Iveta Kažoka
PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Partiju šķirotavas anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.
Ivetai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa pati ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas PROVIDUS 2005.gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.
Būt par Loskutovu 3
Ja man prasa par tiem oligarhiem, tad diemžēl viņi mani neaicināja. Laikam nebiju cienīgs kandidāts. Lasi
Valdības reorganizācijā paslēptais velns 17
Tautas partijas piedāvātais valdības reorganizācijas plāns paredz likvidēt visefektīvāko no nepolitiskajiem viedokļu saskaņošanas forumiem, kā arī var būtiski samazināt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā. Lasi
Latvia: Extreme political turbulence
Pašreizējo situāciju Latvijas politikā Providus pētnieces raksturo kā mainīgu un nepastāvīgu. Viņuprāt, nepastāvības iemesls ir gan ekonomiskās krīzes padziļināšanās, gan pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanas, kas plānotas 2009.gada jūnijā. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. 2008.gada gala ziņojums
Šis ir otrais projekta 'Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai' analītiskais ziņojums, kas apkopo LR Saeimas plenārsēžu debašu un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultātus un Latvijas mediju monitoringa rezultātus par 2008. gadu. Lasi
Labs pilsonis - miris pilsonis 23
Kolektīvas akcijas nebūt nav kaut kas a priori aizdomīgs. Tās uzreiz pēc referendumiem un vēlēšanām ir vislabākais veids, kā saklausīt balsi, ko Satversme dēvē par “Latvijas tautu.” Lasi
Pazuduši referendumā 7
Var prognozēt, ka jautājums par tautas tiesībām atlaist Saeimu noteikti būs temats nākamajās priekšvēlēšanu kampaņās un partijas, kas ir pret to, kaitē pašas savām vēlēšanu izredzēm. Lasi
Tiesnešu tiesa 2
„Vidējais” Latvijas tiesnesis apzinās, ka sabiedrība tiesām maz uzticas, viņam ir bijusi bēdīga pieredze saskarsmē ar masu medijiem, baidās no iespējamas disciplinārlietas, nelabprāt piedalās oficiālās publiskās diskusijās, bet labprāt dalās ar savām domām neformālās sarunās. Lasi
Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā? 132
Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt visus nozīmīgākos tiesneša kvalifikācijas un darba rezultātu vērtēšanas sistēmas, disciplināratbildības, kā arī ētikas infrastruktūras un tās darbības elementus. Lasi
.jpg?1321791702)
Vēlēšanu cena 10
Partiju finansēšanas likumdošanas procesos politiskās gribas rašanos un pazušanu ir vieglāk izskaidrot ar mēness fāzēm, nevis objektīvu nepieciešamību kādu jautājumu atrisināt. Lasi
Būtiskākās izmaiņas Politisko organizāciju finansēšanas likumā (2008.gada 15.jūlija grozījumi)
Būtiskākās izmaiņas Politisko organizāciju finansēšanas likumā (2008.gada 15.jūlija grozījumi) Lasi
Vispārējs cugcvangs* 18
Atkal ir manāma valdošās koalīcijas vēlme politiski izrēķināties ar Alekseju Loskutovu, turklāt valdība nav devusi nekādas garantijas, ka cita KNAB priekšnieka atlases process būs labāks par iepriekšējo. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. 2008.gada I starpziņojums (janvāris-maijs)
Mediju un saeimas plenārsēžu monitoringa mērķis ir ar teksta analīzes palīdzību identificēt gadījumus, kad tiek izmantotas izslēdzošās (deleģitimējošās) un iekļaujošās (leģitimiējosās) stratēģijas attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām. Izslēdzošo stratēģiju lietošanas gadījumā tiek iedarbināts tas, ko diskursa pētnieki sauc par ‘pieejas kontroles’ mehānismu, caur runas struktūrām veidojot varas attiecības un izslēdzot oponentus un ‘nevēlamas’ grupas. Iekļaujošo stratēģiju gadījumā izteikumu autori izmanto citus valodas mehānismus, kas norāda uz grupas ieguldījumu sabiedrībā vai tās pakārtoto stāvokli, un cenšas leģitimēt grupas tiesības uz klātbūtni publiskajā telpā un politikā. Lasi
Premjera partijas bankrots: kādēļ gan ne? 5
Pat ja neizdotos no LPP un LC piedzīt uzliktos sodus un tiesvedība noslēgtos ar vēlēšanu apvienības bankrotu, KNAB varētu teikt, ka darīja visu iespējamo, lai premjera partiju sodītu par pārkāpumiem priekšvēlēšanu kampaņā. Lasi
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2007. gada otrais pusgads
Šis izlaidums attiecas uz laika posmu, kad Latvijā korupcijas novēršanas un apkarošanas politika piedzīvoja līdz šim nozīmīgākos satricinājumus. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. Analītiskais ziņojums par Saeimas un mediju monitoringu 2
Monitoringa grupa ar teksta analīzes palīdzību identificē gadījumus, kad tiek izmantotas izslēdzošās (deleģitimējošās) stratēģijas attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām. Identificējot deleģitimējošo stratēģiju gadījumus deputātu runās vai mediju tekstos, tiek fiksēti gadījumi, kad runātāji un rakstītāji pārkāpj cieņas, argumentu pamatošanas un pamatotības principus, tādā veidā aicinot uz kādas grupas izslēgšanu no publiskās telpas un politikas. Lasi
Ienaidnieks, drauds un identitāte 20
Parādot, kas ir avīzes vai partijas Ienaidnieks, avīze vai partija definē, kas ir tā pati. Lasi
Kam no valsts finansējuma bail 34
Latvijas partiju vairākums nīkuļo. Un nīkuļojošas partijas ir viegla ēsma šaurām ekonomiskām interesēm. Lasi
Maksa par demokrātiju: vai partijas jāfinansē no valsts budžeta?
Valsts finansējums partijām šobrīd ir ieviests visās bijušā padomju bloka Eiropas valstīs. Izņemot Latviju. Šī ziņojuma mērķis – atbildēt uz jautājumu, vai Latvijas partijām ir nepieciešams valsts finansējums? Lasi
Pārshēmojušies 12
KNAB pārbaužu rezultāti apliecina, ka Latvijā turpmāk vairs nebūs tik viegli kvazi-likumīgā ceļā nopirkt politisko varu. Lasi
Rullējot pāri Loskutovam un likumam
Ja KNAB ir notikuši likuma pārkāpumi, valsts amatpersonām ir pienākums tos izmeklēt un nepieļaut to atkārtošanos nākotnē. Lasi
Lepnums un aizspriedumi
Žurnālistiem būtu jāapzinās, ka Latvijas tiesnešiem šobrīd vēl nav skaidru vadlīniju tam, ko viņi drīkst un ko nedrīkst saskarsmē ar masu medijiem. Lasi
Cilvēka tiesības uz informācijas nopludināšanu?
Katru reizi, kad žurnālists izšķiras par konfidenciālas informācijas publiskošanu, viņš balansē uz likumpārkāpuma robežas. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos nav konsekventa un viegli prognozējama. Lasi
Neieklausīties vairs nevar 4
Referendumā viena trešdaļa pilsoņu, kas parasti piedalās vēlēšanās, apliecināja, ka vēlas līdzdarboties. Šis cipars ir pietiekams, lai partijas saskatītu politisko izdevīgumu no šo pilsoņu iesaistes lēmumu pieņemšanā. Lasi
Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai. Starpziņojums par 2007. gada martu - jūniju 2
Ziņojumā apkopoti mediju monitoringa, Saeimas debašu monitoringa un likumdošanas iniciatīvu monitoringa rezultāti. Lasi
Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2006. gada otrais pusgads
Šis Korupcijas C izlaidums veltīts korupcijas novēršanas un apkarošanas norisēm, kas tik bieži nenonāk avīžu virsrakstos, bet tāpat ir svarīgas. 2006. gadā ne visai godīgi partiju kampaņu finansētāji no juridiska vai politiska soda sevišķi nebaidījās, bet šajā Korupcijas C autori apkopojuši informāciju par tiem, kuri par korupciju sodu ir saņēmuši. Lasi
.jpg?1319879907)
Vēlēšanas: aklo vistiņu spēles analīze
Cerams, ka nākamajās vēlēšanās vairāk mediju spēs veikt svarīgāku funkciju, nekā tikai kalpot par “tiešo pastu” starp partiju kampaņu rīkotājiem un vēlētājiem. Lasi
