Ceram, ka Izglītības likuma noteikums par vispārējas vidējas izglītības pāreju uz latviešu valodu tiks atcelts. Arī mūsu piedāvātais bilingvālās izglītības modelis uzsver citus - minoritātes valodas saglabāšanas un attīstības principus.
Atslēgvārdi:
Krievi nepadodas 17
28.11.2001.
Bilingvālās izglītības ieviešanai Latvijā ir divi aspekti: metodiskais un politiskais, turklāt pēdējais ir ievērojami spēcīgāk izteikts. Taču valsts ierēdņi un latviešu mediji daudz biežāk apspriež metodisko aspektu, uzsver to kā svarīgāko un pārmet, ka krieviski runājošo minoritāšu nevalstiskajās organizācijas un prese problēmu politizē.
Taču tieši reformas acīmredzami politiskais tonis liek cilvēkiem protestēt un ignorēt bilingvālās izglītības labumus, kurus sola patiesie bilingvālās izglītības entuziasti, un celt politiskās prasības. Trūkumi reformas ieviešanas procesā, kurus atzīst arī objektīvie novērotāji, dara šos protestus vēl asākus.
Tieši Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) 1998.gadā izstrādāta programma Par pāreju uz izglītību valsts valodā piedāvāja bilingvālo izglītību kā reformas pārejas līdzekli. Saskaņā ar šo programmu, minoritāšu skolu izglītības reformas pamatmotīvs - izmainīt etniski demogrāfisko situāciju valstī, ar šīs situācijas normalizāciju saprotot tādu Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu, "kuri sevi identificē kā latviešus". Skolas ar krievu mācībvalodu tiek uzskatītas par galveno šķērsli ceļā uz latviešu valodas apgūšanai labvēlīgas vides izveidi un sabiedrības integrāciju. Par vissvarīgāko (!) savu uzdevumu IZM uzskatīja latviešu valodā pasniedzamo priekšmetu skaita pakāpenisku palielināšanu skolās, kurās apmācības notiek citās valodās, un normatīvās bāzes nodrošināšanu, lai īstenotu pakāpenisku pāreju no izglītības krievu valodā uz valsts valodu.
Pamatojoties uz šo koncepciju, bilingvālās izglītības apakšprogrammas tika izstrādātas kā pārejas posms no mācībām skolēna ģimenes valodā pamatskolā uz apmācību vidusskolā valsts valodā. Saeimas deputāti tiešām "pārrūpējušies" (kā minējuši krājuma Etnopolitika Latvijā autori), un ierakstījuši likumā "tikai" valsts valodā. Par bilingvālās apmācības labumiem presē tad vēl nebija teikts ne vārda. Viss - par tikai to, cik svarīgi Latvijā visiem runāt latviski. It ka kāds par to būtu šaubījies.
Programma tika pieņemta vēl pirms Izglītības likuma izskatīšanas. Ministru Kabinets arī iekļāva šo programmu kā sadaļu valdības koncepcijā Sabiedrības integrācija Latvijā. Tātad pāreja uz izglītību valsts valodā kļuva par sabiedrības integrācijas pamatu. Vēlāk, 2000.gadā Saeima pieņēma Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā, kurā atrodama arī šāda tēze: "…veidojot integrētu sabiedrību, valstij jānodrošina visu valsts finansējamo skolu pāreja uz mācībām valsts valodā". Pēc šīs deklarācijas par bilingvālās izglītības daiļumiem un priekšrocībām ir grūti runāt.
Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LKMSAA-LAŠOR) neapšauba bilingvālo izglītību kā daudznacionālas un multikulturālas sabiedrības integrācijas instrumentu un kā otrās, (trešās, ceturtās, …) valodas apmācības līdzekli. Taču rodas jautājums - ja bilingvālā izglītība Latvijas variantā ir tik efektīva un progresīva, kāpēc tās darbību ierobežot ar pamatskolu, kāpēc vidusskolas izglītībā ir spēkā šis vārdiņš "tikai" un dzimtā valoda paliek nacionālā bloka ietvaros?
Piekrītam, ka IZM piedāvātās četras bilingvālās pamatizglītības apakšprogrammas var apmierināt tos vecākus, kuri tic, ka latviešu valodu var apgūt tikai latviešu valodā mācoties priekšmetus, un kas nav īpaši noraizējušies par savu bērnu dzimtās valodas attīstību. Taču mēs piedāvājam pieeju, kas nodrošina domāšanas un dzimtas kultūras attīstību, balstoties uz dzimto valodu, un vienlaikus arī latviešu valodas apguves augstu līmeni un skolēnu efektīvo integrāciju sabiedrībā.
Atšķirībā no ministrijas apakšprogrammām, piedāvājamās programmas attīsta citus bilingvālās izglītības koncepcijas principus, proti, "minoritātes valodas saglabāšanas un attīstības" principus. Necenšamies aizstāt spēkā esošās IZM apakšprogrammas, bet vēlamies ar savu piedāvājumu tās papildināt un tādējādi paplašināt vecāku un skolēnu iespējas izvēlēties izglītības programmu.
Uzskatām, ka ir nepieciešams saglabāt un attīstīt Latvijā arī vispārējo vidējo izglītību Latvijas minoritāšu valodās. Ceram, ka Izglītības likumā esošais noteikums par vispārējas vidējas izglītības pāreju uz latviešu valodu tiks atcelts. Tāpēc mēs piedāvājam gan Mazākumtautību pamatizglītības, gan arī vispārējās vidējās izglītības programmas paraugu projektus.
Pamatizglītības programma novembra sākumā tika prezentēta konferencē Bilingvālā izglītība: teorija un prakse, un IZM konsultatīvā padome mazākumtautības izglītības jautājumos nolēmusi, ka skolas var iesniegt minēto pamatizglītības paraugu licences saņemšanai. Vēl viena, mūsuprāt, svarīga piezīme - paraugus var izmantot jebkuras mazākumtautības: krievu, ebreju, poļu u.c. izglītības programmas radīšanai.
Mēs turpināsim apspriest projektu ar skolu administrācijām, lai saņemtu kritiskus profesionālus atzinumus. Mūsu turpmākajos plānos ir arī rast skolas, kas pieteiktos ar programmu ministrijā licences iegūšanai vai izstrādātu savu autorprogrammu uz mūsu parauga pamata.
Otrās Latvijas vecāku konferences Mācīties dzimtajā valodā dalībnieki atbalstīja programmu principus un lūdza Izglītības un Tieslietu ministriju, Naturalizācijas pārvaldi, Sorosa Fondu Latvija "atbalstīt Mazākumtautību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugus, kurus LKMSAA izstrādāja uz šo principu pamata, un veicināt jauno mācību priekšmetu standartu izstrādi."
Ceram, ka mūsu iniciatīva gūs atbalstu un politiskie šķēršļi krievu mācībvalodas izglītības saglabāšanai un attīstībai Latvijā tiks novērsti gan likumdošanā, gan valdības rīcībā, bet piedāvātie programmu paraugi kļūs par pamatu IZM dokumentiem un tiks apstiprināti.
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša
Ice 17.07.2002 22:42
Par kādām minoritāšu tiesībām jūs te runājāt. 50 gadus krievi centās mūs latviešus padarīt par minoritāti mūsu pašu zemē - vai tas bija taisnīgi?
Vai Krievijā ir valsts finansētas skolas latviešu valodā - nē nav, kaut gan Krievijā dzīvo diezgan daudz latviešu. Kāpēc lai Latvijas valsts uzturētu okupantu skolas; okupantu, kuri to vien vēlas kā krievu valodu kā otru valsts valodu un tamlīdzīgi. Mēs tā vēlamies likvidēt okupācijas sekas Latvijā, tad nekaunēsimies, un likvidēsim arī šo okupācijas seku - lielo krievvalodīgo minoritāti. Protams, tas nenozīmē burtiski, bet gan asimilējot lojālos un izraidot no valsts nelojālos. Nebūsim gļēvi!
Īstus Latvijas patriotus aicinu uz: http://www.latvians.lv
Zipa 08.12.2001 16:39
Bet kaa tad ar latvieshiem piemeeram Daugavpilii? Vai vinjiem steidziigi jaadodas uz Vidzemi, Riigu vai Kurzemi?Pameegjiniet skaidraa latvieshu valodaa pierakstiities pie zobaarsta Stomatologjiskajaa polikliinikaa Laachpleesha ielaa .Tad var dabuut dzirdeet debesu briinumus.Vai tas arii ir normaali, ka Latvijas 2.lielaakaas pilseetas meers "aizdedzinot" egliiti Vieniibas laukumaa Daugavpilii lietoja vieniigi krievu valodu?
Igors 06.12.2001 10:07
Gunčam
Mūsu diskusija evolucionēja līdz saturīgiem slēdzieniem.
Ja biju pārāk vērīgs, tad gribu atgādināt, ka vēl nesen (03.12.01; 13:22) mans raksts ‘lika’ Jums par mani domāt, ‘ka bez vodkas un zacenes’ es neesmu ‘vispār spējīgs domāt par “lielām lietām”’.
Par ‘naciķi’ es Jūs neuzskatu, un ja ir tādi Latvijā, tad saprotu, ka katrai ksenofobijai ir savi iemesli.
Man ir daudz pretenziju pret krievu laikrakstiem, to toni, paviršību. Taču es tiešam neatceros, ka kādu tie apsaukuši par ‘naciķi’.
Slikti, ja pārdevēja nerunā latviski. Taču ļoti bieži gādās tā, ka runāju veikalā latviešu valodā, un pēc trim, četriem teikumiem izprotu, ka gan pārdevējai, gan man latviešu valoda nav dzimta valoda. Atkārtoju, tā notiek bieži, vismaz te, kur dzīvoju, Rīgā.
Audzināt ’cieņu pret latviskajām vērtībām, cieņu pret latviešiem’ ir Izglītības ministrijai piedāvāto mūsu (LAŠOR) izglītības programmu paraugu viens no pamatiem. Tam ir paredzēti mācību priekšmeti blokā Letonika (Latvijas vēsture, ‘Es savā zemē’, Latviešu literatūra, Kultūru dialogs, Latvija pasaulē), šo priekšmetu mācīšana latviešu valodā, latviešu valodas apguves pilnveidošana valodas stundās. (Skat. www.lashor.lv/l/2.html, www.lashor.lv/l/3.html, www.lashor.lv/l/1.html). Bet mums pārmet pašsegregāciju, aizstāj dzimto valodu ar latviešu valodu un noved dzimtās valodas lietošanu vidusskolā līdz ‘nacionālā bloka’ ietvariem. Ja iebildām un meklējam atbalstu politiskās partijās (kur vēl var to meklēt?), pārmet politizāciju. Taču pati ministrija savā Programmā interpretēja krievu mācībvalodas skolas, kā šķērsli etnodemografiskas situācijas’ ‘normalizācijai’. Kas tad politizē?
Tas ir riebīgi un stulbi, ka bērnus sauc par ‘gansiem’ un ‘fašistiem’. Tāpat, kā citus bērnus sauc par ‘okupantiem’. Piekrītu pēdējam teikumam Jūsu teiktajā. Un vēl pierakstītu papildinājumā – ne vien ‘neieaudzināt starpnacionālo neiecietību mūsu bērnos’, bet arī netraucēt viņiem patstāvīgi pārvarēt vecāku aizspriedumus.
Ceru, ka redzēsit manu šo vēstuli.
Guncha 04.12.2001 14:20
Igoram!
Ziniet, Jūs esat unikāls cilvēks - no vienas puses ar Jums ir ļoti patīkami diskutēt, taču beigās Jūs vienmēr iemetat pilienu darvas medus mucā ar uzbraucienu man, ka es bez maz vai esmu nacionāli norūpējies naciķis (starp citu šis latviešu apzīmējums ir ļoti bieži pamanāms krievu presē). Es tāpēc vēlreiz gribu Jums uzsvērt, ka negrasos piebiedroties aptaurētajam Gardam un nerakstīšu likumprojektu par nelatviešu izsūtīšanu uz Sibīriju. Es pat ļoti gribu veicināt to, lai Latvijā līdzās normāli dzīvotu tās tautas, kuras ir lojālas šai valstij un kuras spēj cienīt ne tikai savu kultūru, bet arī šīs valsts pamatnācijas kultūru un tiesības uz izdzīvošanu. Es lepojos, ka esmu latvietis tikpat daudz, kā pieņemu un respektēju to, ka Jūs esat citas tautības pārstāvis. Turklāt es apzinos, ka mums abiem ir jāsadzīvo šajā valstī, tajā pašā laikā es ļoti gribu, lai Jūs respektētu manas tiesības Latvijā it visur lietot latviešu valodu tāpat, kā krievam tiek nodrošinātas tiesības Krievijā runāt krieviski. Šobrīd man bieži ir jākonstatē, ka pārdevēja ap gadiem 30 nespēj uztvert manu lūgumu latviešu valodā, vai kādas vienas preces vietā dod citu.
Savukārt, runājot par mācībām krievu valodā - es atbalstītu šo iespēju no visas sirds, taču es gribētu būt pārliecināts, ka šajās skolās pusaudžiem (un arī viņu ģimenēs) tiek mācīta cieņa pret latviskajām vērtībām, cieņa pret latviešiem. Patlaban es varu just pretējo efektu...
Tajā pašā piekrītu Jums, ka ar varu nevienu nevar piespiest mīlēt citu kultūru un valodu. Bet kāpēc ar varu? Cik bieži Jūs ar saviem bērniem esat apmeklējis vietas, kas saistās ar latviskumu, ko Jūs saviem bērniem esat iemācījis par latviskumu, par tās valsts pagātni, kur ir viņu mājas? Ja Jūs pats neiemācīsiet saviem bērniem cieņu un mīlestību pret latvieti, bet gan tieši pretējo, ka latvieši tikai cenšas ieriebt cittautiešiem, ka latvieši citas tautas diskriminē un grib atņemt krieviem viņu tiesības runāt krieviski (kas bieži izskan dažādos piketos un dažos preses izdevumos), tad arī Jūsu bērniem radīsies naids pret latvisko.
Piemēram, es saviem bērniem mācu, ka bez latviešiem ir arī citas tautas, kuriem ir tādas pašas tiesības, kā latviešiem, ka citu tautu pārstāvjus ir jāciena. Bet diez vai tas ko līdzēs manu bērnu pozitīvajā attieksmē pret cittautiešiem, ja kādi nacionāli norūpējušies (bet varbūt vienkārši dumji) krievvalodīgie manus bērnus sauc par gansiem, naciķiem un fašitiem. Un to Jūs, Igor, nevarat noliegt. Tāpēc drīzāk ir jādomā par to, kā šo starpnacionālo neiecietību neieaudzināt mūsu bērnos, jo viņi nevis Jūs un es būsim tie, kuri dzīvos pilnvērtīga cilvēka dzīvi nākotnē.
Igors 04.12.2001 13:50
Lasīsim, Guncha, kas ir rakstīts, nevis starp rindām. Savādāk iznāks tā, ka vadīsimies ar to, ko mums ‘jutams’, nevis ar to, ko oponents vēlējās teikt. Lasīdams vienu otru rakstu taču arī var ‘saskatīt’, ka tikai tagad autors grib, lai cilvēki runātu latviski. Bet pēc tam viņam nepatiks, ka viņi runā lēni. Pēc tam, ka viņiem ir slikta izruna. Pēc tam, ka nepareiza artikulācija, un nebūs šai selekcijai beigas. Galu galā, kā ‘jutams’, viss, kas autoram gribas, ir, lai tie no šejienes aizvāktos, un jo ātrāk, jo labāk. Un absolūti viņam ir vienalga, pratīs viņi latviski vai nepratīs.
Spriežiet par LAŠORu pēc tā, ko LAŠOR raksta un raksta tā aktivisti. Tāpēc pateicos šīs mājās lapas redaktoriem par iespēju paust mūsu viedokli tieši, bez starpniekiem.
Pretoties pret pāreju uz skolu izglītību citā valodā, tas ir uz apmācību, kura galvenokārt notiks citā valodā, nenozīmē būt pret šo citu valodu, nenozīmē neuzticēt citai valodai, to pazemot. Apmācība dzimtajā valoda pusaudžu vecumā ir, varbūt, vienīgais ceļš saglābāt bērnos tautas valodu, kultūru un identitāti. Šo labi saprata Atmodas laikā, tiesa gan, attiecībā uz latviešu valodu un latviešu kultūru. Kā te saglābāt mūsu valodu (krievu) , ja ne ne skolās? Skatoties ziepju operas Krievijas televīzijā?
Var iemācīties runāt latviski un reizē to nicināt. Nebūs ‘patika pret šo valodu’, ja to uzbāzt virsu. Jau tagad dzirdam: jā, mācāmies latviešu valodu - “par spīti”. Ko darīt – mēģināju skaidrot savā rakstā.
Tie, kam ir pāri sešdesmit gadiem, nesāks runāt latviski nekad. Un nekādā citā valodā. Ar šo nākas samierināties. Ja uzskatāt, ka jaunākie cilvēki nerunās un nerunā, tad Jūs, Gunča, nezināt mūsu zemi. Desmit gadu laikā daudz kas izmainījies. (Cita veida oponenti, ne Jūs, pārmet mums, ka visapkārt krievu vecāki vēlas atdot bērnus latviešu skolās, lai tikai viņi mācītos latviešu valodu pēc iespējas labāk, un tikai redz LAŠORovieši pretojas).
Mūs sanaidot ar latviešiem Jums tiešam neizdosies, ka jau rakstīju. Ceru, ka latviešus Jūsu apsverumi arī nepārliecinās.
Guncha 04.12.2001 11:09
Igoram!
Jums vēl vajadzēja man pateikt, ka "fašizm ņe proiģot", un tad būtu pilns komplekts. Es nevienu ne ar vienu netaisos naidot, jo man ir pretīga agresija, bet lūk krieviski runājošiem (protams, ne jau visiem taču!!) ļoti bieži izpaužas šāda agresija un nez kāpēc tieši pret latviešiem. Bet par LAŠORU - ziniet, par šo organizāciju es spriežu pēc krievu valodā iznākošo avīžu rakstiem, kur viscaur ir jūtams diezgan ievērojams negatīvisms pret latvisko (tas vēl būtu maigi teikts...).
Es pieļauju, ka esmu nepareizi sapratis Jūsu, Igor, viedokli rakstā, kuru, starp citu izlasīju pilnībā, pirms rakstīju savu viedokli. Tomēr Jūsu teiktajā kopumā es tomēr saskatīju cerību par to, ka beigu beigās arī ielu nosaukumi Latvijas pilsētās būs divās valodās, dokumenti valsts un pašvaldību apritē būs divās valodās, jo taču kā gan var pieprasīt dokumentus rakstīt latviskie cilvēkiem, kuri idusskolā ir mācījušies krievu valodā un vāji prot latviešu valodu nevis tāpēc, ka bija slikti pedagogi, bet tāpēc, ka viņiem ir nepatika pret šo valodu.
Cienītais Igor, es protu krievu valodu ļoi labi, bet daudzi krieviski runājošie latviski nerunā nemaz. Šajā gadījumā nevar pārmest Latvijai, bet gan šiem cilvēkiem, kuri Latvijā nodzīvojuši gadu desmitiem, bet tā arī nav uzskatījuši par vajadzīgu šo valodu iemācīties un veicināt, lai viņu bērni šo valodu mācītos. Nez kāpēc atmiņā nāk kāds totalitārs režīms, kurā šie paši cilvēki latviešu valodu sauca par suņu valodu....
Un nevajag mētāties ar skaļiem saukļiem, ka man neizdosies Jūs sanaidot ar latviešiem. Ja Jūs pats to negribēsiet, tad arī neviens Jūs nesanaidos ne ar latviešiem, ne igauņiem, ne ebrejiem, ne tatāriem.
Igors 03.12.2001 17:46
Gunčam un Dzidrai
Piedodiet par to, ka jaucos iekšā. Klusētu, taču kaut vienam paziņojumam te ir vieta. LAŠORā nekad neskan ne “nacionālisti, slimie naciķi", ne "varenā kultūra”, ne tamlīdzīgi. Nākiet un pārliecinieties. Saprotu, ka ir vieglāk celt iebildumus pret tiem, kam ir “dziļi vienaldzīgs viss latviskais un vispārcilvēciskais”. Šeit ir cits gadījums, Gunča, cits.
Paldies visiem, kas izlasīja visu rakstu, nevis tikai virsrakstu.
Un neizdosies Jums, Gunča (un Gunči), sanaidot mūs ar latviešiem.
Guncha 03.12.2001 16:25
Dzidrai!
Ja tik vien būtu tās problēmas, kā sakāt Jūs, tad būtu vienkārši lieliski. Taču nevajag sevi atkal pazemot, ka patiesībā jau mēs - latvieši - esam tie idioti, bet krievi ir labi, jo viņi grib mācīties latviešu valodu, tikai nacionālistiskie latvieši visu atkal sabojājuši.
Kā tagad moderni teikt - patiesība ir tur ārā. Un tā tas arī ir, jo paklausoties šos "LAŠORA" dalībniekus pati mazākā cerība tiek iznīcināta, jo tur tas vien skan, kā "varenā kultūra, nacionālisti, slimie naciķi" un tamlīdzīgi. Patiesībā ir tā, ka šiem cilvēkiem ir dziļi vienaldzīgs viss latviskais un vispārcilvēciskais kā tāds, jo viņi grib uzspiest savu kultūru (kāda gan viņiem kultūra...). Viņi piesauc Puškinu, Ļermontovu u.c., bet paši labākajā gadījumā ir lasījuši tikai viņu darbu fragmentus un arī tad kā obligāto literatūru skolas laikā.
dzidra 03.12.2001 14:53
Cien. diskusijas dalībnieki!
Ja kāds nav pamanījis, tad raksts ir nevis par to vai krievi grib vai negrib mācīties latviešu valodu, bet gan par to, kādā veidā to darīt. Rakstā skaidri ir minēts, ka viņi labprāt mācītos latviski. Esošā situācija liek krievu skolām izvēlēties kādu no četriem IZM piedāvātajiem bilingvālās izglītības modeļiem, taču viņi labprāt piedāvātu savu modeli, kas paredz mācīties latviski tikai latviešu valodas un latviešu vēstures un Latvijas ģeogrāfijas stundās. Pārējā izglītība notiktu krieviski. Taču, lai šo LKMSAA modeli varētu lietot skolās, to vajag apstiprināt izglītības ministrijā. Raksta autoram vieglāk šķiet mainīt Latvijā esošo likumdošanu nekā dabūt sava mācību modeļa apstiprinājumu ministrijā.
Guncha 03.12.2001 13:32
Sveiki!
Varu tikai piekrist Guntaram, par to, ka lielākie kliedzēji un krievu mācībvalodas aizstāvji ir nelabojami slaisti vai arī cilvēki ar ļoti zemu intelekta līmeni. Piedodiet, bet arī raksta autora viedoklis man liek par viņu domāt, ka bez vodkas un zacenes viņš vispār nav spējīgs domāt par "lielām lietām".
