This Monday, I was at a conference where a professor of ethics declared that there is nothing wrong about praising the traditional ethic of one's ethnic group - what she referred to as 'the people's virtues'.
The People's Virtues 8
08.11.2007. Blogā
The professor was badly provoked, of course. She was talking of theoretical approaches to ethics, presenting a huge audience - mostly of policy practitioners rather than academics - with a glittering chain of notions and terms such as 'deontology', 'Sittenlehre' and 'virtue ethics'. 'And then', she said, 'there is the traditional ethic, the people's virtues'. And imagine, suddenly there comes a couple of smug, irreverent, vaguely academic types from the Soros networks, and begins to question the content of the notion 'people's virtues'. Anyone would get annoyed. The professor did, too. So did some others at the same conference. Therefore, I decided to dedicate this week's blog to the people's virtues.
To start with, the professor is not alone in her concern about a lack of respect for the notion, and Latvia is not the only country where debates about the people's virtues are a social no-go. Take Turkey, now in the throes of beginning (or not) its pre-accession talks with the EU. There, a handful of similarly smug types, blinded by their intellectual pretensions, no doubt, have in the recent past made offensive remarks about the Turkish identity and way of life. Fortunately for the defenders of the people's virtues, Turkey has an article of criminal law (labelled Article 301) that makes offending Turkish national identity a crime. So far, as the President of Turkey recently declared, no person has ended up in prison for the offence. Nevertheless, the world-famous writer Orthan Pamuk was one of those accused under the article. The European Union has recently requested that Turkey repeal Article 301 before the beginning of accession talks, but I bet there are many in Turkish society who think the demand is outrageous.
But let us return to Latvia. When asked about the content of 'people's virtues', the professor replied that she was referring to a system of ethical self-regulation that the Latvian people had in the times when this land was ruled by others and when the legal and political sphere was a precinct of the oppressors. These virtues, she added, included the concepts of honour and shame. While this may be a valid historical explanation, I was still left in the dark as to the meaning of such traditional self-regulation today, when access to the political and legal sphere is free.
Therefore I have made a little investigation in the media, trying to see the contexts in which the term 'people's virtues' was used recently. A document that caught my eye at once was an open letter of 266 teachers to Prime Minister Aigars Kalvītis (published early this year) about the planned amendments to the Criminal Law. The teachers protested against the intention to make discrimination of the basis of sexual orientation a punishable crime. Their reasons? The amendment, in their opinion, would have prevented them from teaching about 'the people's virtues'. Apparently, homosexuality offends the people's virtues somehow, while discrimination does not. Or, perhaps, naming and shaming people who are found to be gay is a people's virtue.
I had further clues from the professor, who mentioned that the active citizens who gathered to protest against the policies of Mr Kalvitis' government on 3 November were moved not by abstract ideas of protecting the rule of law, but by the people's virtues. Now, that may well be true. When waiting for some colleagues on my way to the demonstration, I have indeed seen a gentleman of advanced years holding a piece of cardboard painted white that stated "Away with selfishness, corruption and nonsense." I could not pluck up the courage to approach him and to ask whether he recalls a single society that had successfully done away with these things. Because I do remember a society that tried. I lived in such a society, where bigotry prevailed and hypocrisy was at the core of ideology, until it collapsed in 1991.
Komentāri par rakstu:
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša
http://www.aipgmee2016results.com/ http://www.newyear2016wallpaper.com http://www.gate2016result.com/ http://www.sslcresults2016.com http://www.10thresult2016.com http://www.cbseresults2016.com http://www.keralahseresults2016.com/ http://www.bestmorningquotes.com/ http://www.inspirationalgoodmorningquotes.com
Andrejs 01.12.2007 12:55
Lai nepārprastu pēdējo teikumu - labāk, ja cilvēks reizēm ietekmējas no puslīdz pārbaudītas sabiedriskās domas un autoritātēm, nevis no pēdējā brīdī sagrābstītām reklāmām un iespaidiem. Protams, lai sabiedriskā doma un tautas tikums varētu normāli darboties, ir vajadzīga relatīvi stipra kopīgā kultūra.
Savukārt, ja kopīgās kultūras ir maz, tad nekas cits neatliek kā līdz nejēdzībai formalizēt lietas un procesus - tad ir jāstrīdās par to, cik kurš drīkst tērēt slēptām un cik - atklātām reklāmām; cik lielam burtu izmēram ir jābūt latviešu/krievu/angļu uzrakstā veikala izkārtnē, jābūt pedantiskiem noteikumiem par to, kas ir godīgi un kas nē.
Domāju, ka mūsu sapnis ir būt kaut kur pa vidu - sabiedrība ar dažu oligarhu manipulētu haosu - ar formāliem noteikumiem, bet absolūti bez savstarpējas uzticēšanās un kopīgām vērtībām ir draņķīga. Gandrīz tikpat draņķīga ir arī pilnīgi sastingusi kārtība, kur visiem ir obligāts viens tautas tikums un katra atkāpe no tā tiek bargi sodīta.
Andrejs 01.12.2007 12:33
>>> I agree with Maria - there is no such a thing as "people's virtues". Who are the "people"? Is there anything so monolithic as "people" who share the same "virtues"?
