Pētījuma galvenais mēŗkis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret korupciju, noteikt, kurās dzīves sfērās korupcija ir visvairāk izplatīta un kā Latvijas iedzīvotāji vērtē valdības īstenoto pretkorupcijas politiku. Pētījumā arī analizēta iedzīvotāju attieksme pret personīgo līdzdalību korupcijas izplatības novēršanā. Pētījums ir balstīsts uz trim socioloģiskajām aptaujām, kas veiktas dažādos laika periodos, lai noteiktu sabiedriskā domas izmaiņas par korupcijas jautājumiem.

Absolūtais iedzīvotāju vairākums ir pārliecināts, ka korupcija ir negatīva parādība. Pie tam laika gaitā šo iedzīvotāju daļa ir palielinājusies no 80% līdz 84%. Sabiedriskā doma parāda, ka korupcija visizplatītākā ir politikā un valsts administrācijā, bet visnenozīmīgākā tā ir nevalstiskajās organizācijās un izglītības jomā. Laika gaitā ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Latvijas valdība nesekmīgi cīnās ar korupciju. Aptuveni trešā daļa respondentu pauž pārliecību, ka valdība ne tikai necīnās ar korupciju, bet pat to veicina. Jautājumā par personīgo līdzadību korupcijas novēršanā 52% respondentu pārliecināti, ka paši neko nevar izdarīt Vienlaicīgi laika gaitā no 35% līdz 29% smazinājies to iedzīvotāju skaits, kas domā, ka nedodot kukuļus var ierobežot korupciju Latvijā. Gados jaunākie iedzīvotāji ir cerīgāki par korupcijas novēršanas iespējām nekā vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji.


Latvijas iedzīvotāju attieksme pret korupciju

(2000. gada jūlijspdf) (latviski, PDF, 179 KB)

(2001. gada martspdf) (latviski, PDF, 220 KB)