Sekojot Ivetas Kažokas aicinājumam Tviterdiskusijā, nolēmu apkopot pieejamos faktus par bankas "Citadele" pārdošanas cenu, ieliekot tos kontekstā ar finansiāliem apsvērumiem un dažu līdzīgu darījumu datiem citur pasaulē.
Vai bankas "Citadele" pārdošana ir afēra? 12
25.09.2014. Blogā
Jaušams, ka ne mazums cilvēku par šo darījumu nemaz detalizētāk nav aizdomājušies, acīmredzot automātiski pieņemot, ka tur viss ir kārtībā (tiek operēts pat ar tādiem argumentiem, kā "Straujuma taču šķiet godīga kundze"). Ja prātā iesēdusies pārliecība, ka šī taču ir "tiesiskuma koalīcija", kas strādā valsts interesēs un nekādas afēras noteikti neveic, tad šo pārliecību satricināt ir grūti pat ar dzelžainiem faktiem (jo mēs taču tik ļoti pieķeramies savām pārliecībām). Taču atvērtam prātam dzelžainie fakti diemžēl liek secināt ko citu.
Izskanējusī pārdošanas cena ir absurdi zema
Medijos izskanējusī iespējamā cenu amplitūda par "Citadeli" ir gana plaša - no LTV "Panorāmas" piesauktās neoficiālās summas 65-70 miljonu eiro apmērā līdz pašas valdības sākotnēji nosauktajai darījuma summa 113 miljonu eiro apmērā. Pēdējā informācija liecina, ka cena varētu būt kaut kur pa vidu starp šiem skaitļiem. Tomēr neatkarīgi no tā, vai Citadele tiks pārdota par 65 vai kaut vai 100 miljoniem eiro, šī cena ir neadekvāti zema reālajai bankas vērtībai, un nudien nav jābūt ar finanšu doktora grādu, lai to saprastu.
Pirmkārt, bankas pašu kapitāls. "Citadeles" gadījumā kopējais pašu kapitāls ir 160 miljoni eiro, no kuriem Latvijas valstij pieder 75% jeb 120 miljoni. Vienkārši runājot, pašu kapitāls ir bankas īpašumā esošais kapitāls jeb līdzekļi, kas pieder pašai bankai. Loģiski domājot, bankas vērtība nekādā ziņā nevar būt mazāka par tās pašu kapitālu, un uz to ir norādījuši arī vairāki Latvijas finanšu eksperti (pat Ģirts Rungainis, par kura kompānijas "Prudentia" it kā veikto bankas novērtējumu putrojas faktos tā pati "godīgā kundze" Straujuma, kura sacījusi, ka šis novērtējums bijis 64 miljoni eiro un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, kurš sacījis, ka "Prudentia" banku novērtējusi par 80 miljoniem eiro).
Otrkārt, bankas peļņa. Bankas vērtība, protams, nav tikai tās pašreizējais pašu kapitāls, bet arī ierēķinātās kalkulācijas par tās biznesu - peļņu vai zaudējumiem. "Citadeles" gadījumā peļņa (un līdz ar to pašu kapitāls) strauji aug - šā gada pirmajā pusgadā vien bankas peļņa sasniedza 14 miljonus eiro, attiecīgi pieaudzējot pašu kapitālu no 146 līdz minētajiem 160 miljoniem eiro. Ja vien pasaulei nedraud jauna globālā ekonomikas krīze, nav nekāda pamata uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē bankas peļņa samazināsies, gluži pretēji - visticamāk, tā augs vēl straujāk. Kā zināms, Latvijas banku sektors kopumā pagājušajā gadā nopelnīja 242 miljonus eiro, bet šogad pirmajā pusgadā - jau 179 miljonus eiro. Pārdot banku par cenu, kas ne tikai nesasniedz tās pašu kapitālu, bet, rēķinot pašreizējās peļņas izteiksmē, ir tikai 2 līdz 3 gadu peļņa, ir... hmm, kādu pieklājīgu apzīmējumu tam lai atrod? Vakardienas priekšvēlēšanu diskusijā izskanēja, ka parastā prakse esot pārdot banku par tās desmit gadu peļņu, kas "Citadeles" gadījumā patlaban būtu ap 300 miljoniem eiro.
