Iveta Kažoka
PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Partiju šķirotavas anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.
Ivetai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa pati ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas PROVIDUS 2005.gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.
Korupcijas atspoguļojums Latvijas medijos: četri gadījumi
Kā Latvijas mediju vide izskatās Eiropas kontekstā? Un kā atšķiras veids, kā žurnālisti raksta par korupciju? Publicējam jaunu ziņojumu, kurā analizēti četri gadījumi, kuros novērojamas dažādas žurnālistu lomas un prakses korupcijas gadījumu atspoguļojumā Latvijā. Lasi
Apkopojums par idejām no Providus organizētā foruma
Aicinām iepazīties ar apkopojumu par idejām, kas tika apspriestas Providus organizētajā forumā "Politiskās partijas 21. gadsimtā". Lasi
Providus komentāri un priekšlikumi par Latvijas OGP Otrā rīcības plāna vidusposma izvērtējumu
Atsaucoties Valsts Kancelejas aicinājumam sūtīt priekšlikumus Latvijas OGP Otrā rīcības plāna vidusposma izvērtējumam, domnīca Providus ir sagatavojusi šo vērtējumu.
Lasi
Korupcijas (aprakstīšanas) nacionālās īpatnības
Svarīgākās atziņas no pētījuma par korupcijas atspoguļošanu Itālijas, Lielbritānijas, Francijas, Ungārijas, Slovākijas, Rumānijas un Latvijas laikrakstos. Lasi
Viedoklis par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto "pārdomu periodu"
Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa pieaicinātās personas viedoklis par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto „pārdomu periodu” vēlēšanu dienā un dienā pirms vēlēšanām. Lasi
Stāsti par ļaunumu: vietēja līmeņa izpratne par korupciju
Ziņojums tapis kā daļa no plaša mēroga pētniecības projekta “ANTICORRP”. Lasi
Satura analīze par korupcijas atspoguļojumu drukātajos medijos
Šis ziņojums (Latvian Human Assisted Content Analysis (HACA)) papildina galvenos rezultātus no salīdzinošā pētījuma par korupcijas atspoguļojumu medijos septiņās Eiropas Savienības valstīs - Francijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Rumānijā, Slovākijā un Lielbritānijā. Lasi
Bikstīšana britu gaumē 2
Izrādās - ja vēlamies, lai cilvēki rīkojas savās un sabiedrības interesēs, ne vienmēr ir jāievieš jauni likumi, sodi vai finansiāli pamudinājumi. Var pietikt ar bikstīšanu! Lasi
Ziemeļu paradīze — Dānijas laimes recepte 2
Iedomājieties valsti, kur tikai katrs simtais iedzīvotājs nav apmierināts ar savu dzīvi, savukārt trīs ceturtdaļas šīs valsts iedzīvotāju socioloģiskajās aptaujās apgalvo, ka ar dzīvi ir ĻOTI apmierināti! Lasi
Nepieņemtā Islandes konstitūcija 1
Ja rūpīgi pārdomā konstitūcijas izveides procesu un savlaicīgi nodrošina tam pietiekamu politisko atbalstu, arī rezultāts var būt iedvesmojošāks par to, kas (ne)izdevās Islandē. Lasi
11.Saeimas diskusijas un lēmumi par pilsonisko līdzdalību
Pētījums par deputātu izpratni par līdzdalību, kā arī izmantotajiem iekļaujošajiem un izslēdzošajiem izteikumiem attiecībā uz iedzīvotāju grupām, kurām ir priviliģētas tiesības lemt par Latvijas nākotni. Lasi
Pilsoņu iniciatīvu rokasgrāmata par atklātību, godīgumu un vienlīdzīgu pieeju lobēšanā
Šo rokasgrāmatu ir izveidojusi Sabiedrība par atklātību - Delna, lai palīdzētu nevalstiskajām organizācijām uzlabot lobēšanas vidi savās valstīs, starptautiskās institūcijās vai pat globāli. Lasi
Zviedrijas skolu neattaisnotās cerības
Reformas, ko deviņdesmitajos gados īstenoja Zviedrijas skolās, pierādīja, ka izglītības sistēmas reformēšanas jomā brīnumnūjiņu nav — lielāka konkurence ne vienmēr nodrošina augstāku izglītības kvalitāti. Lasi
Singapūra — kā izveidot nāciju? 1
Singapūra pierāda, ka gudra politiskā elite spēj izveidot spēcīgu un saliedētu nāciju pat tad, ja valstij tās rašanās brīdī “iedalītās kārtis” ir īpaši nelāgas. Lasi
Eiropas pilsoņu iniciatīva: cik ilgi vēl komā?
