Pētījums atklāj, ka – salīdzinot ar 2010.gadu – šobrīd nedaudz pieaudzis Rīgas iedzīvotāju īpatsvars, kas var brīvi lietot latviešu valodu.
Sabiedrības integrācija Rīgā: Rīgas iedzīvotāju aptauja 1
- Autors:SKDS
- Organizācija:Rīgas dome
- Gads:2014
- Valoda:latviešu
16.10.2014.
Pētījums atklāj, ka – salīdzinot ar 2010.gadu – šobrīd nedaudz pieaudzis Rīgas iedzīvotāju īpatsvars, kas var brīvi lietot latviešu valodu: 59% rīdzinieku tā vai nu ir dzimtā valoda vai cilvēks tajā brīvi runā (cilvēka pašvērtējums savām zināšanām). Arī krievu tautības respondenti biežāk nekā pirms 4 gadiem aptaujā norādīja, ka brīvi runā latviešu valodā. Ar krievu valodas lietošanu nekādu grūtību nav deviņiem no desmit respondentiem, bet angļu valodā brīvi sarunājas katrs piektais aptaujātais Rīgas iedzīvotājs.
70% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju, kam latviešu valoda nav dzimtā, zina, ka Rīgas pašvaldība piedāvā latviešu valodas kursus bez maksas, lai arī tikai 14% no tiem, kuri par šādiem kursiem zināja, tos arī ir apmeklējuši. Tomēr absolūtais vairākums kursu apmeklētāju (81%) tos vērtēja atzinīgi.
Tomēr Rīgas iedzīvotāji nav vienoti uzskatos par vēlamo integrācijas politiku: lai gan 62% piekrīt, ka Latvijā ir jāveicina mazākumtautību identitātes saglabāšana, 27% rīdzinieku bija
pretējos uzskatos. Vēl vairāk atšķiras viedoklis par valsts un pašvaldību ieteicamo lomu integrācijas politikas veidošanā – 37% uzskata, ka integrācija notiek pati par sevi un valsts vai pašvaldības iestādēm to nav nepieciešams īpaši vadīt. Pretējos uzskatos cilvēki gan bijuši nedaudz biežāk – to, ka valsts/pašvaldības iestādēm sabiedrības integrāciju tomēr vajadzētu vadīt un kontrolēt, uzskatīja 48%. Pirms 4 gadiem nepieciešamību valsts iestādēm vadīt un kontrolēt integrācijas pasākumus iedzīvotāji atzina biežāk (2010.: 67%, 2014.: 48%), tomēr jāpiebilst, ka 2014.gadā iedzīvotāji biežāk nav varējuši izšķirties par to, kā būtu pareizāk.
Pētījums arī parāda, ka vairākumam (81%) aptaujāto rīdzinieku draugu, radu, paziņu lokā ir kāds, kurš ir aizbraucis no Latvijas uz dzīvi citā valstī. Atgriešanās Latvijā gan ir mazāk izplatīta (24%), bet to, ka pazīst kādu, kurš pēdējo 5 gadu laikā ir iebraucis uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, norādīja 9% aptaujāto.
(Sabiedrības integrācija Rīgā: Rīgas iedzīvotāju aptaujapdf)
Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša
Es savulaik piedalījos jauniešu un jauniešu līderu forumā, kur tēma bija mazākumtautības.
Mūsu darba grupa, kurā bija vairāku tautību dalībnieki nonāca pie slēdziena, ka pats jēdziens - mazākumtautība ir diskriminējošs un nejēdzīgs. LV veidoja, izcīnīja latvieši. Latvieši kuri veidoti no daudz dažādu etnisko kopu kopuma
Tātad nav un nevar būt pretnostatījums- pamatnācija un mazākumtautība. Jo pašu pamatnāciju pamatā veido šīs "mazākumtautiskās" etniskās kopas.
Ja mums būtu tautas pārstāvniecības vara, nevis, kā pašlaik nelielas tautas grupas, mazāk par 1% pilsoņu, pārstāvniecības vara, kuras veido atsevišķas suvereno valsts varu uzurpējušas oligarhi veidotas grupas- kliķes, tad sen jau nebūtu šāda pretnostatījumu, kā latvieši un citi,; pamatnācija un mazākumtautības; pilsoņi un nepilsoņi.
Sašķeltība, kā zināms ir diktatoriskas varas nodrošināšanas pamats jau no senseniem laikiem. Arī LV, kuru pārvalda kliķu koalīciju diktāts, ši iemesla dēļ vēl šķeļ sabiedrību pēc dažādiem kritērijiem, tādejādi nepieļaujot tautas vienotību un nodrošinot sev ekskluzīvas tiesības pēc pašu veidotiem likumiem tautas kopēji sastrādāto izmantot sev privātā lietošanā. Tāpēc valstī ir 80,3% nabadzības riskā dzīvojošo un tikai daži procenti turīgo, kas pieder kliķu dalībniekiem, to atbalstītājiem un apkalpotājiem.