Vēl viens aspekts, kas varētu dot izpratni par "Citadeles" cenas adekvātumu, būtu darījumi ar līdzīgām bankām citur pasaulē. Medijos gan grūti atrodama šāda informācija, īpaši, kur būtu redzama iegādātās bankas detalizēta finansiālā aina, taču dažus piemērus atrast izdevās.
Pavisam nesen, septembra sākumā, BB&T grupa iegādājās "Bank of Kentucky" - banku, kas pēc visiem rādītājiem ir vienā svara kategorijā ar "Citadeli", ja ne pat mazāka. Tās peļņa ir gandrīz divreiz mazāka (š.g. pirmajā pusgadā 10 miljoni dolāru jeb apmēram 8 miljoni eiro), pašu kapitāls nedaudz mazāks (183 miljoni dolāru jeb 143 miljoni eiro), aktīvi divreiz mazāki (Citadelei - 2,8 miljardi eiro, Bank Of Kentucky - 1,8 miljardi dolāru jeb 1,4 miljardi eiro). Un tagad - fonā bungu rīboņa - kāda tad bijusi "Bank Of Kentucky" pārdošanas cena? Pēc "Citadeles" loģikas, tai vajadzētu būt ap tiem pašiem 90-100 miljoniem eiro, taču cipars, ko BB&T samaksāja, ir trīsreiz lielāks - 363 miljoni ASV dolāru jeb 285 miljoni eiro. Atkal atgriežamies pie jau minētajiem 300 miljoniem, kas, šķiet, būtu optimāla (kopējā) "Citadeles" vērtība.
Kā orientieris ir vēl viens darījums - vēl krīzes laikā, 2011. gadā Austrijas "Raiffeisen" iegādājās Polijas "Polbank" 70% akciju. "Polbank" gan bija apmēram divreiz lielāka banka par "Citadeli" - tās pašu kapitāls bijis ap 305 miljoniem eiro, aktīvi - 5 miljardi eiro (datus par peļņu pirms pārdošanas brīža gan atrast neizdevās, taču, ņemot vērā, ka tas bija 2011. gads, kad, piemēram, Latvijā visas bankas strādāja ar zaudējumiem, nekādi rožainie peļņas rādītāji nevarēja būt; vēl jo vairāk, šāgada pirmajā pusgadā Raiffeisen Polbank peļņa pat nebija divreiz lielāka kā "Citadelei" - tikai 22 miljoni eiro). Pēc "Citadeles" cenas loģikas, "Polbank" cenai vajadzēja būt ap 200 miljoniem eiro (divreiz lielākai). Taču "Raiffeisen" samaksāja 460 miljonus eiro jeb 2,3 reizes vairāk.
Uzskatāmībai - tabula:
Ja jums ir pacietība, varat ķemmēt Google un sameklēt vēl citus banku pārdošanas darījumus, taču personīgi man gan ar ekspertu skaidrojumiem, gan loģisko domāšanu, gan šiem piemēriem pietiek, lai tendenci saprastu - labi strādājošas bankas cena mēdz būt no pusotras līdz divām reizēm augstāka par tās pašu kapitālu. Līdz ar to pati minimālākā "Citadeles" cena varētu būt 180 miljoni eiro, bet optimālā - 240 miljoni eiro (ņemot vērā, ka Latvijai pieder un tiek pārdoti 75% bankas daļu).
Tas, ka izskanējusī "Citadeles" pārdošanas cena nav ne tuvu atbilstoša bankas patiesajai vērtībai, ir neapstrīdami, un, godīgi sakot, neviens no valdošajiem politiķiem to pat tā īsti jau arī neuzdrīkstas apstrīdēt. Pat Straujuma spējusi izmocīt tikai samocīto frāzi "tā ir labākā cena šajā situācijā".
...šajā situācijā
Kas tad šī ir par nepārvaramo situāciju, kas visas Latvijas iedzīvotāju īpašumu spiež iztirgot par sīknaudu? Vai šī situācija tiešām ir nepārvarama, vai drīzāk tajā jūtams valdības politiskās gribas trūkums to pārvarēt, vai, vēl ļaunāk - ieinteresētība to nepārvarēt?
Mums tiek skaidrots, ka, sadalot "Parex" banku "labajā" un "sliktajā" bankā, Latvija apsolījusi Eiropas Komisijai to noteiktā laika posmā pārdot. Patlaban mediju telpā nav skaidras atbildes uz jautājumu, vai termiņu līdz 2014. gada beigām diktējusi Eiropas Komisija, vai to piedāvājusi pati Latvijas valdība. Otrkārt, vai ar Eiropas Komisiju tiešām nav iespējams runāt, un, uzrādot minētos finanšu argumentus, vienoties, ka banka tiks pārdota tajā brīdī, kad atradīsies pircējs, kurš būs gatavs maksāt par to adekvātu cenu - piemēram, pašu kapitāls reiz 1,5. Tādā gadījumā arī pircēji vairs nespētu šantažēt valdību ar cenu, jo konkrēta laika termiņa pārdošanai vairs nebūtu, turklāt "šantāžas" elements tad drīzāk būtu Latvijas pusē, jo, Citadelei turpinot pelnīt un augot bankas pašu kapitālam, augtu arī tās cena, tāpēc, manuprāt, pie šāda modeļa bankas pircējs atrastos ātri vien. Un, protams - vienlaikus saglabājot arī potenciālā pircēja izvērtējumu no valsts finansiālās un stratēģiskās drošības viedokļa, jo pieļaut bankas nonākšanu ar to iepriekšējiem īpašniekiem Karginu un Krasovicki saistītās rokās arī nebūtu jēdzīgs variants.
Diemžēl nekas neliecina, ka Latvijas valdība būtu vismaz mēģinājusi pārliecināt Eiropas Komisiju par Latvijas valsts interešu ievērošanu "Citadeles" pārdošanas darījumā. Gluži pretēji - tā nez kāpēc pati pārlikusi pārdošanas gala termiņu jau uz 30. septembri, gan vārda tiešā, gan pārnestā nozīmē - par katru cenu - cenšoties "Citadeli" iztirgot vēl pirms vēlēšanām. Vai tās ir tikai bailes no krievu pircēju ēnas, vai drīzāk ierastais bezierunu iztapīgums Rietumu priekšā? Visticamāk, šo abu faktoru kombinācija. Rietumiem dotie solījumi jau atkal izrādās svētāki par pašu tautas un valsts interesēm.
Var būt, ka Straujuma tiešām ir "godīga kundze". Diemžēl tas vien vēl negarantē, ka "Citadeles" pārdošanas darījums ir godīgs. Vismaz ne Latvijai.
Daži no avotiem:
http://financenet.tvnet.lv/viedokli/527487-rungainis_citadeles_pircejiem_darijums_bus_loti_loti_izdevigs
http://online.wsj.com/articles/bb-t-agrees-to-acquire-bank-of-kentucky-for-363-million-1410185265
http://www.bloomberg.com/news/2012-04-30/raiffeisen-pays-discout-on-polbank-on-falling-valuation.html
http://banktracker.investigativereportingworkshop.org/banks/kentucky/crestview-hills/the-bank-of-kentucky-inc/
http://www.gpwinfostrefa.pl/GPWIS2/en/archive/info/!17367123,raiffeisen-polbank-raises-h1-net-profit-by-10-5--y-y-to-pln-92-mln
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša
"Nebija nekādas valsts nozagšanas,” apgalvoja Straume. „Tas ir bizness,” piebilda politiķis, runājot par „Latvenergo” trīs miljonu lietu." http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/straume-par-braukshanu-dzeruma-mani-nodeva-cilveki-kuri-joprojam.a98699/
============================================
Latviešu biznesa nacionālās īpatnības (no Latvenergo līdz Citadelei):ieguldam 1 000 000 000, saņemam - 1 000 000.
Izlasot jau esošos komentārus nonāku pie secinājuma , ka viedokļi ir tādi paši kā par jebkuru citu politisku lēmumu !Vieni ir par otri pret un trešie ir pret abiem pirmajiem ! Gala rezultāts ir tāds , ka tie darītāji turpina darīt pēc sava prāta ar to savu atbalstītāju svētību un citus neņemot vērā ! Lūk visas negācijas , kuras tiek pārmestas varai ! Vairums netiek uzklausīts un ar viņiem netiek runāts pēc principa , ka visiem labs nevar būt ! Es domāju , ka vajadzētu censties tādiem būt , tad arī Latvija nebūtu bēdu ieleja darbiniekiem un valdība nebūtu slikta . Uz šodien sausais atlikums šajos aspektos ir ar lielu mīnusu !
Blogā rakstīts "Patlaban mediju telpā nav skaidras atbildes uz jautājumu, vai termiņu līdz 2014. gada beigām diktējusi Eiropas Komisija, vai to piedāvājusi pati Latvijas valdība...."
Šķiet, ka arī tagad Saeimas debašu stenogrammās varētu atrast pietiekoši daudz norāžu, ka valdošās koalīcijas bezdarbības dēļ notiek steidzama pārdošana. Bet šoreiz nav laika meklēt, gan jau kāds lasītājs atradīs ko vairāk (žurnālisti, kas seko Saeimas darbam, laikam ir nopirkti un tur muti).
Līdzīga situācija bija pirms 3 gadiem, kad ZZS un SC pieprasīja paskaidrojumus par steigu, ar kādu tika likvidēta Hipo banka, pieprasījums un debates ir:
http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=2/P11
Piem., debatēs I. Zariņš no SC teica: "Es paprasīju vēl vienam juridiskajam birojam, lai iepazīstas ar šiem dokumentiem un man pasaka, vai tiešām Eiropa no mums steidzami prasa pārdot šo banku. Viņi arī neatrada šādu prasību.
Nu, redziet! Un līdz ar to, ja mēs negribam piedzīvot atkal to pašu epopeju, kas bija ar Latvijas Krājbanku... lai mums nevajadzētu atkal taisīt kādu izmeklēšanas komisiju un sākt pašiem ar to nodarboties, nu, tad varbūt tomēr ir vērts atnākt mūsu varasvīriem un pastāstīt, ko viņi taisās darīt ar šo banku un kāpēc?
Tāpēc nejauksim divas dažādas lietas, ar ko parasti notiek spēlēšanās... Tie, kuri varbūt nav lietas kursā par to, ko prasa Eiropa... Eiropa prasa... Jā, viņi saka, ka vajadzētu sadalīt šo banku, nodalīt nost attīstības daļu no komercdaļas, bet viņi nekur nerunā par to, ka mums tagad „pa ātro” ir jāpārdod šī banka, kā to iesaka mūsu konsultanti, kuri, starp citu, ir ļoti cieši saistīti ar kādu citu Latvijas banku, kura, visdrīzāk, arī iegādāsies šos aktīvus. Tā ka nepieļausim vēl vienu afēru, kur mēs atkal nevarīgi noplātīsim rokas un pateiksim: „Nu, ko tad mēs? Visi lēmumi jau ir pieņemti. Tagad nekas cits neatliek vien kā maksāt!”"
Balsojumā par pieprasījumu ZZS un SC bija par, lielākā daļa valdošās koalīcijas bija pret, bet daļa NA atturējās. Un šis nebija pirmais balsojums, kad SC un NA balso daudz maz līdzīgi. Vienotības diktāts nereti ir bijis tik absurds, ka NA nekas citas neatliek ko darīt (kaut vai Mālpils lieta, kaut vai steiga, ar kādu tika pieņemti krīzes gadu budžeti (bez pienācīgas izskatīšanas komisijās, bez paredzētās uzraudzības procedūras)).
