Kljuudas meedz buut visiem.Luuk kljuudiijas LF.Bet interesanti uzzinaat kaaapec veeeleetaajs izveeleejas Vienotiibas politikus.Ne citus.

Nu gan ievelaas ar shnukuru dubljos. Shie tevishkjaa tonja komenti un diezgan pretiigaa rupjiiba sheit un tviterii ir pagalam nozhelojami uz sho rezultatu fona.

Tas, ka kaut kad kaut kur ir bijushas lielaakas kljuudas, ka 'cilveeki sleepj' utt., veciit, ir pilniibaa tavas problemas. Eksistee virkne panjemienu sociologjijaa kaa ar to tiek galaa un principaa peedeejaa desmitgadee tiek diezgan labi galaa.Tas, ka neko no taa nejeedz vai negribi jeegt ir pilniigi tava probleema. Aptaujas taisa tikai ar vienu vieniigu meerkji: prognozeet veeleeshanu rezultaatus, ja nevari, meklee citu darbu vai turpini teelot intelektuali TP vepreenu sabiedriibaa.

Nu re, atcerejāties. Konts nekad nav bijis izdzēsts, tas ir viens un tas pats. Tvītus gan izdzēsu, lai netraciinātu liekuļu barus, kuriem morāle ir vienīgais ietekmes resurss.Nekad neesmu bijis rupjš un brūķējis kaut vienu necenzētu vārdu. Dažādu vārdu lietošanā allaž esmu bijis pieticīgāks par daudziem literātiem, šķiet, ka asociatīvā bagātība mājo Jūsu galvā, ne manos tekstos. Neviens mans skaidrojums nebija fantastisks, fantastiska ir Jūsu uztvere.Gadās, turaties Wikipēdijas u.c. drosmīgiem avotiem. Lasiet vien tālāk ideoloģiski angažētās morāles, Jums piestāv.:)

Nu gan!? Laikam mēs lasām dažādus komentārus. Es nevienā vārdā neminēju LF pašvērtējumu, bet Jūs to esat atradusi? Kur, manā komentārā? Jūs melojat arī turpmāk. Jūs savas piebildes ievadā esat pārsteigta par manu dalību Twitterī, bet pirms pāris gadiem komentējāt manu atzīšanos par Twittersaziņu ar kādu žurnālsitu? Amnēzija? Manuprāt, Jūs esat lasījusi citu komentāru un atbildējusi tam. Varbūt atsūtiet šo man nezināmo tekstu?

Iveta Kažoka06.06.2014 20:32

Nezinu, kā Jums palīdzēt. Komentēju Jūsu komentāru, kur Jūs pieļaujat pilnīgi jebkādus, pat pašus fantastiskākos skaidrojumus tam, kādēļ atšķirība starp aptaujām un rezultātiem ir tik liela, bet tikai ne to, ka LF varētu būt bijušas problēmas ar aptauju metodoloģiju/organizēšanu.

Skaidrojums par tviteri. Jā, palicis prātā, ka pirms pāris gadiem bija konts ar līdzīgu vārdu - dažkārt izsmalcināti rupjš un dažkārt prasti rupjš, turklāt rupjības un visādas erotiskās fantāzijas bira ne tikai manā virzienā vien. Atceros, ka sarunā ar kādu no žurnālistiem brīdī, kad Jūs apstiprināja par Dienas galveno redaktoru, izteicu šaubas, vai tas tiešām ir reāls konts. Ne man vienai bija grūti tam noticēt, jo savstarpējās sarunās "klātienē" vienmēr esat izturējies pieklājīgi un inteliģenti. Atrisinājumu neatceros, jo pēc tam šis konts uz ilgu laiku tviterī pazuda, tika dzēsts. Uzradās jaunais, ko ar veco līdz šim nesaistīju.

Reizēm gadās, ka ir šķietami zinoši un kompetenti autori, kuri neskaidru jūtu uzplūdā aizmirst elementāras lietas un kļūst saspringti, atriebtkāri un nervozi. Tā gadās. Man nebija prātā rakstīt šo komentāru, bet kolēģu mudināts to daru. Viņi kundzes gabalu uztvēra pārlieku personiski. Arī gadās.
Nu gan pa punktiem.
1.Par priekšvēlēšanu aptauju. Gribētos autorei norādīt, ka sabiedriskā doma ir visai dinamisks fenomens, tā reizēm strauji mainās, tāpēc uzskatīt priekšvēlēšanu aptaujas par lineāru vai pat ekstrapolējošu vēlēšanu rezultātu prognozi nav gluži nopietni (ļoti maigi sakot) . Daudzpartiju demokrātijās ir gana daudz gadījumu, kad vulgārā prognozēšana: pēdējā priekšvēlēšanu aptauja=> vēlēšanu rezultāti ,nav attaisnojusies. Visai spilgts gadījums ir vēlēšanas Lielbritānijā 1990.gadā. To gan nevienam nenāca prātā saukāt par skandālu. Ja par skandāliem ,tad labāk ir vērts pārlūkot ESOMAR un LSA arhīvus , kur ir atrodama sarakste starp LSA un ESOMAR , kur izvērtēta kādas pētījumu kompānijas tieša iesaistīšanās vienas partijas priekšvēlēšanu kampaņā . Skandāls gadījās Latvijā 2010.gadā, bet tad autore klusēja.
2.Apgalvojums, ka pēdējās desmit dienās, tas ir laiks starp aptaujas lauka darba beigām un vēlēšanām, „nekas dramatisks nenotika” vienkārši nav komentējams, jo notika publiskas kandidātu debates sabiedriskajā televīzijā, turpinājās intensīva radio un vides reklāma, tikšanās ar vēlētājiem utt.,utjpr.
3. Pēdējā priekšvēlēšanu aptaujā tika iekļauts arī jautājums par LR pilsoņu vēlmi apmeklēt EP vēlēšanas . Saskaņā ar aptaujas rezultātiem tikai 29,89% apgalvoja, ka EP vēlēšanās „noteikti piedalīsies”, vēl nepilni 30 % atbildēja „iespējams, ka piedalīšos”. Šos iespējamās līdzdalības skaitļus vairākas reizes nosaucu dažādos publiskos medijos, tūdaļ pēc aptaujas beigām. Tie tika arī publicēti LF mājas lapā. Nākošā izvēlē bija grūta, jo kā aprēķināt partiju reitingus, ja tikai 30% vēlētāju grasās piedalīties vēlēšanās? Strauji saruka empīriskās informācijas bāze, no 1005 LR pilsoņiem līdz 268, jo arī daļa no tiem ,kas solīja piedalīties vēlēšanās izvēlējās atbildi „neesmu izlēmis” . Statistiskās kļūdas robeža ievērojami pieauga. Tāpēc partiju reitingi tika aprēķināti uz visiem aptaujas dalībniekiem, neatkarīgi no viņu gatavības piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās. Autore savā tabulā piesauc arī tos ,kas jautājumā par partiju reitingiem izvēlējās atbildes- „neesmu izlēmis” un „nepiedalīšos vēlēšanās”. Te skaidrojums ir pavisam vienkāršs. Aptaujas metodoloģija paredz, ka respondentam tiek uzdots jautājums un rādīts partiju saraksts, kuras piedalās vēlēšanās. Alternatīvas –„neesmu izlēmis” un „nepiedalīšos vēlēšanās” nevienā kartiņā nav paredzētas. Tās spontāni pasaka pats respondents un tāpēc netiek ignorētas, bet tiek iekļautas rezultātu tabulās.
4. Par Exit Poll . Te nu gan autores secinājumi liekas pavisam argumentum ad firmum, jo 6,84% balsstiesīgo nobalsoja laikā no 21. Līdz 23.maijam, tātad līdz vēlēšanu dienai. EP vēlēšanās piedalījās 30,24% balsstiesīgo LR pilsoņu. Tie ,kas balsoja iepriekš (pirms 24.maija) kopumā pulcē 22,6% no visiem EP vēlēšanu dalībniekiem. Diemžēl LF intervētājiem nebija iespēju uzzināt šo cilvēku viedokli, jo tas būtiski palielinātu Exit Polla izmaksas.Vēl, Exit Poll aptauja tika pabeigta 24.maijā plkst.18:00, jo saskaņā ar līgumu informācija LTV bija jānosūta līdz 19:00. Tad ,kad beidzās Exit Poll lauku darbs CVK mājas lapā bija pieejama informācija par dalību EP vēlēšanās līdz plkst. 16:00, kas bija nedaudz lielāka par 23%, ieskaitot arī tos vēlētājus, kas balsoja trīs dienas pirms 24.maija . Vēl vairāk kā 21% aptaujāto atteicās atklāt savu izvēli. Tātad par spīti lielajam aptaujāto respondentu skaitam aprēķini tika veikti no vēlētāju universa, kas bija turpat vai divas reizes mazāks, kā kopējais EP vēlēšanu dalībnieku skaits.
Nu gan pietiek.
P.S. Es un visi LF darbinieki ir pateicīgi autorei par viņas atteikšanos komentēt LF aptaujas rezultātus.

