Atziņas par Rīgas vēlēšanu iznākumu un idejas "man-nav-par-ko-balsot" problēmas risināšanai
Viss, ko šobrīd vēlos pateikt par Rīgas vēlēšanām 38
02.06.2013. Blogā
Sākšu šo ierakstu ar atrunu: teksts top brīdī, kad piecos no rīta CVK mājaslapā gliemeža tempā sāk parādīties pirmie provizoriskie Rīgas vēlēšanu rezultāti. Tā kā tie lielos vilcienos sakrīt ar vakarvakara vēlētāju aptauju rezultātiem, tad nu jau jūtos pietiekami droša izklāstīt savu skatījumu uz šo vēlēšanu galvenajām tendencēm. Jā, jā, protams, varētu arī pagaidīt uz brīdi, kad rezultāti kļūst pavisam skaidri, bet: 1) man tāpat no plkst. 8-12 par tiem būs teju nemitīgi publiski jārunā; 2) vēlāk nevaru, jo cilvēkam kaut kad ir arī jāguļ ... :)
Vai varas maiņa Rīgā teorētiski bija iespējama?
Vai Rīgas vēlēšanu rezultāti ir pārsteigums? Nē, nav, ja mēs ar „rezultātu” saprotam to, ka Rīgas domes vara nemainīsies. Tas kļuva skaidrs vēl ziemā, īstenojoties diviem priekšnoteikumiem: pirmais bija NA paziņojums, ka tā startēs Rīgā atsevišķi no citām koalīcijas partijām, kas sadrupināja iespēju izveidot konsolidētu (bet, likumsakarīgi, ne sevišķi nacionālistisku!) kopsarakstu, kur koalīcijas partijas (ar vai bez citām partijām) apvienotu labākos spēkus gan savu vēlētāju mobilizācijai, gan ar mērķi ar SCGKR pacīnīties par svārstīgajiem vēlētājiem. NA izvēle nozīmēja, ka koalīcijas partijas cīnīsies ne tikai par varas nomaiņu, bet arī savstarpēji. Otrais priekšnoteikums īstenojās vēlāk, kad kļuva zināms, ka Reformu partija šīs vēlēšanas neuztver nopietni un pat tā īsti nemēģinās kļūt par reālu alternatīvu tiem vēlētājiem, kam nav īpašas simpātijas pret SC/GKR vai NA/V. Pēc NA lēmuma startēt atsevišķi, šis bija vienīgais ceļš, kas varēja valdības koalīcijas partijas kopīgi novest pie varas maiņas Rīgā – tad, ja tās kolektīvi spētu „pārklāt visu laukumu” (sākot no ļoti nacionālistiski noskaņotiem vēlētājiem, līdz vēlētājiem, kam riebjas šo jautājumu nemitīga gremošana PAŠVALDĪBU vēlēšanu kontekstā), vislielāko cīņu izvēršot tieši par to vēlētāju daļu, kas tikpat labi varētu nobalsot arī par SC/GKR. Skaidrs, ka šie vēlētāji pat neapsvērtu balsot par Nacionālo apvienību! Arī Vienotības iepriekšējo gadu politikā nebija daudz kā šo vēlētāju kategoriju uzrunājoša – drīzāk pat otrādi. Tādēļ Reformu partija bija vienīgais (labi, labi varbūt kaut kādā mērā arī „zaļie”!) politiskais spēlētājs, kas, ja atrastu spēcīgus kandidātus un izveidotu labu programmu, varēja sev „savākt” tos vēlētājus, kas nebūtu gatavi balsot ne par NA, ne Vienotību, bet nebūtu arī pārliecināti par SC/GKR.
Īstenojoties abiem šiem priekšnoteikumiem – a) nav 1 ļoti spēcīga pretspēlētāja SC/GKR b) starp daudziem atsevišķi startējošajiem sarakstiem tā īsti nenotiek cīņa par SC/GKR vēlētājiem, - spēle bija beigusies, tā īsti nemaz nesākoties. Rīgas varas maiņas izredzes bija tuvas nullei (pat ja SC/GKR būtu tālāk kampaņās pieļāvuši vairākas rupjas kļūdas, attiecīgās balsis nebūtu kam „paņemt”! ), līdz ar to par galveno intrigu Rīgas domes vēlēšanās kļuva jautājums – kura no partijām iegūs vislielāko frakciju darbam dziļā opozīcijā. Šajā koalīcijas partiju cīņā „uzvarēja” Nacionālā apvienība. Vārds „uzvarēja” ir pēdiņās tādēļ, ka nudien nezinu, cik lielu sajūsmu pašas partijas kandidātos var izraisīt nīkšana opozīcijā pat lielā un jautrā kompānijā.
Interesantākais par Rīgas vēlēšanām
Neskatoties uz to, ka Rīgas vēlēšanu iznākums pēc būtības bija skaidrs jau pirms dažiem mēnešiem, tas nenozīmē, ka Rīgas vēlēšanu rezultāti ir garlaicīgi. Nebūt ne, manuprāt, tie norāda uz dažām interesantām iezīmēm, kuru attīstībai būtu vērts pasekot līdzi!
Nacionālā apvienība
Rīgas vēlēšanās NA ir uzlekusi stipri augstāk par savu atbalstu valstī kopumā (nu jau gadiem nemainīgi 7-9%). Kādā veidā? Manuprāt, divi galvenie faktori: 1) Vienotības izvēlētās taktikas kļūda (skat.zemāk) un 2) NA mēra amata kandidātes Baibas Brokas nopelns – viņa ir īpašais šo vēlēšanu atklājums, kas kā personība ... ir totāli neraksturīga NA! Neraksturīgs ir gan viņas teiktā saturs, gan arī komunikācijas metode: sakarīgi, saprātīgi, empātiski uzrunāt auditoriju, mēģinot izvairīties no konfrontācijām un – pēc iespējas – arī nacionālajiem jautājumiem, tos aizstājot ar citām tēmām. Ja salīdzina Broku ar Ēlerti, tad Ēlerte daudz vairāk komunicēja NA vairākumam raksturīgajā stilā, polarizēja un konfrontēja SC/GKR ar nacionālajiem jautājumiem. Kādēļ šo pieminu? Tādēļ, ka interesanti būs sekot līdzi šīs tik daudzsološās politiķes turpmākajām gaitām Nacionālajā apvienībā! No vienas puses, Rīgas vēlēšanas rāda, ka mazāk konfrontācijas, vairāk saprātīguma un empātijas ir veids, kā NA varētu paplašināt savu vēlētāju bāzi, mazināt savu kā radikāļu partijas tēlu. Broka TEORĒTISKI varētu kļūt par šī NA pārmaiņu procesa jauno seju. Bet, no otras puses, šķiet, ka konfrontācijas un radikālisms nacionālajos jautājumos ir tik tālu daļas līdzšinējo NA līderu asinīs, ka viņi uz šāda stila – kompromisos, empātijā balstītu - politiku nav nemaz spējīgi pat par spīti tam, ka Rīgas vēlēšanas rāda, ka pēc šāda tipa politiķiem šobrīd ir īpaši liels pieprasījums.
Vienotība
Rīgas vēlēšanu kampaņa un rezultāti liecina, ka Vienotība par daudz omulīgi jūtas savā kā salīdzinoši populāras varas partijas statusā, un piemirsa, ka politikā ir jāmainās pat tad, ja mērķis ir palikt uz vietas (saglabāt savu popularitāti). Interesanti būs tuvākajos mēnešos pavērot, vai šo vēlēšanu rezultāti ir ļāvuši partijai saprast, ka:
1) Dombrovska tēls nav resurss, kas visos apstākļos kalpo kā brīnumnūjiņa – pēc Brokas, Belēviča parauga jādomā, kā partijas koptēlā ienest jaunas, neparastākas, laikam atbilstošākas iezīmes. Rīgas vēlēšanas liecina, ka partijai īsti nav ideju – tā mēģināja atkārtot senāku laiku taktikas, piemēram, nacionālā kārts vai asa konfrontācija ar galvenajiem konkurentiem, vai premjera tēls (kas bijušas sekmīgas citos vēlēšanu ciklos). Bet tās, kā izrādījās, vairs nestrādā, vismaz ne šajos apstākļos. Tas nozīmē, ka jādomā kas jauns – savādāk Vienotība riskē izrādīties nesagatavota arī Saeimas vēlēšanām. Nav nekā bīstamāka kā dusēt uz sen iegūtajiem lauriem, kamēr konkurenti trenējas, mācās un eksperimentē!
2) politika sastāv ne tikai no cīņas par (iespējams) dziļi izjustiem principiem, bet arī no spēles pielāgoties situācijai un vēlētāju vēlmēm. Tik konfrontējoša pieeja, kā bija redzama Vienotības kampaņā, varēja kā priekšvēlēšanu taktika būs vietā tikai tad, ja Vienotība būtu izspēlējusi kamikadzes lomu – proti, iesaistījusies apzinātā konfrontācijā ar SC/GKR, ar mērķi ... „daļēji savstarpēji iznīcināties” (to vēlētāju acīs, kam šāda pieeja nepatīk) par labu kādam trešajam spēkam! Šādi atšķeļot balsis ne tikai sev, bet arī SC, zinot, ka SC/GKR balsis tad, visticamāk, aizies kādai citai partijai (piemēram, RP) , ar kuru kopā tad pēc tam varēs veidot koalīciju, kas tad arī būtu bijis konfrontācijas īstais mērķis. Šo vēlēšanu problēma: šādas partijas, kas varēja atņemt SC/GKR balsis, NEBIJA! Līdz ar to ar konfrontējošu pieeju Vienotība šķēla nost balsis tikai pati sev – kas likumsakarīgi tālāk pārgāja NA un, - kopā ar „Brokas faktoru”, - izskaidro Rīgas vēlēšanu rezultātus.
Reformu partija
Reformu partijai šīs bija dramatiski neveiksmīgas vēlēšanas. Tikai un vienīgi pašu vainas dēļ – tieši šīs bija vēlēšanas, kur RP bija reāla iespēja atdzimt kā partijai. Šim mērķim pilnīgi brīva bija fantastiski lizdevīga niša – starp NA/V, no vienas puses, un SC, no otras puses, kur savstarpējā cīņā „līdz nāvei” tieši kāds veiksmīgs RP piedāvājums izskatītos kā labākā no alternatīvām. Tas, kas bija vajadzīgs: saprast šo vēlēšanu nozīmīgumu partijas nākotnei un veltīt tām savus pašus labākos spēkos, pat ja tas būtu prasījis kandidēt kādam no ministriem! Tikai šādi RP būtu bijusi reālistiska iespēja pacelties uz šo vēlēšanu fona. Tā vietā RP acīmredzami nokavēja vēlēšanu sākumu, nespēja „savākties”, piedāvāt labu komandu un vīziju.
Tā gan vēl nebūtu lielākā nelaime: partijai nāvējošs, manuprāt, bija tas faktors, ka RP nespēja savlaicīgi paši sev šo problēmu atzīt un, saprotot, ka vienatnē viņu piedāvājums „nerullēs”, nemēģināja ieslēgt atpakaļgaitu un tomēr startēt kopā kaut vai ar to pašu Vienotību (iespējams, cita, plašākam vēlētāju lokam pieņemama mēra amata kandidāta vadībā!) Rezultāts ir tāds, ka, manuprāt, RP, domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, JAU TAGAD ir jāatrod veids, kā startēt nākamajās vēlēšanās, iespējams, pārgrupējoties ar citām partijām, iespējams, veidojot ko pavisam jaunu, iespējams kaut kur iekšējās rezervēs atrodot papildus enerģiju iziet no inerces un sākt transformēties par ko labāku un pilnvērtīgāku.
ZZS
Lai gan šobrīd šķiet, neviena no ZZS partijām Rīgā nav pārvarējusi 5% barjeru, tomēr gluži par neveiksmīgām viņiem šīs vēlēšanas nesauktu. Iemesls: apvienībai parādījušies divi diezgan spēcīgi publiski redzamo kadru papildinājumi – Belēvičs un Krauze, - kas šai nedaudz dinozaurveidīgajai organizācijai nāk tikai par labu.
Galvenais nezināmais – vai ZZS izvēle Rīgā startēt atsevišķi ir: a) vienkārši smalks aprēķins (zaļajiem cerot Rīgā saņemt „zelta akciju”, bet baidoties, ka "zemnieku" tēls var traucēt) vai b) liecina par abu apvienības sastāvdaļu atšķirīgiem savas nākotnes redzējumiem, kas var iezīmēt atšķirīgus vektorus arī nākamajās Saeimas vēlēšanās.
ZZS partijas šim vēlēšanu ciklam ir īpaši daudz patērējušās, sevišķi Jūrmalā. Būtu svarīgi saprast, no kurienes tām šim mērķim nāk nauda: vismaz notikumi Jūrmalā liek domāt, ka aiz ZZS lielajiem panākumiem varētu stāvēt nevis Ventspils, bet Jūrmalas oligarha nauda. Un, ja tā, tas potenciāli būtu interesants „atšķaidītājs” Ventspils ietekmei arī nacionālā mēroga politikā!
SC/GKR
Kā jau gaidīts, SC/GKR ir šo vēlēšanu uzvarētāji, - kas lepnā divvientulībā var tupināt vadīt Rīgu. Tas gan ne obligāti nozīmē, ka šis pārvaldes modelis „izvilks” visus nākamos 4 gadus. Pirmkārt, šī savienība nav gluži tik spēcīga, kā varētu šķist – SC ir izteikti iekšēji neviendabīgs veidojums, - tādēļ interesanti būtu pavērot situāciju Rīgā, ja pēc 2014.gada vēlēšanām izrādītos, ka DAĻAI no SC rodas iespējas pievienoties valdībai vai ja kāds no politiķiem būtu iesaistīts patiesi lielā skandālā. SC un GKR joprojām ir divas dažādu organismu savstarpēji piesūkušās daļas – kas eksistē kopā drīzāk tādēļ, ka neredz sev izdevīgākus variantus, nevis tādēļ, ka ir zudušas ambīcijas vai viedokļu pretrunas. Tāpat, līdzīgi kā tas notika ar Vienotību šajās vēlēšanās, nespēja savlaicīgi uzķert vēlētāju noskaņojumus un piemēroties pārmaiņām ir risks, kas spēj gāzt pat šķietami visstabilākās varas partijas. SC/GKR darbam Rīgas domē ir raksturīgs tieši tik liels cinisms, pašapmierinātība, amatkāre un vēlme pazemot oponentus, lai SC/GKR lielākais drauds būtu viņi paši.