Šīs nu ir tās reizes, kad gribas teikt paldies Dievam, ka Latvijā ir opozīciju un kaut vai tā ir SC vai ZZS. Cerams, ka pēc vēlēšanām būs koalcījias varas maiņa. Stagnācija jau arī vairāk nav izturama.
Pats nedaudz darbojos akciju tirgus. Pirmais princips ir vienkāršs - uzņēmuma tirgus vērtība ir 15*gada pelņa. Ja Citadeles gada pelņa šogad ir 20-30 miljonu EUR, tad tirgus vērtība ir 300-450 miljonu EUR. Jāņem vērā, ka Citadele ir veidota no labajiem aktīviem, kā arī tās kredītu politika (paša pieredze) ir bijusi konservatīva un tas šajā laikmetā (kad krīze Eiropā nav beigusies) nāk tikai par labu cenai.
Drīzāk šis izskatās pēc ļoti netīra darījuma un lai pārējās komercbankas paklusētu par noziegumiem, tad tām ir pasviests kumoss ģimeņu pirmā mājokļa iegādes valsts garantiju formā (NĪ tirgus septembrī ir sācis vārīties, jo gāze ir padota).
Runas par ASV investoru ir vienkārši nožēlojami meli. Latvijā jau bija banka ar ASV kapitālu, bet nu tā ir prom. ASV vispār nav sevišķi aktīvs investors Latvijā. Pie tam minētais pircējs vairāk izklausās pēc private equity fonda un nevis pēc ilgtermiņa investora. Līdz ar to runas par drošību arī ir meli.
Latvijas pieredze arī pilnībā apgāž vīziju par to, ka ārvalstu investīcijas un nacionālā kapitāla koncentrēšana turīgu bāleliņu rokās vairo valsts drošību. Ārvalstu investīcijas globalizācijas laikmetā nāk un iet, pie mūsdienu tehnoloģiju attīstības tempiem vispār ir nereāli domāt, ka pirms 10 gadiem izdarīta tiešā investīcija Latvijā varētu būt arguments, lai investors drošības krīzes laikā (ja tā iestātos tagad) būtu gatavas kaut ko papildus investēt, lai aizsargātu savus vecos ieguldījumus. Drīzāk otrādi, investors to visu labāk norakstīs.
Un melīgs ir arī mits par nacionālo kapitālu ("buržuāziju). Vēsture rāda, ka tas nestrādāja par 1940. gadā un pilnīgo noteikti tas nevar strādāt tagad, ka kapitāla tirgi ir vaļā (sevišķi jau ar Eiropas brīvo kapitāla kustību, kas drīz var paplašināties arī ar ASV un Kanādu, ja tiks noslēgts brīvās tirdzniecības līgums) un bagātību diversifikācija ir aksioma un tai noteikti pakļaujas arī Latvijas nacionāli bagātnieki (cik nu to ir).
Secinājumi. Latvijas nacionālās drošības pamatā ir jābūt nevis bagātību koncentrācijai un ārvalstu kapitālam, bet gan tūrīgai un visaptverošai vidusšķirai, t.i. Latvijai ir jāizvēlas Ziemeļvalstu ekonomikas modelis, jo tas motivē plašu iedzīvotāju loka iesaisti valsts aizsardzībā un šie iedzīvotāji ir arī aktīvākie investori savas valsts uzņēmumos. Var jau Straujuma, Dombrovskis, Rimšēvičš vai jebkurš cits runāt par labējās ekonomiskās politikas priekšrocībām, taču labēja politika nav savienojama ar Latvijas valsts drošību un pastāvēšanas iespējam. Latvijai ir nepieciešama kreisa, iekļaujoša, sociāldemokrātiska politika un tas ir imperatīvs un nevis izvēle.
