Neliels, ironisks ieskats 2014.gada EP vēlēšanu programmās

Pirms vēlēšanām piedāvāju nelielu, nedaudz ironisku ieskatu Latvijas vēlēšanu sarakstu 4000 zīmju programmās. Viss rakstītais ir mans personiskais, subjektīvais viedoklis. Bet varbūt kādam noder!

• 1. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija


• 
  Programmas esence: “Eiropai jābūt sociālai. Vācija uzsauc?”
  
  Saskaņa ir viena no tām retajām partijām, kas šīm vēlēšanām piedāvā kvalitatīvu īso programmu, kurai tā īsti nav kur “piekasīties”. Varbūt vienīgi divas lietas: 1) ES līmenī jau šobrīd notiek monitorings pār dalībvalstu sociālajām politikām – tas nav nekas tāds, kas jāveido no jauna 2) ES fondu izmantošana Latvijā ir jautājums, kuru varētu pataupīt Saeimas vēlēšanām – Eiropas Parlamentam nav labu instrumentu, kā ietekmēt, cik labi vai slikti mēs “apgūstam” jauniešu bezdarba mazināšanai paredzētos līdzekļus.
  
  Partijas programmātiskais uzstādījums ir skaidrs: ja būs Eiropas Parlamentā jāizšķiras starp taupības un konkurētspējas jautājumiem, no vienas puses, un sociāliem jautājumiem, no otras puses, tad Saskaņas deputāti vilks kanātu sociālās jomas nometnē. Saskaņa vēlas panākt, lai Eiropas Savienība vairāk pievērstos sociālo jautājumu risināšanai, mēģinot aptvert gan algu, gan pensiju, gan veselības aprūpes, gan mājokļu jautājumus.
  Principā šī ir leģitīma pozīcija, kas patiešām arī atbilst Saskaņas iecerētās EP sociāldemokrātu grupas pozīcijai...
  
  ... ja ne viens “bet” - gribēt nav kaitīgi!
  
  Galu galā ir iemesli tam, kādēļ Eiropas Parlaments līdz šim nav sevišķi daudz nodarbojies ar sociālās jomas jautājumu risināšanu: lielākoties lielās izšķiršanās par nodokļu politiku, veselības, pensiju sistēmām joprojām ir ES dalībvalstu ziņā. Tas nozīmē, ka ja kāds vēlas šajās jomās lielāku solidaritāti starp ES dalībvalstīm, tad kādam būtu arī morāls pienākums identificēt maciņa turētāju, kas būtu gatavs arī par šo solidaritāti maksāt. Un to gan šajā programmā neatrast. Pieņemu, ka tā būs Vācija. Nez, viņi ir sajūsmā?
  
  Saskaņas programmā ir divas interesantas, manuprāt, vismaz diskusijas vērtas, idejas, kuru nav citās programmās: 1) ES līmenī izveidot cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanas monitoringa mehānismus visās ES dalībvalstīs (līdzīgi kā šobrīd tiek monitorētā fiskālā disciplīna); 2) atteikties no vienbalsības principa ārlietu jautājumos, tā lai vienai no 28 dalībvalstīm nebūtu veto tiesību.
  
  Ja otrais ierosinājums būtu spēkā, droši vien bargākas sankcijas pret Krieviju tad būtu nākušas daudz vieglāk.
  
  Nez, tāds bija mērķis?
  
  
  Aizvērt
  



• 2. Politiskā partija "Alternative"


• 
  Programmas esence: “Kas teica, ka nejaušu frāžu ģenerētājs nevar izveidot partijas programmu?!”
  
  Šī nav programma, šis ir mūsdienu mākslas darbs. Tādēļ komentāru nebūs, baudiet tekstu (jā, CVK lapā atrodamā programma patiešām beidzas ar semikolu):
  
  Latvijas pensionāriem Eiropas pensiju.
  [...]
  Medicīna ikvienam, medicīna - kvalitatīva.
  [...]
  Korupcija – Latvijas nelaime.
  [...]
  Sieviete - valsts pamatvērtība.
  [...]
  Deportācija un holokausta ir totalitārā režīma un kolaboracionistu noziegums;
  Aizvērt
  




• 3. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija


• 
  Programmas esence: “Kvēli cīnīsimies par Latvijas interesēm Eiropas Savienībā (versija 1 no 4)!”
  
  Šī ir pirmā no četrām šo vēlēšanu programmām (līdz ar Latvijas Reģionu apvienību, ZZS, “Latvijas Attīstībai”), kurām visām ir kopīgs motīvs – proti, sajūta, ka Eiropas Parlamentam kopumā un katram deputātam atsevišķi ir to vien jādara, kā jāinteresējas par Latvijas specifisko situāciju. Atklāšu nelielu noslēpumu: par Latvijas specifisko situāciju un interesēm galvenokārt rūpi tur Latvijas valdības pārstāvji ES Padomē. Eiropas Parlamenta deputātam tomēr pienāktos zināt un būt ar viedokli arī par Eiropas kopīgajiem jautājumiem un interesēm. Ja šīs izpratnes nav, tad arī panākumi cīnoties par specifiskajām Latvijas interesēm diez vai gaidāmi (jo no citu valstu sarakstiem ievēlētie deputāti arī nav muļķi un ar Latvijas specifiskajām interesēm viņus nepārliecināsi)
  
  Kas man šajā programmā patīk? Simpātiska ir atsauce uz nepieciešamību stiprināt zinātni.
  
  Kas man šajā programmā ir vislielākais atklājums? Šķiet, ka sapratu, kur ir Latvijas sociāldemokrātu lielākā nelaime. Tā ir nespēja apjēgt paradoksu šajā teikumā: "Valstī ir jābūt stingrai finanšu disciplīnai, taupības pasākumi nedrīkst atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt Latvijā."
  
  Kas man šajā programmā nepatīk? Kaitina copy/paste izvilkumi no programmas, kas, kā izskatās, tiek gatavota Saeimas vēlēšanās un tieši Saeimas vēlēšanām arī derētu. Piemēram, žēlabām par Latvijas veselības sistēmu nav nekāda sakara ar Eiropas Parlamentu. Programmas noslēguma frāzei - arī ne (“Mēs ticam, kopā mums izdosies izveidot Latviju par sociāli taisnīgu labklājības valsti!”) .
  
  
  Aizvērt
  



• 4."Par prezidentālu republiku"


• 
  Programmas esence: “Nē, ar prezidentiālismu nekāda sakara”
  
  PPR sanākusi daudz sakarīgāka programma, nekā es būtu prognozējusi. Tās pamatā ir klasisks mūsdienu dziļkonservatīvisms: mazi nodokļi, vēlme samazināt valsts (šajā gadījumā – ES) pārvaldes izdevumus, iestāšanās pret ES virzīšanos federālisma virzienā, tradicionāla ģimene, utt. Patiešām labi atbilstu savai iecerētajai Eiropas Parlamenta grupai – Konservatīvajiem un Reformistiem.
  
  Vienīgā eksotiskā ideja – par “Pasaules drošības štābu”, kurā būtu iesaistīta i NATO, i ANO, i EDSO, bet kas darbotos tieši Eiropas drošības labā. Savādāk – nav citu pretenziju, izņemot, ka programma varēja būt detalizētāka . 4000 zīmju tur noteikti nesanāk.
  Aizvērt
  



• 5. Latvijas Atdzimšanas partija


• 
  Programmas esence: “Aeronautiku – Latvijai un visai Eiropas Savienībai!”
  
  Šī nav tik mākslinieciska programma, kāda ir sanākusi partijai “Alternative”, bet tomēr 14 partiju konkurencē pelnīta otrā vieta!
  
  Latvijas Atdzimšanas partija Eiropas Parlamentā iecerējusi veicināt garīgo spēku, fizisko spēku, tad vēl arī tikumību. Ja paliks pāri laiks – arī nodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi visa mūža garumā. No Vācijas, Dānijas, Igaunijas un pārējo 24 valstu sarakstiem ievēlētie deputāti tiks pārliecināti balsot par to, lai katrai jaunai Latvijas ģimenei būtu mājoklis pēc bērna piedzimšanas. Un, jā, visās ES dalībvalstīs būs būt militārajai rūpniecībai un aeronautikai!
  Aizvērt
  



• 6. Kristīgi demokrātiskā savienība


• 
  Programmas esence: “Pašvaldība, Saeima, Eiropas Parlaments – kāda starpība?”
  
  Ja man par šo programmu jāpasaka kas labs, tad – ir skaidrs partijas uzstādījumu kristīgais kodols. Vārds “kristīgs” programmā atkārtojas tik bieži, ka diez vai kāds lasītājs to nepamanīs.
  
