Skandālam par Labklājības ministrijas paspārnē izdoto grāmatiņu ir arī sava reliģiskā puse, un tas ir tikai viens no daudziem piemēriem par to, kā reliģiska tipa ļaudis reizēm ieiet pilnīgā nonsensā.

Labdien, lasītāji!

Par skandālu, kāds šajās dienās risinājies ap Labklājības ministriju un tās paspārnē izdoto grāmatiņu par dzimuma identitātes jautājumiem, masu informācijas līdzekļos un portālos jau rakstīts visnotaļ daudz. No savas puses vēlos pieskarties šī jautājuma reliģiskajai pusei.

To organizāciju starpā, kuras parakstīja prasību, veselības ministrei Ilzei Viņķelei aiziet no amata, bija arī vairākas konkrēti reliģiska rakstura organizācijas, t.sk. Latvijas Kristīgo skolotāju asociācija, organizācija "Luterāņi dzīvībai," kā arī Latvijas Evaņģēliskā alianse, kura apvienojot 27 dažādas organizācijas. Savukārt, Rīgas domē bieži vien satrakotais mācītājs un deputāts Jānis Šmits kārtējo reizi ir sacēlis lielu jezgu, viņa kolēģis Dainis Turlais ir aizmurgojies līdz pārliecībai, ka grāmata liecina, ka "pediņi" (viņa rupjais vārds) tagad diktējot noteikumus. Tāpat par grāmatu bļauj Saeimas nacionālistiskais spārns ar Raivi Dzintaru priekšgalā. Taču lielākā kliegšana nākusi no dažādiem garīdzniekiem, vairāki no kuriem grāmatas saturu, kā jau vienmēr, saista ar homoseksuālismu. Šī tēma atsevišķiem garīdzniekiem ir tik milzīgs fetišs, ka tīri brīnums, kāpēc tā viņiem ir tik ļoti interesanta, bet Dievs ar viņiem.

Kas tad ir minētajā grāmatā lasāms? Grāmata ir par vienu puiku un vienu meiteni, kuri vienas dienas garumā mainās lomām, proti -- meitene nodarbojas ar tradicionāli zēniem domātām nodarbībām un otrādi. Ar seksu tam nav pilnīgi un absolūti nekāda sakara, kur nu vēl ar homoseksuālismu. Runa ir par to, ka ne vienmēr meitenes dara tikai to, kas ir "domāts" meitenēm un otrādi. Sevišķi jautra ziņošana par šo tēmu šodien bija laikrakstā "Latvijas Avīze," kur pirmajā lapā bija atstāstīta jezga, kādu ap grāmatu ir sacēlušas minētās organizācijas (tostarp citējot luterāņu mācītāju no Skultes apgalvojot, ka grāmata "popularizēs bērnu vidū homoseksualitāti" -- saku atkal, grāmatā nav pilnīgi nekā no tā, saku atkal, ka attiecīgajam mācītājam šis acīmredzot šķiet fetiša jautājums esam), savukārt 13. lappusē lasāma šāda vēsts: "Anastasija Grigorjeva bija nepārspējama starptautiskā brīvās cīņas turnīrā Baku." Ja nu reiz ir nodarbe, kas tradicionāli nav domāta sievietēm, tad tā ir cīņas māksla. Acīmredzot Anastasija tā nedomā, tā nedomāja arī ukrainiete Jūlija Ostapčuka, kura Anastasijai zaudēja attiecīgajā mačā. Vai kāds no minētajiem garīdzniekiem arī Anastasijai vēlas teikt, ka viņa jauc dzimuma lomas un veicina homoseksuālisma izplatību mūsu valstī? Diez vai.

Reliģijas veselā saprāta trūkumu var redzēt arī citos jautājumos, tajā skaitā masīvajos nemieros, kādi arābu valstīs rosījušies ap Amerikā ražotu filmiņu par pravieti Muhamedu. Reliģija zaudēja veselo saprātu tajā cilvēkā, kurš ir atbildīgs par šo gara darbu, kā arī to starpā, kuri tāpēc nogalināja ASV diplomātu un daudzviet Tuvajos Austrumos un citur demolēja visu, kas pagadījās pa rokai esam. Amerikā reliģija veselo saprātu ir zaudējusi to pietiekami daudzo cilvēku kontekstā, kuri uzskata, ka Zeme ir 7000 gadus veca tāpēc, ka Bībelē tā esot rakstīts, evolūcijas jēdziens ir noraidāms pavisam. Un vispār reliģija zaudē veselo saprātu katru reizi, kad kāda armija dodas karot. Vai nu tā pamatā ir reliģiski jautājumi, vai arī notiekošo "svētī" kāds garīdznieks. Amerikas bruņotajos spēkos pēdējo gadu laikā izpletusies t.s. "evaņģēlistu" kustība, dzirdēts par zaldātiem, kuriem nikni uzbrukts tāpēc, ka viņi atsakās piedalīties attiecīgajos rituālos. Jājautā, kur palika Bībeles centrālā vēsts par mieru?

Ir ļoti labs iemesls, kāpēc pasaules civilizētajās valstīs baznīca ir strikti atdalīta no valsts. Krievijā Pareizticīgo baznīca tāpat ir zaudējusi veselo saprātu, tik aktīvi atbalstot cara Vladimira diktatūru. Tur baznīca un valsts nebūt nav atdalīta. Bet civilizētās valstīs tas notiek tāpēc, ka reliģijai tomēr politikā nav vietas, it īpaši, ja tā vēlas diktēt noteikumus visiem pēc kārtas. Tas vēl jo svarīgāk ir mūsdienās, kad, piemēram, Romas katoļu baznīca ir pierādījusi, pirmkārt, ka tā ļoti, ļoti, ļoti daudzu gadu garumā slēpa baiso grēku, ko sauc par pedofiliju priesteru starpā un, otrkārt, kā redzams no Vatikāna nopludinātajos dokumentos, ir līdz kliņķim korumpēta. Un šie ļaudis vēlas sevi prezentēt kā kaut kādus tikumības aizstāvjus? Prātiņ, nāc mājās.

Arī Latvijā ir meitenes, kuras vēlas nodarboties ar "zēnu" lietām un otrādi. Labklājības ministrijas piedāvātā grāmata vienkāršā valodā skaidro, ka tas ir pilnīgi iespējams. Veselais saprāts diktē, ka tas nenozīmē, ka attiecīgā meitene automātiski ir lesbiete vai attiecīgais zēns ir gejs. Ministres demisija nav vajadzīga, un apgalvojums, ka te veidojas kaut kādas perversijas -- tās vienkārši ir muļķības.

Jauku visiem dienu!