Iveta Kažoka06.06.2014 08:09

Vispirms, paldies par skaidrojumiem un par civilizētākas diskusijas stila ieviešanu nekā tviterī. Atzīšos, ka līdz pat šai dienai uzskatīju, ka tviterprofils @aigarsfr ir viens no tviterim raksturīgajiem parodijkontiem, kas apzināti mēģina sagraut parodētās personas reputāciju, bet nu saprotu, ka esmu kļūdījusies. Šādi atklājumi liek pārvērtēt savus pieņēmumus par cilvēkiem.

Man ir tikai divas piebildes - viena par aptauju, otra - par exit pollu.

Par aptauju. Es esmu redzējusi diezgan daudz sabiedriskās domas aptauju pirms vēlēšanām. Pirms šim vēlēšanām vien: visā ES notika līdzīgas aptaujas, kas bija pamatā arī vēlēšanu rezultātu (EP vietu sadalījumu) prognozēm, ko publicēja Latvijas mediji. Dažas aptaujas bija visai precīzas (arī tajās valstīs, kur apmeklējums bija vēl niecīgāks nekā Latvijā), dažas - neprecīzas (piemēram, neļāva spriest, kura partija būs pirmā un kura otrajā vietā, jo rezultāti atšķīrās par vairākiem procentpunktiem). Bet 14.6% aptaujā un 46% rezultātā - nekad mūžā neko tādu neesmu redzējusi. Ja aptauja ir metodoloģiski korekta, tad ko tādu varētu izskaidrot tikai politiskā zemestrīce starp aptauju un vēlēšanu dienu. Cik varu spriest no internetā atrodamās informācijas (skat.saites bloga tekstā), parasti atbildīgas socioloģisko pētījumu firmas pēc lielām nesakritībām (gan arī: ne tuvu ne tik grandiozām, kā šajā gadījumā!) pārskata savas darbības principus - cik reprezentatīvs ir respondentu tīkls, cik kvalitatīvi un atbildīgi strādā intervētāji. Cik sapratu, "Latvijas Faktu" pašvērtējums ir tāds, ka 14.6%/46%, kā arī 1.2%/6.4% neko dramatisku neliecina - viss ir izskaidrojams ar pēdējās nedēļas efektiem, kā arī zemo līdzdalību. Nu ja tā, tad man nav iemesla pārskatīt savu skepsi par LF aptaujām: man nav nekādas drošības, ka pētījumu firma vispār ir spējīga iedomāties, ka kaut kas tās darba metodēs varētu nebūt korekti. Tas ir uzticēšanās (credibility) jautājums. Komentējot iemeslus, kādēļ, teiksim, kādas partijas reitings mainās no 16% uz 22%, komentāra pamatā ir uzticēšanās tam, ka pētījumu firma ir savu darbu izdarījusi atbildīgi un arī statistiskās kļūdas nomērījusi korekti. Ja visas nesakritības tiks paslaucītas zem tepiķa ar argumentu, ka vēlētājs pēdējā brīdī nosprieda savādāk, šāda uzticēšanās nav iespējama - man nav veidu, kā zināt, vai aptaujas rezultāti nav greizu informācijas ievākšanas metožu rezultāts, izzīsti no pirksta, nopirkti.