Tāpēc šajās vēlēšanās esmu par Saskaņu. Ja "gaišie spēki" būtu uztaisījuši "gaišu" sociāldemokrātisku partiju, varētu balsot par to. Bet tā kā kreisu alternatīvu nav, tad šoreiz lai uzvar Saskaņa. Tas varbūt sabangos sabiedrību, izbeigs sociāldemokrātu demonizēšanu un beidzot arī politiķu vidū vienos latviešus ar krievvalodīgiem (ikdienas līmenī jau tagad viss ir par 80% kārtībā un etnisku problēmu nav; atceramies kaut vai "jaukto" laulību skaitu Latvijā).
1. Valstu pārņemtās un obligāti pārdodāmās bankas parasti pārdod 0,5-0,8 vērtībā no pašu kapitāla.
2. Presē izskanēja, ka Citadelei ir arī kaut kādas likviditātes problēmas par kādiem 40 milj eur. Tās pircējs norēķinās nost.
3. ASV banka un mūsu banka nav salīdzināma dažādu milzīgu atšķirību dēļ - ieskaitot "Krimnaš" tuvumu, ieskaitot klientus tur un te, ieskaitot to, ka Citadele ir bankrotējusi=uzfrišināta banka pārdošanai, ieskaitot svārstīgo tirgus situāciju pie mums, neprognozējamību. Ieskaitot ASV kredītreitingu. u.c.
nu vismaz pirceji ir nopietni onkuli ar ietkemi ASV politika, kas nav slikti LV drosibai, ka zinams amerikani aizstav savas investicijas...
Tik pat labi var jautāt, kāpēc Austrieši bija tādi muļķi, ka pārmaksāja par Polijas banku?
pašu kapitāls nav uzņēmuma vērtība! Vērtība var būt lielāku un var būt arī mažāka + ir 101 nianse, no kuras vēl cena ir atkarīga!
Jāni, ir divas lietas - bankas vērtība, kas pelnošas bankas gadījumā ir augstāka par pašu kapitālu un tirgus cena. Es atradu divus piemērus (nevis speciāli piemeklēju, bet tie bija divi vienīgie, kurus patlaban izdevās atrast), kur tirgus cena ir apmēram adekvāta vērtībai. Ja tirgus cena tiek piedāvāta zem vērtības, tad nesaprotu vispār jēgu pārdot. Vai tu pārdotu savu maku ar 120 eiro (kurā turklāt ik pēc pusgada ienāk vēl vismaz 10 eiro) kādam par 90 eiro? Absurds, vai ne? Bet tieši šādu absurdu mums mēģina pamatot ar EK prasībām, laika termiņiem, nemaz nemēģinot pieļaut iespēju, ka šīs prasības un termiņi var būt diskutējami. Protams, ja vien ir vēlme to darīt un kaut kādas mugurkaula pazīmes.
Tāpēc nav pat būtiskākais šie tirgus darījumu piemēri - bet, ja varat atrast šādus pārdošanas darījumus, kur bankas tiek pārdotas zem pašu kapitāla cenas, lūdzu publicējiet linkus, labprāt iepazīšos.
Arī es šo rakstu gatavoju tikai uz entuziasma pamata, un nav man ne laika, ne vēlēšanās darīt tik apjomīgu, pārdošanas konsultanta pētījuma cienīgu darbu, kādu man te pieprasāt.
No vienas puses, domāšana iet pareizā virzienā, vismaz kaut kāda datu analīze ir mēģināta, atšķirībā no SC un pārējiem bļāvējiem, kas tikai piesauc kaut kādu mistisku "tirgus cenu", "saprātīgu vērtību", "bankas potenciālu", un vēl nez ko nepieminot nevienu skaitli un vēl jo mazāk metodoloģiju tam apakšā.
No otras puses - divi salīdzināmie darījumi divās pasaules malās un ar trīs gadu starpību vismaz kaut cik nopietnā M&A procesā nenorāda absolūti ne uz kādu tendenci. ASV iekšzemes banku pirkšanas darījumi mums absolūti nav relevanti. Ja vari nākt klajā ar pilnvērtīgu banku pirkšanas/pārdošanas darījumu apkopojumu Eiropā pēdējo 2-3 gadu laikā (protams, ar lielāku fokusu uz Centrālo un Austrumeiropu, un ziemeļvalstīm), un, ja to apvienojot ar salīdzināmo kompāniju (Eiropas biržās kotētu banku) analīzi, P/BV joprojām sanāks 1,5-2,0x, tad tas būs jau nopietnāk ņemams. Pagaidām Tavi secinājumi ir balstīti uz diviem skaitļiem, kuri no malas izskatās speciāli piemeklēti, lai pierādītu Tavu tēzi.
