Atkal par demogrāfiju - pieejas, NA ultimāts un iejaukšanās cilvēku privātajās izvēlēs
Vēlreiz par demogrāfiju 43
03.10.2012. Blogā
Kad pirms pusotra gada savā blogā ierakstīju savas pārdomas par demogrāfiju, tās izsauca, šķiet, pašu lielāko diskusiju Latvijas tvitertelpā, kādu vispār jebkad atceros. Tobrīd biju pārliecināta, ka esmu pateikusi visu, ko šajā sakarā varēju pateikt un vairs nekas piebilstams man nav.
Bet, nē, pusotrs gads ir pagājis, un demogrāfija kā tēma ne tikai (pēc ilgāka klusuma brīža pagājušā gada vasarā un rudenī) ir tik pat dzīvelīga kā tad, bet arī šobrīd ir kļuvusi par reālu draudu šīs valdības turpmākai pastāvēšanai.
Tādēļ, piedodiet, bet man vēl šis tas ir sakāms. Precīzāk - četras lietas. Divas tieši demogrāfijas kontekstā, divas - vairāk par Latvijas politikas ikdienas nejaucībām.
1. Divas pieejas demogrāfijai.
Nacionālā apvienība ir pieteikusi "ultimātu" saviem koalīcijas partneriem, atsakoties balsot par valsts budžetu (kas automātiski nozīmē valdības krišanu) tad, ja netiks piešķirti vairāki desmiti miljoni latu demogrāfijas jomai. Pie šī ultimāta politiskajiem aspektiem nedaudz vēlāk pakavēšos sīkāk, bet šobrīd piedāvāju padomāt, ko nozīmē "demogrāfijas joma" un kāda ir tās prioritāte starp citām sabiedrības vajadzībām.
Manuprāt, par demogrāfiju var domāt, divos līmeņos:
1) reproduktīvajā - tā, lai dzimtu pēc iespējas daudz bērnu;
2) sistēmiskajā - tā, lai valstī kopumā nemazinātos cilvēku skaits (vai tas samazinātos lēnāk).
Latvijas politikas lielā nelaime: politiķiem ir izdevies sabiedrībai uztiept ļoti šauro (es pat to nosauktu par primitīvo) pirmo skatījumu, gandrīz vispār nedomājot par otro līmeni.
Kur ir šīs pieejas problēma?
Tā rada kārdinājumu meklēt vienkāršus risinājumus kompleksām problēmām, kas, savukārt, rada risku, ka pat ar ļoti dārgiem paņēmieniem netiks sasniegts vajadzīgais mērķis, un, iespējams, ka šo nepārdomāto paņēmienu sekas būs vēl graujošākas nekā tad, ja netiktu darīts nekas.
Domu eksperiments. Iedomājamies, ka Latvijā tiek izveidots bērnu radīšanai un primārajai apkopei vislabākie apstākļi pasaulē, un šim nolūkam tiek tērēti, teiksim, 1/4 daļa no budžeta. Un pieņemam, ka tas tiešām "nostrādā", un Latvijā dzimstības un mirstības rādītāji līdzsvarojas (par ko šaubos, bet par to sīkāk otrajā punktā). Vai tas nozīmē, ka Latvijā nemazināsies iedzīvotāju skaits?
Atkarīgs no citiem faktoriem. Piemēram - vai bērna vecākiem būs viegli/sarežģīti atrast Latvijā labi apmaksātu darbu? Vai viņiem vajadzēs/nevajadzēs doties peļņā uz ārzemēm, tādēļ, ka viņu vecāki nespēj izdzīvot no valsts maksātajām pensijām? Cik dzīvošanai pievilcīga vide Latvijā vispār ir - cik kvalitatīva izglītības sistēma? Cik plašs un drošs ir sociālais tīkls gadījumā, ja kāds paliek bez darba vai pasliktinās veselība? Vai Latvijā ir saglabāta skaista daba, kultūrvide, vai var paļauties uz taisnīgiem strīdu izšķiršanas mehānismiem, vai Latvija, vienkārši izsakoties, ir labi pārvaldīta valsts?
Teorētiski var uzmodelēt situāciju, ka Latvijā dzimst milzums bērnu, bet neviens no viņiem nepaliek Latvijā, jo viņu vecāki nevēlas šeit dzīvot. Rezultāts: bezjēdzīgs. Par spīti visām milzīgajām izmaksām. To taču neviens nevēlas, vai ne?
Bet gandrīz visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai Latviju padarītu dzīvošanai pievilcīgāku, maksā naudu. Valsts budžeta naudu. Atņem kādu no šiem pasākumiem, kas ir īpaši būtisks, un jaunie vecāki būs prom ar visu jaundzimušo mazuli! Tieši šis, emigrācijas jautājums, un nevis zemie dzimstības rādītāji, manuprāt, šobrīd ir galvenā Latvijas demogrāfijas problēma. Jānim Iesalniekam ir viegli teikt, ka desmitus miljonus "demogrāfijai" varētu paņemt no iecerētajiem pārcelšanās pabalstiem tiem, kas darba meklējumos no nomalēm dodas uz Rīgu. Bet tad viņam un viņa partijai arī būs jāatbild, ja ar visām demogrāfiskajām garantijām jaunie vai potenciālie vecāki no Latgales pārcelsies nevis uz Rīgu, bet uz citu valsti, vienkārši tādēļ, ka Latvijā viņiem nebūs darba.
Kas ir iemesls, kādēļ man tik bezatbildīgi vienkāršota pieeja kaitina? Tādēļ, ka šādu "ultimātu" pamatā ir jābūt ļoti skaidrai izpratnei par to, no kurienes "demogrāfijas naudu" iegūt tā, lai neciestu Latvijas pārvalde un cilvēku motivācija vispār palikt uz dzīvi Latvijā. Tas ir līdzīgi kā veltīt milzīgus līdzekļus cilvēka reproduktīvās funkcijas uzlabošanai apstākļos, kad šis cilvēks ir slims ar vēzi un lēnām izdziest. PROTAMS, ka ir jādomā arī par reproduktīvo funkciju - bet šādos apstākļos to būtu grūti nodēvēt par galveno prioritāti, vai ne? Jā, tad ja paliek nauda pāri no neatliekamām un steidzamām vajadzībām, lai vispār cilvēkus noturētu Latvijā, tad, protams, ka var padomāt arī par dzimstības rādītājiem un papildus pēc iespējas plašu sociālo palīdzību, it sevišķi jaunajiem vecākiem. Bet .... vai paliek?
2. Kas jādara, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu?
Šķiet, ka vienkārši un elementāri - jāsāk no sākuma. Proti, no sākuma pienāktos painteresēties, kas tad ir tie iemesli, kādēļ bērnu dzimst mazāk.
Sliktākais, ko var darīt: kliegt, ka tas ir šausmīgi un kaut kas - vienalga kas - ir steidzami jādara, nekritiski raugoties uz paša piedāvājuma būtību.
Par laimi atbilde uz jautājumu, "kādi apstākļi traucē (varētu traucēt, traucēja) sasniegt optimālu bērnu skaitu ģimenē" ir zināma. 2011.gadā Papardes zieds publicēja pārskatu par Iedzīvotāju reproduktīvo veselību Latvijā, kur 16.lpp. nopublicēti reprezentatīvas aptaujas rezultāti.
Aptuveni 40% iedzīvotāju šķērslis ir nestabilie ienākumi. Nākamās biežāk pieminētās atbildes ir - "esmu pārāk jauns" , "dzīves apstākļi", "nestabilitāte darbā" (un 22% iedzīvotāju nekas netraucē).
Ko tas nozīmē prātīgiem un apzinīgiem demogrāfijas politikas veidotājiem? Pareizi! Primārais iemesls, kādēļ Latvijā dzimst tik maz bērnu, nav tāds, ka par maz īpašu demogrāfijas programmu, bet gan vispārējais Latvijas sociālais un ekonomiskais stāvoklis - nestabilitāte.
Un tad prātīgs un apzinīgs demogrāfijas politikas veidotājs apskatītos apkārt, uz citām valstīm, un padomātu, vai tās gadījumā nav sastapušās ar līdzīgām situācijām un kā tās tika risinātas.
Un ko viņš no tādas izpētes ieraudzītu?