Kas attiecas uz Latviju un latviešiem - es uzskatu, ka latviešiem vajag simtreiz vairāk pasaules līmenī uzsvērt savu traģisko pagātni, kā to veiksmīgi menedžē ebreji. Un nav tur ko kautrēties - mēs arī esam ļoti cietuši no okupantu un agresoru mašinērijām un arī mēs varam pretendēt uz cietēju statusu, kas mums būtiski ļautu aizklapēt muti ciet ļoti daudziem latviešu zākātājiem un apmelotājiem. Ikvienā tautā ir savas "melnās avis", taču tas nedod tiesības Latvijas krieviski runājošajiem iedzīvotājiem latviešus apsaukāt par nacistiem, fašistiem, rasistiem un vēl nezin kādiem noziedzniekiem tikai tāpēc, ka latvieši savā senču zemē grib runāt latviski, nevis uz pirmo pieprasījumu "ja ņe poņimaju, govori pa russki" pārslēgties uz šo "atbrīvotāju" mātes valodu.
Zinu tik daudzus cittautiešus, kuri ļoti labi runā latviski, un esmu daudzreiz pārliecinājies, ka še cilvēki ir audzināti jau savā ģimenē cienīt otru cilvēku!!! Bet tie, kuri regulāri iet pret kaut ko piketēt un pieprasīt savas tiesības, pārsvarā ir tādā attīstības līmenī, kādi ir spilgtākie nacionālboļševiku pārstāvji - viņi grib dzīvot lieliski, strādāt minimāli (bet labākajā gadījumā nemaz) un apsaukāt citas tautas par imperiālistiem, buržujiem, fašistiem un tamlīdzīgi, lai gan patiesībā paši faktiski popularizē šādas idejas.
Ir nožēlojami klausīties šajā nelietīgo melu kampaņā pret latviešiem, apzinoties, ka faktiski atkal jau kuro reizi tiek mēģināts apspiest tieši latviešus (lasi - baltiešus). Un apspiedēja lomā atkal ir "uščemļonnije ruskojazičnije".
Guncha.
martinsg 03.12.2001 11:55
Guntars, tu pateici vienkaarshi perfekti, arii manas domas!
[admin: tālākais teksts ievietots no "noklīduša" komentāra]
Manupraat tas ir labaakais variants, kaa iemaaciit cittautiesiem latv.val - obligaata taas lietoshana vidusskolaas! edgaram pilniiga taisniiba, piekriitu! Mums latvieshiem vairaak jaakaro par savas valsts valodas obligaatu lietoshanu sabiedriibaa. Par ko tie krievi muus uzskata, kur vinji atrodas, krievijaa? Nez kaapeec man taa neliekas.
Guntars 29.11.2001 22:54
Cien.
Neiedziļinoties nekādās smalkās matērijās, kas šajā gadījumā ir tikai "ūdens duļķošana", mēģinājums rast kautkādus tiesiskus vai morālus attaisnojumus savam slinkumam vai vienkārši necieņai pret valsti kurā jums ir ne/laime dzīvot, gribu pateikt tikai vienu lietu.
Latvieši ir piekrituši "nest lielu upuri" - dzīvot ar jums zem viena jumta. Daudzas tautas t.sk Rietumu demokrātijas nemaz neapjaušs ko tas vispār nozīmē, tā kā esiet nu nedaudz pieticīgāki savās ambīcijās.
P.S. Protams, tas neattiecas uz visu krievu diasporu, tomēr vidējais aritmētiskais neapmierinātais minoritātes nepilsonis ir diezgan bezcerīgs gadījums.
redakcija 29.11.2001 18:02
Bobam:
Virsraksta funkcijas ir pievērst lasītāja uzmanību, ieintriģēt, raisīt debati, tāpēc virsraksta izvēle ir redakcijas ziņā. Arī Igora Pimenova rakstam virsraksta izvēle ir redakcijas lēmums, jo vairāk tāpēc, ka autors savu piedāvājumu nebija izteicis.
