Grūti iedomāties, kam vēl ir jānāk atklātībā, lai nebūtu šaubu, ka nepieciešams izvērtēt gan KNAB darbinieku sūdzību pamatotību, gan Vilnīša atbilstību amatam.

Dienu pirms Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) tiekas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti un viņa vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku, ir vismaz trīs novērojumi, kas rada pamatu satraukumam par problēmām birojā un to risinājumiem. Pirmkārt, publiskajā telpā konflikts KNAB ir nonivelēts līdz ambiciozu personu iekšējai cīņai par varu, bet konflikta patiesie iemesli palikuši pašā tālākajā plānā. Otrkārt, par spīti KNAB darbinieku nu jau trešajā atklātajā vēstulē izteiktajai neuzticībai iestādes vadītājam pa šo laiku nav radusies lielāka skaidrība, kā Ministru prezidents un viņa vadītā valdība iecerējusi risināt problēmas, kas nu jau iezīmējušās daudz plašāk un sen vairs nav tikai nesaskaņas par KNAB reorganizāciju. Treškārt, kamēr KNAB pārraugs gausi pievēršas biroja problēmām, viņa pārstāvētās partijas biedres jau piedāvā daudz radikālākus situācijas risinājumus, līdz ar to radot pamatu dažādām spekulācijām, kādu politisko cenu pašreizējai valdībai varētu maksāt iespējamā KNAB vadības nomaiņa, un vai valdība ir gatava šādu cenu maksāt.



Aiz kokiem ir mežs

Darbinieku publiski paustais satraukums par KNAB priekšnieka Vilnīša darbību ir izpelnījies visdažādākos apzīmējumus. Daži politiķi skaidri iezīmē to, kā viņi uztver iestādes vadības jautājumus, — priekšnieka pavēles neapspriež, tās izpilda. Darbiniekiem, kuru domas kardināli atšķiras no priekšnieka, neatkarīgi no šo darbinieku ilggadējas pieredzes un kompetences ir divi varianti — vai nu priekšniekam paklausīt vai arī iestādi pamest. Tādēļ daži no politiķiem KNAB priekšnieka vietniekus konsekventi sauc par strīdniekiem un nepaklausīgiem darbiniekiem, kuri netīro veļu mazgā publiski, cīnās par varu birojā un bojā iestādes prestižu. Šādā veidā ir viegli diskreditēt KNAB priekšnieka vietnieku un biroja neapmierināto darbinieku paustās bažas, novēršot uzmanību no nepieciešamības izvērtēt iemeslus, kas darbiniekiem licis spert Latvijas publisko institūciju praksē bezprecedenta soļus.

KNAB darbinieki ir izplatījuši nu jau trīs dažādas atklātās vēstules[1], kurām visām cauri vijas skaidra neuzticēšanās N. Vilnītim kā KNAB priekšniekam. Ja politiķi izlasītu šīs vēstules kaut vai pa diagonāli, tad pamanītu, ka runa sen jau vairs nav tikai par reorganizācijas modeļiem, bet ka problēmas birojā ir samilzušas daudz pamatīgāk. Taču pašreizējā politiķu reakcija izskatās pēc nevēlēšanās aiz kokiem ieraudzīt mežu, kas ir krietni aizaudzis un kurā daži lietaskoki varētu iet zudībā.



Kas ir pietiekams pamats?

Domāju, ka pusotra gada laikā, ko N.Vilnītis pavadījis KNAB priekšnieka amatā, problēmu eskalēšanās līdz tam, ka iestādi ir gatavi pamest divi tās pieredzējuši līderi, kuru darba rezultātā KNAB ir iemantojis autoritāti sabiedrībā, un divas trešdaļas biroja darbinieku izsaka iestādes vadītājam neuzticību, jau ir nopietns pamats apšaubīt Vilnīša piemērotību šīs iestādes priekšnieka amatam. Turklāt darbinieku skaits, kas parakstījuši atklāto vēstuli, liecina, ka problēmas birojā ir kaut kas vairāk par dažu personu ambīcijām, kā tas dažkārt tiek pasniegts.

