Kā runā deputāti?

Pārpratumi ir ikdienas komunikācijas normāla sastāvdaļa – pat, ja runājām vienā valodā un esam raduši pie līdzīgiem izteiksmes līdzekļiem, ir pavisam viegli, vairāk vai mazāk tīši izvēloties noteiktas stratēģijas, radīt tādu iespaidu līdzcilvēkos, kādu sākotnēji nemaz neesam gribējuši atstāt (es šeit, protams, nerunāju par tiem gadījumiem, kad visa stāstījuma/izteikuma mērķis ir kādu aizvainot, norādīt „kur tava vieta” un tā tālāk).

Tas principā var būt jebkas, sākot no „ai, nekas, viņš tāpat ir no laukiem” līdz „kas viņa par latvieti, ja tā var pateikt” un tamlīdzīgi – izteikumi, kuri balansē uz noteiktiem pieņēmumiem, bieži stereotipiem un noteiktas cilvēku grupas un indivīdus var pamatīgi aizskart (un izslēgt un marginalizēt un dogmatizēt). Tādēļ, vismaz teorētiski vajadzētu būt tā, ka ar empātiju apveltīti cilvēki, kas augstu vērtē cilvēku līdztiesību un toleranci pret citiem līdzcilvēkiem, parasti no šādu, bieži divdomīgu, frāžu lietošanas saskarsmē ar citiem izvairās. Tajā pat laikā, esmu pārliecināta, ka neviens no mums šajā ziņā nav bez maza melnumiņa – arī pašai šad un tad gadās izteikt vienu otru frāzi, kuru vēlāk nākas nedaudz nožēlot. Pārsvarā gadījumu gan to var viegli labot atvainojoties (ja kādu sanācis aizskart), vai arī, ja izteikumu citi nav manījuši, pašai sev piefiksēt šo gadījumu un atminēties priekšdienām.

Strādājot politiskajā pētniecībā samērā bieži nākas saskarties ar dažādiem politiķu izteikumiem, tos pētīt, analizēt un interpretēt konkrētu problēmsituāciju kontekstā un reizēm tas liek aizdomāties par izteikumu saturu un ideju/domu/mērķi, kas aiz tā slēpjas. Ja nu tas tā nemaz nebija domāts? Ja nu es esmu šo pārpratusi?

Protams, arī deputāti ir tikai cilvēki un mēdz pieļaut kļūdas, lietojot viegli pārprotamas/izslēdzošas/aizvainojošas valodiskās stratēģijas. Tomēr gribētos apgalvot, ka līdz ar ietekmi un īpašo statusu, ko sevī ietver deputāta amata pienākumu pildīšana, arī atbildība līdzcilvēku priekšā deputātiem ir krietni augstāka. Galu galā, viņu teiktais pirmkārt, ietekmē iedzīvotājus un kalpo par piemēru, izglītojošo materiālu un iedvesmu, bet tajā pat laikā deputātu runas debatēs un sēdēs ir vērstas arī uz kolēģiem, kurus nepieciešams pārliecināt par viena vai otra lēmuma pieņemšanu, nepieciešamību un jēgu. Šādā kontekstā valodas izvēle, mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un literārais stils, kas tiek lietots, ir ar krietni lielāku svaru un nozīmi un gribētos apgalvot, ka deputātiem būtu jānomēra savs sakāmais vismaz reizes divas, pirms tas tiek skaļi izteikts publiskajā telpā.

11. Saeimas stenogrammas, kas deputātu runu arhivē, ir brīvi pieejamas jebkuram interesentam, ļaujot iepazīties ar visiem deputātu paustajiem viedokļiem un izteikumiem. Jāatzīst, ka liela daļa stenogrammu man kalpoja par visai saistošu lasāmvielu, vairākiem izteikumiem īpaši krītot acīs un izraisot neizpratni, mulsumu un bieži vien arī sašutumu. Pieņemot, ka ne visiem lasītājiem Saeimas sēžu stenogrammas ir akurāt nr.1 lasāmvielas izvēle brīviem darbadienu vakariem, turpmākajos savos ierakstos iepazīstināšu ar dažiem, manuprāt, būtiskiem deputātu izteikumiem, piedāvājot savu komentāru un interpretāciju.

Tāpēc aicinu arī Tevi, lasītāj, izteikt viedokli - kā liekas Tev? Vai deputāts var teikt, ko grib, vai tam tomēr būtu jāseko līdzi savai runai un izvēlētajiem valodiskajiem līdzekļiem? Kam ir tiesības norādīt uz deputātu kļūdām/trūkumiem? Vai tie, kas bez vainas, lai sviež pirmo akmeni....?

Projekts „PROVIDUS - valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” tiek īstenots, izmantojot EUR 12 710 piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Projekta mērķis ir ir dot ieguldījumu kvalitatīvas politikas īstenošanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts attīstībai labas pārvaldības un līdzdalības demokrātijas jomās.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors.