Dace Akule ir bijusī PROVIDUS diektore un sabiedriskās politikas eksperte ES labas pārvaldības, migrācijas un saliedētības jautājumos. Viņa arī ir pieredzējusi speciāliste stratēģiskās komunikācijas, pārmaiņu vadības, finansējuma piesaistes un citos ilgtspējīgas attīstības jautājumos.
Sabiedriskā kārtā Dace darbojas Ārlietu ministra vadītajā Ārpolitikas padomē. Agrāk viņa arī darbojās Kultūras ministres vadītajā Integrācijas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomē. 2012.-2013.gadā Dace vadīja Ekonomikas ministrijas reemigrācijas plāna sagatavošanas darba grupu. Lai veicinātu uz kompromisu vērstu diskusiju par saliedētas sabiedrības veidošanu Latvijā, viņa 2012.gada februārī rīkoja „Pilsoņu debates par integrāciju”. Dace ir autore, līdz-autore un redaktore vairākiem pētījumiem un publikācijām.
Akulei ir maģistra grāds starptautiskajās attiecībās Vīnes Diplomātiskajā akadēmijā un Džona Hopkina Universitātē (Boloņas centrs) un bakalaura grāds komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē.
Mani trīs iemesli, kāpēc varu lepoties un aizstāvēt Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Lasi
Galēji labējās politiskās kustības rasismu izmanto tāpēc, ka tas ir ļoti izdevīgs vēlētāju mobilizējošais līdzeklis. Tēzes un video no 17.septembrī Žaņa Lipkes memoriālā notikušās vēstures zinātņu doktora Kaspara Zeļļa lekcijas. Lasi
Latvijas valsts esot noslēgts trauks, kura saturu negatīvi ietekmēšot "migrantu plūsmas". Tēzes un video no 10.septembrī Žaņa Lipkes memoriālā notikušās Olgas Procevskas lekcijas. Lasi
Ja migrācija ir neizbēgama, kādēļ tik liela pretestība un kā to mazināt? Lasi
Politikas analīzē ieteikti neatliekamie darbi, lai 2017.gadā Latvijai būtu alternatīvas Krievijas gāzes piegādei. Ieskicēti arī nosacījumi, kas ļautu valstij apsvērt Latvijas gāzes akciju iegādi. Lasi
Priekšvēlēšanu diskusijās jāvērtē, vai un cik lielā mērā politiķi piedāvā turpināt integrācijas politikas ignorēšanu, spēlēšanos un izvairīšanos no nopietnas sarunas. Lasi
Kas Eiropai ir nepieciešams, lai ātrāk dziedētu ekonomiskās krīzes “brūces" un atjaunotu ticību Eiropas integrācijai? Vai risinājums varētu būt jauna Eiropas vienošanās jeb jauns Eiropas pakts? Lasi
Ja vietējo darba roku un darba prasmju trūks, vai būsim gatavi uzņemt iebraucējus? Publicējam jūnija sākumā notikušo Pilsoņu debašu rezultātus. Lasi
Latvijas galvenie izaicinājumi imigrācijas jomā ir atrast līdzsvaru starp iebraucēju pienākumiem un tiesībām, kā arī radīt apstākļus, lai iebraucējiem ir iespējas mācīties latviešu valodu. Lasi
Piedāvājam video formātā noskatīties publisku prāta vētru, par to, kā vislabākajā veidā iesaistīt sabiedrību un plašu ekspertu loku Satversmes preambulas izstrādē. Lasi
Finanšu līdzekļu nepietiekamība un kapacitātes trūkums – būtiskākie iemesli, kas ietekmē Latvijas nevalstiskā sektora darbu attīstības sadarbībā. Lai uzlabotu Latvijas NVO darbu šajā laukā, nepieciešams arī sabiedrības atbalsts. Vai tiešām domājam, ka tikai mums vajag palīdzību? Lasi
Integrācija ir divvirzienu process. Tas nozīmē, ka mainās arī sabiedrība, kas uzņem jaunpienācējus. Kā mēs izskatāmies to cilvēku acīs, kuri Latvijā dzīvo neilgu laiku? Lasi
Eiro atbalstītāji Latvijā var gulēt mierīgi, ja vien koalīcijas rindās neatradīsies 6 deputāti ar valdības nospraustajam mērķim neatbilstošu nostāju. Plašāk par (ne)iespējamo eiro referendumu. Lasi
Zini kādu, kurš nesen ieceļojis Latvijā un vēlas te palikt dzīvot? Šeit var iegūt informāciju, kas palīdzēs gan iebraucējam, gan repatriantam saprast, kā rīkoties un ar ko rēķināties. Lasi
Latvijas ilgtspējai ir svarīga saliedētas sabiedrības izveide. PROVIDUS pētnieces šajā apskatā formulē, kas ir saliedēta sabiedrība un kā mums ir veicies ar šī mērķa sasniegšanu. Lasi
Процесс формирования нового правительства, возможно, дал части общества повод поразмышлять о гражданах двух классов.
