Vēlēšanu rezultāti Amerikas Savienotajās Valstīs vakar bija visnotaļ iepriecinoši.
Labas ziņas no Amerikas! 18
07.11.2012. Blogā
Labdien, lasītāji!
Nu, ko. Šorīt pamodos pirms sešiem un taisnā ceļā devos pie datora, lai aplūkotu, kas tad īsti ir noticis vakardienas Amerikas vēlēšanās. Brīdī, kad piesēdos pie datora, CNN ziņoja, ka Baraks Obama gandrīz noteikti ir uzvarējis, un pēc pāris minūtēm bija skaidrs, ka jā, viņš Baltajā namā saimniekos arī nākamos četrus gadus.
Atviegloti uzelpoju. Sāncensis Mits Romnijs tomēr priekšvēlēšanu laikā tik ļoti bieži mainīja viedokli par visu ko pēc kārtas, ka tīri brīnums, kā viņš vispār kaut ko varēja atcerēties. Kampaņas pēdējo dienu laikā B. Obama par to ņirgājās, procesu nosaucot par "romnēziju" -- tātad, Romnija nespēju kaut ko atcerēties. Republikāņu priekšvēlēšanu laikā viņš bija spiests laizīties ap partijas konservatīvākajiem atbalstītājiem. Reiz nominācija bija rokā, viņš atkal sāka virzīties centra virzienā, bet acīmredzot ne pietiekami. Jādomā, Romniju sodīja ne tikai personiski par tādiem izteicieniem, kā apgalvojums, ka 47 procenti amerikāņu ir slaisti, kas to vien gaida, kā valsts subsīdijas, bet arī sakarā ar viņa partiju, kura pēdējo gadu laikā ir pilnīgi zaudējusi visu iespējamo veselo saprātu. Partija uzbruka sievietēm, partija uzbruka spāņu izcelsmes amerikāņiem, partija uzbruka aborta tiesību aizstāvjiem, partija uzbruka seksuālajām minoritātēm, un tas viss acīmredzot atmaksājās. Rezultāts bija visnotaļ graujošs. Lai arī balsu pārsvars prezidentam bija salīdzinoši minimāls, svarīgajā Elektorālajā koledžā viņš man rakstot ir ieguvis 303 balsis -- 33 vairāk nekā nepieciešams. Ja vēl, kā patlaban šķiet visnotaļ iespējams, viņa kontā iekritīs arī Floridas štats, tad rezultāts būt 331 balss pret Romnija 203 balsīm. Ļoti labs rezultāts.
Prieks ir ne tikai par prezidenta uzvaru vien. ASV Senātā Demokrātu partija acīmredzot iegūs vairākus mandātus, tā paplašinot savu vairākumu. Sevišķi liela sajūsma ir par Elizabeti Vorenu, viņa ir ļoti redzama patērētāju tiesību aizstāve un tagad būs senatore. Tāpat liels, liels prieks par Temiju Boldvinu Viskonsīnā, jo viņa ir atklāta lesbiete un būs pirmā atklātā homoseksuālā persona visā ASV Senāta vēsturē. Malace! Tāpat prieks, ka zaudēja divi no vistrakākajiem republikāņiem. Mizuri štatā Tods Eikins sev izraka politisku kapu, kad paziņoja, ka izvarošanas gadījumā sievietes organisms automātiski novērš grūtniecību. Savukārt, Indianas štatā Republikāņu priekšsacīkstēs zaudēja ilggadīgais ASV Senators Bobs Lugars (viņš, starp citu, arī bija ļoti liels baltiešu draugs), un daudz konservatīvākais kandidāts, kurš sev kapu izraka ar apgalvojumu, ka izvarošanas gadījumā radīta grūtniecība ir Dieva griba, arī pamatīgi zaudēja. Starp citu, rādās, ka pēc vēlēšanām ASV Senātā būs lielāks skaits sieviešu nekā jebkad pirms tam -- vismaz 19 un varbūt 20, ja Ziemeļdakotas štatā uzvarēs Demokrātu partijas pārstāve (man rakstot tas vēl nav skaidrs).
