Gatis Litvins
PROVIDUS asociētais pētnieks kopš 2013.gada. Viņš ir arī Latvijas Notariāta institūta direktors un docents Biznesa augstskolā “Turība”. Agrāk strādājis arī žurnālā “Jurista Vārds” kā tieslietu redaktors. Kopš 2007.gada, kad Gatis sāka darbu PROVIDUS, viņš ir veicis daudzus pētījumus par jautājumiem, kas saistīti ar labu pārvaldību, administratīvo procesu un tiesu sistēmu, piemēram, analizējis Latvijas Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējumu un tiesnešu ētikas, kvalifikācijas un atbildības problēmjautājumus. 2014.gadā viņš ir bijis tieslietu ministra padomnieks tiesu sistēmas attīstības jautājumos.
Gatis ieguvis tiesību doktora zinātnes grādu Latvijas Universitātē.
Nozīmīgākās publikācijas
Gatis Litvins, Valts Kalniņš, Agnese Lešinska u.c. (2013) Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas priekšlikumi. Valsts kanceleja.
Gatis Litvins (2013). Cietušā tiesības uz juridisko palīdzību Latvijas kriminālprocesā. PROVIDUS.
Ilona Kronberga, Gatis Litvins, Sanita Sīle, Ilze Dzenovska (2013). Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā. PROVIDUS, Tieslietu ministrijas pasūtījumā.
Ilona Kronberga, Gatis Litvins, Agnese Lešinska, Sanita Sile (2012) Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu reglamentējums Eiropas Savienībā, PROVIDUS
Informatīvais pārskats par tiesu nolēmumu anonimizēšanu
Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze atšķiras attiecībā uz tiesu nolēmumu publicēšanu internetā un tiesu nolēmumu anonimizāciju. Dažām valstīm ir skaidra, izvērsta un specializēta anonimizācijas tiesību politika un tiesiskais regulējums katrā lietu kategorijā, savukārt citām valstīm ir tikai vispārīgas vadlīnijas vai arī regulējuma nav. Lasi
Patstāvības trūkums valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformā
Pieņemtais kapitālsabiedrību pārvaldības likums vērtējams atzinīgi. Tomēr bažas rada valsts spēja likumu izpildīt praksē un motivācijas argumentācija – Latvijas izredzes iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Lasi
Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits, 2005–2014 82
Demokrātija nav dzīvotspējīga bez demokrātiem, bez cilvēkiem, kas ir pārliecināti, ka ar savu rīcību spēj ietekmēt politiskos procesus sabiedrībā, ir gatavi respektēt citu indivīdu tiesības un ir gatavi uz saprātīgiem kompromisiem, pētījuma ievadā raksta politologs Juris Rozenvalds. Lasi
Valsts investīcija harmoniskai sabiedrībai 6
Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka tiesības jānodrošina nevis teorētiski vai iluzoriski, bet praktiski un efektīvi. Cietušais var pretendēt uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību tikai gadījumā, ja tam ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss. Lasi
Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā
Pētījuma mērķis ir analizēt, pētīt 3 (trīs) Eiropas Savienības valstu normatīvo regulējumu un praktisko pieredzi attiecībā uz cietušo kompensācijas mehānismu, kā arī sniegt vadlīnijas un rekomendācijas, lai pilnveidotu cietušo kompensāciju mehānismu Latvijā. Lasi
Preventīvais un atjaunojošais tiesiskums 3
Latvija ir konfliktu mīloša valsts, jo, galvenokārt, radījusi un attīsta konfliktu risināšanas mehānismus. Tiesiskumu un taisnīgumu var sasniegt nevis caur konfliktu, bet tikai caur savlaicīgu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Lasi
Tiesneša snaudošā brīvība
Ņemot vērā Latvijas politisko kultūru un sabiedrības demokrātijas attīstības līmeni, kā arī sabiedrības uzticību politiskajām partijām, tiesneša tiesības būt par politiskās partijas biedru šobrīd pamatoti ir „snaudošas”. Lasi
Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu reglamentējums Eiropas Savienībā
Pētījuma mērķis ir analizēt, pētīt trīs Eiropas Savienības valstu normatīvo regulējumu un praktisko pieredzi vardarbības risku izvērtēšanā un vardarbības novēršanā ar preventīviem piespiedu līdzekļiem, kā arī sniegt vadlīnijas un rekomendācijas, lai atvieglotu un nodrošinātu preventīvo piespiedu līdzekļu sistēmas izveidi Latvijā. Lasi
.jpg?1352478992)
Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību
Sociālie uzņēmumi pasaulē ne tikai risina bezdarba problēmas, piedāvājot no darba tirgus izstumtām personām iespēju atgriezties darba tirgū, atgūt vai iegūt aroda prasmes, bet arī novirza savus ienākumus sociālo problēmu tiešai risināšanai. Lasi
Valsts neizdarīs visu 7
Salīdzinot teoriju un praksi, jāsecina, ka Latvija kā sociāli atbildīga valsts ir iluzora fikcija, nevis reālitāte. Lasi
Satversme stāv kā mūris 5
Intervija ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.