Nav teikts. 1) peļņa visdrīzāk ir uzfrišināta; 2)te nav Kentaki, bet sarūkoša, depresīva ES nomale. Banku tirgus ir lielā mērā piesātināts un atmaksāšanas kultūra slikta. 3) resursu pieejamība, lai tiktu pie standarta 3. pasaules klientiem (monopoli, ārvalstu uzņēmumi) ir švaka. Skaidrs, ka Nordea finansēties no somu depozītiem vienmēr būs lētāk. Tātad Citadelei paliek tikai atkritumklienti. Apkopojot - visdrīzāk kantorim vispār nav feasible stratēģijas, izņemot nerezidentu apkalpošana. Pieņemu, uz to arī gadiem tika strādāts, bet tad uznāca Ukraina... Īsāk sakot, nekur nav teikts, ka bankai vispār ir jebkāda vērtība virs atseviśķu kredītu un īpašumu summas (riska adjusted un adjusted for, ka tas klients būs vēl Citadelē uz pārdošanas brīdi) un tā var būt stipri zema, šis iespējams ir tīri politisks pirkums, lai glābtu Latvijas muļķeliti, kas atkal ieberzusies. Viss augstākminētais ir hipotēze, bet taisni tā tas vizuāli izskatās.
Man šājos logos ieskatoties, acīs
īpaši dūrās divi novērojumi un/vai orietācijas.
Pirmais ir virspusējais optimisms. Ka ekonomiskā un financiālā krīze ir kaut kas tāds, kas drīz pāries. Es pastāvu uz to, ka nepāries, bet drīz dramatiski pasliktināsies.
Otrais: "2) te nav Kentaki, bet sarūkoša, depresīva ES nomale." Pilnīgi piekrītu.
Ņemot 'pirmo' un 'otro' un tos saliekot kopā, ja es būtu ķēniņš, kas valda pār šoping molu logiem, es būtu tik pat nežēlīgs savu un savējo interešu aizstāvis, ka savu laik Šveice, vai nesen Islande.
Lai piedabūtu publikas piekrišanu, es pasludinātu, ka mana rīcība ņem vērā Latvijas ļaužu zemo un trūcīgo veselības apkopi, pensionāru nabadzību, un pamestos laukus.
1. es izsludinātu kaņepu audzētāju konkursu visiem pensionāriem, kuriem vairāk pa 65. gadi; 2. piesauktu visus ģimenes ārstus par konkursa uzraugiem; 3. lūgtu visus lauku farmacistus izstrādāt radīgu sapņu veicinošas receptes; 4. ar valsts prezidenta izpalīgu (apsolītu viņam bankas prezidenta amatu) nopirktu Citadeli; 5. izdotu tādus likumus kādi nepieciešami (noliegtu kaņepes smēķēšanu vispār un jaunākiem par 21. g. nosacīti); 6. visi ienākumi no 'kaņepu tūrisma' tiktu noguldīti Citadeles bankā; 7. zviedru moralistiem tiktu izsniegta brīvbiļete ar kuru viņš/viņa ar ģimeni varētu apciemot manu kaņepu un ziemeļbriežu piena krogu 3x uz valsts rēķina; utt.
Šis radikālais ekonomikas izaugsmes pieteikums tiek pamatots uz pasaulē jau pieņemto praksi. Pa piemēram, nesen lasīju, ka Spānijā, ekonomikas kopprodukts palielinājās par 5 miljardiem eiro uz 'drogu' un 'maucības' pamatiem.
Lai visiem laba diena un jauki sapņi.