Provizoriskie televīzijas ziņu monitoringa secinājumi

[Ieraksta autore - Iveta Kažoka]

Droši vien šī bloga lasītāji pamanīja diezgan lielo pārrāvumu kopš pēdējā bloga ieraksta! Tam ir īpašs izskaidrojums: starplaikā vismaz televīzijās nav bijis nekā sevišķi steidzama, par ko rakstīt. Daži ļoti labi sižeti, daudzi - labi, vairākums - viduvēji, daži - slikti, bet nekas kliedzošs.

Atšķirībā no visām iepriekšējām vēlēšanu kampaņām, par šo varu apgalvot, ka divus mēnešus pirms vēlēšanām (šo pirmdienu ieskaitot) visu 6 lielo televīziju - LTV1, LTV7, LNT, TV3, PBK, TV5 - vakara ziņu dienesti un priekšvēlēšanu diskusiju organizētāji ir strādājuši godīgi. Man gan ir nelielas bažas par televīziju rīta raidījumiem - kurus vienkārši nespēju "nosegt", bet pieņemu, ka tur aina varētu būt līdzīga (lai gan pēc vēlēšanām, kad būs vairāk laika, tomēr būtu interesanti arī tos paskatīties!) Tik brutālas un atklātas slēptās reklāmas, ko novērojām iepriekšējās kampaņās, šogad televīzijās nav bijušas.

Jā, tas nenozīmē, ka nav bijušas problēmas: epizodiski nesabalansēti sižeti, dažkārt cauri spīdošas simpātijas/antipātijas, dīvaina ziņu atlase - bet šīs problēmas: 1) bija reti (caurmērā 1 "dīvains" sižets uz visām televīzijām reizi divās dienās) ; 2) tām nebija sistemātisks raksturs. Šīs TV ziņu monitoringā pamanītās atspoguļojuma līdzsvarotības problēmas noteikti varētu būt īpašas diskusijas tēma jau pēc vēlēšanām! Bet, ja to vērtē kopumā, televīziju darbs pirms šīm vēlēšanām ir bijis kvalitatīvāks un objektīvāks nekā jebkad iepriekš. Daudz diskusiju, sabalansēts un kopumā neitrāls ziņu atspoguļojums, neizvairoties no politiski svarīgiem un jūtīgiem jautājumiem, vienlaikus arī neļaujot īpaši "spīdēt" konkrētām partijām.

Kādēļ to atzīmēju kā īpašu sasniegumu? Tādēļ, ka vēl tikai iepriekšējā pašvaldību vēlēšanu kampaņā, 2009.gadā, vienā otrā televīzijā ziņu sižeti ne tikai izskatījās "ietekmēti" (lai neteiktu - nopirkti), bet pēc pašu žurnālistu tā laikā "off the record" atziņām - tādi arī bija. Šādas problēmas ļoti izteikti bija arī 2010.gadā un 2011.gadā.

Tas nenozīmē, ka slēptā politiskā reklāma kā problēma ir izzudusi. Tas, ka televīzijai tā ir kļuvusi mazāk raksturīga, nenozīmē, ka tās nav citās mediju formās.

Piemēram, lūk, kā izskatās radio Baltkom viena no raidījumiem (Večerņij Razvorot) viesu saraksts (Baraņņiks, Hristoļubovs, Savicka ir trīs SC šo vēlēšanu kandidāti):

Vai kāds tic, ka ŠĀDAS viesu atlases kritērijs nav bijusi samaksa vai kādas citas slepenas vienošanās?

Taču arī šajā radio ir vērojams progress: klaja pirmsvēlēšanu propaganda ir pārvietojusies no regulārajiem raidījumiem uz "fakultatīvajiem", turklāt labākos raidījumus tā vairs neskar. Un, tā kā atceros, kas šajā radio pirms vēlēšanām darījās vēl tikai 2010.gadā un 2011.gadā, tad šis jau ir nopietns solis "civilizēšanās" virzienā.

Iespējams, ka slēpto politisko reklāmu problēma ir bijusi lielāka marginālākās radiostacijās vai reģionālajā presē - un tam, tieši pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, varētu būt bijusi nesamērīgi liela nozīme. Ja ko tādu esat pamanījuši, lūdzu atsūtiet!

Bet, manuprāt, pats fakts, ka slēptā politiskā reklāma ir sākusi pazust no televīziju ekrāniem, jau ir signāls gan visiem pārējiem medijiem, gan arī politiķiem par to, ka Latvijas politiskajā kultūrā ir sākušās pārmaiņas. Uz labu.