Risinājums nav-par-ko-balsot sajūtai
Noslēgumā vēl daži vārdi ne tik daudz par Rīgas vēlēšanām, cik par 2013.gada pašvaldību vēlēšanām kopumā. TV3 man vakar uzdeva jautājumu par to, kādēļ tik daudzi cilvēki šajās vēlēšanās atsaucās uz nolemtības sajūtu –ka nav LABAS IZVĒLES, PAR KO BALSOT! Iespējams, tieši tādēļ dažās (ne visās!) pilsētās ir tik zems apmeklējums, salīdzinājumā ar 2009.gadu.
Es nesteigtos šādas sūdzības norakstīt kā pārliekus augstas prasības vai selektīvu pasaules uztveri. Arī man šogad Jūrmalā izdarīt izvēli bija sevišķi grūti – pietrūka tikai nedaudz, lai es vispār neaizietu uz vēlēšanām. Vienlaikus, pēdējā mirklī vēlreiz caurskatot sarakstus, es atzīmēju uzvārdus, kuriem tomēr spēju uzticēties. Nebija maz. Un tas mani uzvedināja padomāt par to, ka galvenā problēma nav „nekvalitatīvos” kandidātos vai pārāk izvēlīgos vēlētājos. Problēma ir tajā, kā vispār tiek noteiktas un ierobežotas mūsu izvēles! Piemēram, kurā vēl valstī jauniem politiskiem spēkiem dalībai PAŠVALDĪBU vēlēšanās ir jādibina jauna partija? Tas ir ilgi, sarežģīti, dārgi un ... kādēļ tas vajadzīgs? Pat vēl svarīgāk – kādēļ gan pašvaldību vēlēšanās nevarētu būt brīvie saraksti? Proti, kad vari izvēlēties cilvēkus, kam uzticies no dažādām listēm, un nobalsot par šādu paša veidoto sarakstu? Manuprāt, ja vien nevēlamies arī turpmāk vērot, kā cilvēkiem zūd interese par pašvaldību vēlēšanām, šādas iespējas būtu vēlētājam jāpiešķir – vismaz man tad noteikti vairs nebūtu argumenta, ka nav par ko balsot!
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
.png?1620727775)
.png?1614863195)
.png?1614863266)
Komentāri (38) secība: augoša / dilstoša
Sorosa SPONSORĒTĀS organizācijas TRUBADŪRES TIRĀDES !
Šajā ziņā es atbalstu Putina rīkojumu - KANTORUS alā KaŽok - FUCK OUT no valsts ...! Lietussargu PSEIDOREVOLŪCIJA pierādīja , ka tam ir SEGUMS ...! Puriņ ! Ar ŠAURAJĀM PIERĪTĒM nevajadzētu lepoties ...!
Daži pieskārieni..
Iepriekš es un arī mani mani radiņi balsojām par NA, kas ir saprotami, jo nacionālisms ir mūsu, var teikt ideoloģija, tagad par SC&co.
Liekas jau dīvaini. Taču paanalizējot, var saprast, ka tā vis nav.
No Na tika gaidīts, Saeimas un valdības līmenī vairākas nacionālistiem svarīgas lietas...
Atkāpe. Es un mana ģiemenīte nacionālismu uztver no Brastiņa savulaik veidotās sapratnes. Vienkāršojot - veselīgs tautisms, svešvārdā- nacionālisms ir beznosacījuma savas tautas mīlestība un tikpat, beznosacījuma visu citu tautu cieņa.
Diemžēl šis vienkāršais pamats NA, arī VL nav raksturīgs. Tāpēc nekādi nav iespējams šo politiskā spēka darbību dēvēt par veselīgu nacionālismu.
Bet... Svarīgi ir arī kas cits. Valstī tauta ir sašķelta, un būtu loģiski, ka NA & VL nokļuvusi pie likumdevēja varas grožiem ķersies krietni klāt, lai to mainītu.
Valstī ir vairāki simti tūkstošu koloniālās minoritātes pārstāvju, kuri liela daļa joprojām "mitinās" nepilsonības institūta paspārnē, kas ir LV drupinoši. Jebkura saprātīga valsts vadība, ar uzsvaru uz, - " saprātīga", būtu pacentusies izveidot un realizēt likumu par koloniālo minoritāti valstī, kas iespējami īsā laika posmā valstī palikušo koloniālo minoritati pašsaprotami sadalītu grupās pēc to patikas un vēlmes. Respektīvi- pilsoņbos, bezpavalstniekos, citu valstu pilsoņos, un visai nenozīmīgā grupā- repatriantos. Tajos, kuriem nav pieņemama Latvijas valsts kā tāda, latvieši, kā valsts tauta un pilsoņi. Tādu pēc maniem vērtējumiem, maksimāli varētu būt pāris tūkstošu. Vērtēju pēc aktivitātes pretvalstisku pasākumu organizēšanā un savas piederības Krievijas impērijai demonstrēšanā.
Tad lūk, NA & VL tā arī šajā virzienā nav pat virzījusies, pat soli nav paspērusi. Nav arī pašsaprotamas nacionālai valstij virzības kāda notika vēl pirms 200 gadiem taj' pašā Francijā, kurā tika nostiprināts spēcīgs pilsonības institūts un noteikts, ka katra Francijas pisonis ir francūzis. Vienlaikus, tas maz ierobežoja arī franču etnisko īpatnību. Galu galā franči jau nav viendabīgs etniskums, gluži kā latvieši, krievi, vai vācieši. Nacionālu valsti neveido viens etnoss, bet gan to spēja vienoties par kopēju ekonomisko, kultūras un politisko "telpu". Lieliski to var saprast paanalizējot etnisko piederību Brīvības cīņu dalībniekiem, vai daudzpieminetiem leģionāriem. Tie etniski bija visai raibi.
Arī pilsonības stiprināšanas, kā institūta vispār darbības netika no NA & VL saigaidīta. Gluži otrādi, tika veicināta emigrācija, cenšoties panākt divpilsonību. Runas par latviešiem kā saimniekiem savā zemē palika tikai runas. Tagad jebkurš nesaimnieciskais bēglis, lai kāds tam iemesls, tik un tā var saimniekot pa Latviju politiskā ziņā nemaz šeit nedzīvojot.
Trešais, ko varēja gaidīt no VL, bija Satversmes 2. panta stiprināšana. Jo tas, ka valsts 99,..% nav iespējas izvirzīt savu pārstāvniecību, kā arī nav reālas iespējas ievēlētos kaut kā kontrolēt, lai tie darbotos to interesēs, kā to redzam arī ar Eiro, vai jau pasenāku Abrenes lietu, nekādi nesaskan ar demokrātijas pamatprincipiem, ka suverenā valsts vara pieder tautai. Tas, ka var brīvi vēlēt par mazāk kā 1% pilsoņu ivirzītiem visas tautas pārstāvjiem nekādi nespēj nodrošināt valstī demokrātiju. Šāda " demokrātija" bija arī PSRS.
Vēl apstāklis, ka reāli " Dombrovska veiksmes stāsts" vairumam Latvijas iedīvotāju nebūt nav veiksmes stāsts un tas, ka ap 20% ir no valsts aizmukuši, bet palikušo ap 40% ir zem nabadzības sliekšāna, bet tikpat uz nabadzības sliekšņa, nekādi nepredisponē balsot par šādu stāvokli pieļāvušajiem, lai kādās savienībās, apvienībās tie politiski arī neapvienotos.
Paliek vien SC & co, kura pēdējos 4 gadus gluži ciešami ir pārvaldījusi Rīgas saimniecību, ja vērtē pieticīgi. Saņemot šo saimniecību ar 80 mil. rezerves fondā un vairāk kā 200 milj iztrukumu pamatbudžetā, spēja Rīgu pat attīstīt. Jā, lielā mērā tas notika uz dažu sturkturālu ērtību rēķina. Ielas palikušas novārtā un arī ziemā sniegs nav ticis vākts cik necik pieņemami. Taču ir remontētas skolas, celtas sociālās būves, veidota midernās infrastrukturas daļa. Kā arī krietni daudz līdzekļu veltīts tiem pašiem 40% zem, 40% uz sliekšņa, lai tie vismaz varētu izdzīvot.
Jā, SC&co, šobrīd ir mazākais ļaunums, par kuru ir vērts atdot savas balsis Rīgā.
No tiem, kuri neaizgāja to intuitivi nojauta, tāpēc arī negāja, gan etniskie baltu tautu piederīgie, gan arī otra daļa pilsoņu, jaunpilsoņu. Protams bija arī protestējošie, kuri negāja, jo valstī nepastāv reāla demokrātija, bet turpinās padomju laika demokrātija, kur izvēli var izdarīt ne no pašu veidotās, bet no " pareizo" vadītās.
Bet kopumā valstī pašvaldības vēlēšanās uzvarēja zaļzemnieki. Kas arī ir saprotami un dabiski. Būtībā pārsteigumu nav un arī nākamajās vēlēšanās Saeimā nav gaidāmi.
"Veiksmes stāsta" meļi saņems arvien mazāk. Nedaudz vairāk saņems NA & VL, jo daļa " Veiksminieku" nekādi nevarēs pieņemt SC. Tikapt labāk veiksies arī Zaļzemniekiem. Tā, ka nākamajā Saeimā būs 3 pamata spēki. SC pēc panākumiem Rīgā un vēl šur un tur saņems vēl kādas pāris deputāta vietas vairāk un pastāv krietni vien liela iespēja, ka bloķēsies koalīcijā ar zaļzemniekiem, kuri jūtas šobrīd nodotu no Veiksminiekiem un arī NA, kura gluži kā prostitūta par pīrādziņu ir pārdevusies. Par Reformu melīgajiem tīkotājiem laikam jau runāt nenākas...Tātad tā situācija un daža laba pisloņa ar vēlēšanas tiesībām domu gaita :))
Ļoti žel, kas nevaru komentēt Rīgas velēšānās. Savā mūžībā pirms reizī
nebalsoju, jo jau 15 menēsi esmu deklarēts pa BRĪVĪBAS PIEMINEKĻA adresim, bet tāda adresa velēšānu sarakstā nav bijis.
Divi iemesli, kāpēc par RP tāpat Rīgā nebalsotu:
1) Balsot par viņiem nozīmētu tāpat kā atdot balsi par SC, jo RP nekautrējās atzīt, ka noteikti atdosies SC apkampienos. Līdz ar to kāpēc balsot par RP, ja balsojot par SC panāk to pašu rezultātu un drošāku.
2) Palasot kandidātu sarakstu vispār nekļuva skaidrs ko RP ar to gribēja panākt. Ierēdņi un ministrijas darbinieki pirmajās rindās būs tie reformētāji? Ka tik ne arī.
Daudz izšķir nauda. SC un sociāldemokrātisks? Monoplu lobēšana, ārvalstu interešu lobēšana apr sliktu Latvija seidzīvotājam, ārprātīgi nesaimnieciska politika apkurē, lielpilsētā apkuri padarot dārgāku kā provincē (tātad vai nu zog ennormālos apmēros vai citas problēmas, jo ekonomiski tas nav loģiski), afēras ar Krājbanku un rīdzinieku naudu. Kas tur SD? ja vien SD nav lamu vārds. Iespējams, ka te arī nostrādā sovoku domāšana, jo sovokam zagt bija ikdiena vai vienīgais eksistences variants. SC atgrieza ticību, ka tā bija labi un pareizi. Bez tam vidusmēra krievvalodīgais te grib justies kā atbrīvotājs un viņš domā, ka fašisti te gribēja iepumpēt savus migrantus, zuspiest savu valodu un būvēt savas rūpnīcas. Labi, ka atnāca labais krievs un to visu novērsa. Bet vispār SC atdeva krievvalodīgajiem cerību, ka viss vēl nav zaudēts un viņi šo zemi paņems. Meklēt utis RP kažokā gan ir muļķīgi. Vai tad tauta ir muļķa? RP tipiskais balsojums Saeimā ir vērsts pret Latvijas interesēm visos nozīmīgajos jautājumos. Un partija, kura runāja tikai par saimnieciskiem jautājumiem neko saimniecisku nav izdarījusi. Pļāpas ir atkosti. Brokas fenomens rāda, ka nav svarīgi ko, bet kā pasniedz. Kas ir propagandas pamatbauslis. tauta īpaši neieklausās programmu piedāvājumos un vairums no tām neko nesaprot.
Komunisma sapnis kā rādās vēl aizvien nav izsapņot. 50 gadu okupācijas sekas vēl aizvien ir jūtamas. Par laimi ir izaugusi paaudze, kas uz to vairs nepavelkas, bet kā redzams vismaz 10-15tūkst balsis SC nāca klāt no pensionāru vidus kā paldies par "bezmaksas" biļetēm.
Mani pārsteidz, par RP rakstītais, jo dažreiz cilvēki no malas komentē lietas pēc saviem ieskatiem, neatkarīgi, kāda ir patiesā situācija. Tur nu mēs nonākam, ka beigu beigās cilvēki vienkārši neiet uz vēlēšanām un rezultāts ir kāds ir...
Kā RP biedrs atzinīgi vēlētos izteikties par programmas piedāvājumu pašvaldībām, kas tika izstrādāts sadarbībā ar iedzīvotājiem un NVO, kā arī kandidāti tika atlasīti pēc principa, liekot uzsvaru un kompetenci, vēlmi strādāt nevis dalīt "ķebļus", kā arī kandidātu saraksts tika veidots godīgi ar vienādām iespējām un tiesībām kandidēts visiem biedriem un atbalstītājiem.
Jāatzīst, ka kļūdas ir pieļautas komunikācijā tieši ar sabiedrību un iedzīvotāju, jo "pārāk mazs teāteris" tik izspēlēts, netika solīti "debesu brīnumi" ar klaju un bezkaunīgu populisma piešprici, kas lika mums izskatīties pieticīgiem, klusiem un vienkāršiem, jo iedzīvotāji mūs nesadzirdēja.
man laikam dažos punktos cits viedoklis — http://politblogs.lv/2013/06/03/134/
Pēdējā rindkopa http://politblogs.lv/2013/06/03/134/ perfekta :)
Vēl par "konsolidētu bet ne sevišķi nacionālistisku kopsarakstu":
Tieši šāds apvienots latviskais saraksts tika izveidots Rēzeknē (LATGALES PARTIJA, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Reformu partija", Latvijas Zaļā partija, "Centriskā partija LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA").
Un šis apvienotais saraksts ieguva 2 vietas no 13. ("Vienotība", tiesa, Rēzeknē startēja atsevišķi - bet viņi neko nedabūja.) Protams, Rēzeknē ir mazliet citāda etniskā situācija - bet ļoti būtiski no Rīgas neatšķiras. Tie apvienotie saraksti nav brīnumlīdzeklis - tie var nostrādāt specifiskā situācijā, kad vēlētāji ir gatavi, ka viņus mobilizē vienam kopīgam mērķim.
>>> Tas kļuva skaidrs vēl ziemā, īstenojoties diviem priekšnoteikumiem: pirmais bija NA paziņojums, ka tā startēs Rīgā atsevišķi no citām koalīcijas partijām, kas sadrupināja iespēju izveidot konsolidētu (bet, likumsakarīgi, ne sevišķi nacionālistisku!) kopsarakstu, kur koalīcijas partijas (ar vai bez citām partijām) apvienotu labākos spēkus gan savu vēlētāju mobilizācijai, gan ar mērķi ar SCGKR pacīnīties par svārstīgajiem vēlētājiem.
======
"Labāko spēku apvienošana" vienā sapņu komandā izklausās daudzsološi, bet diez vai ierindas vēlētājam kandidāti paliktu atpazīstamāki tad, ja no trim sarakstiem uztaisītu vienu. Jo lietas būtība jau ir tā, ka valdības koalīcijas partijas nedeleģēja vēlēšanām Rīgā savus labākos spēkus. 2009.gadā piedalījās gan Ģ.Kristovskis, gan E.Jaunups, gan A.Šlesers, gan N.Ušakovs. Visi šie cilvēki bija ar potenciālu iekļūt Saeimā. 2013.gadā izvirzīja pēc atlikuma principa.
Runājot par "sadrupināšanu" - vēlētāji ir pieraduši, ka viņiem vēlēšanu dienā ir vismaz neliela izvēle starp alternatīvām. Ja mēs atgriežamies pie situācijas, kur ir Tautas Fronte pret Interfronti (faktiski - atstāta tikai viena saprātīga iespēja, par ko vēlēt), tad diez vai šāds modelis vairs labi strādātu, jo politiskais konteksts pēdējo 20 gadu laikā kļuvis daudzveidīgāks.
Nedaudz gribētu pakomentēt komentētāja m rakstīto. Pirmkārt, pat, ja SC ir ar kreisu/sociāldemokrātisku ievirzi, tā tomēr pirmkārt ir krievu partija. Tāpat, kā Vienotība pirmkārt ir latviešu partija, un tikai pēc tam labēja. Latvijā dzīvojošie krievi uztver SC kā savējos, un viņus daudz neinteresē vai tie ir labēji, kreisi, sociāldemokrātiski, konservatīvi, liberāli. Respektīvi, cīņa Latvijas politikā NAV par labēju vai kreisu ekonomisko politiku, vai vertībām, bet par 1) nacionālo jautājumu, 2) saimnieciskajiem jautājumiem plašāk ( bet ne ideoloġiskā nozīmē), 3) politiķu/oligarhu interesēm. Šie ir tie jautājumi, kas ietekmē vēlētāju. Ja runā par SC kā partijas/apvienibas attīstību, tad, protams, var runāt par iešanu Ziemeļvalstu virzienā un tā tālāk, bet...vai tas ir savienojams ar sadarbību ar autoritārās Krievijas valdošo partiju? Un tā ir izvēle vai nu, vai nu...Pašreizejos apstākļos SC ir praktiski garantetas gandrīz visas Latvijas krievu balsis, līdz ar to nebūs motivācijas īpaši iespringt. Ts. latviskajām partijām nāksies iespringt, un, padomāt kā sadalīt latviešu vēlētāju. Patiesībā, nebrīnīšos, ja Vienotība Saeimas vēlēšanās nostartēs diezgan labi, savācot tos deputātu mandātus, ko pašreiz tur Zatlera partija. Droši vien arī NA nostartēs labi. Galu galā Saeimā ir 100 vietas, un kādam tās ir jāaizpilda. Es personīgi preicātos, ja Vienotība pavirzītos nedaudz pa kreisi ( vai vismaz pieklusinātu labējā spārna bļāvējas ), bet NA vai nu kļūtu par normālu partiju, vai marginalizetos un zaudētu atbalstu. Jo kaut kā rodas iespaids, ka NA biedri ir radikālāki par savu vēlētāju. Zatlera partija tieši varētu būt tā, kas aizņem liberalo nišu Latvijas politikā, piesaistot ari daļu krievvalodīgos ( ja tas vispār ir iespējams ). Bet iespējams, ka ir par vēlu, un, arī Zatlera veidojums izbeigsies.
Tāpat kā Eiropā pastāv""pabalstu tūrisms""tāpat Rīgā bija pabalstu vēlēšanas,tāpēc arī neetniskas.Pirmajās pēcvēlēšanu debatēs ievēroju,ka NA un Vienotība mudina Ušakovu palielināt dažādu dotāciju apjomu.Kad pabalsti būs apēsti un Rīga iespējams bankrotējusi,tad letiņi pateiks-lūk Maskavas spiegi noveda Rīgu līdz maksātnespējai.Līdzīgi 90tajos gados Zīgerista palīdzību notērēja,bet viņu pašu pēc tam aizmirsa.
Starp citu, šīs vēlēšanas arī ir atbilde A.Hermanim, kurš, liekas brīnijās "nez, kas sagaidīja ar puķēm krievu tankus". Tie paši arī bija. Arī tie paši, kas 1919 šāva nost katru labāk gērbtu pilsoni. Tie nebija tikai "ebreji un krievi". Tāda, parasti latgaliešu/kurzemnieku izcelsmes, tautas daļa mums ir.
Te komentāri labāki nekā pats raksts (skat Valts komentāru zemāk). Īstenībā secinājumi ir trīs:
1) liela daļa no vēlētājīem tiešām ir lumpeni un ar to partijām ir jārēķinās (reāli - jāuzpērk). Tas nav nekāds jaunums, jo to jau 20 gadus parāda Ventspils vēlēšanas. Problēma ir apstāklī, ka, pateicoties emigrācijai, šādu lumpenu īpatsvars īstenībā pieaug, jo viņiem nekādas iespējas izbraukt nav, bet pārējiem - ir. Tātad, ja latviešu partijas grib, ko vairāk, būs jādomā a) kā lumpenus uzpirkt; b) kā noturēt normālo cilvēku interesi par Latviju.
2) te pareizi iepriekš Valts komentārā rakstīja: vēlēšanas parāda sistēmisku LV partiju sistēmu problēmu: partijas izčākst, jo partiju sistēma ir veidotā veidā, kas apgrūtina normāla "rezervistu soliņa" veidošanos. Visas latviešu partijas uz vēlēšanām uzlika, pēc būtības, atkritumus. Nacionālas vēlēšanās tas būs mazāk, taču arī... Vai Dombrovskim vēl viens termiņš ir pakāpiens uz augšu? Diez vai, tik sačakarēt reputāciju var. Bet vai ir kāda jaunā audze? Nav, arī uz šīm vēlēšanām izlika Ēlerti, kura nepatīk pat Vienotības vēlētājiem, ja atceramies plusiņus.
3) Nozīmīgs faktors šajās vēlēšanās bija tas, ka oligarhu prese (visi dienas laikraksti) pret latviskajām partijām bija izvērsusi īstu naida kampaņu un nostājās atklāti SC pusē. Tas ir jauns elements Latvijas politikā un, lai gan presei nav pārāk liela ietekme, lumpenu vidū (kas ir galvenais šīs preses patērētājs) balsot par SC kļuva sociāli akceptējami, pat prestiži. Savukārt, pārējo vidū šī agresīvā vide radīja iespaidu "visi slikti" un vēlmi neiet uz vēlēšanām. Vēlēšanas, pēc būtības bija apkopojums 3 tendencēm: a) latviešu lumpeni uz vēlēšanām aizgāja un nobalsoja par SC; b) krievi aizgāja 100% un koncentrēja balsis; c) latviešu ne-lumpeni nezināja par ko balsot; d) patreizējā sistēma nespiež/nemotivē pārdeklarēties Rīgā - rezultātā daudzi iebraukušie vēlēšanās nepiedalās vispār (tip kā latviešu partijām viegli panākt pieaugumu - motivējiet patiesu deklarēšanos).
"kādēļ gan pašvaldību vēlēšanās nevarētu būt brīvie saraksti?"
Un kādēļ gan arī Saeimas vēlēšanās nevarētu būt brīvie saraksti?
Tas būtu lielisks risinājums, ja būtu iespēja nobalsot par labiem cilvēkiem no dažādām partijām
Un nu akmens pašas autores dārziņā - situācija nav-par-ko-balsot, iespējams nebūtu tāda, ja Kažoka necenstos katru situāciju pavērst pret NA vai kādu citu partiju, kas neatbilst viņas personīgajām un subjektīvajām simpātijām... Kažokai tribīne ir dota, lai objektīvi vērtētu nevis propagandētu savus personīgos uzskatus.
Nu jau Kažoka atkal galīgās muļķības sarakstījusi. Izrādās NA ir vainīga pie tā, ka SC ir ieguvis vairāk par 50% balsu. Vai tiešām ekspertu eksperte uzskata, ka tie vēlētāji, kuri tagad nobalsoja par SC, būtu tomēr balsojuši par apvienoto latvisko sarakstu, ja tajā būtu pārstāvēta arī NA? Tagad sanāk, ka SC elektorāts nebalsoja par Vienotību, jo tā ir pārāk liberāli noskaņota, bet ja viņiem pievienotos NA, tad šis bloks būtu nacionālāks un tad arī daļa SC elektorāta būtu balsojusi par šo latvisko bloku... Absurds! SC un NA elektorāts nepārklājās, tāpēc nevajag šādas muļķības rakstīt. Es saprotu, ka Kažokai ir paniskas bailes no NA un viņa pret NA cenšas izturēties maksimāli neiecietīgi, tāpēc visās nelaimēs vaino tieši viņus, bet vajag tomēr loģiski domāt.
Otrkārt nevajag melot. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās par NA nobalsoja 14% vēlētāju, līdz ar to nav saprotams no kurienes ekspertu eksperte ir rāvusi, ka NA atbalsts valsts mērogā jau gadiem ilgi ir tikai 7-9%.
Vai Jūs protat pareizi lasīt?
>no otras puses, šķiet, ka konfrontācijas un radikālisms nacionālajos jautājumos ir tik tālu daļas līdzšinējo NA līderu asinīs, ka viņi uz šāda stila – kompromisos, empātijā balstītu - politiku
Nē nu Kažokai liberālisms ir tiktāl asinīs, ka pat neglābjami skarta smadzeņu darbība. Kurā galā NA ir konfrontācija, piemērus lūdzu? Konfrontācija un radikālisms ir tikai no SC un Lindermana partijas puses, kas rīko gan referendumus par otro valsts valodu, gan aicina atdalīt Latgales novadu. Tas lūk ir radikālisms un konfrontācija.
Runājot par empātiju, tādas nevar būt pret kolonistu pēctečiem, kas "kačā šeit zudušās iekarotāju pravas". Cieņa ir jānopelna nevis jāpieprasa. Valsts nosaukumā Latvija jau ir ietverts, kura šeit ir pamatnācija. Cik grūti ir saprast to, ka ja vienreiz turēsim taisnu mugurkaulu un skaidri pateiksim, ka PSRS privilēģijas nekad neatgriezīsies, tad arī nebūs vairs konfrontācijas. Par laimi tas pamazām notiek pats no sevis, bezjēdzīgs referendums par otro valsts valodu jau bija, pilsonības 0-varianta referendums arī tika noraidīts, tā kā šie jautājumi kļuvuši neaktuāli, un pamazām izsīks arī pārējās iedomātās krievvalodīgo "problēmas". Labklājība iespējama tikai tad, ja ir nacionālā stāja, liberāli iztirgojot savu valsti(nauda nesmird) to nesasniegt.
Vai autore mūs pagodinātu ar atsauci uz avotu, kas ļauj izdarīt šādu apgalvojumu: "NA paziņojums, ka tā startēs Rīgā atsevišķi no citām koalīcijas partijām"?
Šī nav nekāda eseja.
Varbūt tieši tādēļ nevajag faktus izdomāt! Esejā radošā jaunrade ir pieļaujama.
Un par Vienotības idejām - palasot viņu aģitācijas materiālus, tur diez vai daudzi bija ļoti saspringuši, lai konkrētas un spēcīgas idejas un priekšlikumus izstrādātu. Īslaicīgi mobilizēja operatīvo atmiņu, kas no tās bija uz ātru roku izvelkams, tas arī gandrīz viss.
Precīzi.
Plus pie visa teiktā man šķiet V un RP gadījumā varētu būt grūtības kā nobriedušām politiskām organizācijām darboties ilgtermiņā. Daudzi nozīmīgākie cilvēki nav gatavi ieguldīt sevi kampaņā (nosacīti ziedoties partijai), ja tas nesola tūlītēju apbalvojumu pievilcīgu amatu un varas formā. Jau no pagājušā gada beigām izskatījās, ka abas minētās partijas ieslīdēja apburtajā aplī - jo vājākas šķita izredzes iegūt Rīgā varu, jo grūtāk bija motivēt potenciāli spēcīgākus politiķus par to cīnīties, jo vājākas izredzes, jo grūtāk saņemties, jo vēl vājākas izredzes utt. Tak neuzskatīja visi V-ā Ēlerti par patiesi labāko kandidātu. "A nevar uzreiz Saeimas vēlēšanas?" - varētu būt neizteikts jautājums no V un RP. Zinam jau, ka vajadzētu mobilizēties tagad, bet "ai..." Mūsu "ērgļi" negrib nīkt domes opozīcijā.
kāpēc tā jāsarežģī? rezultātus var komentēt 3 punktos:
1. cilvēki pašvaldību vēlēšanās balsoja par reāliem darbiem
2. V kļūdījās ar stratēģiju, histēriski izspēlējot nacionālo kārti, un, protams, ka satrauktie cilvēki nobalsoja par NA; beigās V stratēģiju koriģēja uz korupciju, bet bija jau par vēlu
3. atkal izgāzās V satelītorganizāciju un apkalpojošā personāla - providus, delnas, ir-a, knab, visu šito strautmaņu - centieni nomelnot politiskos konkurentus. neviens vairs jums netic :)
P.S. īpašs prieks par mazo Aivaru :D
Neierasti sakarīgi priekš Kažokas, vēl tik būtu jāpiebilst, ka pašvaldību vēlēšanās daudz mazāk strādā nacionālā kārts. Te daudz vairāk cilvēki skatās, kā tas ietekmēs manu dzīvi. Līdz ar to SC / NA panākumus izskaidrot ar nacionālu kārti, kā to daudzi tagad mēģina, diez vai būs pareizi. Tas drīzāk apliecina, ka šajās partijās cilvēki redz savu problēmu risinājumus, bet Vienotībā redz arvien mazāk.
