Maģistra pētījums tika veikts ar Latviešu valodas apguves valsts programmas un LU Filozofijas un socioloģijas institūta atbalstu.

PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Maģistra pētījums tika veikts ar Latviešu valodas apguves valsts programmas un LU Filozofijas un socioloģijas institūta atbalstu.

Pētījums pievēršas jautājumam, kādā veidā valodas neprasme ierobežo reģiona attīstības iespējas. Kā valodas zināšanas un praktiskais pielietojums varētu veicināt reģiona attīstību? Analīze balstīta uz multikulturālā Latgales reģiona situācijas izpēti, izmantojot statistikas datu analīzi, interviju un novērojumu metodi.

Pētījums attīsta valodas un reģiona attīstības mijiedarbības teoriju, aplūko etnisko un valodisko situāciju Latgales reģionā. Atsevišķi tiek analizēta valodas loma darba tirgū, pilsonības iegūšanā, masu medijos. Īpaša uzmanība ir veltīta institūcijām un faktoriem, kuri veicina un kavē latviešu valodas apguvi Latgalē, kā arī tiek piedāvāta tālākās situācijas attīstības prognoze un ieteikumi.

Tiek secināts, ka valodu prasme ir svarīgs cilvēkresurss, kas paplašina iedzīvotāju iespējas iesaistīties valsts sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē un tādejādi veicina reģiona attīstību. Latviešu valodas apguve veicinās uzņēmējdarbības attīstību, stiprinās iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, veicinās pilsonības iegūšanu, paplašinās indivīdu iespējas piedalīties sabiedrības diskusijās. Ir argumentēts, ka latviešu valodas apguve Latgalē tuvākajos gados lielā mērā būs atkarīga no valodas lietojuma iespēju paplašināšanas. Darbā analizēta arī krievu valodas, latgaliešu valodas un svešvalodu loma reģiona attīstībā.


(Pievienotais failspdf)