Viņš ieraudzītu, ka teju visas mūsdienu attīstītās sabiedrības savā attīstības gaitā ir gājušas cauri trim lieliem demogrāfiskiem posmiem (tā sauktā demogrāfiskā pāreja):
1) Sākotnējais, pirmsindustriālais posms - sabiedrības demogrāfijas ziņā ir stabilas, jo ir ļoti augsta dzimstība (nav kontracepcijas, sievietes nav izglītotas) un ļoti augsta mirstība (ļoti slikta veselības aprūpe);
2) Nākamais, pārejas posms - joprojām ļoti augsta dzimstība (nav kontracepcijas, sievietes nav izglītotas) un stipri zemāka mirstība (jo uzlabojas veselības aprūpe, labāki dzīves apstākļi)
3) Attīstītās sabiedrības - samazinās dzimstības rādītāji (jo beidzot ir pieejama kontracepcija, un mainās sievietes loma sabiedrībā), joprojām saglabājoties zemai mirstībai. Dažās sabiedrībās rādītāji ir tādi, ka dzimstība nedaudz pārsniedz mirstību, dažās - dzimstība ir mazāka. Vidēji sievietēm bērni dzimst ievērojami mazāk nekā agrāk, turklāt arī pirmais bērns piedzimst vidēji ievērojami vēlāk. Vienlaikus samazinās arī mirstība, jo cilvēkiem pieejama aizvien kvalitatīvāka veselības aprūpe.
Tā ir teju universāla tendence, ko LIELOS VILCIENOS nav iespējams "pavērst atpakaļ", nepārvēršoties par totalitāru sabiedrību. Un, ceru, ka neviens arī nevēlas.
Lielā problēma, protams, ir noskaidrot, kas tieši atšķir tās sabiedrības, kur dzimstības rādītāji ir virs tiem, kas nepieciešami, lai sabiedrība "atražotos" un tās, kur - zem. Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav, bet ir visai labi mēģinājumi noorientēties dažādu valstu pieredzē: pagaidām pārliecinošākais ir tas, kas saka, ka ar tālāku sociāli un ekonomisku attīstību sāk uzlaboties arī dzimstības rādītāji. Proti, jo vairāk attīstīta ir kāda sabiedrība, jo lielāka tai ir iespēja, ka dzimstības un mirstības rādītāji, kas uz kādu laiku bija paslīdējuši zem kritiskās robežas, uzlabosies.
Ko šī atbilde nozīmē prātīgam un apzinīgam demogrāfijas politikas veidotājam? To, ka no viņa demogrāfijas īpašajām programmām maz kas būs atkarīgs: ka daudz lielākā mērā šādu objektīvu tendenču "apgriešana" ir atkarīga no valsts vispārējās ekonomiskās situācijas un sociālā tīkla aptveramības. Jo augstākas attīstības pakāpi izdosies sasniegt, jo vairāk, iespējams, dzims bērni. Un, piebildīšu - jo vairāk motivēti viņu esošie vai potenciālie vecāki būs palikt vai pārcelties uz dzīvi tieši Latvijā! Nevis vienkārši dzemdēt bērnus, lai pēc tam dotos prom.
Lūk, tā arī ir galvenā problēma ar NA ultimātu. Nav jau tā, ka tie priekšlikumi ir kaitīgi - domāju, ka neviens nestrīdēsies pret to, ka Latvijā vajadzētu vairāk labus bērnudārzus. Bet ir bezatbildīgi šādus ultimātus stādīt tad, ja nav skaidrības, vai vispār tiem var atrast pietiekami daudz finansējumu, lai neciestu pārējās, iespējams, ne mazāk svarīgās vajadzības, kas palīdzētu Latvijas pēc iespējas straujai attīstībai. Tad, protams, ja mērķis patiešām ir rūpes par Latvijas, šeit dzīvojošo cilvēku nākotni.
3. NA ultimāts
Lai gan varbūt nemaz nevajag ar šādiem pieņēmumiem maldināt pašiem sevi. NA, ultimātam, protams, nav nekāda sakara ar mēģinājumu prātīgi un apzinīgi veidot Latvijas demogrāfijas politiku. Tam ir tikai divi racionāli skaidrojumi:
A) Tas ir mēģinājums nogāzt valdību - cerībā, ka pie nākamā sastāva varēs iegūt plašāku pārstāvību valdībā. Ja tā, tad tas ir ļoti riskants - jo no trim koalīcijas partneriem NA ir visnevajadzīgākais; teorētiski pie šī spēku salikuma Saeimā arī bez NA ir iespējama visai stabila mazākumvaldība. Bet kā politiskās cīņas instruments tas nav nekas pats par sevi neētisks - katrs cīnās par varu tā, kā māk. Un apvienību var uzteikt, jo tomēr demogrāfijas jautājumi kā iegansts pārdalīt varu ir daudz, NESALĪDZINĀMI cildenāk, nekā iepriekšējais mēģinājums uzspēlēt uz sabiedrības antisemītisma notīm, koalīcijas partneriem pārmetot mēģinājumus atrisināt ebreju īpašumu jautājumu.
B) ja neizdosies uz šī soļa pamata sev dabūt papildus labumus, tad vismaz būs ko teikt saviem vēlētājiem: par papildus desmitiem miljonu budžetā demogrāfijai. Ko šie miljoni varētu nozīmēt, cik tie ir pārdomāti un kā tie izskatās plašākā kontekstā - jau minēju pie pirmā un otrā punkta. Bet katram ir tiesības savus vēlētājus uzskatīt par auniem ar ierobežotu spriestspēju.
4. Cilvēku privātā izvēle
Nav tā, ka man demogrāfijas jautājumi nešķiet svarīgi. Jā, piekrītu, ka katrai sabiedrībai ir jābūt spējīgai paskatīties uz to, kā tā izskatīsies pēc 10, 20, 50 gadiem un, atkarībā no secinājumiem, jāveido gudras un pārdomātas politikas.
Problēma demogrāfijas jautājumu kontekstā gan ir tāda, ka pagaidām neko sevišķi gudru un prātīgu neesmu manījusi (varbūt ir, bet publiskā telpā maz skanējis), kamēr populisma, šovinisma un vienkārši, atvainojos, stulbuma šajā jomā ir tik pat daudz, cik pārējās visās kopā.
Tā ir NORMĀLA, neizbēgama un pat - atļaušos apgalvot - vēlama tendence, ka attīstītās sabiedrībās sievietēm bērni dzimst mazāk un vēlāk (jo bērna aprūpes, audzināšanas standarts ir nesalīdzināmi audzis). Ar šo tendenci ir nejēdzīgi cīnīties, tai vienkārši ir jāpiemērojas. Tā aizvien vairāk būs norma, ka bērni dzims pēc 30 un pat 40 gadu vecuma. Tā vienkārši ir attīstītas valsts pazīme.
Sabiedrībām ir jāpiemērojas objektīvām tendencēm, nevis jāiet pret tām - neviens taču nesūdzas par to, ka cilvēki mūsdienās dzīvo ilgāk un līdz ar to "apēd" vairāk sabiedrības kopīgos resursus, vai ne? Neviens nemēģina ierobežot cilvēku iespējas dzīvot pēc iespējas ilgu un labklājīgu dzīvi. Tā vietā sabiedrības domā, kā šai objektīvajai tendencei piemēroties - kā cilvēkus pēc iespējas ilgi paturēt darba tirgū, kā mazināt sociālās stigmas, u.tml.
Līdzīgi arī ar demogrāfiju. Vienkārši jāpieņem kā norma tas, ka bērni nekad nedzims tik daudz kā tad, kad sievietēm bija mazākas izvēles iespējas pār savu dzīvi, un jādomā, ko darīt, lai ģimenes, kas vēlas bērnus, pēc iespējamas viegli šādu lēmumu var pieņemt savā laikā un veidā (pat ja tas nav veids, kā bērni dzima senajām zemgaļu vai latgaļu ciltīm). Piemēram, viena lieta, ko valsts noteikti var darīt papildus vispārējai sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai, - palīdzēt ar reproduktīvajiem līdzekļiem (t.sk.veselības aprūpi) vecumā pēc 40 gadiem.
Tas, par ko esmu patiesa nikna, - cik ļoti zemu dažu politiķu publiskās rīcības rezultātā nokrītas diskusijas līmenis tad, kad tiek skarti demogrāfijas jautājumi. Tā vietā, lai uz tiem skatītos sistēmiski, pēkšņi publiskajā telpā parādās versijas, kas "risinājumus" redz sieviešu iespēju un tiesību ierobežošanā. Piemēram, ka nevajagot skolēnus izglītot par kontracepcijas jautājumiem, ka jāierobežo abortu veikšanas iespējas. Un tad vēl visa tā briesmīgā moralizēšana, ka cilvēki, kuriem nav tā leģendārā 2.1 bērna, kas nepieciešams sabiedrības atražošanai, nav tiesīgi par šo jautājumu izteikties vai pieņemt valstī lēmumus!
Nav nekā nejēdzīgāka un cilvēka inteliģences līmeni raksturojošāka kā diskusijas pārvirzīšana no substances uz oponenta privātās dzīves ķidāšanu. Diemžēl demogrāfijas jautājumi šim nolūkam ir īpaši parocīgi.
Dārgie līdzpilsoņi - iemācīsimies taču nebāzt savus degunus citu cilvēku privātajā dzīvē! Ne tikai tāpēc, ka tas ir "nesmuki", bet tādēļ, ka mēs nezinām mūsu līdzcilvēku privātās dzīves nianses un arī nevaram zināt, cik ļoti viņam/viņai šādas norādes sāpēs. Var būt lieliski iemesli, kādēļ kādam kādā viņa dzīves posmā nav 2.1 bērni. Dažiem cilvēkiem NEVAR būt bērni. Dažiem cilvēkiem NEVAJADZĒTU pasaulē laist bērnus, un viņiem tā ir apzināta izvēle. Daži cilvēki apzināti izvēlas, ka var sabiedrībai būt noderīgāki citās jomās. Tas tā vienmēr ir bijis un vienmēr būs. Nevienam, izņemot pašus šos cilvēkus, par šiem iemesliem nekas nav jāzina!
Iejūtīga un humāna attieksme pret cilvēkiem, viņu personīgās dzīves izvēlēm ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ kāds cilvēks varētu izvēlēties palikt dzīvot Latvijā arī tad, ja ar ekonomiku šeit nebūs spoži. Maksās nodokļus, ja vēlēsies - audzinās bērnus.
Tikmēr moralizēšana, vandoties cilvēku privātajās izvēlēs, var būt tas beidzamais piliens, kas kādu pamudina pārcelties, teiksim, uz Dāniju. Kur ne tikai ekonomika ir labāka, bet arī cilvēks tiek pieņemts tāds, kāds viņš ir - un neviens nemēģina viņu pārtaisīt atbilstoši sabiedrības pašas konservatīvākās daļas vīzijām.
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
.png?1620727775)
.png?1614863195)
.png?1614863266)
Komentāri (43) secība: augoša / dilstoša
Vai jūs meklējat biznesa aizdevums? personas aizdevums, mājas aizdevums, auto aizdevums, students aizdevums, parādu konsolidācijai aizdevums, nenodrošinātu aizdevumu, riska kapitāls utt .. Vai tu esi bijis atteikts aizdevumu banka vai finanšu iestāde par jebkuru iemeslu dēļ. Mēs esam privāto aizdevēju, aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām ar zemu un pieejamu procentu likmi 2% procentu likmi. Ja ir interese? Sazinieties ar mums šodien pie (fredrickpetersonloan@gmail.com) un saņemt savu aizdevumu šodien
Sveicieni,
Fredrick Peterson investīcijas Team
http://www.businessbankingsecret.com/ When the Muslims in UK want to make preparation to perform hajj, they check the previous record of the tour operators, which are working from last many years and they have executed various tours of Hajj and Umrah successfully and they come up to the expectations of the Muslims.
http://www.fashionschoenen.org/ Trend artifact producers create the particular trendy bags before a single season, therefore about give the chance to manufacturer to share with you the industry political economic system and intelligence inside lime light of fore-coming trend trends simply by fashion foretelling.
Trend artifact producers create the particular trendy bags before a single season, therefore about give the chance to manufacturer to share with you the industry political economic system and intelligence inside lime light of fore-coming trend trends simply by fashion foretelling. <a href="http://www.fashionschoenen.org/">fashionschoenen.org</a>
thanks for sharing with us that awesome artilcle you have amazing blog.
new year 2016
happy new year 2016 happy new year 2016 images bonne année 2016
feliz año nuevo 2016 feliz año 2016 imagenes de año nuevo 2016
I am thankful for the article.Really looking forward to read more. http://www.happynewyear2016-images.com http://www.recipefrance.com/2015/04/journee-internationale-des-droits-des-femmes-2016.html
Ar šausmām izlasīju visus komentārus.Paldies Ivetai par tēmas kustināšanu, bet saruna taču notiek latviski, kas uzliek par pienākumu ikvienam pieiet šai tēmai no latvieša pozīcijām. Un, atvainojiet, tas nozīmē kaut ko risināt, balstoties uz latviskām kultūrtradicijām. Neviens šeit sevi nesaista ar tām. Esmu šokēts par šādu pieeju. Izskatās, ka zvejnieki spriež par visu ko, tikai ne par kuģi , jūru, tīkliem un zvejošanu. Mēs esam tauta ar fenomenālām tradīcijām. Vienīgā nācija pasaulē,kura radījusi visaptverošu sadzīvisko kultūras un valsts problēmu risināšanas sistēmu - Rīgas latviešu biedrību, kas jau 1900.gadā bija sazarojusies Kurzemē 200 un Vidzemē 600 latviešu biedrībās. 1940.gadā tās visas likvidēja, zvērīgas represijas sadragāja latviešu ģimenes, sevišķi vēršoties pret cienījamiem, aktīviem latviešu biedrību pārstāvjiem. Jautājums visiem - kādēļ?
Atbilde - jo savas ģimenes latvieši prata aizstāvēt milzīgā, visaptverošā latviešu biedrību sistēmā. Šāda sistēma aptvēra visus latviski runājošos, vienoja un izglītoja. Lielās, dēmoniskās kanibālvalsts politiķi baidījās no latviešu nacionālās kultūras struktūrām- latviešu biedrībām. Viņi zināja, ka pat viena, vismazākā latviešu biedrība var sagraut visas PSRS politisko struktūru, ieviest totalitārajā sistēmā demokrātiskas, neatgriezeniskas pārmaiņas.
Tiktāl par latviešu biedrību nozīmību, jo katram ir jāsaprot, ka pastāvot latviešu biedrību sistēmai, Latvijā visas problēmas iespējams atrisināt ātri un efektīvi, to skaitā demogrāfiskās.
Otro reizi Rīgas Latviešu Biedrību iznīcināja 1993.gada 18..februāra naktī, kad tā bija jau pusgadu pilnībā atjaunojusi savu darbību, atbilstoši likumīgajiem 1938. gada Sabiedrisko Lietu Ministrijā reģistrētajiem statūtiem. RLB demogrāfisko un kultūras programu brutāli,varmācīgi pārtrauca, biedrību pretlikumīgi slēdza 19.februārī, mums visiem tās biedriem, liedzot iekļūt Māmuļā, lai turpinātu iesākto darbu. Viltus biedrību izveidoja kriminālnoziedznieki, tie paši, kuri 18.februāra naktī, iebrūkot RLB bruņoti ķēdēm un dzelzs stieņiem, iznīcināja visus atjaunotās biedrības dokumentus / ap 3000 gab./. No tā laika viltus biedrība saimnieko iznīcinātās RLB ēkā, nepieļaujot risināt akūtās postkomunisma problēmas, atbilstoši tās 1938.gada statūtiem un garam. Rezultātu mēs visi redzam un izjūtam ikdienu. 10 000 pašnāvības pēc 18 februāra nakts "OFENSĪVAS", 200 000 aizbēgušo no Latvijas, daudzmiljardu parāds un demogrāfiskā katastrofa ! Secinājums - katra latvieša uzdevums, atjaunot 1993.gadā iznīcināto demokrātiju un mūsu nacionālo lepnumu R L B.
laiks ir nenopērkams, neatgūstams. ja jāizvēlas, ar ko sākt, tad ir jāsāk ar dzimstību un bērnudārziem un tad, kamēr bērni augs, pietiks laika mainīt valsts attieksmi pret izglītību, iespējām strādāt un būs arī iemesls, kāpēc to darīt. bērnudārzi šodien ir nepieciešami, lai māmiņas, kuras vēlas, varētu strādāt jau tūlīt.
ko darīs sieviete jūsu domu eksperimentā, ja viņa vēlēsies bērnu, ja viņai un viņas radiem būs apmierinošs darbs, bet vietu bērnudārzā nebūs un nebūs vēlēšanās uzticēt bērnu aprūpēt auklei, vai privātajam bērnudārzam?
Labāk viens pareizi audzināts un vesels bērns, nekā desmit - slimi ar varaskāri, alkatību, visatļautību un citām psihiskām novirzēm. Kādus bērnus audzinām, tāda pašiem valdība.
Veeleejos norebezhoties no mana vaarda un uzvaarda liidzinieka komentaara. Es tadu komentaara shovinismu neatbalstu un pievienojos Ivetas Kazhokas vioeoklim
Ok, pieņemu Tavu norobežošanos.
A kā ar rakstīšanu Latviski un pareizrakstību? IMHO šāda Latviešu valodas ignorance vien ir DIAGNOZE attieksmei pret Valsti :(
Bet prieks, ka vēl viens vecis paceļ balsi.
Ja kas, man ir 3 bērni (vismaz) :D
p.s. Ignorance... arī Latviski :)? Un 3 bērni (vismaz) arī norāda uz attieksmi pret sievietēm mūsu valstī...
Pilnībā piekrītu Ivetai. Tiem, kuri uzskata, ka cilvēki bez bērniem nav tiesīgi izteikties - man ir 2 bērni, tādēļ turpinu.
Demogrāfijas vārdā sieviete ir padarīta par subjektu, dzemdēšanas mašīnu. Par to paldies NA un personīgi 'tradicionālās ģimenes' flagmanim Imantam Parādniekam.
Demogrāfijas problēmu, manuprāt, risinātu darbs pie dzimumu līdztiesības jautājumiem. Lai sievietei blakus būtu uzticams partneris, kas dalītu darbus, kas attiecas uz bērnu audzināšanu un uzņemtos atbildību. Tad sievietes dzīves kvalitāte pēc bērna nākšanas pasaulē samazinātos tikai minimāli. Manējā dzīves kvalitāte un iespēja veicināt personīgo izaugsmi ir samazinājusies - mazāk teātra, kino, konferenču vai semināru, kas notiek vakaros vai brīvdienās, retāki komandējumi. Pie tam, ka man ir atbalsts no vīra, tas tāpat ir noticis. Tomēr ko dara sievietes, kuru ģimenēs bērnu audzināšana un mājas solis ir sievietes 'problēma' - pat baidos iedomāties. Neesmu redzējusi šo šķautni demogrāfijas diskusijās.
2. Latvijā jau ir finansiālais atbalsts ģimenēm, problemātisks ir tikai laiks no 1 gada vecuma līdz bērnudārza vecumam. Man šķiet nepareizi, ka tiek runāts par to, ka valsts neatbalsta ģimenes laikā, kad sieviete/vīrietis var 1 gadu pavadīt mājās, saņemot teju pilnu algu, bet sieviete - 2 mēnešus gatavoties dzemdībām. Valsts varētu darīt vairāk, bet vai tas, kas ir tagad, ir 'nekas'? Nē.
3. Manā skatījumā bērns ir ļoti, ļoti atbildīgs lēmums. Šo lēmumu es pieņēmu 27 gadu vecumā, jo biju gan psiholoģiski, gan materiāli tam nobriedusi un biju gan izdarījusi pirmos soļus karjeras veidošanā, gan pabeigusi augstskolu. Tādēļ ir jābūt informācijai par kontracepciju un ir jāizbeidz diskusija par abortu veikšanas apgrūtināšanu. Tas ir lēmums, kas mainīs sievietes dzīvi (un arī atbildīga vīrieša dzīvi) uz visiem laikiem. Tādēļ tas ir jāveic tad, kad ir sajūta, ka ir īstais laiks un vēlme uzņemties atbildību. Un es nezinu, kas ir sliktāk - nožēlot visu atlikušo dzīvi, ka ir izdarīts aborts vai skatīties uz bērnu un nožēlot to, ka tā arī nav pabeigta augstskola un nav bijusi iespēja kaut ko sasniegt profesionālajā jomā.
4. Ir jāpaplašina ģimenes jēdziens nevis geju un lesbiešu, bet gan heteroseksuālu cilvēku dēļ. Ģimeni nedefinē mamma+tētis+bērni. Ģimeni definē mīlestība. Tāpēc ģimenes ir dažādas. Ar vecmāmiņām, patēviem, onkuļiem un tantēm. Ir jānormalizē mūsu apziņā, ka cilvēku attiecības ir sarežģītas un visas ģimenes ir normālas, ja vien tajās valda mīlestība. Es tiešām nesaprotu, kādēļ Parādnieka kungs tik ļoti mēģina uzspiest citiem tradicionālu ģimeni, kura viņam pašam ir par šauru.
Es vēlētos akcentēt #4, ka bērnu radīšana tomēr ir un paliek katra privātā izvēle. Jau kādu laiku nedzīvoju Latvijā, taču manā gadījumā tas nebija saistīts ar manu ekonomisko stāvokli. Un es negribu atgriezties.
Es negribu atgriesties valstī, kur manu vērtību nosaka tas, vai es esmu vai neesmu 3 bērnu māte. Nu nebūs 3 bērni glābiņš nākotnes pensionāriem. Pie tam, ja jau sievietēm arī nākotnē piedienas tiaki audzināt bērnus, tad vajadzētu vismaz 6, lai saglabātu esošo nodarbināto iedzīvotāju skaitu, kas nu jau uzturēs ne tikai pensionārus, bet sievas-mājsaimnieces un krietnu pulku bērnu. Un šeit gan ir akmens LV politiķu dārziņā, ņemot vērā ar kādu vieglprātību tā attiecas pret 3. pensiju līmeni.
Es negribu atgriezties valstī, kur man tiek uzpspiestas kaut kādas mītiskas ģimenes vērtības. Kur sievietēm nav citu vēlmju, kā audzināt bērnus un kurināt ģimenes pavardu. Es nerunāju par mana vīra līdzdalību trauku mazgāšanā, es runāju par to, ka es kā sieviete vēlos apliecināties arī savādāk. Ka arī es vēlos būt novērtēta par sasniegumiem ārpus mājas. Varbūt vispār aizliegt meitenēm mācīt eksaktās zinātnes, jo tie tādi izniekoti resursi vien ir gadījumā, ja visas sievietes godīgi sēdētu mājās un audzinātu bērnus.
Es nevēlos atgriezties valstī, kur mans ķermenis pieder visiem, izņemot mani. Jā, jā, izliegsim abortus, noteiksim dzemdību kvotas utml. Jo grūtniecība un dzemdības tāds nieks vien ir. Atdot bērnu adopcijai arī ir nieks.
Un es nevēlos atgriezties valstī, kur 12 gadu laikā skolas nespēj iemācīt bērnus lasīt ar izpratni par izlasīto. Kur neviens šķietami nesaprot atšķirību starp seksualitāti, dzimumu un dzimumu lomām.
Ja varētu, nospiestu pie šī komentāra 'like'
Sekli. Politiskā komentētaja starplaikos starp minoritāšu praidiem pievērsusies demogrāfisko jautājumu apspriešanā.
piekrist, ka probleema ir demograafijaa .. lai vareetu normaali beernus pabarot mana gjimene bija spiesta doties projaam ar visiem 3 beerniem. Atrodoties UK sirds saap, ka te rodas jaunaas gjimeniites, rodas beerni cilveeki vairs nesapnjo buut atpakalj LV, jo nedomaa vairs, ka ir kaada ceriiba! Muusu pilseetinjaa 13 - 14 gadiigo beernu klasee ir 10 latvieshi /vienaa skolaa/ , nursery katraa klasiitee ir 2 vai vairaak beerninji ... man liekas politikjiem nebuutu jaadomaa tikai par kaut kaadaam abstraktaam programmaam, bet jaasaak riikoties, lai cilveeki nebrauktu projaam visaam gjimeneem, jo muusu beerni nebrauks atpakalj!
Noteikti atbalstu autores teikto, tikai bezgala žēl, ka visa saturīgā argumentācija tā arī paliek interneta vidē, sarunās...
NA pārstāvji, tai vietā, lai uzstādītu ultimātus par aktivitātēm, kuru lietderība ir vairāk kā diskutabla, varēja labāk sākt ar tik elementāru lietu, kā rosināt neapliekamā minimuma paaugstināšanu par apgādājamiem...un nevis par 5 ls, bet tiešām tā, lai strādājošie bērnu vecāki to jūt kā nelielu atspaidu...
P.S.nožēlojami, ka "latviešu" partijas izvēlas šādi bruģēt ceļu pašvaldību vēlēšanām
Interesanti, cik bērnu ir autorei? Cik OBJEKTIVI var spriest?
Tiešām interesants moments: komentē tikai čaļi. Personīgi domāju, ka tieši latviešu SIEVIETES ir tās, kurām demogrāfijas jautājums ir vienaldzīgs.
Nevarētu gan piekrist, ja ņemam vērā lielo laulības šķiršanu un alimentu piedziņas cīņu īpatsvaru Latvijā, es teiktu, ka tieši vīrieši ir tie, kam demogrāfija interesē līdz zināmam brīdim, pēc tam visu atbildību jāuzņemas sievietēm. Tā ir Latvijas objektīvā realitāte.
Domaaju,ka vienu no probleemaam autorei ir izdevies raksturot-taa ir ienaakumu nestabilitaaate.It sevishki laukos nav ienaakumu((
Atļaušos ar rakstu (šķietami) nesaistītu novērojumu - visu līdzšinējo komentāru autori ir vīrieši.
Iedomāsimies diskusiju klātienē (teiksim, vecāku sapulci; darba apspriedi vai ārstu piecminūti), kur dažas sievietes izsakās par to, kas nu todien apspriežams. Te pēkšņi kāds no savas vietas izsaucas: "Atļaušos nesaistītu novērojumu: iepriekšējās runātājas bija sievietes" Viņš nemēģina neko pēc būtības apspriest, piekrist vai apstrīdēt. Vienkārši atgādina sarunbiedra dzimumu. Vai Jūs tādu sarunāšanās veidu skaitītu par pieklājīgu?
Pārlasiet, lūdzu, kas teikts I.Kažokas rakstā - "Nav nekā nejēdzīgāka un cilvēka inteliģences līmeni raksturojošāka kā diskusijas pārvirzīšana no substances uz oponenta privātās dzīves ķidāšanu."
Tur jau tā lieta Kalvi, ka šī nav vecāku sapulce vai darba apspriede.
Un šī nav privātās dzīves ķidāšana, bet socioloģisks novērojums.
Viss taisniba, tik viens bet... Shis ir A, automatisks B ir tas, ka tad taada latvietiba utt. ir jamet sturi. 1 miljona valoda var kljut par vertibu tikai tad, ja nacija aug, citadi - nekaadi. Ja uzskatam, ka dzimstibas palielinashana nav reala (kaa tas ari varetu but), mes nolemjam savus bernus uz bezjedzigas valodas apguvi nostadot vinjus stipri neizdevigaka pozicijaa globalaja konkurencee. Jau tagad diezgan smiekligi liekas vietejo "valodas zinatnieku" meginajumi ar latvieshu valodu tikt lidzi progresam... Tas ir lemts neveiksmei, diezgan droshi. T.i. jautajums, vai latvieshi spej panakt atrazoshanos = nacijas pastaveshanas jautajums. Taa nav skalja fraze, bet vienkarshs fakts - pilnigam muljkim jabut, lai savus bernus un bernubernus ieslegtu mazas, izzudoshas valodas cietumaa. To saprot visi un ja shadas tendences ilgstosi turpinas, kada bridi "ielieshanaas citaas naacijaas" process saak notikt eksplozivi (kas iespejams jau ir saacies). Man gan liktos, ka tik bezcerigi nav, valstij tiesham ir jarada droshiba par bernu nakotni, t.i. katram butu jazin, ka ja abi vecaki zaudes darbu - bernu perspektivas dziivee tas ietekmes maz. To ir iespejams izdarit, skat. Islandi ar virs 2 atrazoshanas skaitli...
Diemžēl mēs neesam konkurēt spējīgi: http://www.umma.lv/?p=746 Bet, šo to varam mācīties. Man šķiet, vienīgā iespēja glābt tautu ir sievietes lomas maiņa sabiedrībā, nodrošinot, lai strādājošs vīrs viens pats var uzturēt lielu ģimeni. Nemainot pastāvošo režīmu, risināt demogrāfijas problēmas nav reāli, bet pārējais ir tikai tukšu salmu kulšana: http://www.youtube.com/watch?v=ZrgohU_2DYc …
Kur ņemt naudu? - zagļa plaukstas amputācijas operācija valstij izmaksātu tikai ap Ls 20,- Ir varianti?
"vienīgā iespēja glābt tautu ir sievietes lomas maiņa sabiedrībā, nodrošinot, lai strādājošs vīrs viens pats var uzturēt lielu ģimeni." Vēlos akcentēt Sievietes lomas maiņu - tātad, sāksim ar grāmatu dedzināšanu uz sārta, un pēc tam dedzināsim tās sievietes, kas nevēlas uzņemties šo "Dieva doto" lomu?
Pamats problēmai - dzimumu līdztiesības apziņas trūkums mūsu sabiedrībā! Un pēc tam seko šīs vēl daļēji eksistējošās līdztiesības ierobežošanas mēģinājumi.
Labs piemērs iepriekš komentāros: Islande, u.c. Ziemeļu kaimiņi - sakārtota valsts, vienlīdzīgas iespējas un to izmantošana, indivīda pašapziņa un secīgi arī vairāk bērnu.
Demogrāfija nav lieta, kas var pastāvēt atsevišķi no citām būtiskām lietām. Tai ir un jābūt pakārtotai ar virkni citām sfērām - veselība, sociāli-ekonomiskā, izglītība utt. Ja nebūs sakārtotas tieši šīs sfēras (kas ir it kā pastarpinātas), neredzēt tad Latvijas nākamās paaudzes...
Otrādi! Demogrāfija ir galvenais, un tai tiek pakārtota veselības, izglītības un citas nozares. Budžets nav jāsāk no Air Baltic zaudējumiem, bet no demogrāfijas sadaļas. AB var arī iet pa burbuli, ja ar to mēs dabūjam papildus 10.000 bērnu dažos gados :)
Pilnīgi piekrītu autorei.
Kā piemērs aplamai demogrāfijai ir tas tracis ap abortiem. It kā liekas, ka ja abortus aizliegt, tad bērnu būs vairāk, vai ne? Bet faktiski tā nebūs, jo: 1) cilvēki vēl uzmanīgāk sāks sekot izsargāšanās metodēm, arī precēti stabili pāri un ģimenes retāk nonāks situācijā, ka it kā bērniņu negribējās, bet nu sanāca un tagad padomājot tomēr viņu gribās; 2) tie, kas tomēr paliks stāvoklī un tomēr būs tādā izmisumā, ka būs gatavas no bērna atbrīvoties meklēs kaktu dakterus, kas no bērna atbrīvosies ar netīrām un barbariskām metodēm. No tā daudz lielāks procents šo sieviešu nomirs vai kļūs neauglīgas, līdz ar to bērnu skaits tikai samazināsies. Turklāt cilvēki jūtas stabilāk progresīvākās un atvērtākās sabiedrībās un brīva aborta pieejamība ir šādas sabiedrības kritērijs.
Līdz ar to patiesībā mēs kā sabiedrība ilgtermiņā varam dabūt vairāk bērnus, ja mēs palīdzēsim katrai izmisušai sievietei dabūt abortu, gan pirms tam, gan pēc tam nodrošināt kvalitatīvu psiholoģisko un medicīnisko palīdzību, lai sievietei nerodas komplikācijas, lai viņa arī nākotnē gan varētu, gan arī gribētu radīt bērnus. Un nodrošināt to, lai sabiedrība raugās uz šīm sievietēm ar līdzcietību nevis viņas nosoda, jo tas sekmē gan viņu tālāko labklājību, gan emocionālo stabilitāti, gan palikšanu šajā valstī.
Paldies Ivetai Kažokai par mēģinājumu uzstādīt kvalitatīvu diskusiju! Publiskajā telpā tā diemžēl ir reta greznība, ar ko politiķi tik pat kā nenodarbojas.
Pilnīgi piekrītu par privātās dzīves neaizskaramību un tāpēc nekad nevienu neesmu mudinājis (un nepavisam ne piespiest) radīt bērnus, ko viņi varbūt nevar vai nevēlas. Un šajā privātās dzīves neaizskaramībā īpaši nožēlojama ir vēlme ierobežot abortus. Kaut tos noliedzu kā kaut ko briesmīgu, tomēr man tiesību kādam to aizliegt.
TAČU IR JĀPALĪDZ TIEM, KURI BĒRNUS VĒLAS! Daudzas aptaujas, ka latvieši sev vēlas apmēram 2,5 bērnus, bet praksē atļaujas 1,1. Vai nebūtu taisnīgi, ja valsts noņemtu tos daudzos ierobežojumus un šķēršļus, kamdēļ viņi nevar bērnus radīt?
Un šeit man mazliet liekas, ka autore īsti neapzinās problēmas smagumu - ja reiz jautājumu traktē šādi -"neviens nestrīdēsies pret to, ka Latvijā vajadzētu vairāk labus bērnudārzus". It kā 25% bērnu nestāvētu rindā uz jebkādu bērnudārzu. Lai Iveta Kažoka iedomājas sevi tās vientuļās māmiņas vietā, kam sagaidot bērna trešo dzimšanas dienu un turpinot stāvēt rindā uz bērnudārzu (ap 20-25% bērnu netiek uzņemti), un mēģinot iztikt ar 8LVL pabalstu, un šāda situācija turpinās gadiem! Kamēr nav vieta bērnudārzā šī māmiņa arī nevar strādāt - un valsts (vai pašvaldību) pienākums ir nodrošināt, tāpat kā skolas, slimnīcas, utt. Varbūt tad autores mierīgais tonis par demogrāfijas politiku Latvijā būs mazliet citāds.
Galvenais jautājums - kur ņemt naudu! Tieši par to arī vēlos kvalitatīvu diskusiju ar šī budžeta veidotājiem, bet Vienotības vadība to nevēlas. Jo vienkārši atteikums - jauka doma, bet naudas tai nav, mani neapmierina, tāpēc ka nauda budžetā ir turpat 5 miljardi, bet tie tiek reizumis virzīta mazāk svarīgām lietām! Piemēram - tagad rindā uz sen gaidīto valsts apmaksāto neauglības ārstēšanu rindā stāv ap 1000 ģimeņu. Daudzas no tām gaida jau 5 vai pat 10 gadus, un tuvojas tam 38gadu vecumam, pēc kura valsts to vairs nefinansēs. Tomēr valdība šogad atvēlē procedūras tikai 50 ģimenēm un tikai 200 vai 300 nākošgad. Vai Iveta Kažoka var iedomāties sevi tās sievietes vietā, kas ļoti grib sev bērniņu, un kam ir 37 gadi, un tagad, pēc gadiem ilgas gaidīšanas beidzot sapnis varētu īstenoties, bet viņa rindā ir 1001. Ar cerībām tikt tikai pēc 2-3 gadiem. Valdībai tas maksātu tikai 1,5 miljonus latu, lai VISAS ŠĪS ĢIMENES VARĒTU veikt šīs procedūras jau tuvākā gada laikā! Bet tā vietā valdība izvēlas nopirkt Saeimai piekto (!) namu parlamentāriešu ērtībām. Vai arī iegulda pa labi un pa kreisi - Hipotēkbankā, VID jaunceltnē, utt. Vai tā ir saprātīga valsts nelielo līdzekļu izmantošana. Līdzīgu piemēru ir daudz. Nauda budžetā ir, tikai daudziem politiķiem nav vēlēšanās palīdzēt tiem, kuri vēlas sev pirmo, otro, vai piekto bērniņu! Viņiem tā nav prioritāte.
Tāpēc paldies NA, kas mēģina piespiest Vienotības vadību tomēr darīt vairāk demogrāfijas politikas jomā.
Man protams ir vēl sakāmais uz vairākām stundām - ceru, ka vēl būs laiks un iespēja! Ar cieņu, Ilmārs Mežs
Paldies par konstruktīvo un izvērsto atbildi!
Tikai dažas piebildes:
"Lai Iveta Kažoka iedomājas sevi tās vientuļās māmiņas vietā, kam sagaidot bērna trešo dzimšanas dienu un turpinot stāvēt rindā uz bērnudārzu (ap 20-25% bērnu netiek uzņemti), un mēģinot iztikt ar 8LVL pabalstu, un šāda situācija turpinās gadiem! Kamēr nav vieta bērnudārzā šī māmiņa arī nevar strādāt - un valsts (vai pašvaldību) pienākums ir nodrošināt, tāpat kā skolas, slimnīcas, utt. Varbūt tad autores mierīgais tonis par demogrāfijas politiku Latvijā būs mazliet citāds. "
Zinu un tas ir briesmīgi. Tāpat kā briesmīgs ir, piemēram, obligātais garantētā sociālā minimuma apjoms cilvēkiem, kas palikuši bez darba, zemāko pensiju apjoms, pabalsti invalīdiem, Latvijas veselības aprūpes kvalitāte, nespēja nosegt dārgāku operāciju izmaksas un citas lietas. Labprāt vēlētos, lai Latvijā visas šīs lietas būtu nosegtas. Vienkārši - nekādu diskusiju. PROTAMS.
Bet ... vai tas ir iespējams? Ja nav vai nepilnā apjomā, kā noteikt, kas ir prioritātes? Vai tiešām ar ultimātiem?
Un, piedodiet, bet šis ir svarīgi ne jau DEMOGRĀFIJAI (lai veicinātu dzimstību ). Tas ir svarīgi humānu iemeslu dēļ: tādēļ, ka vecāki ar maziem bērniem ir pelnījuši pēc iespējas lielu atbalstu. Un tā ir tomēr nianse. Tā ir sociāla palīdzība (līdzīgi kā citi sociālie pabalsti tiem, kam tie nepieciešami), nevis dzimstības rādītāju uzlabošanas
"Piemēram - tagad rindā uz sen gaidīto valsts apmaksāto neauglības ārstēšanu rindā stāv ap 1000 ģimeņu. Daudzas no tām gaida jau 5 vai pat 10 gadus, un tuvojas tam 38gadu vecumam, pēc kura valsts to vairs nefinansēs. "
Atkal un tieši tas pats - tas ir šausmīgi. Bet atcerieties arī to, ka uz operācijām gaida (un daudziem tiek atteikts) cilvēki, kam no tā ir dzīvība atkarīga. Tad kādas ir prioritātes?
"Bet tā vietā valdība izvēlas nopirkt Saeimai piekto (!) namu parlamentāriešu ērtībām. Vai arī iegulda pa labi un pa kreisi - Hipotēkbankā, VID jaunceltnē, utt. "
Jā, lūk, tieši par tādiem jautājumiem ir jārunā pirms stādīt ultimātus! Vai ir kaut kas tāds Latvijas budžetā, kas "var pagaidīt" salīdzinājumā ar sociālajiem jautājumiem - bērnudārziem, sociālajiem pabalstiem, cilvēka cienīgām pensijām, veselības aprūpei, budžeta apmaksātai izglītībai u.tml. Ja tos 30 miljonus šādā ceļā var atrast, tad nav jau nekādu problēmu - jāsadala starp sociālajām prioritātēm: veselībai, pabalstiem, u.tml. Ne tikai attiecībā uz demogrāfijas jautājumiem, bet arī tiem, kur reāli jāglābj jau šobrīd dzīvojošo cilvēku dzīvības vai jāglābj no totālas nabadzības.
Nu šobrīd NA top-tēma ir demogrāfija, bet mani interesē, uz kā rēķina tad tie izdevumi tiks pārskatīti - vai nav tā, ka ar, visticamāk, mazefektīviem pasākumiem (ja mērķis ir tieši veicināt dzimstību) Latvijā tiks atņemts finansējums citām, ne mazāk svarīgām lietām. Un, piedodiet, bet NA ir valdošajā koalīcijā - viņiem bija iespēja ļoti laicīgi apskatīt budžeta projekta sagataves un pieteikt savas idejas un to finansēšanas avotus: nevis "iecirsties" brīdī, kad tos miljonus tiešām ir grūti atrast.