Pilnīgi piekrītu!
Taisni otrādi, šis bloga ieraksts ir nožēlojams ar to, ka atkāto labējās koalīcijas radītos mītus, ka politiķu vērtējumu izšķir komunikācija, "taktiskās kļūdas" vai jaunas vēsmas jaunu humanoīdu seju izteiksmē.
Tie ir meli un katras vēlēšanas aizvien vairāk to pierāda. Par SC/GKR balsoja arī daudzi latvieši - vai nu par Ušakova politikas cilvēcīgo seju vai arī ļoti skaidri apzinoties, ka balsojums par SC/GKR ir skaidrs pieprasījums pēc sociāldemokrātiskas politikas.
V. un Ēlertes (pēc CVK datiem viņa ir mīnusu līdere, vismaz savā sarakstā) galvenā kļūda bija ne jau "krievi nāk" kampaņa (kas patiesībā var būt ļoti izdevīga 12. Saeimas vēlēšanām, proti, tā mobilizēja negatīvus strāvojumus uzvaras svinībā 2. jūnija naktī un tas savukārt sagādāja lielisku populistisku materiālu Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai), bet gan programmas debilitējošās pretrunas. V. solīja Rīgu padarīt par Ziemeļeiropas metropoli, bet tajā pašā laikā V. labējā politika izslēdza jelkādu reālu ceļu, kā šo solījumu izpildīt.
SC/GKR uzvara ir vēsturiska un tai var būt nozīmīgas sekas. Pirmkārt - tā pierādīja, ka SC var itin veiksmīgi sadarboties ar "latviešu" partiju. Liekas, ka ar šo vajadzētu būt atvērtām durvīm uz SC sadarbību arī ar citiem (nacionālistiskākiem) sociāldemokrātiskiem strāvojumiem un tas varētu rezultēties arī pirmajā sociāldemokrātu valdībā pēc neatkarības atgūšanas. Otrkārt - N. Ušakova pārliecinošā personīgā uzvara (vairāk kā 60.000 plusiņu) nevar neatstāt ietekmi uz cilvēka raksturu. Ja nu kādu brīdi par to varēja šaubīties, tad laikam tagad šaubas ir dzēstas - Rīgai ir viens nesagraujams patriots vairāk, varbūt arī Latvijai.
SC nav ideāla un Saeimas vēlēšanām tai ir daudz jāgatavojas. Vispirms jau tā ir kvalitatīvas un viengabalainas politikas izstrāde, kas nešaubīgi būtu noenkurota sociāldemokrātijas un, iespējams, arī "new left" vai "third way" idejās. Pašreizējā partijas darbība rada šaubas par sevišķiem panākumiem šajā jomā. Tam ir nepieciešams daudz aktīvāks un fokusētāks think tank (nekā, piem., Baltijas Forums), sadarbība ar vietējiem un arī ar ārvalstu (pirmkārt jau Ziemeļvalstu) intelektuāļiem. Pēc tam nāk arī partijas revitalizācija. Citur tā darbojas lieliski, piem., Jelgavā, citur varētu būt aktīvāka. Partijai vajadzētu panākt, lai mazos ziedojumus nepubliskotu KNAB mājaslapā, jo tas rada diskriminācijas draudus.
Priekšvēlēšanu kampaņā nācies dzirdēt arī ārkārtīgi daudz muļķību par SC/GKR.
Pirmkārt - nemitīgi tika atkārtots, ka brīvbiļetes un citi Ušakova labumi esot par pašu rīdzinieku naudu. Protams, ka tas tā ir. Bet rīdzinieku un latviešu naudu tiek finansēta arī Latvijas armija un tās kaujas operācijas ārvalstīs. Par nodokļu maksātāju naudu tiek finansētas arī Revertas un citu lielos valsts uzņēmumu vadības algas un zaudējumi. Par šo naudu tiek finansēta Hipotēku bankas ļoti apšaubāma prihvatizācija. Par to tiek finansēti Dombrovska un Āboltiņas limuzīni, apsardze un ielu ierobežošana pie viņu dzīvesvietām. Par to tiek finansēta apšaubāmā Nacionālās bibliotēkas būve (tajā pašā laikā atsakot finansējumu tam, lai Latvijai būtu pieejam Springer žurnālu un grāmatu datubāze; šāda pieeja Latvijas attīstībai ir simtiem reižu nozīmīgāka par LNB ēku - aptaujājiet augstkolu studentus un pasniedzējus - tos, kuri izmanto bibliotēku). Par nodokļu naudu tiek finansēta Latvijās regresīvā nodokļu sistēma un nodokļu atlaides un sociālie pabalsti pašiem bagātākajiem Latvijas iedzīvotājiem. Ja tas viss ir par nodokļu maksātāju naudu, vai tad ir slitki, ja kādreiz - izņēmuma pēc - kaut kas tiek izdarīts arī vienkāršo cilvēku labā? Protams, ka nav slikti.
Otrkārt - nemitīgi tika piesaukti korupcijas skandāli Rīgas Domē. Patiesībā gajā runa par 8 punktus garu sarakstu (pat Aivara Ozoliņa komentāru raksta saraksts bija par īstu, nācās papildināt ar ūdeni), kura saistība ar SC/GKR politiķiem daudzos gadījumos bija apšaubāma. Un tajos gadījumos, tad radās kādi jautājumi, nesaprtni radīja tas - ko tad visu laiku dara KNAB, prokuratūra un tiesas, ja nav cilvēki apcietināti un notiesāti. Tiesiskā valstī skandalozu politiķu ievēlēšana nerada riskus - ja viņi ir vainīgi, tad viņus (arī pēc vēlēšanām) var apcietināt un notiesāt. Arī SC/GKR vēlētājs būtu tikai pateicīgs, ja tiesiskuma koalīcija noķertu zagļus, ja tādi partijas rindās ir. Cita lieta - ka ir tikai apmelošanas kampaņas un nevis tiesiskas darbības.
Treškārt - katrās diskusijas tik atgādināts, ka SC nemaz neesot īsti kreisa partija, tas esot interešu klubiņš un etniskas grupas apvienība. Arī tas pieder pie apmelošanas kampaņas. SC ir savu sociāldemokrātisko politiku ir pierādījusi gan ar balsojumiem un debatēm Saeimā (par to Latvijas labējās avīzes un labējie "politologi" nemēdz runāt, ir izdevīgi noklusēt), gan ar savu darbību otrajā lielākajā ES parlamenta grupā - Party of European Socialists http://www.socialistsanddemocrats.eu/gpes/public/nadehome.htm?section=NET&category=NADE&request_locale=EN gan arī pēdējā iniciatīva piedaloties sociāldemokrātu internacionāles dibināšanā http://www.saskanascentrs.lv/lv/zinas39/j-urbanovics-sdp-saskana-apliecinaja-savu-piederibu-eiropas-un-pasaules-socialdemokratiskai-kustibai/
Otra SC daļa Eiropas Parlamentā darbojas no Ziemeļvalstu zaļo un kreiso saraksta http://guengl.eu/group/delegations
Atis Parbiks savā twitter rakstīja "Vienotība Rīgā ir zaudējusi un mums būs jāizdara secinājumi. To darīsim.Uzvarēt spēj tikai tas kurš spēj zaudēt.Tas ir daudz grūtāk-ar cieņu".
