Indra Mangule
PROVIDUS asociētā pētniece migrācijas, imigrantu integrācijas un pilsoniskās līdzdalības jautājumos. Kopš pievienošanās PROVIDUS 2013.gadā Indra ir piedalījusies vairāku projektu realizācijā, iesaistoties kā pētniecībā, tā arī projektu sagatavošanas un aktivitāšu īstenošanas procesā gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī. Indra ir izveidojusi un koordinē PROVIDUS praktikantu un brīvprātīgo programmu, kā arī piedalās PROVIDUS komunikācijas nodrošināšanā ar sabiedrību sociālajos tīklos un portālā providus.lv.
Indras iepriekšējā darba pieredze ietver projektu vadību Eiropas Jauniešu parlamenta platformā, darbu advokātu firmā Thompsons Solicitors and Solicitor Advocates Glāzgovā un Skotijas parlamentā Edinburgā. Indrai ir maģistra grāds Demokrātijā un Demokratizācijā, kas iegūts Londonas Universitātes koledžā (University College London).
Nozīmīgākie projekti
2013-2015
Integrācijas politika: kas gūst labumus? Migrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX). Atbalsta: Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Atbildība projekta ietvaros: pētniece
2013-2014
Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai – 2. Atbalsta: Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Atbildība projekta ietvaros: pētniece
2012 –2014
Atbalsta: ES Europe for Citizens Programme. Atbildība projekta ietvaros: pētniece.
E-demokrātija darbībā
Apkopojums „E-democracy in action” par deviņiem e-demokrātijas labās pieredzes stāstiem Latvijā, Igaunijā un Somijā. Lasi
Demokrātijas darbarīki 3
Vairākus citviet eksistējošus līdzdalības rīkus varētu ieviest Latvijā bez īpašas piepūles un milzīgām izmaksām, bet ieguvumi varētu būt neatsverami. Lasi
Jauns līgums Eiropai jeb ES krustcelēs
Kas Eiropai ir nepieciešams, lai ātrāk dziedētu ekonomiskās krīzes “brūces" un atjaunotu ticību Eiropas integrācijai? Vai risinājums varētu būt jauna Eiropas vienošanās jeb jauns Eiropas pakts? Lasi
Pilsoņu debates par imigrāciju 1
Ja vietējo darba roku un darba prasmju trūks, vai būsim gatavi uzņemt iebraucējus? Publicējam jūnija sākumā notikušo Pilsoņu debašu rezultātus. Lasi
Laikaskopā Kā top imigrācijas politika?
Politika.lv piedāvā ieskatu imigrācijas politikas attīstībai Latvijā, atzīmējot tos notikumus, kas uz imigrācijas politiku atstājuši vislielāko iespaidu.
Uzmanība pievērsta kā iebraucēju tiesībām, tā institucionālām pārmaiņām, likumiem un politikas dokumentu pieņemšanas procesiem, kas nosaka iebraucēju ieceļošanu, uzturēšanos, tiesības un iespējas Latvijā.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Pilsoņu debates par imigrāciju organizē Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Laikaskops tapis projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2” ietvaros, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja” kopā ar PROVIDUS. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS".
Skati
Kopsavilkums: Imigrācija Latvijā 4
Latvijas galvenie izaicinājumi imigrācijas jomā ir atrast līdzsvaru starp iebraucēju pienākumiem un tiesībām, kā arī radīt apstākļus, lai iebraucējiem ir iespējas mācīties latviešu valodu. Lasi
Pilsoniski aktīvs hakeris. Vai tas ir iespējams? 4
Cilvēkiem vairāk jādomā par savu datu un informācijas drošību. Intervija ar hakeri. Lasi
.jpg?1363262873)
Referendumu spožums un posts. Pēc Politicafe 1
Vai tas, ka viena vai otra sistēma vai mehānisms strādā salīdzinoši labi citur (bieži pieminētā Šveice, arī Islande), nozīmē, ka tam būtu labi jāstrādā arī Latvijā? Lasi
Ivara Ījaba Atgūtā demokrātija 4
Cik būtiski ir pievērsties gan Latvijas politikas ‘katliņa’ formai, saturam un galu galā arī garaiņiem, kas ceļas no tā un piepilda visu apkārtējo telpu? Ivara Ījaba politiskās publicistikas krājuma „Atgūtā demokrātija” recenzija. Lasi
Pilsonība - dāvana, kas jānopelna? 9
Vai pilsonība ir kaut kas tāds, kas mums jānopelna? Vai uz to jāskatās kā uz glīti iesaiņotu dāvanu, ko valsts mums dod aiz labas sirds un pretī prasa izpildīt savu ‘pilsonisko pienākumu’? Lasi
