Kā izlūkdienesti kontrolē medijus? Kā aizsargāt trauksmes cēlājus mūsdienu tehnoloģiju apstākļos? Par šiem un citiem jautājumiem publiskajā lekcijā runā bijusī Britu Drošības dienesta darbiniece Annija Mešona (Annie Machon). Read
Saskaņā ar šo pētījumu, digitalizācija Latvijā nav vedusi pie augstākas kvalitātes žurnālistikas un nav cēlusi oriģinālsatura vērtību ziņās. Read
Pētījums par mediju plurālismu
By using commercial rationale to justify the closure of a public TV show the frontier between public and private media become blurred. Read
Referātā autors neapskata tieši dažādu politiku attieksmes pret identitāti, dažādību un atbildību mūsdienu strauji mainīgajā Eiropā, tā vietā autors apspriež noteiktus pamatprincipus, kas attiecas uz šiem konceptiem. Autors analizē politiķu publisku runu un rakstītu tekstu piemērus. Politiķu izteikumu saturs attiecas uz darbaspēka migrāciju un pastāvošo politisko, reliģisko, lingvistisko un citu viedokļu atšķirību sabiedrībā. Read
Žurnālistika var tikt uzlūkota kā autonoma sociālā sistēma, kas sabiedrībā pilda unikālu funkciju – nodrošina sabiedrībai svarīgu publisku diskusiju, to panākot ar sabiedrības novērošanu no personīgas ieinteresētības brīva profesionāļa perspektīvas. Sabiedriskās attiecības savukārt ir daļa no citas sociālās sistēmas – biznesa, politikas vai kultūras, un spēlē specifisku lomu šajās sistēmās. Read
Raksta mērķis ir sniegt vispārīgu, teorētiski un empīriski pamatotu pārskatu par Eiropas Savienības (ES) valstīs izmantotajiem žurnālistikas konceptiem un analīzēm, skatot šo jautājumu kontekstā ar politiskās komunikācijas krīzi ES. Read
Pētījumā mērīta mediju ietekme uz lasītāju politisko uzvedību un viedokļu viedošanos. Autori veica sabiedriskās domas pētījumu pēc 2005.gada ASV Virdžīnijas štata gubernatora vēlēšanām, skatot ASV konservatīvo laikrakstu The Washington Times un liberālo The Washington Post abonentu balsojumu. Pētījuma rezultāti liecina, ka The Washington Post lasītāji par astoņiem proncetiem vairāk sliecas balsot par Demokrātu partijas kandidātu. Pētījumā autori atklāja līdzīgus, bet vājākus pierādījumus tam, ka mediji ietekmē vēlētāju viedokļu un attieksmju veidošanos. Read
Vides jautājumi ir neērta, bet būtiska internacionālo un vietējo valdību politiku sastāvdaļa. Esejas autors piedāvā ar vides jautājumiem saistīto svarīgāko problēmu pārskatu, iezīmē vides juristu iespējas uzlabot attiecības starp vides analīzi, medijiem un sabiedrības vadību gan ikdienas praksē, gan nacionālās politikas un likumdošanas līmenī. Read
Pētījuma autori izvirza pamattpieņēmumu: mediji vecina vēlētāju polarizēšanu divās pretējās nometnēs, tādējādi mediji nodrošina tādu mehānismu, caur kuru var ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Pētījumā skatīts ASV mediju uzvedības modelis pirms vēlēšanām, medijos pausto uzskatu un aizspriedumu ietekme uz vēlēšanu rezultātiem. Read