Politiķu lietotā izslēdzošā retorika, to vidū arī no Saeimas tribīnes un medijos, var radīt iespaidu par Latviju kā valsti, kur tikai pilsoņi visu zina vislabāk. Tāpēc tikai pilsoņiem ir jābūt iespējām tieši ietekmēt lēmumus. Rodas jautājumu – kādu lomu mēs „atmetam” tiem mūsu sabiedrības locekļiem, kas nav pilsoņi? Lasi
Ziņojums analizē trešo valstu valstspiederīgo politiskās līdzdalības iespējas un apgrūtinājumus Latvijā. Pētījuma mērķis bija analizēt, vai Latvija iet pareizajā virzienā, lai izpildītu ES imigrantu integrācijas politikas kopīgos pamatprincipus un Stokholmas programmu attiecībā uz imigrantu integrāciju. Lasi
Tuvojas 2012. gada 1. aprīlis — diena, kas ieies Eiropas Savienības vēsturē ar to, ka sāks darboties Regula par Eiropas pilsoņu iniciatīvu1 un, iespējams, Eiropas Komisija saņems pirmo vai pat vairākas Eiropas pilsoņu iniciatīvas jeb ES pilsoņu ierosinājumus konkrētiem ES likumprojektiem.
Уже давно я задаюсь вопросом о том, как способствовать формированию сплоченного общества в Латвии. Я хочу, чтобы этническое голосование на выборах прекратилось.
Jau kādu laiku esmu briedinājusi ideju – priekšlikumu, kā palīdzēt, lai Latvijā veidotos saliedētāka sabiedrība. Tāpēc, ka es vēlos, lai beigtos etniskie balsojumi vēlēšanās. Tāpēc, ka es vēlos, lai mēs visi kopā veidotu vienu sabiedrību, nevis dzīvotu paralēlās pasaulēs. Tāpēc, ka es vēlos, lai visiem šīs valsts iedzīvotājiem ir plašākas iespējas pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Tāpēc, ka es vēlos, lai beidzas līdzšinējā vainīgo meklēšana un pirkstu rādīšana vienam uz otru, atsakoties meklēt patiesu risinājumu, lai sāktu dialogu.
Mocīties un naturalizēties vai braukt prom. Šādas izvēles priekšā nostādīti vairāk nekā divi procenti Latvijas iedzīvotāji, jo imigrantu integrācijas politika mūsu valstī šobrīd ieceļotājiem rada visnelabvēlīgākos apstākļus sadzīvei un valstiskās piederības izveidei Eiropā. Atstumjot jaunpienācējus, Latvija arī sniedz atbildi uz jautājumu – kas un kādā sabiedrībā šeit dzīvos nākotnē. Lasi
Šī politikas kopsavilkuma jeb diskusijas raksta mērķis ir pievērst uzmanību nepieciešamībai veicināt latviešu valodas un pilsoniskās izglītības apguvi ieceļotāju vidū Latvijā. Lasi
Šī politikas kopsavilkuma mērķis ir pievērst uzmanību imigrantu bērnu iespējām saņemt bezmaksas obligāto izglītību Latvijā. Lasi
Pētījums pievērš uzmanību darba tirgus ietekmei uz migrāciju un pēta migrantu uzņemšanas un nodarbinātības politikas Eiropas Savienībā, Horvātijā, Norvēģijā un Turcijā. Lasi
Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatā ir ticība, ka ir nepieciešams instruments, kā ES pilsoņi var palīdzēt vai piespiest institūcijas domāt virzienā, kurā tās nav aizdomājušās. Lasi
Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Dace Akule Lasi
Runāt par migrācijas politiku laikā, kad ir augsts bezdarbs, būtu politiska pašnāvība. Tāpēc lielākā daļa partiju runā par ģimeņu atbalsta politiku, liekot vēlētājiem ticēt, ka demogrāfiskās skumjas iespējams dzēst ar daudzbērnu ģimenēm. Lasi