Par exit poll. Es saprotu skaidrojumu, un man nebūtu pretenziju pret pētījumu firmu tad, ja es zinātu, ka par šīm metodoloģiskajām problēmām klients (šajā gadījumā - sabiedriskais medijs) būtu bijis informēts, iedodot arī statistiskās kļūdas aprēķinu, kas Vienotībai aprēķinātajos 31% nozīmētu +-15procentpunktus. Tādā gadījumā tā būtu bijusi tikai un vienīgi sabiedriskā medija vaina, ka viņi būtu izvēlējušies šādu exit poll publiskot, zinot par dziļām metodoloģijas problēmām un to, ka 31% tikpat labi var nozīmēt 46%, kā 16%. Citiem vārdiem sakot - metodoloģiskās problēmas ir tādas, ka iespējamā kļūda ir grandioza un aptauja teju neko neļauj spriest par vēlēšanu iznākumu. Bet vai sabiedriskajam medijam tas tika šādi izskaidrots - to es nezinu. Rezultāts bija tāds, ka bez jebkādiem publiski redzamiem kļūdu aprēķiniem šādi rezultāti tika vienkārši izmesti publiskajā telpā un vēlāk izrādījās stipri vien tāli no patiesās bildes.

Bet par pašiem vēlēšanu rezultātiem. SC zaudējums ir pārsteigums. SC sevi pieteica kā sociāldemokrātisku partiju. Daudziem saprātīgiem cilvēkiem likās, ka uzvarai ar to pietiek. Ja zinošam cilvēkam pasaka 'SC ir sociāldemokrātiska partija', tad viņam/ai vajadzētu būt skaidram, kāda ir partijas nodokļu politika, sociāli-ekonomiskā politika, utt. Daudziem vēlētājiem arī vajadzētu atzīt, tad šāda politika ir viņu pašu interesēs un ne tikai balsot par šo partiju bez jelkādiem reklāmu pamudinājumiem, bet arī pašiem būt gataviem ziedot naudu vai savu brīvo laiku partijai.

Diemžēl Latvijas vēlētājs ir tāds, kāds nu tas ir. Pārāk daudzi Latvijas vēlētāji nav spējīgi saprast, ko nozīmē "sociāldemokrātiska" partija. Un nav nekāds brīnums, jo šie paši vēlētāji arī nesaprot, cik kropla un aziātiska ir Latvijas nodokļu sistēma. Cik primitīva ekonomiskā un industriālā politika Latvijā. Cik debilitējoša bija V. Dombrovska krīzes politika, t.sk. daudzi Latvijas vēlētāji neapzinās, ka V. Dombrovskis (un viņa vadītā labējā koalīcija) ar savu krīzes likumdošanu apzināti pārkāpa Latvijas Satversmes kodola kodolu - 2. pantu. Protams, ka šādos apstākļos ir neiespējami prasīt no vēlētāja kādu nopietnu apzinību.

Cerams, ka SC Saeimas vēlēšanām gatavosies labāk. Un pēc nacionālā parlamenta vēlēšanu būtības SC vajadzētu izdoties izveidot labāku priekšvēlēšanu kampaņu. Tajā ir jārunā par konkrētiem darbiem, konkrētu politiku.