Pilsoņu kolektīvo petīciju regulējums un prakse ir viena no jomām, kur Latvijas iedzīvotājiem - salīdzinot ar ES līmeņa instrumentu - ir pamats būt lepniem. Lasi
ATZINUMS: Par informācijas atklātības jautājumiem
3) Pirms 2014.gada oktobra Saeimas vēlēšanām Sabiedrība par atklātību DELNA un domnīca PROVIDUS izveidoja jaunu 10 punktu programmu labākai un godīgākai Latvijai. Kā pirmais plāna punkts tika piedāvāts „plašāka informācijas pieejamība un lēmumu atklātība ”. Lasi
Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā: sabiedrības noskaņojums un lēmumu pieņemšana
Pētījums par to, cik veiksmīgi valsts amatpersonas un pilsoņi iesaistījušies un vērtē savu līdzdalību ES līmeņa lēmumu pieņemšanā. Lasi
Viss, ko vēlējies uzzināt par Eiropas Savienību, bet kautrējies pajautāt 2
Kur, kur Latvija nākamgad prezidēs?! Pareizā atbilde: Eiropas Savienības Padomē. Un, nē, tas nav tas pats, kas vadīt Eiropas Savienību! Lasi
Korupcijas upura rokasgrāmata 2014
Vai jebkurš var būt trauksmes cēlējs, kur meklēt palīdzību ziņošanas gadījumā un kā pasargāt sevi no atriebības? Lasi
Kādēļ Latvijai tik svarīga prezidentūra ES Padomē? 1
Prezidentūra var būt fantastiska iespēja Latvijai pārvarēt nepamatotu nevarības refleksu: noticēt, ka mūsu vajadzības Eiropas Savienībā tiek ņemtas vērā un mūsu balss - dzirdama. Lasi
Gudrasgalvas.lv in memoriam
190 000 apmeklētāju, 20 000 uzdotu jautājumu, liela to daļa – atbildēta. Tāda ir vēlētāju un politiķu komunikācijas platformas GudrasGalvas.lv bilance. Lasi
ES lēmumu pieņemšana: Kā NVO var ietekmēt dalībvalstu nacionālās pozīcijas
Lai gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks jau pēc četriem mēnešiem, tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs zina, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātus ievēl Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Lasi
VIDEO: Vai etniskā identitāte ir svarīga? 2
Norādīt vai nenorādīt pasē tautību – tāds bija jautājums, kas oktobra vidū aizsāka asas, bet interesantas un atbildēs daudzveidīgas diskusijas tviterī. Šī diskusija tika turpināta klātienē, „Kino Bize”, 22.oktobrī. Lasi
VIDEO: Latvija pēc 20 gadiem: koša un daudzkrāsaina! 1
Latvijas sabiedrība etniskā un kultūras ziņā pēc 20 gadiem būs savādāka nekā pirms 20 vai 120 gadiem. Pārmaiņas ir objektīvs, nenovēršams dzīves fakts. Bet, vai no pārmaiņām ir jābaidās vai, tieši otrādi, par tām jāpriecājas? Lasi
Pamata līmeņa izpēte par ES jauno dalībvalstu integrāciju un iesaisti ES lēmumu pieņemšanā
Šī pētījuma mērķis ir dot īsu priekšstatu par Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu pamata integrācijas līmeni un iesaisti ES lēmumu pieņemšanā. Ziņojums kalpos kā pirmā daļa plašākam salīdzinošajam pētījumam. Lasi
Atvērtības eksperimenti Somijā 1
Šobrīd Somijā novērojama spēcīga politiskā griba atvērt visu. Tas pat ir noteikts valdības programmā un šim nolūkam nākamajā gadā ir ieplānots finansējums. Intervija ar Jonasu Pekanenu. Lasi
Dombrovska ēra 9
Latvijas sabiedrība ne tikai Dombrovski pieņēma, bet arī spēja samierināties ar tik skarbiem valdības un parlamenta lēmumiem, kādiem nav daudz precedentu attīstīto demokrātisko valstu praksē pēdējo 60-70 gadu laikā. Lasi
Igaunijas Rahvakogu: ko mācīties no šī eksperimenta? 1
Šā gada sākumā Igaunijā izveidota kāda neparasta e-līdzdalības iniciatīva - Rahvakogu.ee jeb Tautas Asambleja. Tās pamatā ir ideja - apkopot politikas ierosinājumus Igaunijas demokrātijas kvalitātes uzlabošanai. Lasi
Strādāt vai nestrādāt – tāds ir jautājums! 17
Latvijas sabiedrībā nav pieņemts apšaubīt darba nepieciešamību. Bet iesaku tomēr pamēģināt! Lasi
