Sevi par Latvijai piederīgiem uzskata 64% Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, kuri pēc tautības nav latvieši, rāda SKDS veiktais pētījums.

2014.gada maijā un jūnijā veiktajā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju (t.i., Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem, kuri pēc tautības nav latvieši) aptaujā respondentiem tika lūgts novērtēt savu teritoriālo piederību, atzīmēt identitāti veidojošos faktorus - ģimene, dzīvesvieta, piederība kādai grupai, - raksturot, cik lielā mērā iedzīvotāji lepojas ar to, ka dzīvo Latvijā, vai Latvija, salīdzinot ar citām valstīm ir labāka vieta kur dzīvot, un pie kādiem apstākļiem piekristu pārvietoties uz citu valsti.

Pētījumā arī skatīts, vai mazākumtautību iedzīvotāji piedalās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kāds ir latviešu valodas zināšanu pašvērtējums, kādus avotus iedzīvotāji izmanto, lai iegūtu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī kāda ir iedzīvotāju interese un attieksme pret notikumiem Ukrainā.

PROVIDUS pētniece Iveta Kažoka, komentējot pētījuma rezultātus aģentūrai LETA skaidro, ka SKDS pētījums par nelatviešu viedokli apgāž vairākus stereotipus, piemēram, par Latvijas sabiedrības dziļo polarizāciju un pieņēmumu, ka latvieši ir lojāli Latvijai, bet nelatvieši - nelojāli. Pētījums rāda, ka lielākā daļa nelatviešu izjūt piederību Latvijai.


(Piederības sajūta Latvijai. Mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptaujapdf)