu kampaņas ierobežojumi – kā neiebraukt grāvjos? 1
Ja kampaņas regulējums netiktu vispār mainīts, tā būtu viena no 8.Saeimas lielākajām neveiksmēm. Noteikti nav pieļaujams, ka uz ilgiem laikiem tiktu izgāzta politiskās reklāmas aizlieguma ideja, kas atbilst attīstīto Eiropas valstu praksei. Lasi
Masu mediji un taisnīgas vēlēšanas 1
Politikas kopsavilkums (policy brief)
Mūsdienu vēlēšanas nav iedomājamas bez masu saziņas līdzekļiem. Tiem ir milzīga loma demokrātijas procesā: vēlētājs informāciju par kandidātiem, partiju programmām, partiju padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem parasti iegūst no medijiem[1]. Šī informācija ne vienmēr ir vispusīga un patiesa, jo arī pašiem medijiem mēdz būt savi vēlēšanu favorīti. Šis politikas kopsavilkums ir veltīts mediju priekšvēlēšanu darbības regulējumam, lai līdzsvarotu vēlētāju intereses pēc informācijas un mediju tiesības uz savu redakcionālo politiku.
Lasi
Kampaņu pārkaršana apturēta, reklāmu šovs turpinās
Lai arī kāds būtu izvēlētais risinājums priekšvēlēšanu kampaņas finanšu un kvalitātes uzlabojumam, taču skaidrs ir viens – laika līdz 9.Saeimas vēlēšanām ir ļoti maz. Šobrīd visvairāk trūkst politiskās gribas beidzot pieņemt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas iestrēdzis Saeimā jau vairākus gadus. Lasi
Cik stabili ir priekšvēlēšanu izmaksu griesti? 6
Valstīs ar lielu demokrātijas pieredzi likumdevēji nav paļāvušies, ka vēlēšanu izdevumu limitus partijas ievēros ētisku apsvērumu dēļ un ir paredzējuši nopietnus sodus. Latvijā 5000 latu ir maksimālais sods, tāpēc pirms 9.Saeimas vēlēšanām sankciju klāsts būtu jāpaplašina. Lasi