Jautājumus, kas ir pretrunā Latvijas pastāvēšanai un tās fundamentālām vērtībām, nevar nodot tautas nobalsošanai. Valsti var likvidēt tikai revolucionārā ceļā, proti, prettiesiski.
Lasi
Tiesneša amats nav šķīstītava 1
Kļūšana par tiesnesi personu nereabilitē un neatbrīvo no atbildības par pārkāpumiem, ko tas ir izdarījis pirms stāšanās amatā. Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un amats nevar būt privilēģija. Lasi
Korupcijas °C. Augošas vērtības meklējumos. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums
Pētījumā ir aplūkota Latvijas valsts un Rīgas pašvaldības rīcībpolitika attiecībā uz tām piederošajām kapitālsabiedrībām un to pārvaldību. Lasi
Administratīvā pārkāpuma lietvedība ceļu satiksmē 25
Administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības ir pielīdzināmas krimināllietām. Var uzskatīt, ka persona, kurai piemērots administratīvais sods, atrodas salīdzināmos apstākļos ar personu, kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tādējādi ļoti svarīgi, lai ceļu policijas rīcība atbilst normatīvo aktu noteikumiem, jo tās rīcības rezultātā pasliktinās pie administratīvās atbildības sauktās personas stāvoklis. Lasi
Pussaimnieciskā valsts komercdarbība 5
Valsts spēja pieņemt kvalitatīvu rīcībpolitiku attiecībā uz savām kapitālsabiedrībām būs indikators valdības spējai veidot pragmatisku tautsaimniecības politiku. Lasi
Korupcijas °C. Smiltis Eiropas naudas sadales zobratos
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kur slēpjas korupcijas riski Eiropas Savienības fondu vadības procesā izglītības un zinātnes nozarēs, kā arī uzsvērt galvenās problēmas Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda vadībā. Vislielākie korupcijas riski ir iespējami projektu pieteikumu vērtēšanas posmā un publisko iepirkumu jomā. Potenciālus riskus radījusi arī ekonomiskā krīze un pētījuma laikā veiktās izglītības sistēmas reformas. Lasi
Administratīvo tiesu efektivitāte Latvijā un Lietuvā
Gan saņemto un neizskatīto lietu skaits, gan lietu izskatīšanas vidējais ilgums Latvijā aizvien pieaug, un pašlaik nekādi apstākļi neliecina par šo rādītāju būtisku samazināšanos. Turklāt, nemainoties valsts attieksmei, iepriekš minētie rādītāji var tikai turpināt pieaugt.
Pats savas vides plānotājs 1
Kopienai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, tāpēc tā pašvaldībai vislabāk var norādīt teritorijas ilgtspējīgai attīstībai visatbilstošāko plānojuma un būvniecības risinājumu. Lasi
Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un bīvniecības jautājumos
Līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai pati sabiedrība, kurai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, norāda pašvaldībai risinājumu, kas vislabāk atbilstu teritorijas ilgtspējīgas attīstības interesēm.
Sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas un būvniecības jautājumos 2
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir sagatavojis pētījumu par sabiedrības līdzdalību, teritorijas plānošanā. Lasi
Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā? 132
Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt visus nozīmīgākos tiesneša kvalifikācijas un darba rezultātu vērtēšanas sistēmas, disciplināratbildības, kā arī ētikas infrastruktūras un tās darbības elementus. Lasi
Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā (II)
Eiropas Padomes Ministru komitejas 2001. gada 5. septembra rekomendācija dalībvalstīm Nr. (2001)9 "Par alternatīvām strīdus risināšanas metodēm strīdos starp iestādi un privātpersonu" paredz šādas strīdu risināšanas metodes: iekšējo otrreizējo pārbaudi jeb apstrīdēšanu, samierināšanu, mediāciju, mierizlīgumu un arbitrāžu. Tomēr minētais uzskaitījums nav pilnīgs. Iespējamas arī vēl ir citas metodes, piemēram, ombudsmeņa jeb tiesībsarga institūts, pārrunas, uzklausīšana un konsultācijas.
Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā
No Latvijas Republikas Satversmes1 89. panta izriet, ka valstij ir jānodrošina personas pamattiesību aizsardzība "tik efektīvi, cik iespējams".2 Mūsdienu apstākļos administratīvās tiesības un administratīvais process attīstās strauji, rodoties jauniem tiesību institūtiem. Lai padarītu efektīvāku nacionālo tiesību sistēmu, valstis savās nacionālajās tiesībās pārņem tām noderīgus citās valstīs eksistējošus tiesību institūtus. Līdz ar to globalizācijas tendences vērojamas ne tikai ekonomiskajās attiecībās, bet arī tiesību jomā. Jo īpaši līdzdalība starptautiskajās organizācijās, piemēram, Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā, veicina dažādu jaunu un, iespējams, citās valstīs jau eksistējošu tiesību institūtu ieviešanu.
