Un vēlreiz par KNAB ...
Laikaskopos:
KNAB tad/KNAB tagad 2 19
23.05.2013. Blogā
Pārskatot savus vecos bloga ierakstus, atradu vairāk nekā divus gadus vecu KNAB darbības analīzi – KNAB tad/KNAB tagad. Salīdzināju iestādes „Loskutova ēru” un „Vilnīša ēru”. Tuvojoties rīkojuma Nr.2 otrajai gada dienai, domāju, ka biroja „Streļčenoka ēra” būtu pelnījusi saņemt līdzīgu novērtējumu.
Šoreiz gan piedāvāju citu atskaites punktu: proti, kas (vienalga kurā ērā!) bijis tas īpašais, labais KNAB darbā? Galu galā ir bijis laiks, kad tieši šo iestādi būtu saukusi par progresīvāko Latvijas pārvaldē!
Tik problēma – šis laiks bija sen...
Manuprāt, biroja zelta gadi sākās laikā, kad biroja publiski redzamā vadības „trīsvienība” – Loskutovs, Strīķe, Vilks – (pēc plēšanās perioda) atrada veidu, kā strādāt kopā, un bez savstarpējas greizsirdības, viens otru papildinot, bija redzamākās Latvijas cīņas pret korupciju publiskās sejas. Šajā ērā žurnālisti varēja bez jebkādām problēmām iegūt iespēju intervēt, saukt uz diskusijām jebkuru KNAB darbinieku - rēķinoties, ka šim KNAB darbiniekiem būs tiesības un iekšējā brīvības sajūta par plašākajiem korupcijas jautājumiem paust ne tikai iestādes oficiālo, bet arī savu pilsonisko viedokli. Kompetenti, ar izpratni un pārliecību. Tieši šādas publiskas parādīšanās arī veidoja KNAB tēlu! Iestādes vadītāji publiskās diskusijās cīnījās par nepieciešamajām izmaiņām likumos, komentēja problēmsituācijas, dažkārt iesaistījās karstā polemikā ar politiķiem par nepieciešamajām stratēģiskajām izmaiņām. Vārdu sakot – iestādei bija „draivs” un orientēšanās uz dinamisku attīstību. Ja nebūtu šī draiva, nebūtu arī sabiedrības lielās uzticēšanās birojam, tā cīņai pret korupciju. KNAB bija nemitīgi publiski redzams: paši organizēja un piedalījās citu organizētās diskusijās, veidoja mācību programmas, izveidoja tam laikam īpaši progresīvu mājas lapu – liekot tajā testus, vienkāršos likumu skaidrojumus, problēmu analīzi, visu, kas var noderēt cilvēkam, kas par korupciju interesējās.
Diemžēl šīs labās lietas nojuka, nomainot KNAB vadību. Pēc tam, kad KNABā tika konstatēta naudas pazušana un mēnesi nekas nenotika, lai problēmu atzītu un novērstu tās sekas, es pati publiski paudu viedokli, ka Aleksejam Loskutovam kā vadītājam amats jāpamet.
Joprojām tā uzskatu!
Diemžēl vadības maiņa izrādījās sākums KNAB kā Īpašas Iestādes galam. Jaunajam vadītājam - Normundam Vilnītim - bija vairākas problēmas. Viņš tika atcelts no amata par būtiskiem un sistemātiskiem Krimināllikuma un Operatīvā darbības likuma pārkāpumiem, taču Vilnīša kā KNAB priekšnieka darbā bija vēl arī kāds cits nopietns trūkums – proti, viņš bija reti draņķīgs vadītājs. Tāds, kas nemāk vadīt organizāciju un līdz ar to netiek galā ar saviem kā vadītāja pienākumiem. Kā tas izpaudās? Trīs vārdos rezumējot to, ko rakstīju iepriekš: psiholoģisks terors iestādē. Var arī savādāk – padomisks vadības stils. Vadītājs mūsdienu iestādē nav vadītājs padomju armijā – viņam vai viņai jābūt zināmiem mūsdienīgas personālvadības pamatiem, jāprot vadīt kolektīvs, veicināt darbinieku iniciatīvas, tikt galā psiholoģiski smagos jautājumos. Vadītājs, kas kontrolē katru sava padotā pirksta kustību, ir slikts vadītājs. Gan tādēļ, ka šādi viņš nelietderīgi tērē savu darba laiku, gan tādēļ, ka traucē darbiniekiem. Cilvēks, kas selektīvi vērš savu varu (disciplinārlietas, dienesta ziņojumi utt.) pret sev netīkamiem darbiniekiem, nav piemērots organizācijas vadībai. Vadītājs, kas birokratizē iestādes darbu līdz absurdam, nodarbojas ar kaitniecību. Manuprāt, tieši šajā procesā (nemitīgās atskaitēs, nemitīgās darbinieku bailēs par to, ka viņus sodīs par sīkumiem), nevis Vilnīša prettiesiskajās aktivitātēs, nomira KNAB kā Īpaša Iestāde. Pazuda entuziasms, draivs un vēlme uzlaboties. Palika – pelēcīga padomju stila iestāde, bez iniciatīvas, ar retiem spilgtiem mirkļiem, noķerot kādu no „lielākām zivīm”.
Bet tā ir Vilnīša ēras pagātne.
Kā ir šobrīd? Diemžēl šī ir viena no tām retajām jomām, kur lielus uzlabojumus pēc rīkojuma Nr.2 neesmu manījusi. Pirms dažām nedēļām De Facto sižetā redzētais liek domāt, ka vadības KOMPETENCES līmenī KNAB nekas mainījies nav. Joprojām 10 baļļu skalā neapmierinošs vērtējums. KNAB kā Īpašas Iestādes renesanse nav notikusi. Iniciatīva, entuziasms, vēlme uzlabot savu darbu – parādās sīkās, bet ne nozīmīgās lietās.
Komunikācija? Salīdzinot ar Loskutova/Vilka/Strīķes laikiem – ļoti vāji. Trīs pamatproblēmas.
Pirmā – KNAB vadību nedzird tad, kad ir vajadzība pēc KNAB vadības balss. Vairāku mediju pārstāvji tviterī sūdzās, ka KNAB ir ļoti ilga komunikācijas ķēde un dažkārt komentāri ar īpaši muļķīgiem aizbildinājumiem vispār tiek atteikti. Skat.piemēram, šis Daces Stirānes tvīts:
Atceroties KNAB darbu vēlēšanu kampaņās pirms vairākiem gadiem, teikšu, ka KNAB balss šajā pašvaldību vēlēšanu kampaņā ļoti pietrūka – ne jau mehāniski atskaitoties, kura anonīma partija ir/nav tuva pārtēriņam (tas gan bija!), bet gan neiesaistoties ar skaidrojumiem par jauno likumu situācijās, kas bija objektīvi neskaidras! Atbildot žurnālistiem PĒC BŪTĪBAS, nevis ķeksītim.
Otrā – iestādes vadības komunikācija principā. Iestādes vadītājs Jaroslavs Streļčenoks dažreiz parādās medijos, konferencēs, citos publiskos pasākumos, taču diemžēl pusotra gada laikā, kopš viņš atrodas KNAB vadītāja amatā, viņam tā arī nav radusies tik liela izpratne par korupcijas jomu, lai spētu uz to paraudzīties plašāk nekā tikai šauri definētos likuma rāmjos un lai neizmantotu trafaretus tekstus. Bet dziļa izpratne ir svarīga, lai spētu saprotami, cilvēcīgi uzrunāt auditoriju! Jaunajam vadītājam diemžēl nav ne izpratnes, ne entuziasma, ne pārliecības, kas bija gan Loskutovam, gan Vilkam, gan Strīķei un kas tik ļoti bija nozīmīga labam KNAB tēlam. Tas ir normāli, ka cilvēku talanti atšķiras, bet nav normāli, ka tam netiek meklēts kāds risinājums (piemēram, komunikāciju vairāk organizēt caur vietniekiem, departamentu direktoriem, preses cilvēkiem). Pašreizējā komunikācija ir pārāk birokratizēta pat parastam referentam, kur nu vēl vadītājam!
Trešā – iestādei gandrīz ir pazudusi pro-aktīva komunikācija. Piemēram, tāda komunikācija, kad iestādes vadītājs vai kāds no vietniekiem PAŠI publiski aktualizētu kādas sabiedriski svarīgas problēmas, piedāvātu tām risinājumu. Pēdējo gadu KNAB pasākumi ir vairāk „ķeksītim” – vienkārši „lai būtu”, nevis daļa no mērķtiecīgas virzības, skatījuma uz korupcijas jomu.
Runājot par mērķtiecīgo virzību, iestādei joprojām nav atjaunojies stratēģiskais redzējums uz jautājumiem, kas Latvijā būtu vēl risināmi (ārpus iestādes budžeta jautājumiem un sīkumainiem likumu pieprecizējumiem) korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā – nav vairs tās spējas pacelties pāri savai iestādes darba, un ieteikt MK, Saeimai, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas korupcijas novēršanas un apkarošanas darbam kopumā. Un diemžēl, kā liecina De Facto sižets, personālvadības prasmes joprojām ir zem katras kritikas. Darba vide KNAB ir, maigi sakot, tāla no tā, lai atbilstu kaut minimāliem labas vadības kritērijiem – kas ir vistiešākā vadītāju atbildība.
Diemžēl noslēgumā man nav uzmundrinoša vēstījuma. Nesenā manis moderētā diskusija ar dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem apliecināja, cik nenovērtēts faktors, Latvijas valsts pārvaldē izvēloties iestāžu vadītājus, ir spēja noteikt, vai viņiem maz ir attiecīgajam amatam piemērotas menedžmenta prasmes. Lai gan situācija KNAB šķiet īpaši dramatiska, bet ar šo pašu problēmu sirgst ne viena vien cita Latvijas iestāde: kuru vadībai arī nav ne jausmas, ko nozīmē mūsdienīga vadītāja pienākumi - kā strādāt ar cilvēkiem, kā simboliski pārstāvēt organizāciju, kā risināt konfliktus.
Ko darīt? Nu principā jau sistēmā ir iebūvēts viens mehānisms: valsts darbinieku vērtēšana, kur saskarsmes, personālvadības un citas prasmes var novērtēt, sliktus vadītājus šādi „atsijājot”. Bet kas tad, ja problēma ir iestādē, kur vadītāju var atcelt tikai Saeima? KNAB gadījumā premjers kā pārraugs var izveidot komisiju, kas šīs prasmes izvērtētu, bet ko darītu tad, ja atklātos, ka ... tās nudien ir nepietiekamas amata pienākumu pildīšanai? Aizsūtīt visu vadību apgūt konfliktu risināšanas metodes, personālvadības pamatus, komunikācijas pamatus, jaunās pārvaldes metodes – tā, lai prasmes atbilstu pildāmajiem pienākumiem? Bet kas ar iestādi notiks starplaikā? Un ko darīt, lai nekad, nevienā iestādē nebūtu iespējama situācija, ka cilvēki, kuriem nav tik elementāru prasmju, nenonāktu vadošos amatos?
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
.png?1620727775)
.png?1614863195)
.png?1614863266)
Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša
2013. gada 32. maijā plkst. 12.32 notiks Minhauzena muzeja dzimšanas dienas svinības ar 8 tortēm un 1 sveci! Visi laipni gaidīti! http://minhauzens.lv/lv/jaunumi
Cik nu es saprotu no korupcijas novēršanas, strādājot šajā jomā jau vairāk nekā 15 gadus, esmu pārliecināta, ka korupcija vēl arvien ir problēma publiskajos un nepubliskajos iepirkumos (SPRK), jākoncentrējas, lai mazinātu publiskās naudas plūsmu uz „politiskajām kabatām”, iekšējās kontroles izveides panākšanu jomās, kur tās nav (veselības aprūpe, kapitālsabiedrības) vai klibo (tiesas, tiesībaizsardzības sfēra, pašvaldības, daža laba licencēšanas joma). Galu galā jārisina jautājums par valsts amatpersonu loka precizēšanu, jo kā gan atšķiras varas apjoms manam kolēģim, kas rada normatīvos aktus, un 90% pašvaldības darbiniekam, kam nav valsts amatpersonas statusa, no tiem, kas uzliek administratīvo sodu 5 latu apmērā. Nemaz nerunājot par privātā sektora korupciju (sports, mediji, maksātnespēja), kas attīstītajās rietumvalstīs ir darbības lauks nr.1. Jāatzīst, neviens man neliedz KNAB stratēģiskos un plānošanas dokumentos iekļaut šos un vēl citus problēmjautājumus, runāt par tiem publiskos pasākumos, uz kurieni man vēl atļauj doties, bet es nezinu un nevaru uzzināt, kāds ir manu tiešo vadītāju viedoklis par minētajiem un citiem jautājumiem – piemēram, vajag vai nevajag kā GRECO norāda parlamenta deputātiem ad hoc deklarācijas, vai atzīt ANO eksperta norādīto, ka Krimināllikuma 317. un 318.panta otrās daļas dispozīcijā minētais mantkārīgais nolūks neattiecināšana uz trešajām personām rada Latvijai problēmas, kādus stratēģiskos uzdevumus KNAB vadība piedāvā, lai izpildītu valdības rīc.plāna uzdevumu par naudas lomas politikā mazināšanu, kāda būs KNAB loma juridisko personu iekšējo pretkorupcijas programmu popularizēšanā un vai vadība atvēlēs resursus šo jaut. risināšanai. Diemžēl nezinu, kur šie jautājumi atrodas vadības uzdevumu hierarhijā? Tā vietā, lai līdz spēku izsīkumam mēs meklētu risinājumus šīm u.c. problēmām, ikdiena sastāv no sarunām, kas līdz mielēm pazīstamas no komentētājas ar palamu „Kažokai” tekstiem vai klusuma. Skaidri zinu, ka vadība pieprasa, ka katrs epastā saņemtais jautājums ir jāizdrukā, jānes reģistrēt uz lietvedību, jāsagaida, kad vadība to nodos izpildei, tad jāuzraksta atbilde uz biroja veidlapas, jāiereģistrē sistēmā, pievienojot datni, tad izdrukātā versija jānodod manuālai parakstīšanai priekšniekam, tad ieskanētu atbildi jautātājs saņems e-pastā.
Kā valsts amatpersonai man ir jāstrādā valsts interesēs, lai vai kas, tādēļ, cik vien ļaus pašreizējā sistēma, iestājos un iestāšos par minēto KORUPCIJAS problēmu risināšanu, virzīšu jaut. arī par interešu konflikta sistēmas reformēšanu, tomēr strādāju dzelžaini hierarhiskā sistēmā un man nav lielas izvēles noteikt pašai savas prioritātes apstākļos, kad tiešā vadītāja strikti pieprasa rakstīt projekta pieteikumu neeksistējošam sabiedriskā pasūtījuma fondam.
KNAB vadības kvalitāte tomēr ir visas valsts pretkorupcijas politikas kvalitātes jautājums: daudz debatēju ar Valtu Kalniņu, kādēļ Latvija teju visos korupcijas līmeņa novērtējuma pētījumos ir tik nemainīgi zemās vietās, aizstāvēju ideju, ka ir jāpopularizē sasniegtais, lai parādītu, cik daudz ir sakārtots. Tomēr Valts bija nelokāms – vēl arvien ir vairāk sliktā, nekā labā. Tomēr esam KNAB tik daudzi, kas cenšamies strādāt pēc būtības, pēc iespējas racionālāk izmantot ik minūti darba laika, sastopam tādus entuziastus arvien vairāk citās iestādēs, kas maina sistēmu, tādēļ esmu nelokāmi pārliecināta, ka racionālais, saprātīgais un godīgais vienmēr ir pārāks par zemisko un atriebīgo.
Piekrītu par prioritātēm! Man ir šausmīgi žēl, ka tā šausmīgā slimība, kas gan latentā formā KNAB atsevišķās jomās vienmēr bija raksturīga un ko pārmetu arī iepriekš (http://politika.lv/article/knab-tad-knab-tagad) - sīkumaina, birokrātiska kasīšanās par mazsvarīgām lietām, totāli ignorējot lielo bildi - nu ir kļuvusi par gandrīz visas iestādes darba vadmotīvu.
Un, ja godīgi, es nezinu, vai maz iestādi, kas, noslīkstot birokrātijā, ir jau teju totāli pazaudējusi savu misiju, ir iespējams uzvilkt atpakaļ uz ceļa. Tad jau vieglāk sākt no nulles. Premjera vietā ne tikai vērtētu KNAB vadības profesionalitāti, bet arī izveidotu komisiju, kas neitrāli pavērtētu iestādes darba rezultātus, funkcijas - no kā ir jēga, no kā vairs nav, kam vajadzīgs cits institucionāls risinājums. Varbūt no kaut kā vērts atteikties, varbūt - izveidot jaunu iestādi uz KNAB un Ekonomikas policijas bāzes. Jo KNAB līdz šim bijis no reformām pasargāts labo APKAROŠANAS panākumu dēļ, bet neizskatās, ka tas bijis pamudinājums sākt labāk strādāt arī citās jomās - drīzāk pat otrādi. Vismaz es redzu būtisku regresu. Un, ja tā, tad jāpadomā: a) vai vispār vajag; b) ja vajag, vai obligāti tieši tā, kā šobrīd.
Meklējiet, tad Jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts! Jeb - jautājiet tieši un Jums tiks tieši atbildēts, bet maldīgi būtu uzskatīt, ka priekš sevis un arī priekš šī bloga auditorijas būtu pietiekami ar Jūsu 8 jautājumiem, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par KNAB "jaunāko ēru".