  Kas programmā ir slikts? Haltūra. Nav labi par programmu specifiskām vēlēšanām (šajā gadījumā – Eiropas Parlamenta) uzdot tekstu, kas tikpat labi derētu pašvaldībai vai Saeimai. Kristīgās vērtības – tas labi, bet politikā tomēr prasās arī izpratne par tās institūcijas darbības principiem un uzdevumiem, kur vēlies ieņemt amatus.
  Aizvērt
  



• 7."SUVERENITĀTE"


• 
  Programmas esence: “Būsim trojas zirgs Eiropas Savienībā”
  
  Citēšu partijas 4000 zīmju programmu pilnā tās apjomā:
  "Latvijas Republikas Suverenitāte ir vienīgais ceļš uz labklājību. Par Latvijas Republikas atjaunošanu. Par savu, nacionālo, ekonomisko, kultūras politiku un militaro neitralitāti. Par Latvijas Republikas suverēnām tiesībām noteikt valsts iekšējos noteikumus, nodokļus, ražošanas kvotas, kultūras, ģmenes, morāles un iekšējā patēriņa produktu kvalitātes standartus"
  
  Kas man šajā programmā patīk? Tas, ka to var rezumēt vienā teikumā, pieces vārdos: “Grausim Eiropas Savienību no iekšienes.” Īsi, skaidri, leģitīmi.
  
  Kas man šajā programmā nepatīk? Šādai liekvārdībai - 4 (četri!) teikumi - nav attaisnojuma.
  
  Aizvērt
  




• 8. Latvijas Reģionu Apvienība


• 
  Programmas esence: “Kvēli cīnīsimies par Latvijas interesēm Eiropas Savienībā (versija 2 no 4)!”
  
  Pretenzijas pret programmas pamatā esošo motīvu – mums Eiropas Parlamentā rūpēs tikai un vienīgi Latvijas iedzīvotāji! - skat. recenzijā par LSDSP programmu. Tas atkārtosies vēl arī ZZS un “Latvijas Attīstībai” programmās.
  
  Kas šajā programmā neparasts? Divas lietas:
  
  1) Dominējošais akcents uz Latvijas reģioniem, kas neatkārtojas nevienā citā programmā. Un varētu šķist, ka pamatoti, jo ko gan tik specifisku Eiropas Parlaments vispār spēj paveikt attiecībā uz Latvijas reģioniem? Bet pieņemu, ka partijai bija kāda “fiška”, kādēļ tā kandidē tieši uz Eiropas Parlamentu, nevis, teiksim, mēģina panākt sev pārstāvību Eiropas Reģionu komitejā , kas taču tieši ir reģionu konsultāciju institūcija ...
  
  2) Nevienā citā programmā nav tik izteikts “palīgā, Eiropa mūs apspiež!” motīvs. Eiropā esot pārmērīgi liela ierēdņu armija (skaits nav precizēts), kas represē Latvijas cilvēkus (represiju metodes nav precizētas), veido Eiropas normu diktātu (konkrētas nodiktētās normas nav precizētas) un tādēļ vajadzīgs kāds, kas spētu “piespiest Eiropas birokrātus rēķināties ar Latvijas tautas interesēm un vajadzībām.” Šis kāds arī nav precizēts, bet gan jau paši uzminēsiet.
  
  Lielākā mistērija: kas šai partijai un arī LSDSP ir pasviedis eksotisko ideju par starpvalstu solidaritātes fondu attiecībā uz izbraukušajiem darbiniekiem? Piemēram, ja kāds vācietis pārceļas uz dzīvi Latvijā, tad Latvijai būtu Vācijai jāmaksā kompensācija (un otrādi)?
  
  Aizvērt
  



• 9. Zaļo un Zemnieku savienība


• 
  Programmas esence: “Kvēli cīnīsimies par Latvijas interesēm Eiropas Savienībā (versija 3 no 4)!”
  
  Programmas meldiņš: tas pats, kas LSDSP, Latvijas Reģionu Apvienībai un “Latvijas Atīstībai”. Pretenzijas šī meldiņa kvalitātei – skat. LSDSP recenzijas pirmajā rindkopā.
  
  Principā šī programma ir ļoti līdzīga Latvijas Reģionu Apvienības veikumam: varbūt vienīgi pietušētā formā. Ne tik izteikts uzsvars uz reģioniem (lai gan kā nu bez tiem!), ne tik liels naids pret “Eiropas birokrātiem” (lai gan kā nu bez nosodījuma un samazināšanas solījuma!)
  