ASV Kongresa apakšpalāta paliks Republikāņu partijas rokās, bet, pirmkārt, no turienes pazudīs vairāki nudien traki cilvēki, tajā skaitā manā dzimtajā pilsētā Čikāgā radikāli konservatīvais Džo Volšs zaudēja Irākas kara veterānei Temijai Dakvortai. Diemžēl viena no pašām apdauzītākajām kongresa loceklēm Mišela Bahmane no Minesotas, ir uzvarējusi. Savu vietu Kongresā arī saglabās Romnija kandidāts viceprezidenta amatam Pols Raians (Amerikā cilvēks var vienlaikus kandidēt vairāk nekā vienam amatam, tā 2008. gadā Arizonas štata senators Džo Makeins i kandidēja uz prezidenta, i arī uz senatora amatu), viņš ir vislabāk pazīstams ar budžeta plānu, kas Amerikai un amerikāņiem būtu ļoti kaitīgs, un domājams, ka tā nav joma, kurā viņš padosies. Taču otra lieta ir tāda, ka pagājušos divos gados republikāņiem Kongresā bija tikai viens mērķis -- nodrošināt, ka Baraks Obama netiek ievēlēts otrreiz. Nu tas nav izdevies un jātur īkšķi, ka partijas obstrukcija tagad beigsies un politikāņi nopietni pievērsies ļoti nopietniem jautājumiem.
Prieks ir arī par atsevišķiem referendumiem Amerikā. Mēnas štats kļuva par pirmo štatu, kurā geju laulību tiesības sabiedrība apstiprināja referendumā. Tās pašas tiesības arī apstiprināja vēlētāji Merilendas štatā, savukārt Minesotā vēlētāji noraidīja štata konstitūcijas labojumu, kas viendzimuma laulības būtu aizliedzis. Visos trīs gadījumos -- super. Kolorado un Vašingtonas štatu vēlētāji nobalsoja par marihuānas lietošanas atļaušanu. Arī tas ir liberāls virziens.
Ļoti ceru, ka Baraks Obama nākamajos četros gados kļūs daudz drosmīgāks savā darbā, jo zinās, ka nekad viņš vairs nebūs kandidāts. Ceru, ka viņš slēgs apkaunojošo Gvantanamo līča cietumu. Ceru, ka viņš vēl aktīvāk atbalstīs geju tiesības. Ceru, ka viņam izdosies efektīvi ieviest jauno veselības apdrošināšanas plānu. Ceru, ka viņam būs iespēja izvirzīt vismaz vienu, ja ne divus Augstākās tiesas tiesnešus, lai varbūt panāktu tiesu, kura tomēr neuzskata, ka uzņēmums ir cilvēks un tāpēc var ziedot tik vien daudz naudas politiskām kampaņām, cik gribas. Nauda vispār šajā lietā ir ārprāts, Obama un Romnijs kopā izdeva gandrīz sešus miljardus (!!!) dolāru, un minētie uzņēmumi izdeva daudzus simtus miljonu dolāru. Tas ir tuvu Latvijas kopbudžetam. Ļoti steidzami Amerikā jādomā par šī procesa reformēšanu, jo seši miljardi -- tā tomēr ir prātam neaptverama summa.
Vienādi vai otrādi, vakar Amerikā bija laba diena. Lai prezidentam veicas nākamajos četros gados!
Jauku visiem dienu!
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša
Diezgan smieklīgas šīs "patriotu", kuri tā kādreiz dziedāja dziesmiņas par to kā "atgriezīsies brīvā Latvijā" problēmas. Asaras lēja straumēm 50 gadus par zaudēto dzimteni :) Nav starp kandidātiem nekāda atšķirība, abi viņi ir pilnībā Volstrītas finansēti un Romnijs piekoptu precīzi tādu pašu politiku kā Obama. Un abu politikas rezultāts būs vienāds - agri vai vēlu sociāls sprādziens ASV, kurš visdrīzāk būs vardabīgs. Remember L.A. 1992. Bet tam gan jau, kā parasti demokrātijas tradīcijās, Nacionālā Gvarde pārrullēs pāri. Tā kā nav ko iespringt. Protams, kad salasās dzimto geju un lezbiešu NYT, tad tiešām nevar pa naktīm gulēt. :)
Piekrītu viedoklim, ka naudasmaisu turētāja rausta visas aukliņas, un nosaka arī vēlēšanu rezultātus.acīmredzot Romnijs šoreiz bijis mazāk atbilstošs viņu interesēm...
Nevajag pēc savas mēslu čupas spriest par visu pasauli.
Puertoriko iedzīvotāji nupat nobalsoja par teritorijas statusa maiņu.Viņi vēlas kļūt par 51 ASV štatu.Tas lielā mērā ir pabalstu dēļ.Viņi likvidē savu etnisko statusu un kļūst par amerikāņiem.Iespējams tas būs pirmais spāņu valodīgais štats.Jautājums ir tikai vai ASV karogā iezīmēs 51 zvaigzni?
Nu re, tad jau arī mums tā jādara, tā varētu būt iespēja Latvijai izkļūt no banānu republikas statusa.
"Kolorado un Vašingtonas štatu vēlētāji nobalsoja par marihuānas lietošanas atļaušanu. Arī tas ir liberāls virziens." Vārdu -"liberāls" rindkopas kontekstā saprotu kā "pozitīvs". Esam jau tikuši tiktāl, ka Latvijas žurnālists atbalsta narkotiku legalizāciju. Jeb priekš šī portāla mans viedoklis skaitās stagnātiski konservatīvs, ja reiz tiek dzēsts? Tālākā mana komentāra daļa par to, vai sekos atbalsts kokaīnam heroīnam, nekādā veidā neierobežotiem abortiem, zoofīlijas legalizēšana utt., bija tikai izbrīna rosināts retorisks jautājums, tādēļ nesaprotu, kādēļ portāla uzturētāji ir dzēsuši manu komentāru.Vai kāds tajā uztvēris personīgu apvainojumu?
Piedod Kārli, bet Tavs favorīts Obama nav mesija un neizglābs pasauli.
Svētdien pajautā Jurim Cālītim(skat. Bībeli VD un JD), kas notika ar Israēlu, kad tas paļāvās uz "zelta teļu"un atmeta Dievu un, kas notika ar Sodomu un Gomoru, kad valsts līmenī homoseksuālismam un visai citai negantībai tika dota zaļā gaisma...
Dievs joprojām tas pats vakar, šodien un mūžīgi....
Un vēl - aplūkojot ASV politiku, Latvijas mēdiji nereti mēdz lietot viendimensionālu skatījumu - konservatīvie vs. liberāļi, kas daudzos rada priekšstatu itkā Rietumeiropas un Amerikas politika būtu par sociālajām vērtībām un itkā ekonomiskās politikas jautājumos Rietumu sabiedrība būtu sasniegusi konsensus (kādu laiku atpkaļ Latvijā pat bija nez no kurienes radies viedoklis, ka mūsdienu politikā atšķirības starp labējiem un kreisajiem esot zudušas vispār).
Šīs ASV vēlēšanas kārtējo reizi apliecināja, ka Latvijā izplatītie priekšstati ir maldīgi.
Pirmkārt - politikas grupējumi nav vērtējami uz vienas ass. Tie vērtējami vismaz uz divām asīm (kā Nolan chart), kur viena ass ir ekonomiskā brīvība, bet otra ass - kultūras-sociālās vērtības (personiskā brīvība). Kopā sanāk 4 lieli grupējumi. Un lai kā latviešiem nepatiktu, bet Latvijas Sorosa cilvēku un Vienotības aizstāvētais kvadrants, ko var saukt par libertāriešiem (liela ekonomiskā un personīgā brīvība) ir Rietumu demokrātijas tradicionāli maskaitlīgs grupējums. Kā rāda ASV pieredze, tad no 4 kvadrantiem nozīme ir tikai 2: sociāldemorkātiem (valsts ierobežota ekonomiskā brīvība, bet liela personiskā brīvība) un konservatīvajiem (pilnīga ekonomiskā brīvība, bet ierobežota personiskā brīvība, piem., morāles jautājumos). Un šos kvadrantus šajās vēlēšanās tad arī pārstāvēja Obama un Romnijs - katrs savu.
Un otrkārt - ekonomiskie jautājumie tomēr ir un paliek Rietumu politisko procesu degpunktā. Te ir jāmin gan 2009. gada februāri demokrātu vadītā Kongresa ekonomikas stimulu likums (ar 21. gadsimta New Deal programmu, kas paredzēja, piem., investīcijas smart infrastructure (cik nožēlojami, ka Latvija šajā laikā izvēlējas primitīvo 100-vai-80 latnieku programmu)), gan arī Obamas pieejamas veselības likums, kurš adresēja jautājumu, uz kuru ir jāatbild jebkuras valsts veselības aprūpes sistēmas veidotājiem - vai veselības aprūpes sistēma ir būvējama kā uz peļņu orientēts bizness, vai arī tā ir tā ekonomikas daļa, kurā valstij ir jābūt nozīmīgai lomai. Obamas plāns arī šajā ziņā bija sociāldemokrātisks - veselības aprūpe nevar būt uz tikai peļņu bāzēts bizness. Un tieši tāpat politisko procesu degpunktā ir arī nodokļu likumdošana. Un arī šeit Latvijai ir ar ko lepoties negatīvā nozīmē. Tā ASV Romnijs ilgi kaunējās atklāt savu ienākumu deklarāciju un tikai tādēļ, ka ASV sabiedrība tad uzzinātu, ka viņa maksātā vidējā ienākumu nodokļa likme ir niecīgi 13.x% - un tas viss notiek pasaules kapitālisma citadelē. Bet cik gan daudz lielāka kapitālisma citadele ir Latvija - jo šeit ienākumi no kapitāla stanartlikme ir vēl niecīgāki 10% (ienākumi no darba tiek aplikti ar 25%).
Tieši šo vēlēšanu sakarā arī būtu jāatceras kāda cita amerikāņa stāsts. ASV Federālo Rezervju Sistēmas ilggadīgais vadītājs Grīnspens (kas tika uzskatīts par nelokāmu labējo, laissez faire piekritēju) atceras, ka vienīgā reizē mūžā, kad viņš tika apsūdzēts par to, ka nav pietiekoši labējis, ir bijusi Austrumeiropā 90. gadu sākumā. Grīnspens tad esot uzdrošinājies pajautāt 90. gadu čehu reformatoriem, vai viņi esot paredzējuši arī kādu sociālās drošības tīklu privatizācijas u.c. reformu laikā. Un atbilde no čehu politiķiem bijusi - neesot laika par to domātu, vai tad tādus jautājums drīkst uzdot labēju uzskatu paudējs...
Paldies par visnotaļ izsmeļošajām pārdomām!
Vēlētos mazliet atvēsināt Streipa sajūsmu.Demokrātu partijai ir kāda vājā vieta.Tā ir šī pārmērīgā pabalstu dalīšana pa labi un kreisi.Tās dēļ ASV spiesta emitēt naudu.Var pat teikt,ka ar šiem pabalstiem BO ļielā mērā nopirka vēlētāju balsis.Pēc Eiropas standartiem Obama ir kreisi centrisks.Gandrīz kā Rīgas domē.Kas attiecas uz ārpolitiku tad ASV ieroču lobijs var nopirkt jebkuru prezidentu.Obama varbūt nesarikos jaunu lokālu konfliktu,bet ir maigais karš ar Ķīnu,iespējama jauns daudzpusējs aukstais karš tuvajos austrumos.Militārie pasūtījumi nāks ar straumi.
Par pabalstiem lielā mērā taisnība. Ja Latvijā bezdarbnieku pabalsta laiku samazināja no 9 uz 3 mēnešiem, tad ASV likumi noteica, ka štatos ar īpaši augstu bezdarbu (ASV likumi par īpaši augstu bezdarbu uzskata 10%) pabalstu maksāja pat 2 gadu un to arī laiku pa laikam pagarināja vēl. Vai tas ir slikti? Nē, nav slikti. Pirmkārt - kads bezdrabnieku pabalsta $ atgriezās valsts kasē kā 1.6$ (bezdarbniekii nepērk Japānas plazmas televizorus, Franču kosmētiku, Itāļu modes, neceļo pa pasauli, bezdarbnieki pērk savā valstī izaudzēto pārtiku). Otrkārt - bezdarbnieku pabalsti ir pamats tam, lai bezdarbnieki apgūtu spējas un pretendētu uz labāku darbavietu (un nevis pieņemot pirmo primitīvā biznesa īpašnieku piedāvāju - strādāt pie konveijera nesakārtotā uzņēmumā primitīvu un veselībai&prātam kaitīgu darbu) un tādejādi audzētu valsts IKP. Ekonomiskie pētijumi ir pierādījuši, ka bezdarbnieku pabalsti palielina bezdarba līmeni, bet tajā pašā laikā palielina arī IKP, jo pie šādas kārtības bezdarba laiks savā ziņā kalpo tāpat kā sabbatical leave kalpo augstskolu pasniedzējiem.
Par ASV naudas emisiju - tas taču ir lieliski, ka ASV valsts kase var aizņemties naudu par par negatīvām procentu likmēm un investēt to projektos, kas neizbēgami nesīs pozitīvu atdevi. Sevišķi vēl laikā, kad bankas atsakās aizdot naudu. Un sevišķi laikā, kad ASV infrastruktūra ir kritiskā stāvoklī (pietiek atcerēties žēlabu ziņojumus par stāvokli valstī pēc kāda tilta sabrukšanas Minneapolisā). Un bez tam ASV investē arī zinātnē un attīstībā.
ASV ieroču lobijs ir mainījies uz nepazīšanu. ASV armija vairs nav simtiem tūkstošu kareivju, kuriem vajag primitīvu apģērbu, primitīvus dzelzs šaujamos un pārtikas piegādes. ASV armijas mērķis ir līdz 2015. gadam 30% no transportlīdzekļiem pārveidot par unmanned vehicles - ar tālvadību vai robotu vadību. ASV armija investē mākslīgā intelekta izpētē, robotikas ķirurģijas iekārtās (bez-ārstu frontes automātiskās medicīnas un ķirurģijas stacijas). Šīs investīcijas tehnoloģijās ir milzīgs ieguvums ASV ne-militārai industrijai, ASV kompetencei. Tieši demokrāti ir tie, kas uzsvaru liek uz tehnoloģijām.
Nu jā - par nodokļu politiku runājot. Jaatgādina, ka tieši demokrāti izceļas ar fiskālo atbildību - kas ir balstīta nevis uz austērismu un grāmatvedisku taupību - bet gan uz solīdiem ekonomiskiem pamatiem. Tieši ASV demokrātu prezidenta Džonsona (19. gs. sākums) ASV vienīgo reizi savas pastāvēšanas vēsturē bija bez valsts parāda. Un tieši ASV demokrātu prezidenta Klintona vadības beigu gados jau minētajam Grīnspenam nācās secināt - ja tā turpinātos, tad ASV pēc 5-6 gadiem paliktu vispār bez valsts parāda un centrālo banku sistēma nevarētu funkcionēt tās tradicionālā formā.
Tas ir tāpēc, ka demokrāti dod naudu un iespējas vienkāršiem cilvēkiem. Paskatāmies uz Latvija. Latvija arī tagad ir bagātnieku nodokļu paradīze. Bet Latvija 15 gadus bija pilnīga bagātnieku nodokļu paradīze - ienākumi no kapitala, NĪ spekulācijām, utt. -tas viss tika aplikts ar 0% nodokli. Bet skatāmies tālāk - vai Latvijas bagātnieki šo iespēju izmantoja. Vai Latvijas bagātnieki par regresīvās nodokļu sistēmas naudu ir izveidojšu Latvijas Nokia, vai viņi ir izveidojuši Latvijas Jeila, Hārvarda, Stenforda vai Kārnegi-Mellouna universistātes (ASV tā sauc privātās universitātes, kas nosaukts to dibinātāju vai lielāko mecenātu vārdos)? Nē - letiņu nacionālie kapitālisti to nav izdarījuši. Un to nekad arī neizdarīs. Jo gan Nokia, gan ASV augstkolu panākumu pamatā ir vienkāršo cilvēku darbs un panākumu, kuru pamatos ir materiālo iespēju dāvātā brīvība darīt kaut ko vairāk, nekā skriet pakaļ maizes gabalam.
Sevišķi prieks par Obamas uzvaru un par saglabāto demokrātu vairākumu Senātā ir arī tādēļ, ka Obama un demokrāti pārstāv to, ko Eiropā pazīst kā sociāldemokrātisko ekonomisko politiku un kas Latvijā, diemžēl, ir bieži nievāta un aizmirsta alternatīva labējai Vienotības & Dombrovska & Aslunda politikai. Jācer, ka ASV izvēle nepakļauties austēriķiem un Romnija sludinātajai "trickle down" ekonomikai pavērs arī Latvijas iedzīvotāju acis un prātus.
Jo citādi Latvijā Obamas un demokrātu ekonomisko politiku tā nopietni aizstāv tikai Saskaņas Centrs (citi bijušie sociāldemokrāti - sākot ar LSDSP atšķēlušos jauniešu grupu, A. Lejiņu, utt. un beidzot ar Vienotībā ieplūdušo SCP - visi viņi tā arī nav spējuši saglabāt savu ideoloģisko mugurkaulu un ir saplūduši ar labējām partijām, itkā etnisko principu vārdā - lai gan viņi nesaprotu, ka nacionālas valsts pamatu pamatos tomēr ir labklājība un nekas cits), kuram par godu ir jāsaka, ka tā darbība Saeimā kļūst ar katru gadu labāka. Šodien jau var teikt, ka arī Latvijai ir savi demokrāti un savs Obama.
Šī būtu arī reize, lai atcerētos to laiku - 2008. gada beigas un 2009. gada sākumu, kad Obama sāka savu darbu Prezidenta amatā. Latvijā 2008.-2009. gada mijā sākās Parex afēra, SVF programma, austērisms un melu kampaņas (piem., šajā pašā laikā Eiropas kuluāros gāja runas par vienotu Eurobonds ieviešanu, kas Latvijai būtu bijusi lieliska alternatīva SVF programmai. Latvijas politiķi ne tikai nespieda uz šo programmu, bet par to pat nestāstījas arī Latvijas sabiedrībai). Tajā pašā laikā ASV visi ar nepacietību gaidīja, kad savu darbu beigs Bušs, kurš spēja vien sagādāt milzīgu banku glābšanas programmu, bet solīja uzlikt veto jebkādiem ekonomiskas izaugsmes likumiem. Obama savukārt tieši ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu uzskatīja par savu augstāko uzdevumu. Latvijas un ASV, labējo un sociāldemokrātu ekonomikas programmu salīdzināšanai lieliski der 111. Kongresa (kas sāka savu darbu 2009. gadā reizē ar Obamas inaugurāciju) pirmo likumu saraksts:
S.1 : American Recovery and Reinvestment Act of 2009
S.2 : Middle Class Opportunity Act of 2009
S.3 : Homeowner Protection and Wall Street Accountability Act of 2009
S.4 : Comprehensive Health Reform Act of 2009
S.5 : Cleaner, Greener, and Smarter Act of 2009
S.6 : Restoring America's Power Act of 2009
S.7 : Education Opportunity Act of 2009
S.8 : Returning Government to the American People Act
Varbūt arī Latvijai noderētu šādi 8 likumi, kas būtu ļoti mērķtiecīgi, fokusēti un arī taisnīgi?
Jā atliek tikai piekrist, un piebilst, ka Obamu atbalstīja un atbalsta Latvijā nievātais Krūgmans, un vēl viens nobelis Štiglics. Ka Obamas bezdarba samazināšanas panākumus ir kaldinājis arī Bens un FED, kuru rūpju lokā bezdarbs ir viena no galvenajām problēmām, nevis naudas vērtības saglabāšana.
Atšķirībā no Latvijas bankas un politiķiem, kuriem, ka tik ieņirgt par nabagiem, bezdarbniekiem un pensionāriem.
Cita valsts, citi likumi. Diez vai ASV ekonomikas panākumi ko mainīs Latvijas ekonomikas vājprātā.
>>Obama tas ir labi
Piezīme par FED ir precīza. Centrālo banku politikas mērķi dažādās valstīs ir dažādi - ECB un vairāku Austrumeiropas valstu CB mērķi ir inflation targeting, Latvijas CB mērķis ir kursa piesaiste EUR (kas, protams, ir pretrunā ari Latvijas Bankas likumu, kas arī pieprasa ievērot inflation targeting, bet ko LB nav darījusi ne treknajos gados, ne arī krīzes smagākajā posma - taisni brīnumus, kur paliek tiesiskuma aizstāvji tad, kad LB nepilda likumu?), Tečeres laika Anglijas banka uzraudzīja plašo naudu M3, bet ASV FRS darbības īpatnība tiešām ir tā, ka tās darbības uzdevums ietver ne tikai cenu stabilitāti, bet arī pilnīgas nodarbinātības un saprātīga apmēra procentu likmju nodrošināšanu. Var diskutēt, vai tiešām nodarbinātības veicināšana var būt CB uzdevums, bet pozitīvi ir tas, ka pilnīga nodarbinātība pati par sevi tiek uzskatīta par pozitīvu lietu. Primitīvajiem biznesiem, protams, pilnīga nodarbinātība nav vajadzīga, jo tad tie nespētu atrast sev strādājošos.
Sīkums, bet 303 esošās balsis plus 29 no Floridas ir 332, nevis 331, ja vien māku pareizi skaitīt.
Pareizi. Ļoti atvainojos.