Nevaru piekrist Jūsu vērtējumam par šo virsrakstu. Manuprāt, virsraksts ļoti precīzi atspoguļo rakstā pausto domu – krievvalodīgās minoritātes pārstāvji labi organizētā veidā liek saprast, ka uzskata par nepieņemamiem un nevēlas samierināties ar patlaban Latvijā spēkā esošajiem valodu lietošanas nosacījumiem, vēlas grozījumus Izglītības likumā un savas bilingvālās izglītības programmas īstenošanu. Tātad, šī krievvalodīgā minoritāte nepadodas patlaban īstenotajai valsts politikai. Īsā apkopojošā veidā, kāds ir piemērots komentāra virsrakstam, šo krievvalodīgo minoritāti var saukt par krieviem, jo tieši šīs tautības cilvēki veido krievvalodīgās minoritātes vairākumu. Tātad, krievi nepadodas. Šis virsraksts nav nekas vairāk, kā situācijas konstatēšana.
Ar cieņu,
Nellija Ločmele
Igors 29.11.2001 13:33
Edgaram
Taa nav ‘svesha’ zeme nelatvieshiem, taa nav ‘cita’ valsts. Latvieshiem nevar buut monopola uz Latvijas Republiku, taapat kaa krieviem nav monopola uz Krievijas Federaaciju vai angljiem uz Apvienoto Karalisti. Nelatvieshi sheit nav viesi.
Skaidrs, kaa latvieshiem ir iipasha vieta shajaa zemee. Taapeec latvieshu kultuura un valoda ir aizsargaajamaas Latvijaa, latvieshu valoda ir valsts valoda. Bet vai var (driikst) attiistiit jebkaadu kultuuru uz citas kultuuras reekjina? uz citas valodas reekjina? Valoda tachu nav vaardniica. Taa ir tie cilveeki kas lieto valodu ikdienaa. Citas valodas varbuut izsargaatas aarpus Latvijas, bet to valodu kas sheit dziivo tas neaizsarga.
Vai Juus daudz redzat, dzirdat taadu kas ir pret to, ka latvieshu valoda jaazina? IIsteniibaa, veelme apguut valodu starp nelatvieshiem ir ljoti liela. Profesionaali, konsekventi un patiesi sho pieprasiijumu veicina LVAVP. Tachu izgliitiibas reforma latvieshu valodu uzmauc. Labu attieksmi pret valodu taa nedabuu.
Galu galaa, liekas, kaa Juusu apsveerumu pamataa ir paarlieciiba, ka tikai tie Latvijaa uzskataamie par saveejiem, kas ar savu dziives veidu katru dienu reproducee sheit latviskumu vai aatri tam tuvojas. Un sabiedriibas integraacija ir laba, ja taas rezultaata cittautietis, nu, nekaa neatshkjiras no latviesha. Ja taa, tad mees to jau ‘prohodili’. Nevienai valsitij un nevienam taadu integraacijas politiku nenoveelu.
Igors Pimenovs
Bob 28.11.2001 21:33
Pirmkart, jautajums: kas izdomaja virsrkastu ? Neticu, ka pats autors, Pimenovs nav Dobelis :-) Cien. portala redaktori, vai Jums neskiet, ka ta ir neslepta nirgasanas? Otrkart, par komentariem. Abi komentari balstas uz viena pienemuma: Latvija ir latviesu valsts, seit visur ir jaruna tikai latviski, utt. Atklati sakot, vulgars rasisms. Kungi, kadreiz dzirdejat tadus jedzienus, ka multikuturala valsts, minoritasu tiesibas, utt? Palasiet macinu granatas, tad vares diskusiju turpinat.
edgars 28.11.2001 17:55
Ja dzivo Latvija jaazina latvieshu valoda. Savaa starpa kaut japaniski, bet citur valsts valodaa
edgars 28.11.2001 17:48
Tas ir absurds. Nevar sveshaa zeme prasit savas tiesibas. Krievi ir pieradushi. Tas nekas, ka sheit jus dzivojiet jau 50 gadus. Ir jaciena cita valsts. Vai jus neprasat par daudz ? Te nav Shveice vai kada cita daudzvalodiga valsts. Te latvieshi pieprasa savas tiesibas uz valodu. Par daudz jusu lamuvardi un cucibas.