Cienītā! Nepāriesim mūsu līdz šim salīdzinoši korektajā debatē, kā Jūs norādījāt, uz gānīšanos. Ja Jūs pacenstos uztvert uzrakstīto tā, kā tur stāv rakstīts, nevis mēģinātu no rakstītā izlasīt to, kā tur nav, tad būtu visnotaļ jauki. Es neesmu gānījusies (un lūdzu to nedarīt arī Jūs!), bet, manuprāt pietiekami korektā formā esmu vēlējusies izteikt savu viedokli, ka Jums kā pētniecei un ekspertei būtu fakti un norises jāvērtē objektīvi, kopsakarā, un vēlams abstrahējoties no privātām simpātijām vai antipātijām, un būtu jāapzinās Jūsu publiski izteiktā viedokļa svars un sekas. Tas arī bija viss mans pamatvēstījums! Jūsu ļoti sakāpinātais un aizkaitinātais tonis liecina, ka, iespējams, neesmu bijusi tālu no patiesības dažos savos spriedumos. Kažokas kundze, šobrīd jautājumu krustugunis ir mazliet novēlotas, jo mēs apspriežam Jūsu vakar paustu viedokli!!! Atbildes uz šiem jautājumiem būtu vietā aizvakar, bet ne šodien! Bet nekad nav par vēlu tās noskaidrot tur, kur uz tām varētu rast vispilnīgākās atbildes. Nelielas ķecerīgas atkāpes, protams, esmu pieļāvusi, taču tas tādā emociju uzplūdā, sadzirdot vairākkārt dzirdētu retoriku tik precīzi, kā tautā saka: "..vārds vārdā". Jautājumu viktorīnu piedāvāju atstāt kādai citai reizei un vietai, vēlams, ne publiskā vidē, jo "netīrās veļas" mazgāšana nekad nav darījusi godu "veļasdienas" dalībniekiem.
Es jums uzdevu vairākus precizējošus jautājumus, lai pati priekš sevis un arī priekš šī bloga auditorijas noskaidrotu: vai jūsu man izteiktajos skarbajos, bet ļoti nekonkrētajos, pārmetumos ir kāds racionalitātes grauds vai nav. Proti, kas konkrēti ir tās lietas, ko man par KNAB būtu bijis jāzina vai jānoskaidro, bet ko neesmu izdarījusi. Jūs uz tiem maniem 8 jautājumiem (kas taču izriet no jūsu pašas man adresētajiem pārmetumiem!!!) neatbildat.
Līdz ar to man nav pamata mainīt manu šobrīdējo vērtējumu par KNAB "jaunāko ēru".
Publiskas diskusijas formu izvēlējāties Jūs, izsaucot vēlmi debatēt ar savu vienpusējo un ne īsti objektīvo skatījumu, tāpēc nav īsti korekti pārmest vārdā-sevi-nenosaukušai-personai, ka viņa neidentificējas, jo šādu " bezsejas" lomu Jūs viņai ierādījāt. Ja Jums būtu bijusi patiesa vēlme diskutēt tieši un nepastarpināti, tad visticamāk vārdā-sevi-nenosaukušai-personai nebūtu nekādu iebildumu, šī persona to darītu pat ar prieku. Taču tā kā Jūsu izvēle bija paust savu viedokli bez detalizētākas pirmsizpētes, ar to skaidri demonstrējot savu attieksmi pret "bezseju" viedokļiem, tad jāturpina debate vārdā-sevi-nenosaukušas-personas statusā.
Par Jūs pēdējo izpaudumu - līdzeni formulēts viedoklis, tikai niansīte tā, ka šis viedoklis tiek pausts publiskā vidē, to pauž nevis nezināma Vaļas tante, bet pretkorupcijas jomā it kā par kompetentu atzīts eksperts, tātad prezumējams, ka šajā viedoklī ieklausīsies un tas veidos kaut kādā mērā arī sabiedrisko domu par norisēm, kas skar noteiktu valsts pārvaldes subjektu un noteiktas amatpersonas, tāpēc tam tomēr vajadzētu būt balstītam uz kaut kādiem elementāriem objektivitātes kritērijiem, un tāpēc atruna, ka tas ir privāts blogs nav īsti vietā. Tāpat nav īsti vietā atrunāšanās, ka viedoklis formulēts no sarunām ar dažām amatpersonām, dažiem žurnālistiem, redzēts "pašas acīm" , utt. Protams, kritika vienmēr ir vajadzīga, taču augļus tā nes tikai tajā gadījumā, ja tā ir pamatota un objektīva (laikam jau atkārtojos?!?), un ja ziņas ir iegūtas no neieinteresētiem avotiem, un tās ir vismaz kaut nedaudz pārbaudītas. Kažokas kundze, stāsts " ... par KNAB iekšējais saskaņošanas procesu un greizsirdību no priekšnieka puses par to, ka viedoklis netiek prasīts tieši viņam..." ir pilnīgs fantāzijas auglis vai apzināts falsificējums, lai varbūt attaisnotu kāda vēlmi neveidot iestādei pozitīvu komunikāciju, un,maigi sakot, šāda norišu kvalifikācija velk "uz paranoju". Tās autors vienmēr ir atšķīries ar Minhauzena cienīgu iztēli un faktu pasniegšanas spēju sev vēlamajā gaismā.
Paužot publiskā vidē viedokli par sabiedrībai svarīgām norisēm, manuprāt, vajadzētu tomēr atturēties izmantot informātoru retoriku,it īpaši, ja šie fakti nav pārbaudīti. Bet laiks vienmēr visu saliek pa vietām, un varbūt pēc brītiņa par šiem jautājumiem varēsim diskutēt detalizētāk un pavērtēt kopainu, ja vien būs vēlme to darīt. Noslēgumā - man kā "bezsejas" un "bezviedokļa" būtnei, par drosmi runājot, ir jāsaka, ka diezgan pretīgi ir skatīties ar kādām slēptām, melīgām, nožēlojamām kuluāru metodēm tiek veidota sabiedriskā doma, iesaistot mēdijus, draugus no NVO aprindām,utt., lai izvairītos no tiesiskās kārtības, kādā būtu jarisina nesaskaņas, bet vēl pretīgāk ir apzināties, ka to dara cilvēki, kas plivina "Gods pār varu" karogu. Un vēl - par "konceptiem", kurus Jūs neesot redzējusi - žēl, jo šie koncepti ir šur tur bijuši atskaņoti arī runas formā, pie tam jau vismaz no 2011.gada otrās puses, ja ne agrāk.
Godātā kundze! Labi, liksim mierā to anonimitāti - nav īsti godīgi un KNAB amatpersonas cienīgi, bet lai nu paliek. Tas nav vienīgais, kas šajās komentāros notiekošo neļauj saukt par "debati", bet gan drīzāk par vienpusēju gānīšanos no jūsu puses. Kas par to liecina? Es esmu centusies punkts pa punktam atbildēt uz visiem jūsu pārmetumiem. Jūs - neatbildat vispār ne uz ko, tikai nepārtraukti atkārtojat tēzi, ka es nesaprotot patieso situāciju. Kad lūdzu jums izskaidrot - kāda tad ir tā patiesā situācija (iepriekšējais komentārs, punkts 1, 2, 4, 5, 7 un 9), par ko man būtu jau jābūt informētai vai par kuru jāveicot izpēte - no jums atbildes nav. Tātad vēlreiz: 1) kur ir "izstrādāts koncepts" par interešu konfliktiem? 2) Kurus "godīgu savu darbu darošus KNAB darbiniekus" es ieslauku mēslainē? 3) Kuri no maniem secinājumiem ir balstīti "kuluāros saklausītos stāstos"? 4) Kādas konkrēti KNAB darbu būtiski uzlabojošas iniciatīvas ir no vadības neatkarīgu iemeslu dēļ tikušas sabotētas (palikušas bez izpildes)? 5) Kas konkrēti liecina par labu KNAB komunikāciju par priekšvēlēšanu problēmsituācijām (jo medijos, kā jau teicu, nemanu)? 6) Kur konkrēti man jāielūkojas, lai varētu saskatīt vispārēju iestādes labāku komunikāciju ar sabiedrību, kas jāpārbauda, kas jāsalīdzina? 7) Vai tiešām KNAB darbā kritērijs ir tas, vai KNAB tiek vai netiek no kāda puses apvainots "politiskā piesaistē"? 8) Kā vēl, izņemot pagājušā gada rudens konferenci, KNAB darbā izpaudies "draivs" (paliekot malā šīs pašas konferences rezultativitāti)?
Duālā situācijā ir arī tie godīgi savu darbu darošie KNAB darbinieki, kuru darbību Jūs ar tik vieglu roku ieslaukāt mēslainē, balstot savus secinājumus nevis uz objektīvu izpēti, bet acīmredzami uz kuluāros saklausītiem stāstiem, tāpēc, atvainojiet, diez vai ir jēga komunicēt ar Jums identificējoties, jo arī Jūs savus avotus neminat, bet pārliecinoši tos izmantojat savā argumentācijā, kas vieš bažas, ka diez vai Jums ir patiesa vēlme analizēt situāciju. Atklāta komunikāciju būtu iespējama, ja Jūs mēģinātu noskaidrot, vai tiešām tikai un vienīgi Streļčenoks ir vainojams Jūsu piesauktajā KNAB "draiva" kritumā, jo Jums kā ekspertei valsts pārvaldes jomā tomēr būtu jāspēj nošķirt vadītāja atbildība un kompetence no izpildītāju kompetnces. No Jūsu paustā nākas secināt, ka Jūs cerat, ka vadītājs pats noteiks uzdevumus, pats viņus pildīs un pats sev atskatīsies par izpildi, kontrolēs to un pēc tam braši ziņos sabiedrībai par paveikto. Man Jūs jāapbēdina - tā nenotiek, jo parasti uzdevumi tiek deleģēti un sagaidīta to izpilde, bet ja izpilde nenotiek, valsts pārvaldē diemžēl nākas izmantot dažadus izpildi stimulējošus instrumentus, kas ne vienmēr neizpildītājam varētu būt patīkami. Protams, Jūs teiksiet, komunikācija, kas ir visu "draivu" dzinējspēks, bet arī šajā ziņā jāapbēdina - valsts pārvalde tomēr ir hierarhiski veidots organisms, kur augstāka amatpersona piešķiļ "draivu"
zemākai amatpersonai.
Jūsu kritika būtu konstruktīva un attīstību veicinoša, un atklātas komunikācijas vērta, ja Jūs papūlētos papētīt, kādas idejas bijušas paustas (un nevis no sakropļotā veidā pasniegta pārstāsta, bet tieši no avota) un kāpēc tās nav realizētas, kā arī, ja Jūs papētītu, kam šīs idejas bija jārealizē un kas ir atbildīgs par to nerealizēšanu, un kādi bijuši motīvi šai neizpildei, un ja Jūs mēģinātu rast cēloņsakarības starp notiekošajiem procesiem, skatoties uz tiem objektīvi - tā, kā tas būtu jadara pētniekam. Neliela piebildīte - šajā dzīvē (KNAB darbā) daudz, kas ir noticis pirms Jūsu viedajiem ieteikumiem, Kažokas kundze, un notiek šobrīd, un vēl daudz kas arī notiks turpmāk, tāpēc vēlos bikli un ar dziļu cieņu Jums tomēr aizrādīt, ka pirms Jūsu ieteikumiem interešu konflikta jomas sakārtošanā, atbrīvojoties no maznozīmīgu pārkāpumu izskatīšanas, KNAB jau labu laiku pirms (vismaz vairāk kā 4 gadus pirms) šos jautājumus sāka risināt pats, pats KNAB pagājušā gada vasarā panāca, ka tiek izdarīti grozījumi likumos, lai varētu maznozīmīgas lietas neizskatīt, pats ir izstrādājis konceptu, kā būtu šī joma jāattīsta, utt. Arī partiju finsēšanas jomā neglīti pārmest izglījošo pasākumu neesamību, jo ja Jūs patiesi interesētu šīs aktivitātes, dati būtu viegli iegūstami. Par solījumu neizpildi uzlabot komunikāciju ar sabiedrību - papētiet, pirms seciniet. Pirms skalot smadzenes sabiedrībai, darot to zem taisnīguma, objektivitātes, profesionalitātes, godīguma, vieduma un pašizcilības karogiem, varbūt lietderīgāk visiem būtu nevis snobiskā moralizēšana, bet mēģinājums komunicēt tieši un atklāti, norādot savu bažu avotus, saņemot skaidrojumus tieši no tiem, kurus šī domapmaiņa skar.
Desmitniekaaa!!!!
Jūs pati jau diezgan labi esat identificējusies, tādēļ tomēr žēl, ka publiski man ir jādiskutē ar vārdā-sevi-nenosaukušu-personu. Izskatās muļķīgi.
1) "tie godīgi savu darbu darošie KNAB darbinieki, kuru darbību Jūs ar tik vieglu roku ieslaukāt mēslainē" Piemēram, kuri? Mani pārmetumi ir tikai un vienīgi KNAB vadības līmenim, kuriem ir jārūpējas par to, lai iestādes darbs nenoritētu tukšgaitā.
2) "balstot savus secinājumus nevis uz objektīvu izpēti, bet acīmredzami uz kuluāros saklausītiem stāstiem". Tieši kurus no secinājumiem? Par komunikāciju - visu redzu ar savām acīm, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā, kad īpaši monitorēju mediju saturu. Par stratēģiskās vīzijas neesamību un nespēju nākt klajā ar jaunām, nesīkumainām iniciatīvām? Arī: viss ar savām acīm. Draņķīgu personālvadību? De Facto sižets un sarunas ar vairāk nekā 8 KNAB bijušajiem/esošajiem darbiniekiem, kā arī citiem cilvēkiem, kas Latvijā īpašā rūpē tur korupcijas novēršanas tēmu.
3) "Atklāta komunikāciju būtu iespējama, ja Jūs mēģinātu noskaidrot, vai tiešām tikai un vienīgi Streļčenoks ir vainojams Jūsu piesauktajā KNAB "draiva" kritumā"
Šis ir mans bloga ieraksts, kur paužu bažas par lietām, kuras man rūp. Bet, jā, iespējams, ka šajā jautājumā tiešām būtu vajadzīga nopietna izpēte. Es neapgalvoju, ka Streļčenoka kungs ir visā vainīgs - es stāstu par to, kā biroja darbs izskatās no malas, no cilvēka, kam tas vienmēr ir rūpējis. Un, jā, biroja darbs personificējās vadītājā, publiskajā sejā. Reiz tās bija 3, tagad - 1. Ja izrādītos, ka Streļčenoka kungam ir bijušas daudzas fantastiskas iniciatīvas gan par stratēģiskiem jautājumiem, gan par labāku komunikāciju ar sabiedrību/medijiem, bet birojā tam ir tāda pretestība, ka tās nav iespējams īstenot - savu vērtējumu niansētu.
4) "ja izpilde nenotiek, valsts pārvaldē diemžēl nākas izmantot dažadus izpildi stimulējošus instrumentus, kas ne vienmēr neizpildītājam varētu būt patīkami"
Labprāt uzzinātu, kas tieši! Kas konkrēti ir tās lieliskās iniciatīvas, kas nav tikušas izpildītas attiecībā uz iestādes komunikāciju, stratēģiskajiem mērķiem, u.tml. - ja šīs nerealizētās idejas būtu publiskas, tad arī varētu vērtēt: būtu vai nebūtu tās uzlabojušas KNAB darbu!
5) "KNAB pagājušā gada vasarā panāca, ka tiek izdarīti grozījumi likumos, lai varētu maznozīmīgas lietas neizskatīt, pats ir izstrādājis konceptu, kā būtu šī joma jāattīsta"
Kur ir tā koncepcija? Slepens dokuments?
6) "Arī partiju finsēšanas jomā neglīti pārmest izglījošo pasākumu neesamību, jo ja Jūs patiesi interesētu šīs aktivitātes, dati būtu viegli iegūstami."
Vienīgais, ko zinu un par ko varu iegūt informāciju - seminārs partijām. Kur publiski ir redzama tikai 1 prezentācija, kurā pārcitētas likuma normas - līdz ar to nevaru spriest, vai ar partijām tiek izrunātas problēmsituācijas, kā risināt sarežģītas problēmas?
Turklāt - Jums šķiet, ka ar semināriem partijām pietiek? KNAB nav jāinformē plašāka sabiedrība par to, kas ir/nav atļauts, reaģējot uz konkrētām problēmsituācijām (nevis vienkārši citējot likumu pantus, bez to skaidrojuma)? Tas ir tas, ko agrāk darīja Loskutovs un Vilks, bet šobrīd nedara neviens.
7) " Par solījumu neizpildi uzlabot komunikāciju ar sabiedrību - papētiet, pirms seciniet. "
Ko papētīt? Man pirms pusotra gada konsultatīvās padomes sēdē iestādes vadītājs teica, ka šī būšot prioritāte. Pagājis laiks. Neko tādu neredzu. Iestādes komunikācija - ievērojami vājāka nekā Loskutova/Vilka/Strīķes laikā. Pirmkārt, tā koncentrējas vienā personā (ar retiem izņēmumiem) - un šai vienai personai ir komunikācijas problēmas. Otrkārt, tā aizvien vairāk ir birokrātiska komunikācija (pārstāstīt likumu - ko tāpat katrs žurnālists var izlasīt), nevis pēc būtības. Treškārt, tā retāk nekā iepriekš ir nevis paša KNAB (vadības) rosināta komunikācija (teiksim, lai aizstāvētu kādas iniciatīvas) , bet gan tikai reakcija uz kaut ko. Turklāt, kā no žurnālistiem dzirdu, vēl ir marasmātisks (atvainojos par apzīmējumu, bet grūti atrast piemērotāku) KNAB iekšējais saskaņošanas process un greizsirdība no priekšnieka puses par to, ka viedoklis netiek prasīts tieši viņam. Jā, es ceru, ka žurnālisti kaut ko pārprot! Bet lai kā arī būtu - es redzu arī esošā komunikācijas modeļa rezultātu. Un tas ir tāds, ka rezultāts ir daudz vājāks nekā Loskutova/Vilka/Strīķes ērā.
8) "mēģinājums komunicēt tieši un atklāti"
Nu klau, jums man pārmest atklātības trūkumu ir tomēr ... dīvaini :) Es komunicēju ar savu īsto vārdu!
9) "saņemot skaidrojumus tieši no tiem, kurus šī domapmaiņa skar."
Šis ir mans blogs, kurā rakstu par jautājumiem, kas man rūp. Augstāk ir aprakstīts tas, kā redzu KNAB jaunajā ērā. Vai šis skatījums var būt nepilnīgs? Jā, var. Ja esmu bijusi pret kādu netaisnīga, lai tas kāds arī pastāsta, kur tieši man nav taisnība vai kas ir manas iztrūkstošās zināšanas. Lai nu ko, bet atzīt, ka man nav bijusi taisnība, es māku.
Vienīgais, ko Streļčenokam varētu pārmest ir naivumums, jo viņš savā idealistiskajā pasaules uztverē bija iedomājies, ka KNAB atsevišķām amatpersonām drīkst pieprasīt strādāt pēc tādiem pašiem principiem, kādus KNAB vienmēr ir izvirzījis savās pārbaudēs citām valsts pārvaldes amatpersonām - lai būtu caurskatāmi un kontrolējami procesi, skaidras un saprotamas lēmumu pieņemšanas procedūras, atklāta un saprotama informācijas aprite, informācijas izmantošana atbilstoši tās ieguves mērķiem, neizmanotojot to savās interesēs, padotības ievērošana, utt.
Katrs sevi cienošs pētnieks, pirms izdarīt jebkādus secinājumus, sākotnēji tomēr papēta situāciju no visām pusēm, nevis balsta savus spriedelējumus uz vienu televīzijas raidījuma sižetu, gana vienpusēju ,neatgremo savus senus secinājumus un neatsuacas pats uz savu sen pausto viedokli un necitē sevi. Ja papētītu, tad tomēr vajadzētu saskatīt, ka arī tas " nekur liekamais" Streļčenoks ir mēģinājis kaut ko jēdzīgu izdarīt - piemēram, mēģinājis KNAB norobežot no priekšvēlēšanu aģitācijas burzmas, atturoties mēdijos skaļi paust viedokli par kādiem "ļaunajiem" politiskajiem spēkiem, kas ir diezgan saprotama vēlme situācijā, kad KNAB gadiem tiek pārmesta "politiskā" piesaiste vienam no spēkiem. Arī secinājumi par viņa vadīt prasmi varbūt būtu izdarāmi, papētot procesus KNAB iekšienē un izzinot, ko tad viņš ir paveicis vai vismaz vēlējies paveikt, nevis balstoties uz nezināmu avotu pārstāstiem. Par draivu - arī tur, papētot varētu saskatīt, ka draiva vēlmes ir bijušas un dažādas intersantas idejas ir tikušas paustas (piemēram, KNAB 10-gadu konferencē), taču interesanti , kāpēc šis draivs nav aizgājis??? Ja rastu atbildes kaut uz šiem elementārajiem jautājumiem, tad varētu rasties nākamais - bet ko darīt, ja nu gadījumā Kažokas piedāvātā komisija atzītu, ka ar Streļčenoku viss ir kārtībā, bet problēmas gan ar vadīt prasmi, gan konflikta risināšanu, gan ar objektīvu pašnovērtējumu ir kādam citam? Ko tad? Kažokas kundze, pārrākstīsiet vēsturi???
Redziet, man šeit ir duāla situācija: no vienas puses, negribas iesaistīties diskusijā ar personu, kura neciena mani tādā mērā, ka nav spējīga pat norādīt savu patieso identitāti. No otras puses, piesauktie "sasniegumi" ir tik ļoti raksturīgi KNAB 3.ērai, ka nevaru atturēties tos nepakomentēt:
1) "Streļčenoks ir mēģinājis kaut ko jēdzīgu izdarīt - piemēram, mēģinājis KNAB norobežot no priekšvēlēšanu aģitācijas burzmas". Man ir grūti iedomāties, ka šis tiek teikts nopietni! KNAB kopš 2010.gada ir ļoti īpašas funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles jomām: KNAB var apturēt partijas/trešās personas aģitāciju par tēriņu limitu pārsniegšanu! Šīs funkcijas nav jau piešķirtas vienkārši tāpat, skata pēc - tās ir domātas tam, lai nodrošinātu kandidātu konstitucionālās tiesības uz vēlēšanu procesa TAISNĪGUMU! Atbilstoši KNABam ir jābūt galvenajam IZGLĪTOTĀJAM par to, kas ir un kas nav likumīgi - jābūt klāt, lai atbildētu uz visiem jautājumiem! Ideālā gadījumā - ar īpašām izskaidrojošām PROBLĒMSITUĀCIJAS risinošām vadlīnijām vēl pirms kampaņas vai vismaz, ja likums nāca pēdējā brīdī, ar publiskiem skaidrojumiem kampaņas laikā (reaģējot uz nozīmīgākajiem gadījumiem kontekstā ar admin.resursu izmantošanu partiju vajadzībām - var neminēt konkrētus gadījumus, bet ir JĀPASAKA, kādas situācijas ir/nav pieļaujamas! Līdzīgi - ar visām tiem pietiek avīzes, puaro.lv reklāmas klipu situācijām);
2) "saprotama vēlme situācijā, kad KNAB gadiem tiek pārmesta "politiskā" piesaiste vienam no spēkiem". NETICAMI! Tad pareizais veids, kā neitralizēt, apklusināt KNAB ir publiski pārmest birojam "politisku piesaisti"? Birojs ar šīm apsūdzībām "rēķināsies" un attiecīgi pakārtos tām savu turpmāko darbību? Atkal - jūs šo nopietni sakāt?
3) "Arī secinājumi par viņa vadīt prasmi varbūt būtu izdarāmi, papētot procesus KNAB iekšienē un izzinot, ko tad viņš ir paveicis vai vismaz vēlējies paveikt, nevis balstoties uz nezināmu avotu pārstāstiem" Jā, patiesībā šāda padziļināta izpēte tiešām būtu vajadzīga - cerams, ka to atļaus veikt (vai arī kāds pārvaldes iekšienē to veiks). Patiesībā tā bija vajadzīga vēl pagājušā gada nomalē, kad uzzināju, ka no KNAB aizgājusi viena no entuziastiskākajām un iniciatīvas bagātākajām darbiniecēm, kas bija atradusi sevī motivāciju cīnīties pat Vilnīša laika - vienkārši tādēļ, ka vēlme tieši kaitēt KNAB darbiniekus mobilizēja biroju aizstāvēt, bet vadības sīkumaina ikdienas psihopātija izrādījās neizturama. Patiesībā jau toreiz vajadzēja zvanīt trauksmes zvanus par to, vai KNAB vadība maz saprot jebko no iestādes pārvaldes, saskarsmes, personālvadības.
4) "Par draivu - arī tur, papētot varētu saskatīt, ka draiva vēlmes ir bijušas un dažādas intersantas idejas ir tikušas paustas (piemēram, KNAB 10-gadu konferencē), taču interesanti , kāpēc šis draivs nav aizgājis???" Biju klāt tajā konferencē. Tur bija ļoti dažādas, pretrunīgas idejas. Vismaz no tās daļas, kur pati biju klāt, varu apgalvot, ka draivs nav aizgājis tādēļ, ka iestādes vadība nedarīja neko, lai par labām idejām cīnītos. Piemēram, uz manu norādi, ka attiecībā uz interešu konfliktu kontroli iestāde jau ilgi darbojas tukšgaitā, milzīgu lietu īpatsvaru izbeidzot maznozīmīguma dēļ (kas ir objektīvi pamatoti, bet norāda arī uz to, ka jāveido pavisam cita, debirokratizēta pieeja interešu konfliktu regulācijai). Vai kaut kas ar to tālāk notika? Šķiet, ka nē. Labojiet, ja kļūdos. Vēl atceros Streļčenoka solījumu, nākot pie varas KNAB, rīkot regulārus preses brīfingus ar izglītojošu/jaunumus nesošu informāciju - tas ne tikai nav realizēts, bet komunikācija ar medijiem noslīdējusi zem katras kritikas, tieši viņa paša darbības rezultātā. Kas tad vēl?
5) "bet ko darīt, ja nu gadījumā Kažokas piedāvātā komisija atzītu, ka ar Streļčenoku viss ir kārtībā". Tad to arī atzītu! Vienlaikus, ja nemainās ne KNAB vadība, ne Streļčenoka līdzšinējā pieeja, tad KNAB labākajā gadījumā paliek tāds pats kā šobrīd - pelēcīga padomju stila iestāde, bez iniciatīvas, ar retiem spilgtiem mirkļiem, noķerot kādu no „lielākām zivīm”. Salīdzinot ar Loskutova/Vilka/Strīķes laiku korupcijas novēršanas aktivitātes ir palikušas gan bez stratēģiska skatījuma, gan bez prasmīga darba ar sabiedrības izglītošanu (pirmām kārtām tas tomēr tiek darīts caur prasmīgu VADĪBAS komunikāciju caur medijiem!), grimstot aizvien mazsvarīgākos sīkumos. Korupcijas apkarošana - kriminālprocesu, cik var spriest, joprojām notiek, - atšķirībā no, teiksim, Loskutova/Strīķes/Vilka tieši spēja "pacelt" krimināllietas šis ir VIENĪGAIS, kas attaisno KNAB eksistenci. Citās jomās - no tā, ko redzu pēc rezultātiem publiskajā telpā - KNAB kļūst par aizvien birokratizētāku, neefektīvāku un mainīties nespējīgāku iestādi. Bet arī korupcijas apkarošana: nebrīnīšos, ja pie šādas iestādes vadības spēcīgākie darbinieki vienkārši dosies prom. Un ja apstāsies arī apkarošana, tad KNAB kā īpašai pretkorupcijas iestādei vairs nudien nebūs jēgas.
Laboju pārrakstīšanās kļūdas šajā rindkopā:
"Korupcijas apkarošana - kriminālprocesi, cik var spriest, joprojām notiek, - atšķirībā no, teiksim, Loskutova/Strīķes/Vilka ēras, šobrīd VIENĪGAIS, kas attaisno KNAB eksistenci, ir tieši spēja "pacelt" nozīmīgas krimināllietas."
raksts balstīts uz 3 tantes teica (Strīķe, Kurpniece, Draveniece)!
Viss kļūtu skaidrs un smuki iegultu pa plauktiņiem, ja vien pati Kažoka izkāptu no saviem aizspriedumiem un maldiem un paskatītos uz to lietu svaigām, maza bērna acīm. Tas taču ir tik vienkārši, ja vien ir drosme atzīt pašas kļūdas.
Izskatās, ka Kažoka neko nav sapratusi no pēdējo gadu notikumiem. Draivs KNAB bija tāpēc, ka KNAB un Kažokai bija viens ienaidnieks - tā dēvētie "oligarhi", kurus vajadzēja iznīcināt. Kad atnāca Vilnītis viņš ieraudzīja, ka notiek cīņa nevis pret noziegumiem (korupciju), bet pret personām un personu grupām. Viņš centās situāciju mainīt un zaudēja, kā Kažoka saka draivu, jo mērķis jau patiesībā nebija izskaust korupciju, bet iznīcināt "sliktos". Kad "sliktie"bija iznīcināti un Saeimā vienbalsīgi ievēlēts Streļčenoks, tad draivs pazuda pavisam, jo vairs nebija "slikto", kuru nīcināt. Neies taču savējos ķert, kuri tagad pie varas un kuri korumpējas uz paraušanu. Tāpēc arī tāds nošļukums ar KNAB iestājies. Nu muļķīgi vajāt tos, kuri jau sen kā vairs nav pie varas. Gadījums ar Jaundžeikaru bija pēdējais no šis idiotismu sērijas, bet savējos no Vienotības nevar aiztikt. KNAB, kā poltiskās policijas instruments izrādījies kļuvis lieks un nevajadzīgs.
Komentārs šoreiz ir labāks par rakstu. Izskatās, ka KNAB tiešām tiek izmantots netīrās spēlēs http://nra.lv/latvija/94819-oligarhu-lieta-oz-pec-safabricejuma.htm Tas ir NRA raksts, bet var taču izlasīt vismaz faktus un ar tiem pietiek.