Latvijas medijos aizvien dziļāk saknes dzen kāda kaitinoša tendence, kas var kļūt īpaši bīstama līdz ar vēlēšanu tuvošanos: cilvēkus, ko žurnālisti aicina komentēt aktuālus notikumus, bieži apzīmē ar mistiskiem, visu-vai-neko neizsakošiem tituliem kā „politologs”, „eksperts” vai „pētnieks”, pilnībā ignorējot viņu profesionālo vai akadēmisko afiliāciju un amatu.
Politologi, eksperti un citi 31
24.08.2010. Blogā
Tādējādi medija patērētājs tiek maldināts, jo viņam nav pilna informācija par to, ko īsti pārstāv konkrētais viedokļa paudējs, un viņam pazūd svarīgs konteksts, kurā kritiski izvērtēt pausto viedokli.
Tikai pēdējo mēnešu laikā vien mani kolēģi dēvēti par, piemēram, Korupcijas Pētniekiem (Ir), vienkārši Pētniekiem (NRA), vienkārši Politologiem (Diena) un Krimināltiesību Ekspertiem (TV3), bez jebkādas atsauces uz organizāciju, kuru viņi pārstāv. Tā, protams, nav tikai manu kolēģu problēma – augstskolu pasniedzēji bieži vien tiek pieteikti kā „politologi” vai „ekonomisti”, socioloģisku pētījumu firmu vadītāji kā „sociologi”, bet mans personiskais pēdējā laika favorīts bija apzīmējums „politikas vērotājs”, ko izmanto LTV raidījums De Facto priekšvēlēšanu sižetu ciklā „100 krēsli”.
Kāpēc tā ir problēma? Ne jau tikai tamdēļ, ka tas ir pavirši un nekorekti pret cilvēkiem, kuri velta savu laiku, skaidrojot un komentējot žurnālistiem vienu vai otru sarežģītu jautājumu (A kas viņš tāds bija? Who cares, pierakstīšu „eksperts” un būs gana labi. Tas, ka kādu cilvēku parādam televīzijā, taču automātiski viņu padara par ekspertu, vai ne?). Komentētāja amats vai piederība kādai institūcijai sniedz mediju patērētājam būtisku kontekstu, kurā vērtēt konkrēto viedokli – tajā skaitā, vai tas ir neatkarīgs, vai angažēts kādas partijas/uzņēmuma/privātpersonas interesēs (Latvijā ir tūkstošiem politologu. Daži no viņiem ir akadēmiķi, citi strādā pētniecības vai sabiedriskajās organizācijās, vēl citi ir politiskie PRisti un partiju konsultanti), kā arī atskaites punktu viedokļa paudēja kompetencei (respektabla mācību iestāde vai šaubīgs kantoris). Priekšvēlēšanu laikā īpaši svarīgi būtu nepalaist garām situācijas, kad politologs vai eksperts pats kļūst par politiķi, kā tas nesen gadījās laikrakstam „Diena”, citējot Rasmu Kārkliņu kā politoloģi, lai gan viņa jau kādu laiku bija deputāta kandidāte. Es saprotu, ka Latvijas politikā lietas mēdz mainīties galvu reibinošā ātrumā, bet tieši tāpēc tas ir žurnālistu pienākums izsekot, kurš ķārtējo reizi mainījis partiju vai darbavietu... galu galā, šādus faktus taču var pāris minūšu laikā noskaidrot internetā pirms sižeta vai publikācijas nodošanas!
Interesanti, ka žurnālisti parasti nepieļauj nekādas paviršības attieksmē pret ierēdņiem, uzņēmējiem un politiķiem – neatceros, kad man būtu gadījies dzirdēt vai redzēt sižetu, kurā pieteikts “Politiķis” bez partijas piederības, “Ierēdnis” bez amata vai “Uzņēmējs” bez norādes uz savu darbavietu. Viņi visiem turklāt visbiežāk ir iespēja sniegt informāciju, pozējot ar savu partiju/ministriju/banku logotipiem fonā.
Vai tiešām ir par daudz prasīts, lai žurnālisti ar līdzvērtīgi korektu attieksmi izturētos ne tikai pret savu ziņu vai stāstu varoņiem, bet arī tiem, kam lūdz šos varoņdarbus komentēt? Vai tiešām topošajiem žurnālistiem nemāca, kāpēc tas ir svarīgi, un redaktori tam nepievērš nekādu vērību? Varbūt tā nav paviršība, bet nolūks apzināti maldināt sabiedrību mediju īpašnieku un viņu draugu interesēs? Ceru, ka priekšvēlēšanu laiks ir piemērots brīdis, kad līdzšinējo praksi pārskatīt.
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (31) secība: augoša / dilstoša
Krista>Nellijai 29.08.2010 20:34
Īsumā, mans punkts ir tāds, ka no mētāšanās ar apzīmējumiem "politologu" visbiežāk zaudē gan lasītājs, gan viedokļa paudējs. Vienīgais ieguvums ir aiztaupīts laiks žurnālistam, kam nav jāiespringst domājot/atceroties/meklējot, un atsevišķos gadījumos pāris rakstu zīmes vai ētera sekundes. Atstāju to jūsu cunftes ziņā izlemt, kā labāk!
PS "politikas procesa vērotājs" manis blogā minētajā piemērā bija LTV piekabināts kādam Eduardam Liniņam (vēlaizvien nav ne jausmas, kas šis ir par cilvēku un ar ko nodarbojas), Ikstenam kā reizi “IR” piekabināja "politologs", vismaz pēdējā numurā :) Tas protams neizslēdz, ka arī Ikstenam šāds godpilns tituls ticis piešķirts neskaitāmos medijos pēc paša vēlēšanās.
Nellija Ločmele > Krista 28.08.2010 03:43
Man arī dažas sīkas pēcdomas :)
Pirmā, kas attiecas uz Tevi visvairāk ērcinošo 'politikas procesu vērotāju', tas ir Jāņa Ikstena paša izvēlētais/pieprasītais pieteikuma veids. Tu rosini respektēt komentāra sniedzēja gribu attiecībā uz pieteikuma veidu, nu tad šis kā reiz ir tas gadījums.
Otrs, mans arguments par Providus bija ļoti skaidrs - Tu ierosināji kompetenču jomas pieminēšanu AIZSTĀT ar organizācijas pieminēšanu, un tas nu man tiešām šķiet garām. Skaidrs, ka vispilnīgākā informācija ir pieminēt gan jomu, gan organizāciju. Bet ja tā plašāk paskatāmies, ir cilvēki, kas rada organizācijas, un ir organizācijas, kas rada cilvēkus. Un ir gadījumi, kad žurnālistiem ir svarīgs organizācijas viedoklis, vai arī gadījumi, kad interesants ir tieši konkrēta cilvēka viedoklis.
Trešais - ja politologu PR aģentūras īpašnieku nosauc vārdā, tad viņš no āža pārvēršas par dārznieku? Mans punkts bija, ka interešu konflikta gadījumā nevar vispār izmantot viņu kā komentētāju. Tas, ka cilvēkam pieder PR aģentūra pats par sevi neko daudz neizsaka, jautājums, kas ir klienti un kāds tiem sakars ar komentējamo tēmu. Interešu konflikti var būt arī LU vai kādā NVO strādājošiem, un šīs izvērstās atsauces piekabināšana vien neuzrunā lietas būtību. Mani vairāk uztrauc šādu 'āžu' parādīšanās medijos neatkarīgi no tā, kā viņi tiek pieteikti. Un diemžēl bieži iemesls nav žurnālistu tumsonība vai paviršums, bet gan medija politika. Ja Kažoku piesaka kā korupcijas pētnieci un nepiemin Providus tas nav tas pats kā par kampaņas jautājumiem iztaujāt Liepnieku kā 'neatkarīgu' polittehnologu.
Krista>Nellijai 27.08.2010 10:01
Paldies par komentāru! Dažas pēcdomas:
Piekrītu, ka mediju atbildība ir katrreiz izsvērt, kāpēc un kādā kapacitātē viņi to vai citu cilvēku aicina komentēt vai paust viedokli. Viņu atbildība arīdzan ir tālāk par to informēt savu auditoriju, un es kā mediju lietotāja galīgi neesmu apmierināta ar patreizējo tendenci, kur vairumā gadījumu (ar izņēmumiem ierēdņi, politiķi un lielu uzņēmumu pārstāvji) man tiek piedāvāts neko neizsakošs vienvārdisks apzīmējums „eksperts” vai „politologs”, vai daiļrunīgs savārstījums „politikas procesu vērotājs” (pēdējo es neesmu izdomājusi, to lieto LTV). Tikpat labi varēja klāt nerakstīt neko, jo tādu politologu ir tūkstošiem, un mēs katrs esam politikas procesu vērotājs.
Vai, Tavuprāt, lasītāja tiesības zināt, kas tiek citēts, tiek apmierinātas ar nodrāzto ”politologu”? Vai Tev neliekas, ka lasītāja interesēs būtu tur pievienot klāt pāris vārdus, tā lai skanētu, piemēram, „politologs, LU asociētais profesors”, vai varbūt „politologs, PR aģentūras līdzīpašnieks”? Ir taču starpība? Bet kamēr visi pēc kārtas autopilotā drillē vienkārši „politologs”, tādējādi āžiem uz dārzu durvis ir atvērtas plaši vaļā un zaudētājs ir lasītājs, jo žurnālists un redaktors viņam ir atņēmis būtisku kontekstu, kurā vērtēt saturu.
Pakārtota, bet no tās pašas parādības izrietoša problēma ir, ka viedokļu paudējam tiek liegta tapt publiski atzītam tādā formā un kontekstā, kādā viņš vai viņa sniedz komentāru. Manuprāt, tā nav nesaprātīga prasība, bet elementāra lieta un atzīta starptautiska prakse! Nekad nav gadījies starptautiskajā presē vai ēterā dzirdēt kādu apzīmogotu ar „politologs” vai „eksperts”, vienmēr visiem avotiem ir klāt precīzi amati un konteksts. Vai Latvijas žurnālistu cunftes pārstāvji paši var iedomāties situāciju, kad viņi ir ieradušies bariņā uz TV iztaujāt politiķi, bet visi tiek pieteikti vien „vārds, uzvārds, žurnālists”, nepieminot konkrēto mediju? Ļoti šaubos. Tad kāpēc žurnālisti nevar līdzvērtīgi izturēties pret saviem intervējamiem objektiem? Jo vietas par maz? Kamon!
Par manu kolēģi Ivetu Kažoku: viņa ir kompetenta pretkorupcijas un partiju finanšu jautājumos tieši tamdēļ, ka ir ar tiem cītīgi strādājusi PROVIDUS ietvaros četrus gadus, un PROVIDUS ir krājis ekspertīzi šajos jautājumos vēl četrus gadus pirms Iveta sāka pie mums strādāt. Ironiski, ka Ivetu medijos bieži dēvē par „politoloģi” – diez, kāpēc tieši par politoloģi, ja viņai ir maģistra grāds tiesību zinātnēs, kas iegūts pēc politologa kvalifikācijas? Man ir aizdomas, ka tāpēc, ka šī nodrāztā apzīmējuma lietošana ir tā iegājusies, ka vairs nevienam neliekas dīvaina – ne mediju patērētājiem, ne žurnālistiem, ne redaktoriem, un droši vien, ka daudzos gadījumos arī pašiem ekspertiem.
Protams, ka ir lasītāji, kas vēl nezina, kas ir PROVIDUS, lai gan mēs strādājam jau 8 gadus. Visi nekad visu nezinās. Tas, Tavuprāt, ir iemesls, kāpēc neminēt organizācijas nosaukumu? Vai tas ir iemesls, kāpēc Tu neminētu jauna, tikko dibināta pētniecības centra nosaukumu, ja viņa vadītājs sniegtu Tev interesantu komentāru? Vai Tu atturētos no tā, ka uzsvērtu, ka pārstāvi žurnālu IR, par ko sākumā vispār neviens neko nezināja? Nesaprotu loģiku...
Jebkurā gadījumā, aizsāku šo debati, jo domāju, ka atkratīšanās no nodrāzto "politologu" zīmogu lietošanas nāks par labu vispirms jau mediju patērētājam, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā.
Bērziņš 26.08.2010 14:43
Bet, kā ar problēmu - kuru amatu minēt ? Daudzi, taču ir biedri vairākās organizācijas, vai Streips, piemēram ir "Skats no malas" žurnālists, LTV žurnālists vai, arī LU SZF lektors ? Visiem amatiem nepietiek vietas, bet viena konkrēta minēšana ir subjektīva - kas raksta autoram šķiet vissvarīgākais.
Jānis Ozols 26.08.2010 12:12
Manuprāt svarīgi ir, lai attiecīgajai tēmai ir izvēlēts atbilstošs eksperts. Galvenais , tomēr ir ziņas kvalitāte nevis visi eksperta tituli. Manuprāt daudziem žurnālistiem diezgan liela problēma ir tā, ka konkrētajam jautājumam netiek piemeklēts attiecīgajā jomā specializējies eksperts.
Nav vajadzīgs, lai ekrānā tiktu nolikts viss autora CV, tomēr nebūtu slikti, ja žurnālists pats būtu iepazinies ar, ko konkrētais cilvēks nodarbojas, kādas ir viņa pētnieciskās, akadēmiskās intereses.
Nellija Ločmele > Krista 25.08.2010 22:40
žurnālists izvēlējās lietot "korupcijas pētnieks" (20 zīmes ) un "krimināltiesību eksperts" (25 zīmes) tā vietā, lai lietotu "PROVIDUS pētnieks" (18 zīmes).
----------------
Nu šo var uzrakstīt tikai Providus darbinieks :)
Kāpēc Tu domā ka lasītāji zina, kas ir Providus un tas nav jāpaskaidro? Kāpēc Tu domā, ka organizācijas identificēšana ir pietiekama, lai norādītu uz kompetenci attiecīgajā jomā, par kuru tiek lūgts komentārs? Kažoka, Golubeva, Akule ir Providus eksperti dažādās jomās.
Īsākais korektais pieteikums, kas uzreiz ienāk prātā, ir "Korupcijas pētnieks no domnīcas Providus" un tās ir 40 zīmes, ja atgriežamies pie sākotnējā argumenta par pieteikuma garumu. Protams, ne jau vienmēr tās zīmes ir izšķirošās.
Nellija Ločmele > Elga 25.08.2010 22:33
Es lepojos ar savu darba vietu un, ja izsakos medijos, gribu, lai to piemin.
-----------------------
Nu tad lūdzu pasakiet to medijiem, kas Jūs intervē. Un tad žurnālisti varēs izlemt, vai Jūs ar šādiem nosacījumiem intervēt vai nē. Kur problēma?
Nellija Ločmele 25.08.2010 22:20
Krista,
Protams, medijiem ir jāļauj auditorijai skaidri saprast, kas pauž viedokli. Par to nav pilnīgi nekādu šaubu, tad obligāti ir jāizdara.
Taču lasot Tavu viedokli man radās 2 jautājumi:
1)kurš no apzīmējumiem katrā reizē skaidrāk pasaka, kāpēc šis cilvēks ir kompetents vai kāpēc viņa viedoklis ir būtisks? Katram cilvēkam ir/var būt daudz lomu, citreiz daudz amatu, daudz izglītību un izvēlēties kādu no tiem vai izdarīt apkopojošu secinājumu ir autora un medija atbildība. Domāju, Tu kā lasītāja nebūtu laimīga, ja mediji bez kādas izšķirības sāktu katram no citētajiem personāžiem pievienot garus amatu un lomu sarakstus. Kaut ko publicēt parasti nozīmē kaut ko arī nepublicēt.
2)es saklausu Tavā viedoklī 2 dažādus argumentus, kas ir sapludināti kopā. Viens ir lasītāja tiesības zināt, kas ir citēts. Otrs - organizācijas vēlme tikt pieminētai un iegūt publicitāti. Pirmais medija auditorijai ir svarīgs, otrais diezgan nesvarīgs. Tas, ka organizācija X ir ieinteresēta parādīties kā konkrēta cilvēka "saimnieks", "mājvieta" vai "darba devējs", ir skaidrs, bet autors karā gadījumā var lemt, cik relevanti tas ir stāstam un lasītājam.
Piemēram, Ivetas Kažokas viedoklis ir interesants tāpēc, ka viņa ir rūpīgi studējusi korupcijas jautājumus un ir tajos kompetenta, vai tāpēc, ka strādā Providus? Pirmā iemesla dēļ! Kaut arī Providus pieminēšana dod papildu kontekstu tiem lasītājiem, kas zina Providus.
Piemēram, Ikstens. Kāda starpība, viņš ir LU profesors vai Vidzemes augstskolas lektors? Ne jau tāpēc viņu kāds intervē.
Domāju, viens no iemesliem šo "ekspertu" nekonkrētam pieteikumam ir tas, ka mums katrā jomā ir pāris "štata eksperti", kurus kā raibus suņus zina visa publika, viņi ir kļuvuši zīmoli mūsu šaurajā pīļu dīķi un sen pārauguši jebkuru savu amatu. Tā ir īstā problēma!
Tas, kas man šķiet tiešām svarīgs Tavā komentārā - viltus ekspertīze un neatkarība. Ir absurdi kā "neatkarīgu ekspertu" pieteikt kandidātu, apmaksātu kādas partijas pakalpojumu sniedzēju utml. Bet šādi gadījumi tikai izskatās tādi paši kā vienkārši apkopojumi vai vispārinājumi. Nebāz tos vienā maisā. Pirmais gadījums ir izvēle starp vairākiem patiesiem variantiem, otrais gadījums ir rupja kļūda un patiesības izkropļošana. Ir starpība, vai āzis tiek uzdots par dārznieku, vai īsts dārznieks ir nosaukts par dārznieku, bet nav precizēts, ka viņš ir no organizācijas "Mūžamežs" un ieguvis daiļdārznieka diplomu 1979.gadā, vai ne?
par to pašu 25.08.2010 18:04
Providus pētnieks izska daudz mazāk, kā piemēram, krimināltiesību pētnieks. turklāt jebkurš valodnieks pateiks, ka šādā veidā sanāk - pētnieks, kas pēta Providus. un kuru nozari - krimināltiesības, politoku utt pēta VIENMĒR būs svarīgāk par "jumtu", šajā gad.Providus (jo galu galā, kas ir svarīgāk - ka šis cilvēks strādā Providus vai ka viņš specializējas konkrētā jomā?). un, ja gribat kā Jūs, tad jāraksta vai nu krimināltiesību ekperts/pētnieks no Providus vai Providus pētnieks krimināltiesību jomā. un tas jau ir gari. arī TV titru līnijā nesalīdīs
Andris_2 25.08.2010 17:42
Krista>pēdējam anonīmajam komentētājam 25.08.2010 17:12 ..."krimināltiesību eksperts" (25 zīmes) tā vietā, lai lietotu "PROVIDUS pētnieks" (18 zīmes)...
---------------------
Ne lai kādu aizvainotu, bet tikai lai atskaņotu mirkļa iespaidu. Es šeit, protams, esmu pazīstams kā mūžīgais kritikānis un zvērīgs Vienotības antifā, ko nemaz negrasos apstrīdēt, tāpēc manas emocijas var neņemt vērā, un tomēr, ja nu kādu ineresē...
Es esmu no tas auditorijas, kura pēc "PROVIDUS pētnieks" tālāk vairs nelasīs, vai ieslēgšu tādu "palielināmo lupu" aiz kuras piekasīšanās sīkumus redz un noteikti atrod, bet raksts pēc būtības ir vienaldzīgs.
Ja rakstāt kādam arī ārpus Vienotības "ciešā vienotā cietokšņa", tad labāk ar pieteikumu "krimināltiesību eksperts".
Krista>pēdējam anonīmajam komentētājam 25.08.2010 17:12
Nav tiesa. Manis minētajos piemēros, kas ir diezgan tipiski, žurnālists izvēlējās lietot "korupcijas pētnieks" (20 zīmes ) un "krimināltiesību eksperts" (25 zīmes) tā vietā, lai lietotu "PROVIDUS pētnieks" (18 zīmes), turklāt TV gadījumā visbiežāk runa ir par titriem, kas vispār neēd ētera laiku. Tā ka ar vietas vai ētera laika trūkumu visos gadījumos nevar aizbildināties.
pēdējais aninīmais komentētājs 25.08.2010 16:48
problēma ir vieta (tās esamība vai neesamība). tie, kas kaut nedaudz saprot mediju specifiku no tehniskās puses, sapratīs, ka reizēs, kad kaut kas jānoīsina, garie amati būs pirmie, lai vismaz saturu nezaudētu. un tā ir bieži, kad vietas ir mazāk, kā prasītos satura dēļ.
Krista>pēdējam anonīmajam komentētājam 25.08.2010 14:11
tad KUR ir problēma? tas, ka cilvēkam ir vairāki akadēmiski grādi, vairāk par vienu darbavietu un vēlētu amatu nozīmē, ka viņu automātiski var vnk apzīmogot kā "ekspertu"?
pēdējais anin;imais komentētājs Kristai 25.08.2010 14:02
ja pie Ķīļa iet kā SAK vadītāja, to piemin, ja kā pie soc.antropologa, piem par procesiem sabiedrībā/vēsturē, tad nozīme ir tikai un vienīgi viņa zināšanām un viņa profesija/specialite - tās definējums, pats par sevi jau to apliecina. tā es uzskatu
Krista>pēdējam anonīmajam komentētājam 25.08.2010 13:49
Ļoti vienkārši: pavaicāt intervējamam, kā Jūs pieteikt? Ja atbilde ir trīs zinātniskie grādi un divi amati, tad laipni paskaidrot, ka jāizvēlas viens, atbilstošākais amats, kam ideālā gadījumā ir sakars ar intervijas tēmu.
Turklāt, ja reiz žurnālists iet pie kāda konkrēta eksperta, gan jau žurnālistam pašam arī ir kāds funktieris, kāpēc viņš to dara un kādā kapacitātē. Piemēram, vai ejiet pie R. Ķīļa prasīt komentāru par SAK lietām, vai kā pie SSE Rīga pasniedzēja par ko citu, kur vēlaties antropologa komentāru.
Nesaprotu, kas tur tik sarežģīts...
autorei! 25.08.2010 13:07
un ko darīt, ja attiecīgās jomas speciālists strādā vairākās augstskolās un papildus ir vēl kāds līgums ar kādu NVO vai pētījumu centru? veltīt pusrakstu avota CV aprakstam? te vnk ir jārunā par žurnālistu atbildību, un to cik lielā mērā viņš godprātīgi izvēlas ekspertus. un, ja uz to var paļauties (un tā tam vajadzētu būt) tad pietiek tikai ar specialitātes/profesijas nosaukumu, jo tas ir svarīgākais, nevis n-tie darbi. Jo šādiem ekpertiem bieži ienākumu avots nav viena vienīga darbavieta
Krista>guru 25.08.2010 12:47
Man liekas, Tu jauc reklāmas (apmaksāts raidlaiks, tur pārraida klipus, ko veidojušas reklāmas aģentūras pēc klientu pasūtījuma) ar redakcionālu saturu (ziņas, analītiski raidījumi, ko veido žurnālisti sabiedrības interesēs ar pretenziju uz objektivitāti)...
guru -> Krista 25.08.2010 12:28
Es jau nesaku, ka ir ļoti labi un pareizi, ka rakstam/sižetam netiek pievienoti visi svarīgie dati.
Problēma ir tā, ka cilvēki neiedziļinās, kas ko saka. Cilvēki rakstus un intervijas vairāk uztver emocionāli un tāpēc, lai viņu ausis sasniegtu, bieži vien nav vajadzīgi tituli, adreses un atsauces. Līdz ar to daudzi žurnālisti izvēlas piesaistīt lasītāju ar skaļiem virsrakstiem/sižetiem, bet ar nekvalitatīvu un bieži pat virsrakstam neatbilstošu saturu (portālos biežāk pamanu).
Daži mediji pat to nekautrējās izmantot savā labā un bieži vien, lai kādu nomelnotu, savērptu kādu intrigu, skandāliņu, vai tieši otrādi - radītu pozitīvāku iespaidu vai pareklamētu un paglaudītu pa spalvai.