Iveta, tādā gadījumā Jūs nezināt, kā šajā valdībā tiek stādīts budžets. Ar noteiktiem demogrāfijas piedāvājumiem NA nāca uz labklājības ministriju jau kopš pavasara. Viņķelei jau uzreiz bija pretenzijas kaut vai tāpēc, ka priekšlikumi no NA. Tad iemarinēja dažādās darba grupās. Beigās ministrijas piedāvājumā tika iekļauts tikai tas, kas nāca no Viņķeles. Paralēli finanšu ministrija atteicās sniegt datus aprēķiniem. Un tas viss neskatoties uz to, ka NA piedāvājumi tika atzīti kā efektīvāki no demogrāfu puses. Loģiski, ka tagad mums nākas nākt ar ultimātu. Ko citu darīt pie tādas attieksmes no Labklājības un Finanšu ministrijas puses?
Man tomēr Kažokas kundzes viedoklis nepatīk. Tā var spriest tikai sieviete, kurai nav un kura īpaši nav vēlējusies bērnus ( es gan nezinu, varbūt viņai arī ir atvases).
Tad kāpēc cilvēki brauca uz to Īriju straumēm? Tāpēc, ka tur ilgu laiku bija LIELS ATBALSTS tieši ģimenēm ar bērniem! Tomēr, lai kāds tur arī nebūtu, nekad neesmu grasījusies braukt prom no valsts!
Esmu šķirusies, bērnu tēvs, inženierceltnieks, krīzes laikā sabruka kā vīrietis un tēvs. No viņa palīdzība nav sagaidāma, man vienai jātiek galā... No valsts saņemu 8 latus par katru bērnu, no Uzturlīdzekļu garantiju fonda - 35 Ls. Dzīvoju īrētā dzīvoklī, jo nebija iespēja neko privatizēt. Īre ap Ls 200, gāzes apkure Ls 55, u.c. komunālie. Par pārējiem izdevumiem varat tikai nojaust - apģērbt, paēdināt, izskolot... Tikko antibiotikas diviem pēc vīrusa izrakstīja - 2 x Ls 11,35, plus vēl atklepošanai, vitamīni, deguna pilieni utt. Skaitās jau bērniem bezmaksas medicīniskā aprūpe, bet zāles jau pašiem jāgādā.
Es daru, ko varu, strādāju pamatdarbā un vēl šur tur, kur vien kādu gabaldarbu var saņemties. Taču esmu glīti salikusi čekus gan par zālēm, gan par skolas lietām, ko visiem trim sapirku mūsu bezmaksas izglītības sistēmas ietvaros.
Slava Ušakovam, ka varu vismaz tos e-talpnus kaut uz vienu transportlīdzekli vairs nepirkt, ietaupās kādi 30 lati.
Būtu tikai pateicīga, ja kaut kā sajustu atbalstu no valsts, ka audzinu nākamos nodokļu maksātājus! Kaut uz teātra biļetēm, jo visi apmeklēt teātra izrādi nevaram atļauties. Uz zoodārzu aiziet arī, utt. Kur nu vēl brīvā laika nodarbes - tāpat visur ir līdzmaksājumi, pat Skolēnu pilī...
Būdams VL! biedrs, vēlos pateikt paldies Ivetai par to, ka diskusija par demogrāfiju var joprojām būt saturīga un inteliģenta. Ir skaidrs, ka lozungi par "naudu demogrāfijai" ir diezgan vienpusīgi - cilvēkresursu skaitu, vecumstruktūru, dzīvesvietu, nodarbošanos, izglītību (t.i. visus demogrāfiskos parametrus) tiešāk vai pastarpinātāk iespaido VISI politiskie lēmumi.
Par "divām pieejām demogrāfijai" arī varētu piekrist: pirmo pieeju varētu saukt par natālismu. Tie ir visi valstiskie pasākumi, lai veicinātu vienu demogrāfisko rādītāju: summāro dzimstības koeficientu (nevis tikdaudz pašu dzimstību, kas ir stipri vien atkarīga arī no iedzīvotāju vecumstruktūras). Nu un visi pārējie pasākumi demogrāfijas sakarībā varētu būt saistīti ar to, lai jau piedzimušie bērni augtu veseli, saņemtu adekvātu izglītību, lai varētu atrast savām spējām piemērotu darbu, utml. Bet, manuprāt, nav īsti pareizi pretnostatīt šīs abas pieejas. Jo ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai ir vajadzīga gan viena, gan otra. Nevar attīstīt izglītības sistēmu un darba tirgu, ja fiziski trūkst cilvēku, kuri tur varētu darboties. Un arī otrādi - valstij nav liela labuma no piedzimušajiem cilvēkiem, ja tie paliek neizglītoti, neefektīvi tiek izmantots viņu darbaspēks, vai arī viņi aizbrauc no valsts. T.i. natālisms ir vienkārši viens no posmiem ilgtspējīgā demogrāfiskā politikā.
>>> Proti, jo vairāk attīstīta ir kāda sabiedrība, jo lielāka tai ir iespēja, ka dzimstības un mirstības rādītāji, kas uz kādu laiku bija paslīdējuši zem kritiskās robežas, uzlabosies.
=======
Daudzās attīstītajās valstīs tiešām vērojama iziešana no "very low fertility" (t.i. TFR < 1.3). No otras puses, ikdienas pieredze liecina, ka valstīs ar visai līdzīgu attīstības līmeni var būt krasi atšķirīgi summārie dzimstības koeficienti. Francija un Itālija, ASV un Japāna, Izraēla un Grieķija - tie ir tikai daži piemēri valstīm ar līdzīgu attīstības līmeni bet krasi atšķirīgu dzimstību. Acīmredzot ir vēl kaut kāds "netverams faktors", kas tās atšķir vienu no otras.
Latvijai, teiksim, ir vēl liels ceļš ejams pirms mūsu valsts un pašvaldību institūcijas, izglītības sistēma, darba tirgus un sociālā politika sasniegs, teiksim, Austrijas līmeni. Un ko tas nozīmētu dzimstības jomā? Pieaugumu no 1.3 (Latvijas caurmēra rādītājs pēdējos 5 gados) līdz 1.4 (Austrijas caurmēra rādītājs tanī pašā laika sprīdī - kur atšķirību, iespējams, nodrošina Austrijā dzīvojošā imigrantu populācija). Līdz ar to kategoriski nevaru piekrist Ivetas apgalvojumam, ka "ar tālāku sociāli un ekonomisku attīstību sāk uzlaboties arī dzimstības rādītāji". Varbūt kaut kad "robežpārejā uz bezgalību" tā tas arī notiek - bet kā jau Hamlets teica: "While the grass grows, the steed starves" (kamēr zāle izaug, kumeļš nomirst no bada).
Šo iemeslu dēļ ir zināms pamats Ilmāra Meža u.c. cilvēku neatliekamības apsvērumiem. Cita lieta - dzimstību ne vienmēr var iespaidot vienkārši ar naudas pieplūdumu. Ir vajadzīga visas sabiedrības (nevis tikai dažu politisko spēku) izpratne par to, ka bērniem un ģimenēm nepieciešams prognozējams un stabils atbalsts - gan pabalstu un nodokļu atlaižu, gan arī bērnudārzu, elastīga mājokļu un darba tirgus formā. Vajadzīga arī jauna dzimumu vienlīdzības kultūra. Kā teicis britu politiķis David Willetts - "Feminism is the new natalism". Iespējams, tas palīdzējis ziemeļvalstīm, kur sabiedrības uzmanības centrā bijusi nevis dzimstības veicināšana kā tāda, bet gan dzimumu līdztiesība, taisnīga pienākumu sadale ģimenē un atbilstošas kultūras un dzīvesveida veicināšana.
Domāju, ka mums izdosies pārvarēt pārpratumus un apzināties, ka gan NA, gan Vienotība, gan jebkuri citi labas gribas cilvēki Latvijā faktiski var vienoties par ļoti līdzīgu sociālo ideālu. Lai nu mums tas iespējami ātrāk izdotos!
Paldies!
"Iespējams, tas palīdzējis ziemeļvalstīm, kur sabiedrības uzmanības centrā bijusi nevis dzimstības veicināšana kā tāda, bet gan dzimumu līdztiesība, taisnīga pienākumu sadale ģimenē un atbilstošas kultūras un dzīvesveida veicināšana."
Jā - nezinu, cik šī hoptēze ir vai nav pierādāma, bet ļoti vēlētos cerēt, ka tieši tā arī ir. Ka tad, kad ir sasniegts augstāks labklājības līmenis, bērnus laist pasaulē mudina ne tikai materiālā drošībā par saviem iztikas līdzekļiem, bet arī normālas attiecības sabiedrībā un ģimenē - tas, ko jūs saucat par dzimumu līdztiesību un taisnīgu pienākumu sadali ģimenē. Tik ilgi, kamēr Latvijā turpināsies šī tradicionālistiskā retorika, ka bērnu audzināšanas/aprūpēšanas smagums ir pamatā uz mātes pleciem, aizvien mazāk jaunas sievietes saskatīs idejā par bērniem ko pievilcīgu.
Jāni Iesalniek - sanāca iesaistīties vienā no NA darba grupām. Diemžēl, jāsaka ka NEVIENS no priekšlikumiem, kas nāca no šo "par dzīvību" cilvēku grupas nebija pamatots nedz ar skaitļiem, nedz citiem datiem. Tieši otrādi, vismaz vienīgais pieejamais likumu grozījumu ierosinājums pēc 17/05 konferences bija/ir tik NEKVALITATĪVS, ka nedz sociāli ekonomiskā analīze nav vērā ņemama, un ietekme uz budžetu analīzes sadaļā, cik atceros, bija teksts " ietekmes nav"... Var jau spēlēt demokrātiju un aicināt cilvēkus uz darba grupām, bet kad tās ir apvienotas tikai dažu grupas organizētāju mērķu sasniegšanai, tad tā ir necieņa pret iesaistīto pušu brīvo laiku, gan nodokļu maksātāju naudas izmešana par iesaistīto deputātu darba laika apmaksu. Turklāt, tādā veidā organizējot tā saucamās darba grupas nevar nedz izstrādāt kvalitatīvus priekšlikumus, nedz panākt dažādu viedokļu līdzsvarošanu.
Rezultātā nākas norobežoties no šādu grupu pieņemtajiem lēmumiem un secināt, ka citi priekšlikumi ir bijuši vienlīdz nekvalitatīvi un tādēļ noraidāmi.
Domu eksperiments. Iedomājamies, ka Latvijā tiek izveidots bērnu radīšanai un primārajai apkopei vislabākie apstākļi pasaulē, un šim nolūkam tiek tērēti, teiksim, 1/4 daļa no budžeta.
Atkarīgs no citiem faktoriem. Piemēram - vai bērna vecākiem būs viegli/sarežģīti atrast Latvijā labi apmaksātu darbu? Vai viņiem vajadzēs/nevajadzēs doties peļņā uz ārzemēm, tādēļ, ka viņu vecāki nespēj izdzīvot no valsts maksātajām pensijām? Cik dzīvošanai pievilcīga vide Latvijā vispār ir - cik kvalitatīva izglītības sistēma? Cik plašs un drošs ir sociālais tīkls gadījumā, ja kāds paliek bez darba vai pasliktinās veselība? Vai Latvijā ir saglabāta skaista daba, kultūrvide, vai var paļauties uz taisnīgiem strīdu izšķiršanas mehānismiem, vai Latvija, vienkārši izsakoties, ir labi pārvaldīta valsts?
Iveta, kur Jūs to 1/4 budžeta izrāvāt? Pat ja tā, tad kur Jūs iedomājāties to 1/4 budžeta iztērēt, ja pēc Jūsu domām paliek problēma "Cik plašs un drošs ir sociālais tīkls gadījumā, ja kāds paliek bez darba vai pasliktinās veselība?" Tā vien liekas, ka Jums ir sava patīk/nepatīk pozīcija, bet nav elementāras skaitļu izpratnes. Pajautājiet Ilmāram Mežam.
Un tālāk: Proti, jo vairāk attīstīta ir kāda sabiedrība, jo lielāka tai ir iespēja, ka dzimstības un mirstības rādītāji, kas uz kādu laiku bija paslīdējuši zem kritiskās robežas, uzlabosies.
Iveta, tas taču ir pierādīts, ka tā nenotiek! Labklājības valstīs ar pensijas sistēmu dzimtība konsekventi samazinās! Ir nepieciešams stimulēt tieši dzimstību un atbalstīt ģimenes ar bērniem.
vēl: Dažiem cilvēkiem NEVAJADZĒTU pasaulē laist bērnus, un viņiem tā ir apzināta izvēle. Daži cilvēki apzināti izvēlas, ka var sabiedrībai būt noderīgāki citās jomās. Tas tā vienmēr ir bijis un vienmēr būs.
OK. Slēdzam pensiju sistēmu, un lai tad ir tā, kā "vienmēr ir bijis" tūkstošiem gadu, nevis tikai pēdējā pusgadsimtā!
"Iveta, kur Jūs to 1/4 budžeta izrāvāt? "
Pārlasiet vēlreiz attiecīgo vietu manā tekstā - tas bija domu eksperiments. Manis pēc tie varēja būt arī 10% vai viss budžets, doma bija tāda, ka ja mērķis ir lai Latvijā strauji nesamazinātos iedzīvotāju skaits, dzimstības veicināšana nevar būt pamatprioritāte, jo - ja šeit būs draņķīga pārvalde un sliktas sociālās garantijas - cilvēki ar visiem bērniem brauks prom. Ja NA izvirza ultimātus par 30 miljoniem latu, tad viņiem ir jābūt ļoti skaidram priekšstatam, ka šādu naudu var atrast un ka to nebūtu jānovirza vēl steidzamākām vajadzībām (tādām kā rindu uz operācijām mazināšanai)
"Iveta, tas taču ir pierādīts, ka tā nenotiek! Labklājības valstīs ar pensijas sistēmu dzimtība konsekventi samazinās!"
Es savā tekstā ieliku linku uz respektablu Nature pētījumu. Ne visās valstīs, bet vairākās ar laiku dzimstības rādītāji uzlabojas.
Ja domu eksperiments ar 25% (un to es godīgi citēju), tad kādēļ piesaistīt pilnīgi reālas iniciatīvas mazāk kā 1% apmērā?
Paskatieties uz Latvijas iedzīvotāju sadalījumu pa vecuma grupām, un iespējams Jums pielēks, ka "izrāviens" no 1,1 uz kaut vai 1,4 mums ir kā vidējās temperatūras celšanās... nē, ne jau slimnīcā, bet morgā - ar jauna, vēl nedzesēta līķa ievešanu.
Kādas sociālas garantijas bija 1980-tos gados? ELEMENTĀRAS! Ne jau iPad katram bērnam, bet drošība, ka būs ko paēst. Ls 8 mēnesī nav tāda drošība.
P.S. Es ar saviem diviem bērniem noteikti neko nesaņemšu no 30 mil iniciatīvas. Bet es gribu, lai manu nodokļu nauda turp dotos. Varbūt Jūs, Iveta, no tā gūtu kādu labumu :)
Teikt, ka papardes zieda aptauja ir reprezentatīva un ļauj mums kaut ko spriest par bērnu neradīšanas cēloņiem, nav īsti pareizi, jo šī aptauja tikai liecina par cilvēku pašu uzskatiem par tiem cēloņiem, kādēļ viņi nedzemdē bērnus, bet šie uzskati, kā to rāda daudzi pētījumi, var būt pilnībā atrauti no reālajiem cēloņiem. Pilnīgi iespējams, ka viņi nedzemdē tāpēc, ka nezina, kā to pareizi izdarīt, bet aptaujā apgalvo, ka tāpēc, ka nejūtas nobrieduši (vulgarizējot, protams). Cik man zināms, neviens daudz maz ticams pētījums par cilvēcīgajiem šķēršļiem (t.i., pētījums, kas nebūtu balstīts tikai statistikā vai pašnovērtējumā) Latvijā līdz šim nav veikts. Bet būtu vajadzīgs racionālas rīcībpolitikas veidošanai.
Var būt, ka tie patiešām nav īstie, patiesie cēloņi. Bet tas ir tas, kas cilvēkiem pirmais nāk prātā, kad viņi domā par (vēl vienu) bērnu. Un tam ir nozīme tad, kad mēs domājam, cik efektīvi kāds demogrāfisks pasākums sasniegs auditoriju - mudinās cilvēkus vairāk laist pasaulē bērnus. Un ja viņi primāri domā par ienākumu nedrošību, tad veselas pasākumu virknes publiskai izziņošanai efekts varētu būt tuvu nullei - jo neuzrunā potenciālo vecāku bažas.
Bet piekrītu, ka tas pats par sevi ir interesanti, ka nu jau gadiem tik muļļāta demogrāfijas tēma, bet elementārs pētījums par šķēršļiem nav pasūtīts - politiķi acīmredzot paši visu zina.