Disciplinārsodi un pārbaudes pret darbiniekiem; liegums KNAB darbiniekiem sarunāties ar medijiem; lēmumu neskaidrošana padotajiem; aizdomas par priekšnieka konkrētu darbību patiesajiem motīviem; aizdomas par KNAB priekšnieka darbības likumību[2]; darbinieku rīcībā esošie kompromitējoši materiāli, ko viņi sola iesniegt ģenerālprokuratūrā[3], KNAB iestādes reorganizācijas plāna izstrāde bez plašas KNAB darbinieku iesaistes; KNAB vietnieku paustās bažas par to, ka nezina, ar ko N.Vilnītis konsultējies, strādājot pie šī plāna u.t.t., manuprāt, ir pietiekami garš iezīmējušos problēmu un aizdomu saraksts, ka grūti iedomāties, kam vēl ir jānāk atklātībā, lai nerastos šaubas, ka nepieciešams izvērtēt gan darbinieku sūdzību pamatotību, gan Vilnīša atbilstību amatam.

V.Dombrovska izveidotās starpinstitūciju komisijas ziņojuma saturu un secinājumu pamatotību par reorganizācijas iecerēm pirms nedēļas savā rakstā apšaubīja pretkorupcijas eksperts Valts Kalniņš. Vienlaikus ir skaidrs, ka šāda komisija nav īstā institūcija, kur izvērtēt KNAB problēmas, ņemot vērā, ka tās darbība īsti nekur nav reglamentēta — nav pateikts, kā tā darbojas, cik plaša ir tās kompetence, kā tā pieņem lēmumus un cik saistošs ir tās atzinums. KNAB likuma 5. panta septītajā daļā ir noteikts, ka KNAB priekšnieka atbilstības amatam izvērtēšanai jāveido komisija, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Uz nepieciešamību veidot tādu komisiju Delna un Providus KNAB pārraugam V.Dombrovskim norādīja pagājušajā nedēļā adresētajā vēstulē.



KNAB stabilitāte — pirmais pārbaudījums Vienotības + ZZS koalīcijai

V.Dombrovska valdības deklarācijā minēts, ka tiesiskas valsts stiprināšana un korupcijas izskaušana ir šīs valdības ilgtermiņa prioritāte, bet attiecībā uz KNAB tiks nodrošināta biroja darbības neatkarība un izstrādāta skaidra, saprotama un pārskatāma biroja vadītāja iecelšanas kārtība[4]. Grūti iedomāties, kā vēl jaunā valdība varētu demonstrēt savu vēlmi stiprināt korupcijas izskaušanu, ja ne steigšus atrotot piedurknes un juridiski korekti risinot samilzušās problēmas KNAB.

Uzdevums nav vienkāršs, ņemot vērā, ka koalīcijā satikušies partneri, kuriem, lai nu par ko, bet par korupcijas novēršanu un KNAB darbību varētu būt visai atšķirīgas ekspektācijas. Var atgādināt, ka savulaik bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs atklāja, ka laikā, kad vadīja biroju, trīs reizes ir ticies ar Ventspils mēru un patlaban smagos koruptīvos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu, kurš pēdējās divās Saeimas vēlēšanās ir bijis zaļzemnieku premjera amata kandidāts. Divās no tikšanās reizēm Loskutovs sarunā vedināts uz to, ka vajadzētu atrast veidu, kā tikt vaļā no priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes[5]. Visticamāk, ka smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga viedoklis par Strīķi pa šo laiku nav kardināli mainījies.

Tādēļ Jaunā laika līderes Solvitas Āboltiņas izteikumi[6], ka, ja problēmas nevar atrisināt citādi, tad „jābūvē iestāde no jauna”, pieļaujot, ka tiek nomainīti visi trīs KNAB vadītāji, radīja pamatu dažādām spekulācijām. Starp tām, manuprāt, ļaunākais scenārijs — ka šis varētu būt koalīcijas partneru kompromiss, kā situāciju atrisināt, neapdraudot valdības pastāvēšanu.

Ja N.Vilnīša atbrīvošana tiks rosināta, lēmums par to būs jāpieņem Saeimai. Atceroties pavisam neseno pieredzi ar Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā[7], kā arī to, ka dažas Saeimas frakcijas vēl arvien varētu būt neapmierinātas ar Vienotības lēmumu tās atstāt ārpus koalīcijas, un tāpat zinot dažu partiju pārstāvju vēlmi KNAB priekšnieka krēslā redzēt vāju vadītāju, tad diezgan droši var prognozēt, ka Saeimas balsojuma rezultātā N.Vilnītis varētu amatā arī noturēties. Turklāt, kā noprotams no KNAB priekšnieka vietnieku teiktā, tādā gadījumā, visticamāk, viņi darbu birojā N.Vilnīša vadībā neturpinātu. Vienā vai otrā veidā divu līdz šim salīdzinoši labi sevi pierādījušu KNAB priekšnieka vietnieku zaudēšana būtu liels ieguvums KNAB „klientiem”, bet, visticamāk, zaudējums sabiedrībai.

Pēc būtības Vienotībai nav cita veida, kā pierādīt valdības deklarācijā ierakstītā nopietnību, kā tikai speciālā darba grupā izvērtējot N.Vilnīša atbildību ieņemamajam amatam. Un premjeram Dombrovskim nav citas iespējas, kā vien, mācoties no priekšgājēju kļūdām, izmantot normatīvajos aktos noteiktos instrumentus, lai situāciju birojā atrisinātu iespējami drīzā laikā.

_________________________________________

[1] 2010.gada jūnija sākumā KNAB operatīvie darbinieki un izmeklētāji izsūtījuši atklātu vēstuli kolēģiem. Tajā izmeklētāji norāda, ka saskārušies ar vairākām neizprotamām situācijām biroja priekšnieka rīcībā, kas “kavē un traucē veikt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī rada neuzticību jums kā iestādes vadītājam.” 2010.gada novembrī 2/3 KNAB darbinieku parakstījuši vēstuli, kurā izsaka neuzticību iestādes vadītājam. Dažas dienas iepriekš astoņi vadošie KNAB darbinieki – vietnieki un nodaļu vadītāji bija izsūtījuši līdzīga satura vēstuli.

[2] Medijos ir izskanējušas aizdomas, ka N.Vilnītis, iespējams, nopludinājis informāciju par atsevišķām izmeklēšanas lietām un varētu būt devis signālus ar politiķiem saistītām personām. Par šādām aizdomām portālā pietiek.lv min žurnāliste B.Rulle 2010.gada 30.oktobra intervijā ar KNAB priekšnieka vietniekiem. http://www.pietiek.com/raksti/strike_mes_netaisamies_stumdit_papirus

[3] Pēdējā darbinieku atklātajā vēstulē minēts, ka Ministru prezidentam un Ģenerālprokuroram tuvākajā laikā tiks iesniegti materiāli, kas "neļaus atstāt neizvērtētu" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša līdzšinējo darbību. http://www.delfi.lv/news/national/politics/knab-darbinieki-sola-iesniegt-vilniti-kompromitejosus-materialus.d?id=35009801

[4] Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasd/

[5] Plašākas A.Loskutova liecības par sarunām ar A.Lembergu: http://kandidatiuzdelnas.lv/media/file/Lembergs/Loskutovalieciba.pdf

[6] Āboltiņa sarunā LNT raidījumā 900 sekundes 2010.gada 3.novembrī komentēja, ka par šo konfliktu lēmums jāpieņem KNAB uzraugam premjeram, attiecīgajai Saeimas komisijai, vērtējot gan KNAB priekšnieka, gan viņa vietnieku darbību. Ja nevar sastrādāties, sliktākajā gadījumā iestāde jābūvē no jauna, pieļaujot iespēju atbrīvot no amata visus trīs vadītājus.

[7] Plašāk par J.Maizīša noraidīšanu ģenerālprokurora amatam var lasīt šeit: http://www.kandidatiuzdelnas.lv/notikumi-2006-2010/amatpersonu-velesana-iecelsana-atcelsana/jana-maizisa-noraidisana-generalprokurora-amatam-2010gada-aprili/