Manuprāt, viens no iemesliem ir fakts, ka vēlēšanās nevarēja piedalīties tie pilsoņi, kuri pases vietā izvēlējās elektroniskās ID kartes.

Atzīšos - es cerēju, ka 12.Saeimas vēlēšanās pilsoņu aktivitāte pārsniegs 60% balsstiesīgo. Gan pateicoties starptautiskajam kontekstam, gan tāpēc, ka dažādu jomu profesionāļi aktīvi aicināja vēlētājus nepalikt mājās - būt civilizētiem cilvēkiem, kuri maksā nodokļus, ievēro likumus un balso. Tomēr provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka balsstiesīgo līdzdalība kritusies, salīdzinot ar pēdējām Saeimas vēlēšanām, kas 2011.gadā notika ārpus kārtas.

Kāpēc? Manuprāt, viens no iemesliem ir fakts, ka vēlēšanās nevarēja piedalīties tie pilsoņi, kuri pases vietā izvēlējās elektroniskās ID kartes. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, tie ir aptuveni 27 520 pilsoņi jeb 1,77% balsstiesīgo. Lai šie cilvēki varētu balsot par Saeimu, viņiem bija nepieciešams izņemt vēlētāju apliecību, ko - pēc PMLP informācijas par laiku līdz 3.oktobra vakaram - bija izdarījuši 5365 cilvēki, tātad, 22 155 pilsoņu šajās vēlēšanās faktiski palika bez balsstiesībām. Tie ir 1,43% balsstiesīgo (kopīgais balsttiesīgo skaits 2014.gada 4.oktobrī - 1 552 235 pilsoņu). Atgādināšu, ka 2011.gada vēlēšanās pilsoņu līdzdalība bija 59,45%, bet šajās vēlēšanās - pēc provizoriskajiem datiem par 1041 no 1054 iecirkņiem - 58,78%. Tātad, samazinājums ir par 0,67%.

Protams, šobrīd bez detalizētākiem datiem no Centrālās vēlēšanu komisijas un PMLP nav iespējams pateikt, cik pilsoņu, kuriem ir tikai ID kartes, piedalījās vēlēšanās 2011.gadā. Padziļināta analīze būtu nepieciešama arī, lai apzinātu, cik šo pilsoņu vispār bija balsstiesīgajā vecumā 2011.gadā (ID kartes ir īpaši populāras jauno pilsoņu vidū). Tāpat tikai padziļinātā pētījumā, runājot ar pašiem pilsoņiem, būtu iespējams izprast iemeslus, kāpēc viņi neizņēma vēlētāju apliecību (vāja motivācija balsot vai praktiski apsvērumi, tai skaitā fakts, ka vēlētāju apliecības varēja izņemt tikai tajās PMLP nodaļās, kurās cilvēks bija kārtojis ID karti). Tātad, šobrīd nav iespējams apgalvot, ka pilnīgi visi šie pilsoņi būtu piedalījušies vēlēšanās. Taču mani kā aktīvu pilsoni uztrauc mūsu demokrātiskās valsts dotā iespēja pilsoņiem apliecināt savu identitāti ar tādu dokumentu, kas neļauj piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Kā šāda iespēja radās? Sākotnēji 2012.gada aprīlī, sākot izsniegt ID kartes, bija plānots, ka tās būs tikpat vērtīgs dokuments kā pase, tātad, dodot pieeju visām pilsoņu tiesībām, tai skaitā piedalīties Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Bija cerēts, ka arī Saeimas vēlēšanās (tāpat kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās) tiks ieviesta tāda vēlēšanu kārtība, kas ļautu izmantot arī ID kartes. Tas būtu iespējams, ja Saeimas vēlēšanās tiktu izmantots elektroniskais vēlētāju reģistrs, kas ļautu pilsonim vēlēt tikai noteiktā iecirknī, tādējādi atņemot nepieciešamību kontrolēt, vai pilsonis necenšas nobalsot atkārtoti citviet. Tieši šī vairākkārtējās balsošanas ierobežošanas funkcija ir pasē iespiestajam zīmogam - tas ļauj kontrolēt, ka pilsonis nebalso vairāk kā vienu reizi.

Tāpat šajā kārtībā vēlētājs nevar apzināti ceļot uz citu vēlēšanu apgabalu, lai atbalstītu deputātu kandidātus, kas vēlēšanās startē no tā apgabala (vēlētāju reģistra sistēma liek balsot deklarētās dzīves vietas apgabalā).

2012.gadā Saeima strādāja pie tādiem grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā, kas paredzēja vēlētāju reģistra lietošanu arī Saeimas vēlēšanās. Taču 2013.gada jūnijā Saeima lēma tomēr ļaut Saeimas vēlēšanās pilsoņiem balsot jebkurā iecirknī - Saeimas vēlēšanu likums palika negrozīts, nosakot, ka vienīgais dokuments, ar ko var piedalīties Saeimas vēlēšanās ir pase. Tātad, vairāk nekā gadu valsts ļāva pilsoņiem saņemt elektroniskās ID kartes, cerot, ka tās varēs izmantot arī 12.Saeimas vēlēšanās.

Pilsonības un migrācijas pārvalde gan argumentē, ka jau kopš 2012.gada 13.jūnija visi ID karšu saņēmēji apzinājās, ka bez pases nevarēs piedalīties Saeimas vēlēšanās. Taču kopš šī datuma spēkā esošais likums par personu apliecinošajiem dokumentiem skaidri noteica, ka ar pasi Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties "līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās", un tieši par šāda reģistra izmantošanu jau 12.Saeimas vēlēšanās lēmumu pieņēmēji sprieda līdz 2013.gada vasarai.

Kad 2013.gada rudenī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomē, vērtējot institūciju gatavību vēlēšanām, uzzinājām faktu, ka vairāk nekā 20 000 pilsoņu faktiski nebūs Saeimas vēlēšanu balsstiesības, pieprasījām meklēt risinājumu. 2013.gada decembrī Saeima lēma atstāt spēkā esošo kārtību, bet 2014.gada jūlijā Saeima lēma problēmu risināt, ID karšu lietotājiem bez derīgām pasēm piedāvājot iespēju bez maksas izņemt vēlētāju apliecību, kas tad kopā ar ID karti nodrošinātu iespēju balsot. Te jāpiemin, ka 2014.gada februārī valdība arī lēma tiem 1084 cilvēku, kuri ID kartes izņēma laikā no 2012.gada aprīļa līdz jūnijam, un kuru pasēm līdz 12.Saeimas vēlēšanām būtu beidzies termiņš, jaunas pases nokārtot bez maksas.

Nevaru neuzsvērt, ka bezmaksas pases un bezmaksas vēlētāju apliecības ir bezmaksas tikai tādā nozīmē, ka šo dokumentu kārtošanas valsts nodeva pašam dokumenta saņēmējam nav jāmaksā.

Te varētu pieskaitīt arī darba laiku, ko institūcijas patērējušas ID karšu problemātikas pieņemšanas līkločos, kā arī laiku, ko pilsoņi ir tērējuši, lai uz PMLP ietu pēc tāda dokumenta (pases vai vēlētāja apliecības), kas tomēr ļauj piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās. (Nevaru arī nepieminēt, ka daļa ID karšu lietotāju uz PMLP vēlreiz gāja arī tad, ja viņiem jau bija pase - sākotnēji dalītajās ID kartēs iekļautais e-parakstu sertifikāts bija derīgs tikai 2 gadus, tāpēc, piemēram, es šī gada aprīlī saņēmu jaunu ID karti, lai gan iepriekšējā bija derīga vēl 3 gadus. Atkal pavēstē par šo faktu tika teikts, ka jaunā karte man pienākas bezmaksas, tas ir - par valsts budžeta un nodokļu maksātāju naudas. Iemesls dzert šampanieti!)

Secinājums? Ja viens no iemesliem zemākai vēlētāju aktivitātei ir ID karšu turētāju (bez derīgām pasēm) ierobežotās iespējas piedalīties, tad šai problēmai ir jāatrod ilgtspējīgāks risinājums. Ja joprojām nezinām, vai nākamajās Saeimas vēlēšanās tiks izmantots elektroniskais vēlētāju reģistrs (un tikko esam guvuši mācību, cik dārgi no dažādām perspektīvām var izmaksāt šāda neskaidrība), Latvijai kā demokrātiskai valstij ir vismaz divas iespējas:

1. neļaut pilsoņiem izvēlēties tikai tādu dokumentu, kas faktiski atņem viņu tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, tātad, likt visiem kārtot gan ID karti, gan pasi.

2. jau tagad, vienlaicīgi ar ID karšu izsniegšanu, sākt izsniegt vēlētāju apliecības dalībai 13.Saeimas vēlēšanās tiem pilsoņiem, kuri tomēr nevēlas maksāt arī par pasi.

Abos gadījumos mēs laicīgi varētu nodrošināties, ka pilsoņiem tiešām ir iespējas balsot, vienalga, kādus lēmumus par vēlēšanu kārtību vēlāk pieņem mūsu ievēlētie deputāti un ministri. Ja sākas diskusijas par vēlēšanu kārtības maiņu, mums jāspēj visus sagatavošanās darbus pabeigt tā, lai vēlētājiem laicīgi (vismaz 2 gadus pirms vēlēšanām) ir pilnīga skaidrība, kā viņi varēs izmantot savas pilsoņu tiesības.