Rudens vēlēšanas būs interesantas arī vēl citā ziņā. Šoreiz par kreiso vēlētāju balsīm cīnīsies divi nopietni spēki - SC un Sudrabas partija. Sudrabas partijas politika ir sociāldemokrātiska, tikai acīmredzot viņi ir izvēlējušies runāt par darbiem un nevis ideoloģiju. Dažus tas tracina, bet ar aizvien vairāk izskatās, ka tracinātie eksperti nevis nesaprot Sudrabas partijas politiku, bet sev zināmu motīvu dēļ nevēlas to saprast (t.i. saprot pietiekoši labi, atzīst ka tā ir pretēja ekspertu vai to maizestēvu interesēm, un cenšas to nomelnot). Lieliski, ka kreisajā spārnā rodas partiju konkurence un var cerētu uz partiju darba kvalitātes celšanos. Jau sen tas bija vajadzīgs.

Jocīgs raksts.

Vispirms pats jēdziens "socioloģiski korekti izmērīta sabiedrības viedokļa atbilstība realitātei" ir ļoti dīvains. Izklausās, ka Kažokasprāt, socioloģija jau kādu laiciņu ir sasniegusi savu pilnību, t.sk. ir atklājusi eksaktas un visiem apstākļiem piemērojamas metodes kā izmērīt sabiedrības viedokli (protams, novērtējot arī mērījuma kļūdu). Uzņēmumiem atliek tikai sekot zinātnes priekšrakstītiem protokoliem. Protams, tas var būt dārgi, tas var būt neizdevīgi uzņēmuma dažiem nozīmīgiem klientiem, pašam uzņēmumam var trūkt kompetences. Bet Kažokasprāt, mērījumu protokoli principā pastāv un ir arī principā nevainojami. Un, acīmredzot, LF šajā gadījumā nav sekojis protokoliem.

Man šāda pozīcija gan liekas absurda. Drīzāk ir tā, ka LF ir sekojis gan savai daudz gadu pieredzei, gan arī industrijas labajai praksei, gan arī socioloģijas zinātnes aktuālākajām rekomendācijām, taču kaut kas no tā ir izrādījies nepilnīgs. Dzīve ir gājusi uz priekšu, apstākļi ir mainījušies un vecās metodes nav bijis pareizi pielietot šo vēlēšanu analīzei. Šī nav LF kļūda, bet tā ir visas industrijas un zinātnes kļūda. Līdz ar to nav pareizi izcelt vienu pašu LF un pret to vērsties ar sankcijām (ja to tā var saukt).

To, ka priekšvēlēšanu viedoklis patiešām bija industrijas un nevis viena uzņēmuma kļūda, apliecina arī tas, ka neviens cits jau nebija prognozējis sevišķi precīzāk. Šķiet, ka Latvijā ir grūti atrast cilvēku, kas nebūtu bijis pārsteigts par EP vēlēšanu rezultātiem, t.sk. gan par SC zaudējumu, gan arī par zemo aktivitāti.

LF (un arī citu prognozētāju) prognožu neatbilstība vēlēšanu rezultātiem ir izaicinājums industrijai un zinātnei. Bet šī izaicinājuma pieņemšana prasa zināmu intelektu, tāpēc vieglāk to ir bez jelkādām pārdomām noraidīt. Kas arī rakstā izdarīts.

To, ka veselas industrijas var kļūdīties, mēs visi redzam. Pietiek atcerēties kolosālās kļūdas, kuras pieļāva aktīvu vērtēšanas uzņēmumi. Tāpat pietiek apskatīties uz Rietumvalstu centrālo banku veikto uzraudzību, kas pa šiem gadiem tā arī nav spējusi pamanīt Putinam piederošos 40 miljardus nelegālās naudas. LF kļūda uz šo kļūdu fona ir jocīgs pārpratums, ne vairāk. Diemžēl Latvijas politologi šīs lielākās un daudzkārt postošākās kļūdas izvēlas ignorēt sev zināmu motīvu dēļ. Arī zinātnes var kļūdīties, tās visu laiku kļūdās. Bet mēs tomēr tās lietojam, jo nekas labāks un racionālāks mums nav pieejams.

Vai pareizāk būtu bijis atteikties no vēlēšanu prognožu publicēšanas? Man šķiet, ka jautājums ir absurds. Tirgus (skatītājs) šādas prognozes pirms vēlēšanām neapšaubāmi prasa un neredzu nekā slikta, ja uzņēmums šo pieprasījumu cenšas apmierināt. Skatītajs, protams, zina, ka visādi pārsteigumi ir iespējami, bet tā ir viņa izvēle riskēt un saņemt pakalpojumu kāds nu tas ir.

Vai šeit ir jārunā par mēdiju atbildību? Šķiet, ka nav par to vērts runāt. Ja jau viena politikas eksperte interesantu industrijas fenomenu noraksta uz viena uzņēmuma kļūda, tad kādas tiesības mums ir prasīt, lai citi eksperti vai žurnālisti sev stādītu augstāku profesionalitātes latiņu?

Raksta autore nakotnē rekomendē veikt "informācijas filtrēšanu". Paldies Dievam, tagad dzīvojam citā sabiedrībā un citā laikmetā. Esmu pārliecināts, ka LF un daži mēdīji ir spējīgāki uz kaut ko vairāk. Tie izanalizēs kļūdu un mēģinās pilnveidot savu darbību. Un uz nākamām vēlēšanām varam gaidīt jaunas prognozes.

Kļūdīšanās trīs un vairāk reizes tiešām rada nopietnas bažas par aptaujas metodoloģiju. No otras puses, ja uz vēlēšanām atnāk tikai 30%, tad man gribētos apgalvot, ka ar aptaujām šajā situācijā neko prognozēt nevar. Aptaujas parasti mēra "caurmēra" cilvēku noskaņojumu, bet pie ļoti zemas vēlētāju aktivitātes būtu jāmēra "mobilizēto" cilvēku noskaņojums - ko gatavojas darīt tie, kuri katrā ziņā uz vēlēšanām aizies. Droši vien tādu aptauju varētu uzkonstruēt - bet LF aptaujas ir vairāk domātas gadījumiem, ja 60-70% no balstiesīgajiem tomēr aiziet vēlēt. Ja ir citas nepilnības LF aptaujās, tad ir cits jautājums, bet šobrīd mēs vienkārši saskaramies ar faktu, ka cilvēka politiskās simpātijas partijai X un viņa gatavība balsot EP vēlēšanās ir savstarpēji korelēti notikumi.

Dažreiz robežsituācijas kavē pareizu rezultātu interpretāciju. Teiksim, pagājušā gada Rīgas domes vēlēšanās pirmo reizi tika novērots, ka no Saskaņas Centra sarakstiem netiek izsvītroti cilvēki ar latviskiem uzvārdiem. Toreiz to pasludināja par lielu notikumu ("etnisko balsojumu" beigas). No otras puses, zinot, ka SC toreiz dabūja 59% no visām balsīm - no viņu saraksta ievēlēja nevis tikai lielāko atbalstu ieguvušos, bet arī lielu daļu caurmēra kandidātu - t.i. cilvēkus, kuriem plusiņi un svītrojumi ir "random noise". Un šajā robežgadījumā kandidātam ir pat izdevīgi atrasties citā informācijas telpā, būt mazpazīstamam un palikt nepamanītam - jo tad ir labākas izredzes, ka nejaušie plusiņi kompensēs tikpat nejaušos svītrojumus.

Kkas nav kārtībā ar to aili "Reālie rezultāti". Kā var būt "Neapmeklēs"- 70% un tad vienlaikus arī tie pārējie rādītāji? Jau "Vienotības" 46% kopā ar "Neapmeklēs" veido vairāk kā 100%. Un šīs atbildes taču NAV vienlaikus iespējamas!

Iveta Kažoka03.06.2014 13:53

Jā, Jums taisnība - pārprotami parādīju vēlēšanu apmeklējumu. Nomainīju tabulu tā, lai vairs nav pārprotami.