Tā teikt: ir pieprasījums, ir piedāvājums.
Elga 25.08.2010 00:11
Man ir šāda pieredze: esmu uzņēmēja, bet pie reizes arī eksperte un komentētāja ar doktora grādu, jo manā jomā daudz tādu nav, tāpēc žurnālisti bieži zvana, tomēr nelabprāt piemin manu darbavietu. Mana versija - viņi to traktē kā reklāmu. Es toties to traktēju kā gļēvulību no mediju puses. Ko tad man zvana? Es lepojos ar savu darba vietu un, ja izsakos medijos, gribu, lai to piemin.
Inta 24.08.2010 20:18
Cik jauki. Muziga tema - zurnalisti ir cukas. Visas babas savacas un pagaudo. Borrring!
Krista>Guru 24.08.2010 18:52
Sekojot Tavai loģikai, lai iespējami atvieglotu cilvēkus no patstāvīgas domāšanas, kas ir apgrūtinoša, labāk pasniegt tautai gatavus spriedumus, ideālā gadījumā - vienu pareizo viedokli vispār bez atsaucēm, datumiem un citiem sīkumiem... jau tagad ir pārāk daudz cilvēku, kas tic katrai runājošajai galvai TV, vispār neanalizējot, kas tas ir un ko runā. Nezinu, kā Tev, man tā liekas ļoti satraucoša un bīstama tendence.
guru 24.08.2010 18:43
Jāatcerās, ka cilvēkiem, kas nav iedziļinājušies tēmā par ko sagatavots sižets vai raksts un nav ar to saistīti, var šķist diezgan apgrūtienoši uztvert galveno domu, ja teksts ir pārsātināts ar datumiem, svešiem uzvārdiem, pilniem tituliem, adresēm un citu detalizētu informāciju un atsaucēm.
Nepstrīdu gan, ka tādi raksti/sižeti/intervijas ir daudz vērtīgāki cilvēkiem, kas ar konkrēto lauciņu ir saistīt, bet šādu cilvēku parasti ir mazākumā no visas mediju auditorijas.
Mg > Kārlis 24.08.2010 17:13
Par to matemātiķi arī tā varētu būt, jo neko sarežģītāku jau daudzi nemaz nesapratīs, bet kad A.Buiķi kāds tagad sauc par zinātnieku, tad gan gribas brēkt skaļā balsī.
Kārlis 24.08.2010 17:09
Neredzu tik milzīgu problēmu - mani, teiksim, reizēm sauc par matemātiķi - jo tas apraksta specialitāti, kuru esmu beidzis; un arī pašreizējo nodarbošanos. Var jau protams, minēt akadēmiskos grādus un vēl arī pašreizējo darbavietu - bet tas nav tik ļoti būtiski. Matemātika tomēr ir mums visiem viena.
Domāju, ka arī politologiem, ekonomistiem u.c. vajadzētu mazāk nodarboties ar smadzeņu skalošanu savtīgos nolūkos vai šauru grupu interesēs - bet vairāk paust profesionālus un līdzsvarotus viedokļus; savukārt tur kur pastāv alternatīvas (teiksim, jautājumā par lata devalvāciju), tur arī izklāstīt vairākas profesijā vispārpieņemtās pieejas.
Ar to es negribu pateikt, ka sociālajām zinātnēm vajadzētu steigā pārtapt par kaut ko līdzīgu matemātikai vai fizikai, kur jebkuram uzdevumam būtu tikai viens pareizais atrisinājums - bet gan darboties ar nozarei raksturīgām patiesības izzināšanas metodēm; skaidri nodalīt (zinātniski pamatojamas) objektīvas patiesības vai ar plašu indukciju pamatojamas hipotēzes no pētnieka personīgiem, nepārbaudītiem viedokļiem vai pieņēmumiem.
Eliza 24.08.2010 17:06
Manuprāt, tā ir vienkārši paviršība, kas piemīt lielākajai daļai žurnālistu attiecībā uz šādām detaļām. Nevaru piekrist autores teiktajam par ierēdņu vārdu nesajaukšanu - strādājot par PR speciālistu valsts iestādē, regulāri nācās saskarties ar dažādiem jaunradītiem nosaukumiem, kaut arī žurnālistam ir precīzi iedots amata nosaukums.