  Kas man ZZS programmā patīk? Tur var atrast dažas lietas, kas neskar tikai un vienīgi Latviju, bet kurām ir plašāka nozīme – piemēram, stingrāks finanšu tirgus regulējums, ģimenes saimniecības modeļa spēcināšana.
  
  Kas man programmā nepatīk? Izpratnes kļūdas! No tām spilgtākā ir apņemšanās ratificēt kaut ko, kas nosaukts par “ES Sociālo Hartu”. Eiropas Savienībai nav nekādas sociālās hartas. Tāda ir Eiropas Padomei, kas ir pavisam cita organizācija un uz kuru 24.maija vēlēšanas nekādi neattiecas. Tiem, kas nemāk atšķirt, lūk neliels špikeris.
  
  Kas mani programmā mulsina? Šādas frāzes: “Raudzīsimies, lai Latvijas valdība pildītu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas par nacionālā finansējuma apjoma palielināšanu veselības aizsardzībai.” Atvainojiet, cienītie ZZS, bet vai nav tā, ka jūsu partija ir daļa no Latvijas valdības? Kontrolēsiet paši sevi? Un .... kāds vispār PVO rekomendācijām sakars ar Eiropas Parlamentu?
  Aizvērt
  



• 10.Latvijas Sociālistiskā partija


• 
  
  Programmas esence: “Eiropas Savienība – mūsu draugs/ienaidnieks”
  
  Labā ziņa. Vai esat kaut kad Lugano apmeklējuši Šveici miniatūrā (nelielā teritorijā izbūvēts Šveices modelis) vai Hāgā – Nīderlandi miniatūrā? Lai saprastu Latvijas EP vēlēšanu kandidātus, nevajag nekur braukt - Latvijas Sociālistiskās partijas programma ir 2014.gada Latvijas EP vēlēšanām pieteikto sarakstu programmu apkopojums miniatūrā.
  
  LSP kādā jautājumā labi saskan pat ar Nacionālo apvienību: tām abām ir duālas – mīlas/naida - jūtas pret Eiropas Savienību. Savas programmas ievadā sociālisti atgādina, ka aicinājuši balsot pret Latvijas dalību ES; vienlaikus sociālistu programma piebārstīta ar lietām, kur ES jābūt aktīvākai.
  
  Līdzīgi kā vecie cīņu biedri “Saskaņa”, Sociālistiskā partija cer, ka tieši ES līmenī atrodams risinājums Latvijas zemajām sociālajām garantijām. Bet papildus sociālisti cer, ka EP varētu palīdzēt risināt arī denacionalizēto namu īrnieku jautājumus (nē, nevar!). Līdzība ar Ždanokas sarakstu un Mirska sarakstu: cerības uz Latvijas nepilsoņu problēmu risinājumu ES līmenī. Vēl viena līdzība ar Mirska sarakstu (“Alternative”): mākslinieciskās frāzes - piemēram, “nevienā jomā nedrīkst pastāvēt dubulto standartu sistēma”.
  
  Un no sociāldemokrātiskās ideoloģijas skatpunkta tikpat neizprotami kā tas ir LSDSP gadījumā, arī Latvijas Sociālistiskā partija nebūtu sajūsmā par jauniem nodokļiem.
  
  Tāpat kā teju visas citas partijas, LSP jauc lietas, ko tiešām var paveikt Eiropas Parlamentā, un tās, kas ir pašmāju jautājumi, kurus varēja un vajadzēja pataupīt Saeimas vēlēšanām.
  
  Sliktā ziņa: baiss rosols.
  
  Aizvērt
  



• 11. Partija "VIENOTĪBA"


• 
  Programmas esence: “Maziem solīšiem tipināsim uz priekšu”
  
  Līdzās Saskaņas programmai, arī Vienotības programma ir salīdzinoši kvalitatīva, grūti atrast acīmredzamas problēmas.
  
  Bet es nebūtu es, ja tomēr neatrastu, kam “piesieties”:
  
  1) Šādus solījumus vajadzētu pataupīt Saeimas vēlēšanām: “Latvijai racionāli jāizlieto ES atbalsts jauniešu bezdarba samazināšanai, kā arī jāizmanto ES sniegtās iespējas Latvijas iedzīvotāju reemigrācijas veicināšanai.” Tā ir Latvijas valdības, nevis EP deputātu atbildība.
  
  2) Vienotība dekarē, ka tās princips ir “vairāk Eiropas lielās lietās un mazāk Eiropas mazās lietās.” Diemžēl programmā nav skaidri pateikts, kas tās par lielajām lietām, kur Eiropu vajag vairāk, un kuri tad ir sīkumi, kur bez Eiropas var iztikt. Līdz ar to tā droši vien ir tikai tukša frāze. Tukšas frāzes ir kaitinošas frāzes.
  
  Kas programmā ir labs? Atšķirībā no daudzajām “kaismīgi-cīnīsimies-par-latviešiem” programmām, šī ir viena no nedaudzajām, kur tomēr var sajust Eiropas nākotnes jautājumu elpu. No konkrēti piesauktajām lietām: Eiropas konkurētspējas veicināšana, ciešāka sadarbība iekšlietās un tieslietās, e-paraksti un e-dokumenti, uzsvars uz zinātni un inovācijām.
  
  Vienlaikus Eiropas Savienības līmenī tās ir teju vai common sense lietas, kam piekrīt gandrīz visas EP parlamentārās grupas – kas nozīmē, ka Eiropas Savienība šajos jautājumos ciešāk integrēsies jebkurā gadījumā, ar vai bez Vienotības deputātu klātbūtnes.
  Aizvērt
  



• 12. "Latvijas Krievu savienība"


• 
  
  Programmas esence: “Ždanoka Eiropas Parlamentā pierunās Eiropas Komisiju piespiest Latvijas valdību piešķirt krieviem vairāk tiesību!”
  
  Šī ir interesanta programma, atšķiras no citām.
  
  Lai gan vairāku vēlēšanu sarakstu sastāvā ir kandidāti, kas iepriekš bijuši Eiropas Prlamenta deputāti, tikai Latvijas Krievu savienība pastāsta, kas ir tās lietas, kas EP nebūtu notikušas, ja ne viņu deputāte – Tatjana Ždanoka. Problēma tik tāda, ka šīs lietas nedaudz atgādina Minhauzena varoņstāstus...
  
  Piemēram, izlasot šo programmu, var noprast, ka ja Eiropas Parlamentā nebūtu bijusi Tatjana Ždanoka, tad Latvijā nebūtu ieviests progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpat Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem nebūtu ļauts pārvietoties Eiropas Savienībā bez vīzām. Viss jau var būt, protams, bet ... vai tiešām?
  Programma ir laba ar to, ka tās galvenais vēstījums ir skaidrs: partija orientēta uz krievu lingvistiskās kopienas un krievvalodīgās sabiedrības daļas interešu aizstāvību Eiropas Parlamentā, tāpat tā vēlas labākas ES attiecības ar Krieviju. Tas ir pietiekami specifiski un principā arī leģitīmi (Latvijas Krievu savienība EP vēlas piedalīties Eiropas Brīvās Alianses grupā, kur vairākas partijas ir mazākumtautību pārstāvji).
  
  Programmu papildina ne tik skaidri fragmenti, kur atrodama gaušanās par “neoliberāļu uzspiestajiem striktas taupības pasākumiem” un “ģimenes institūta kā dabiska morālo vērtību sabiedrībā avota” graušana.
  
  Programmas mistērija: nez, ko partija apzīmē ar “Apvienoto Eiropu”?
  Aizvērt
  



• 13."Latvijas attīstībai"


• 
  
  Programmas esence: “Kvēli cīnīsimies par Latvijas interesēm Eiropas Savienībā (versija 4 no 4)!”
  
  Programma: viena no Latvijas-nacionālo-interešu-cīnītāju četrīšiem. Mazāk uz reģioniem orientēta nekā Reģionu apvienībai un ZZS, ekonomiskās ideoloģijas ziņā stipri izteikti labēja (atšķirībā no LSDSP). Problēmu šādai pieejai EP vēlēšanu programmu veidošanā skat. pie LSDSP programmas recenzijas.
  
  Sāksim ar slikto ziņu. Atšķirībā no Vienotības, “Latvijas attīstībai” savas programmas dižfrāzi novieto nevis beigās, bet sākumā: “Lai sasniegtu savus mērķus, nevar izmantot ierastus saukļus un metodes – ir nepieciešama jauna, radoša pieeja.” Stratēģiski nepareiza izvēle, jo tas rada lasītājā sajūtu, ka, turpinot programmu lasīt: 1) nebūs ierasti saukļi un metodes; 2) būs jauna, radoša pieeja.
  
  Visas partiju programmas esmu izlasījusi vairāk nekā piecas reizes. Par “Latvijas attīstībai” programmu ziņoju: 1) IR ierasti saukļu un metodes (nācijvalsts briesmās! ES pārāk daudz regulē! lielāku atbalstu Latvijas lauksaimniekiem!); 2) NAV jaunas, radošas pieejas.
  
  Labā ziņa. Lai gan jaunas, radošas pieejas partijas programmā nav, tomēr dažas idejas ir vismaz apspriešanas vērtas un divas ir salīdzinoši inovatīvas. Piemēram, citu partiju programmās nemanīju šo: “Jāveicina ES iesaiste jaunu atomelektrostaciju projektu ekoloģiskās drošības ekspertīzē” un šo: “Savu interešu aizstāvībā mums jārāda sava gara bagātība un izcilība, akcentējot mūsu atrašanos Ziemeļeiropas centrā, nevis jāuzvedas kā pazemīgiem nabaga radiniekiem, kas gadu no gada apelē pie Latvijas smagā vēsturiskā likteņa.” Otrā ideja nudien ir jauns motīvs, kas Latvijas politikai nav bijis raksturīgs. Par to uzslava.
  Aizvērt
  



• 14. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"


• 
  Programmas esence: “Cīnīsimies pret rusifikāciju arī Eiropas Parlamentā”
  
  No visām Latvijas partijām, šķiet, tieši Nacionālajai apvienībai attieksme pret Eiropas Savienību ir visneviennozīmīgākā. Prototips tā sauktajam love/hate attiecību modelim. No vienas puses, Nacionālā apvienība redz Eiropas Savienībā draudu Latvijas un latviešu savdabībai (tādēļ “nē” federālismam!), bet, no otras puses, Krievija tomēr tiek uztverta kā lielāks drauds ... un arī ekonomikai ciešākā Eiropas savienībā laikam tomēr būtu labāk. Tādēļ NA programmā ir vairākas lietas (piemēram, pilnvērtīga banku savienība, pilnībā atvērts pakalpojumu tirgus, palīdzība Ukrainai, Gruzijai, citām bijušajām PSRS valstīm tuvoties ES), kas, ja īstenotas, ar laiku, uzkrājoties, galu galā aizvedīs gan līdz federācijai, gan lielākai daudzveidībai ES iekšienē.
  
  Labā ziņa par programmu ir tāda, ka tur ir konkrētība attiecībā uz iecerētajiem darbiem (“neatbalstīt ES bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju”; “ES līmenī vērsties pret Šengenas uzturēšanās atļauju (UA) un pilsonības tirdzniecību, sekojot, lai atļauju izsniegšana ir caurskatāma un kontrolēta”, Rail Baltic), kā arī šī ir vienīgā partija, kas nevis sola palielināt ES finansējumu kādām nozarēm, bet ir atradusi korektu formulu, kas parāda, ka tās programmas veidotājiem ir sapratne par to, kā ES patiesībā funkcionē: “Strādāsim, lai ES daudzgadu budžeta vidusposma izvērtējumā 2016. gadā izmaiņas ES fondu prioritātēs un nosacījumos atbilstu Latvijas interesēm.”
  
  Sliktā ziņa ir tāda pati, kā citām partijām: vairākas lietas varēja un vajadzēja pataupīt oktobra vēlēšanām. Ar EP tām ir ļoti, ļoti, ļoti mazs sakars.
  
  Lai gan ... vai tā maz būtu Nacionālā apvienība, ja savā programmā nepieminētu Latvijas zemo dzimstību, rusifikāciju, draudus tradicionālajām ģimenēm? Vai tas nebūtu biedējoši, ja NA apņemoties aizstāvēt Latvijas pilsoņu intereses, būtu aizmirsuši piemitināt, ka runa ir tikai par LOJĀLAJIEM pilsoņiem?! Vārdu sakot, savā elementā, bez pārsteigumiem.
  Aizvērt
  

Noslēguma vietā

Šādi ir mani secinājumi, mēneša laikā lasot un pārlasot katras partijas programmu vismaz 7 reizes. Viss - pilnīgi subjektīvs un manās zināšanās balstīts. Ja vēlies izdarīt pats savus secinājumus, izlasi pats šīs programmas. Un, ak jā, neaizmirsti pielaikot partijas, iepazīties ar 15 EP iepriekšējā sasaukuma svarīgākajiem balsojumiem, kā arī pavērtēt vēlēšanu kandidātu reputācijas! Nākamnedēļ vēl apsolu savu plašāku apceri par to, vai ir vai nav vērts piedalīties EP vēlēšanās.

Publikācija sagatavota projektā "PROVIDUS - valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā". Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta in Latvijas valsts finansiālu atbalstu.