Uz jautājumu, - "kāpēc mēs runājam par tikumību, kamēr Eiropas valstīs runā par ētiku?" ir vienkārša atbilde. Vārds ētika ir sengrieķu izcelsmes ήθος latviski ir - tikums. Daudzviet izmanto sengrieķiem patapināto, citviet, arī Latvijā nereti vēl pieturas pie latviešu valodas.

Kas skar ģimenes, tad tās mēdz būt vai nu pilnas, tas ir māte, tēvs un bērni, vai nepilnas, kur nav mātes vai tēva, vai arī nav sievai un vīram bērnu. Citas dažādības ģimenēm nav.

Protams, attiecības mēdz būt dažādas. Piemēram Imantam Parādniekam ir divas sievas, oficiālā un ne oficiālā. Gadās arī, ka kāda vientuļā māmiņa uzsāk lezbiskas attiecības. Taču tās nav ģimene un arī Parādnieka veidojums, ko cittautās pazīst kā harēmu, arī nav īsti ģimene, bet gan viena ģimene, ko atzīst valsts un otra, kas tiesiski nav ģimene.

Censties mācīt, ka ģimene ir arī tur, kur ir viens vīrs ar divām sievām + bērni, vai, divi, trīs vīri + bērni, vai divas sievas + bērni, nav tiesiski. Un tā tam būtu arī jāpaliek. Laulība un ģimene ir tradicionālas pamatvērtības un tās aiztikt nav ne tiesiski, ne tikumiski, jeb kā saka svešvārdā- ētiski.

Saprotams, ka daļai valdošās koalīcijas deputātiem, kuriem pašiem ir visai dīvainas attiecības, kuras nav iekļaujamas Satversmē noteiktajās normās nevēlas, lai viņu attiecības tiktu ofic sauktas par netikumīgām un tas mācīts arī bērniem. Taču tas nenozīmē, ka dzīvošana ar divām sievietēm, vai vīrietim ar vīrieti no tā tradicionāli kļūs tikumiska, vai arī tiesiski pārtaps ģimenē. Netikums, sauc to par ētiku, ir un paliek netikumīgs jeb neētisks.

Žēl protams, ka Saeimā, kur, starp citu, darba laikā drīkst lietot arī narkotiskās vielas un pieņemt likumus esot reibumā, ir tā kā ir un tautai tā arī nav iespēja vairāk kā 99% pilsoņu, izvirzīt savus pārstāvjus un to drīkst vien kliķes. Tāpēc ir kā ir, - netikumīgi.