Hellāda 24.08.2010 16:40
Problēma ir daudz plašāka, jo žurnālistiem nav specializācijas. Esmu piefiksējusi, ka manā sfērā intervējamie cilvēki mēdz žurnālistam tāāādus makaronus sakarināt uz ausīm, ka brīnums, kā tas nabags caur durvīm tiek. Bet neko - māj tik ar galvu.
Un cik tādu makaronu karinātāju ir citās sfērās, kurās es neko nejēdzu? Kā vispār var būt pārliecināts par jebko???
drakons 24.08.2010 16:08
A kurš ta iesāka šo praksi? Cik atceros, tie bija sorosīdi, kas savās slejās tiražēja n-tos ekspertus, politologus, pētniekus un visādus citādus kadrus.
888888 24.08.2010 15:59
Žurnālisti savas mazvērtības dēļ iemanās daudzus saukt par ekspertiem. Nesen pat bija raksts, kur izlaidīga dzīvesveida piekopēju lasmani bija nosaukuši par sekseksperti.
Dace Akule 24.08.2010 13:48
Manuprāt, lielākā problēma, īpaši priekšvēlēšanu laikā, ir tas, ka mediji izvēlas vai nejauši nepievērš pietiekamu uzmanību tam, kā tiek identificēti cilvēki, kas ir iesaistīti politikā. Piemēram, Pēteris Viņķelis gan Dienā, gan Nedēļas īpašajā pielikumā par ārpolitiku (ielikums žurnālā "Kas jauns") ir bijis pieteikts kā ārpolitikas eksperts, lai gan ir dziļi iesaistīts Vienotībā. Piemēram, LTV Panorāma nesen izmantoja pirms pāris gadiem ierakstītu citātu ar Andri Vilku, SEB bankas galveno ekonomistu, kas arī ir ārštata Dombrovska padomnieks un nu jau kandidē vēlēšanās no Vienotības saraksta (vai tiešām nebija iespējams atrast citu vēsturisku citātu, kur kāds ekonomists saka, ka inflāciju vajadzēja apkarot ātrāk?). Piemēram, LNT, kas pieliek visu studiju pilnu ar galvenokārt PLL pietuvinātiem/ iesaistītiem/ simpātiskiem cilvēkiem, to neidentificējot, bet tā vietā, piemēram, piesakot A.Borovkovu kā fotogrāfu... Vai tas ir slinkums vai neaizdomāšanās vai tīša rīcība?
Anda Rozukalne 24.08.2010 13:08
Paldies par blogu - to vusu māca, māca, māca gan. Vēl trakāk, un zinas to piekopj arvien biežak, ja žurnālists piesaka savus info avotus daudzskatilī (eksperti, pētnieki uzskata), bet saturā iekļauj īsu viena cilvēka teikumu. Tā viens viedoklis tiek pierakstīts kādai grupai. Mērķis - padarīt vienu iztaujāto ietekmīgāku, par tādu kā "vairākumu" bet ar precizitāti tam nav nekāda sakara, ar slinkumu gan.
bambams 24.08.2010 12:56
Pilnībā piekrītu rakstam. Bieži vien vajadzētu tomēr konkretizēt ar ko tad attiecīgais eksperts nodarbojās, jo daudziem akadēmiķiem, kuri ir politologi arī ir savas speciālizācijas un daudzreiz piemēram par atsevišķām tēmām tiek lūgts komentēt cilvēkus, kuri iespējams nav nemaz labākie specialisti konkrētajā jautājumā. Viedoklis protams, var būt par visu, bet to cik tas ir argumentēts un pamatots drīzāk vajadzētu jautāt cilvēkiem, kas ir daudz ciešāk saistīti ar konkrēto jomu. Problēma jau ir tajā, ka žurnālisti bieži vien izvēlās aptaujāt redzētos un populāros kadrus- piemēram I.Ījabu, A.Runci, J.Ikstenu. Lai gan cik es esmu ievērojis tad pēdējā laikā kadru vienveidība ir nedaudz samazinājusies.