Ja mēs nespriežam pedantiski, tad tautas tikums, protams, pastāv. Konkrētā sabiedrībā var dominēt, teiksim, priekšstats, ka ir cienījamāk, ja cilvēks apprecas un tad dzīvo ar laulāto kopā līdz mūža beigām. Vai arī, ka latvietis, kurš apprecējis cittautieti, ir savas tautas nodevējs. (Vai arī sabiedrībai var būt kategorisks uzskats, ka musulmanietei ir jāaapprec musulmanis; vai gluži pretēji - tikpat kategorisks uzskats, ka 2 cilvēku precēšanās ir tikai viņu abu savstarpējo jūtu jautājums, kas vispār nav citiem apspriežams. Utt.) Vai arī, ka vajag/nevajag pērt nepaklausīgus bērnus. Dažādi morāliski priekšstati var būt tie, kam piekrīt lielais vairums viedokļu veidotāju konkrētā sabiedrībā.
Iedomāsimies, ka pastāvētu sabiedrība, kurā šādas "tautas tikuma" izpausmes atmestu kā pagātnes aizspriedumus un paliktu pāri vien konkrētā indivīda pārliecība. T.i. indivīds pats ir savu vērtību noteicējs un sev augstākais morālais soģis (vismaz jautājumos, kuros nav konflikta ar krimināllikumu vai acīmredzamu kaitējumu otram). No filozofu viedokļa tas būtu ļoti labi.
Bet faktiski situācija nav tik skaidra. Ievērojams skaits mūsu līdzpilsoņu nenodarbojas ar savas rīcības analītisku izvērtējumu, aplūkojot svarīgākās iespējamās sekas un iespaidu uz citiem cilvēkiem. Es arī pats tā nedaru. Tautas tikums šajā gadījumā ir "filozofija priekš ierindas cilvēka" - tas aiztaupa vajadzību pašam analizēt pietiekoši sarežģītas lietas, kurās mēs varam visas būtiskās kopsakarības paši nepamanīt.
Ja šāda "tautas tikuma" nav, tad visneaizsargātākais cilvēks ir tas, kuram ir vismazāk informācijas un vismazāk iespēju domāt un analizēt. Viņam vismazāk dod filozofu dotā atļauja būt savā morālajā sfērā absolūtajam valdniekam un noteicējam. Sabiedrība var viegli kļūt par dažādu manipulāciju upuri. 90-to gadu sākumā tūkstošiem cilvēku pēkšņi atmeta padomju laika alerģiju pret "bezstrādes ienākumiem" un kļuva par piramīdu un citu negodīgu naudas ieguldījumu shēmu upuriem. Pērn daudzi tūkstoši cilvēku atmeta "novecojušo aizspriedumu", ka politiķiem ir jābūt godīgiem - un pozitīvās domāšanas kampaņas ietvaros nobalsoja par Jūrmalgeitas varoņiem un viņu kompanjoniem.
Un šajā brīdī "smug, irreverent, vaguely academic types" var brēkt cik patīk par to, ka par blēžiem nevajag balsot - bet tas aiziet skurstenī. Jo nekāda "tautas tikuma" taču nav. Vēlētājs ar savu balsi taču var darīt kā pašam patīk. Un nevienam nav nekādas morālas autoritātes teikt, ka tā varbūt nevajadzēja darīt. Turklāt autore jau nelolo ilūziju, ka cilvēki caur atziņas ērkšķiem nonāks līdz arvien lielākas brīvības zvaigznēm. Viņa gluži reālistiski atzīst: "I could not pluck up the courage to approach him and to ask whether he recalls a single society that had successfully done away with these things [selfishness, corruption, nonsense]". T.i. cilvēkiem vienmēr būs ilūzijas un vienmēr ar viņiem varēs manipulēt - Stendzenieka reklāmas var nesaukt par "tautas tikumu", bet būtība jau no tā nemainīsies.
Franciskus 10.11.2007 20:00
I agree with Maria - there is no such a thing as "people's virtues". Who are the "people"? Is there anything so monolithic as "people" who share the same "virtues"? I would agree that there are "classe's virtues", if you will - "bourgeois" or "aristocratic virtues". However, even in that case I would disadvise such a generalisation, because even the classes are too plural social groups nowadays and do not share the same values, nor "virtues". However, I am a fan of the notion "civic virtue" - to be engaged actively/participating in the matters of community and patriotic (http://www.seop.leeds.ac.uk/entries/humanism-civic/).
Ingeborga - soho 09.11.2007 16:59
Nu, un kāpēc sviests? Vai tu esi lasījis/lasījusi skolotāju vēstuli? http://www.politika.lv/index.php?id=13260
Tur teikts, ka 84% sabiedrības ir vienisprātis par to, kas ir gods un kas kauns, šie paši 84%procenti noteikti domā, ka nāvessods būtu jāatjauno. cilvēkam vērtības nav, visam pāri ir tikai tautas tikums, tradīcijām bagāts un gadsimtiem piekopts, no sentēviem mantots un drošsirdīgi sargājams:) Lūk, tas ir sviests.
Zeltene 09.11.2007 12:57
Skolotaju vestule bija runa par 'tautas tikumiem'.
Q 09.11.2007 11:00
Kas īsti ir tas, kas angliski nosaukts šeit par "people's virtues" latviskajā lietojumā? Tautas tikumi??
Soho 08.11.2007 22:25
Sviests