Nezinītis atradies? Nav ko sarežģīt lietas. Bija cīņa starp labējiem un sociāldemokrātiem un sociāldemokrāti uzvarēja. Var jau diskutēt, kā skaistāk iesaiņot labējo ekonomisko politiku (kā efektīvāk piemuļķot vēlētāju, lai viņš/viņa balso par emocijām un nevis par savām interesēm), bet jēga no tā maza.
Paturpinot uzskaitīt muļķības, kas pirms vēlēšanām tika izpaltītas par SC, var minēt arī:
Ceturtkārt - SC tika vainots sadarbībā ar Kreivijas Vienotības partiju un Kremli, par pakļaušanos maigajai varai. Arī šiem apvainojumiem ir tāpat kā ar korupciju - krimināllikumā ir konkrēti panti par spiegošanu utml. lietām, tāpēc - ja ir noticis kas nelikumīgs, tad vainīgie ir jāapcietina un jānotiesā. Pagaidām nekas tāds nav noticis, atkal ir bijusi tikai apmelošanas kampaņa. Kultūras u.c. veida pasākumu sponsorēšana ir ārkārtīgi daudzu ārvalstu vēstniecību darbu daļa - gan Franču institūta valodu apmācība, gan Vācijas vēstniecības sponsorētie koncerti, gan ziemeļvalstu vēstniecību sponsorētās grāmatas, gan ASV vēstniecības rīkotās valsts neatkarības dienas svinības (ar svešas valsts karogu izkāršanu), utt., utt. Krievijai ir tiesības uz līdzīgu rīcību un tā to izmanto. Latvijai savukārt vairāk vajadzētu strādāt pie tā, lai šeit taptu augsta kultūra, kurai nevajadzētu meklēt alternatīvu austrumos. Un pirmais darbs ir nevis finansējuma palielināšana kultūrkaptāla fondam, bet gan sociāli taisnīgākas un pieejamākas mākslu izglītības sistēmas ieviešana - ja šāda sistēma būs (un jaunieši varēs veltīt laiku projektiem un nevis saldējuma tirgošanai vai vijoļspēlei Rīgas stacijas tuneļos), tad būs arī interesanti darbi, kurus pirks arī privātais pasūtītājs.
Vēlēšanās tika pieprasīta sociāldemokrātiska politika. Interesanti būs skatīties, kā to uztvers labējās partijas. Tās var sākt slīdēt pa kreisi un noteikti atradīsies iznireļi, kas būs gatavi mainīt kažoku, lai tikai paliktu pie siles. Šāds risinājums Latvijai būtu visļaunākais. Bet ir cerības, ka sociāldemokrātiskas politikas pieprasījumu var sadzirdēt jaunie politiķi, kas vēl nav izteikuši savu nepārprotamu atbalstu labējai politikai. Tad kreisajā spārnu varētu papildināt arī spēcīga, labi izglītota un droša jaunā paaudze.
Velesanas ir beigugusas, nav ko mulkjibas palagiem rakstit. Vesturiska SC uzvara ir tikai viena: skaidri paradija, ka rullejosa polittehnologija ir labs saimnieks, kas pus miglu acis, un cilvekiem ir vienalga, ko vinsh patiesiba sastrada. Un tas, starp citu, ir redzams ne tikai Riga.
Latvijas "inteliģence" Dienā atkal vāras: http://www.diena.lv/latvija/viedokli/raimonds-pauls-par-velesanam-lai-izdara-sledzienu-zaudetaji-14010574
Cik gan aptumšotiem ir jābūt šiem "inteliģentiem", lai neatzītu to, ka ekonomiskai politikai tomēr ir ļoti būtiska nozīme. Kas liedz latviešu bāleliņiem nodibināt patriotisku, latvisku partiju, kuras ekonomiskā politika būtu sociāldemokrātiska un nevis labēja. Starpkaru Latvijā visās 4 Saeimās sociāldemokrāti bija lielākā Saeimas frakcija, visi Saeimu priekšsēdētāji bija no sociāldemokrātiem. Valdības gan parasti veidoja labējās koalīcijas. Arī Atmodas gados daudzi cerēja, ka Latvija kļūs par Ziemeļvalsti - labklājības valsti. Pirmajās Saeimās arī Latvijā aktīvi bija gan LSDSP, gan Darba partija. Protams, visādi gāja, bet sociāldemokrātu idejas netikt tika klaji ignorētas, kā tas ir noticis pēdējos 10 gados.
Tāpēc SC panākumi ir tikai likumsakarīgi.
Beidzot pieejami arī rezultāti Rīgā. SC rezultāts ir ļoti interesants (gan tikai priekš mitoloģijas piekritējiem, jo pēc būtības tas atkārto iepriekšējo gadu tendences). http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-461.html
Pirmkārt - lai arī startējuši no SC saraksta, ievēlēti ir arī daudzi ar latviskiem uzvārdiem (ja priekš kāda tam ir nozīme), t.sk. ievēlēti ir Tulais, Aldermani, Ločmelis, Baštiks, Rozentāle, Cimdiņa, Zaķis, u.c.
Otrkārt - Rīgā par SC nodotas vairāk kā 130.000 balsu. Lielākais mīnusu skaits ir nedaudz pāri 5.000 (visos gadījumos zem 6.000). Ar vairāk kā 5.000 mīnusiem patiešām var lepoties cilvēki ar latviskiem uzvārdiem, bet interesants ir viņu saraksts - Ameriks, Ameriks (jaunākais) un Rozentāle, kā arī Požarnovs. Pēdējais visticamāk, ir izpelnījies krievvalodīgo nosodījumu, taču pirmajiem trim mīnusus, visticamāk, ir likuši par SC balsojušie latvieši, kas uzķērās uz pretkorupcijas vai pretoligarhu kārts. Kopumā mīnusi ir visiem - gan latviešiem, gan krieviem. Galvenais matemātiskais secinājums gan ir tāds - no SC vēlētājiem pats augstākais 4%-5% var būt tādu vēlētāju, kas ir svītrojuši visus kandidātus, piem., visus ar latviskiem vai krieviskiem uzvārdiem. Tātad - ja kāds saka, ka SC vēlētāji svītrojot latviešus, tad tie vienkārši ir klaji un nekaunīgi meli. To dara (ja vispār dara) mazak nekā 4-5% SC atbalstītāju. Līdzīga tendence bija arī iepriekšējo Saeimu vēlēšanās, tas nav nekas jauns.
@ m. - vienkārši izcils komentārs. Vienīgi par 3-o punktu gan šaubos. Kad SC pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām uz mirkli parādījās iespēja tikt valdībā, viņi savā retorikā uzreiz bija gatavi atkāpties no kreisajiem principiem...
Visu cieņu par izvērsto aprakstu, taču vienā lietā es nevaru neiebilst.
Tu mini, ka SC esot pierādījis spēju sadarboties ar latviešu partiju. Ja ar to domāta GKR, svarīgi pieminēt, ka partija tika dibināta tikai, lai "sadarbotos" ar SC. Šai partijai, tā pašu tiesiskuma problēmu dēļ būtu nopietnas problēmas sadarboties ar jebkuru tā saucamo latviešu partiju. GKR nu nekādā veidā neaizstāv latviskās vai latviskas Latvijas idejas un bez iespējas darboties tandēmā ar SC, šāda partija nekad nebūtu dibināta... šīs kompānijas vienīgais mērķis ir ļaut sevi morāli attaisnot tiem latviešu vēlētājiem, kuriem citādi par esošo koalīciju nenobalsotu etnisku aizspriedumu dēļ.