Pētījums analizē KNAB priekšnieka iecelšanas procedūru, iekšējos konfliktus, to sekas, kā arī politiķu reakciju uz birojā notiekošo.

Pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības pētniece Līga Stafecka sadarbībā ar Sabiedrību par atklātību - Delna un Domnīcu PROVIDUS veikusi pētījumu par Korupcijas novēršanas un apkarošana biroja (KNAB) darbu pēdējos piecos gados.

Pētījumā uzsvērts, ka korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pēdējie pieci gadi ir bijis ļoti sarežģīts periods. Tas nav bijis saistīts ar kādiem ārējiem apstākļiem, piemēram, politisko ietekmēšanu, bet gan ar dziļām iekšējām nesaskaņām.

Lai arī iecelšanas procedūra, kurā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nonāca amatā, kopumā novērtēta kā laba un caurskatāma, tomēr tās piemērošanā bija dažas nepilnības ar tālejošām sekām. Atlases komisijai bija ierobežotas izvēles iespējas, jo kvalificētu pretendentu bija maz, taču tā turpināja konkursu un lēma par labu pretendentam, kuram nebija amatam nepieciešamās vadības pieredzes, bet laba reputācija, pēc kuras tobrīd bija liels publisks pieprasījums. Komisija Streļčenokam deva uzticības kredītu, taču izrādījās, ka tas sevi neattaisnoja. Tieši labas vadības prasmes būtu ļoti noderējušas, lai spētu, piemēram, sakārtot biroja administratīvo lietvedību korupcijas apkarošanas blokā, nenonākot neatrisināmās nesaskaņās ar tā darbiniekiem, kuru profesionālās spējas nav apšaubītas.

Sabiedrības atbalstam un darbības rezultativitātei ir ļoti būtiska nozīme, lai birojs arī ilgtermiņā veiksmīgi pildītu savas funkcijas.

Politiskajā dienaskārtībā korupcijas mazināšana nav bijusi starp prioritātēm, politiķi pasīvi noskatījušies uz biroja iekšējām cīņām, kas daļai no viņiem varēja būt pat samērā izdevīgs stāvoklis, jo samazināja apdraudējuma risku. Izlēmīgu soli – izveidot profesionāļu komisiju, kas izvērtētu to, vai Streļčenoks var turpināt pildīt biroja priekšnieka pienākumus, neviens no biroja pārraugiem Ministru prezidentiem neizšķīrās spert, aizbildinoties ar politiskā atbalsta trūkumu un citiem apsvērumiem.

Līdzšinējā KNAB darbības vēsturē galvenās diskusijas bijušas par to, kā nodrošināt biroju pret politisko iejaukšanos, kas, ņemot vērā sabiedrības uztverē ļoti nopietno valsts sagrābšanas problēmu, patiešām ir ļoti svarīgi. Bez pienācīgas autonomijas birojs nevarētu veiksmīgi apkarot politisko korupciju. Taču pēdējo gadu pieredze parāda, ka premjerministri savu kā pārrauga lomu saredz ļoti ierobežotā apjomā, turklāt 2016.gada martā pieņemtie KNAB likuma grozījumi to ierobežo vēl vairāk, pastiprinot biroja priekšnieka varu.

Nākotnes jautājumi varētu būt saistīti tieši ar darbības efektivitātes stiprināšanu, sistemātiski vērtējot biroja pieeju korupcijas novēršanai, apkarošanai, sabiedrības izpratnes veidošanai kontekstā ar citu institūciju, kas piedalās cīņā pret korupciju, darbu.

2016.gadā notikums ar izšķirošu nozīmi ir biroja priekšnieka iecelšana, jo Streļčenokam beidzas pilnvaru termiņš. Šim procesam jānotiek labā ticībā un ar pietiekamiem laika un citiem resursiem kandidātu vērtēšanas komisijas rīcībā, lai varētu pārliecināties par biroja nākamā priekšnieka vadības prasmēm, stratēģisko redzējumu un kompetencēm, jo nepilnībām var būt tālejošas sekas.

Pētījums pieejams šeit.

Gadījuma analīze sagatavota projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund.