Mums jāmeklē attīstības virzieni, kas maksimāli palielina mūsu potenciālu un to, ko līdz šim esam uzskatījuši par draudiem, jāpadara par jaunu attīstības iespēju.
Atslēgvārdi:
Kā izdzīvosi, Latvija? 14
07.10.2008.
Kāda būs Latvija 2030.gadā? Krietni novecojusi, jo iedzīvotāju vecumā virs 80 gadiem būs vairāk nekā pirmskolas bērnu, taču konkurētspējīga, ja būsim ar mieru mācīties un nezaudēsim interesi pret politiku.
Šādu vīziju iezīmē „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) 2030“ pirmā redakcija jeb „Latvija 2030” ekspertu un sabiedrības kopīgi veidotais dokuments par Latvijas ilgtspējīgas attīstības virzieniem. Šī stratēģijas redakcija ir gadu ilga ekspertu darba un sabiedriskās līdzdalības procesa rezultāts. Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība. Tā organizē attīstību tā, lai apmierinātu iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošinātu vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas un nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Kāds var jautāt, kāpēc valstīm un nācijām ir vajadzīgas stratēģijas? Atbilde ir vienkārša — pasaule kļūst arvien sarežģītāka. Globālo pārmaiņu ātrums nemitīgi pieaug, un daudzas no šīm pārmaiņām būtiski ietekmēs mūsu dzīvi.Vienas paaudzes nomaiņas laikā līdz 2030.gadam Latvija neizbēgami pārdzīvos lielas pārmaiņas, ko izraisa globālās attīstības tendences. Mums katram nāksies reaģēt uz vairākiem nosacījumiem un, visticamāk, pārkārtot arī savu dzīvi. Kādi ir šie nosacījumi?
Sabiedrība noveco
Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un sabiedrība arvien straujāk noveco. Šobrīd mēs katru mēnesi zaudējam 700—1000 cilvēku. Prognozes liecina, ka 2030. gadā iedzīvotāju vecumā virs 80 gadiem būs vairāk nekā pirmsskolas vecuma bērnu. Turklāt puse iedzīvotāju būs vecāki par 45 gadiem. Ilgtspējīgas attīstības izaicinājums ir rast veidu, kā palielināt darbaspēka produktivitāti un nodrošināt dzīves kvalitāti apstākļos, kad pieaug iedzīvotāju novecošanās, emigrācija, demogrāfiskā slodze, kā arī samazinās skolēnu un studentu skaits mācību iestādēs. Pašlaik izvirzītie nacionāli stratēģiskie uzstādījumi sabiedrības attīstību saista tieši ar cilvēkresursu attīstību. Ja neko nedarīsim, šie procesi neizbēgami mazinās Latvijas galvenā resursa — cilvēkkapitāla — vērtību.
Ātri mainās zināšanas
Globālā, inovatīvā ekonomika no iedzīvotājiem pieprasa jaunas iemaņas un kompetences. Pielāgošanās nemitīgām darba tirgus prasību izmaiņām rada vajadzību regulāri atgriezties skolas solā. Īpaši aktuāli kļūst jautājumi par to, cik izglītības sistēma ir pieejama un piemērota darba tirgum. Mūsdienās tas ietekmē gan cilvēku iespējas iekļauties darba tirgū, gan veidot veiksmīgu karjeru apstākļos, kad tehnoloģijas ātri mainās.
Vajadzīgs masu radošums
Ekonomikas globalizācijas apstākļos kapitāls un darbaspēks kļuvuši par standartizētām ”precēm”. Latvija arvien vairāk zaudēs savas vēl deviņdesmitajos gados eksistējušās lētā darbaspēka priekšrocības, bet par galveno ekonomikas izaugsmes veicinātāju ir kļuvusi inovācija un radošā jaunrade. Tāpēc starptautiskajā konkurencē izšķirošas kļūst valstu spējas attīstīt un piesaistīt radošus cilvēkus, kā arī radīt vidi, kura veicinātu gan jaunu ideju veidošanos, gan šo ideju īstenošanu un komercializēšanu. Valsts konkurētspējai arvien svarīgāk ir ne tikai nodrošināt labu izglītību, bet arī jaunrades procesā iesaistīt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu. Un galvenais — nepieciešamība pēc plaša radošuma nozīmē, ka mūsdienu sabiedrība nevar atļauties sociālās atstumtības rezultātā zaudēt daļu sava potenciālā cilvēkkapitāla.
Jāražo vietējā enerģija
Pasaulē strauji aug gan pieprasījums pēc enerģijas, gan arī naftas un gāzes cenas. Tas radīs apdraudējumu arī Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Mūsu valsts ir bagāta ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem. Latvija ir viena no mežainākajām Eiropas valstīm, ar auglīgu zemi un visnotaļ vējainu klimatu. Šie apstākļi ir labs priekšnoteikums vietējās enerģijas ražošanai ar atjaunojamiem enerģijas resursiem. To apliecina arī Latvijas līderība ES valstu vidū atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas ziņā.
Nevienmērīga telpiskā attīstība
Latvijā pastāv augsta nevienlīdzība attīstības un izaugsmes ziņā. Apdzīvotās vietas ir savstarpēji vāji savienotas, kas ierobežo pilsētu sadarbības tīklu, urbanizētu teritoriju un lauku partnerības attiecību izveidi. Lai sekmētu vienmērīgāku valsts teritorijas attīstību, nepieciešams paaugstināt nozīmīgāko valsts attīstības centru kritisko resursu masu, sekmēt pilsētu ciešāku sadarbību un dabas daudzveidības kapitāla izmantošanu.
Samazinās dabas daudzveidība
Pausaule un Eiropa piedzīvo salīdzinoši straujas klimata pārmaiņas. Arvien mazāk pieejami kļūst dabas sniegtie „ekosistēmu pakalpojumi”, pie kuriem pieder ūdens, gaisa un klimata regulēšana, augsnes auglības saglabāšana, barības vielu cikls. Tīrā vide un plašā dabas daudzveidība ir Latvijas dabas kapitāls, kas pienācīgi augstu jānovērtē, ilgtspējīgi jāapsaimnieko un jāsaglabā nākošo paaudžu vajadzību apmierināšanai.
Neuzticas pārvaldībai
Latvijā sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un sabiedriskā līdzdalība ir visai zema. Cilvēki arvien mazāk iet uz vēlēšanām, nelabprāt iesaistās politiskajās partijās un mazāk uzticas pārvaldības institūcijām, uzskatot, ka tās nepārstāv viņu intereses. Tajā pašā laikā pieaug iedzīvotāju prasīgums pret publiskās pārvaldes darbību un interese par budžeta racionālu izmantošanu. Tāpēc var apgalvot, ka cilvēki nav kļuvuši politiski apātiskāki, bet mainījušās sociālās līdzdalības formas.
Stratēģija ne tikai politiķiem
Stratēģija 2030. gadam piedāvā principu kopumu rīcībai šajā posmā — tā, lai indivīdu un sabiedrības pieņemtie lēmumi būtu taktiski pārdomātāki. Ilgtermiņa stratēģija sniedz vērtējumu, kādā stāvoklī pašlaik ir mūsu kapitāls, un redzējumu, kā to likt lietā, atbildot uz globalizācijas izaicinājumiem. Stratēģija sastāv no vairākiem vienkāršiem soļiem. Pirmkārt, mums jāapzinās nenovēršamās globālās tendences. Otrkārt, mums jāsaprot, kā šīs tendences ietekmē Latviju — kas ir mūsu draudi un kādas iespējas mums paveras. Treškārt, mums jāmeklē attīstības virzieni, kas samazina izaicinājumus, maksimāli palielina mūsu potenciālu un nereti to, ko līdz šim esam uzskatījuši par draudiem, padara par jaunu attīstības iespēju.
Stratēģija nav tikai valsts pārvaldes dokuments. Stratēģija ir domāta Latvijas mājsaimniecībām, kas būs galvenās labuma guvējas stratēģijas izdošanās gadījumā vai arī galvenās cietējas, ja turpināsim domāt un darboties īstermiņā. Šis dokuments ir tapis plašās sabiedriskās diskusijās un apspriešanās dažādos Latvijas reģionos, internetā un medijos, jo valsts pārvalde ir tikai tā daļa, kas pilda sociālo pasūtījumu. Stratēģijas īpašnieks ir Latvijas sabiedrība.
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša
desa 27.08.2010 12:00
Kautkāda virszemes televīzija, kautkāda virszemes televīzija, kas ir pieejam 99% visā Latvijā, kas ir kautkāds superīgs rādītājs. Tā ir TV jaunā digitālā kvalitātē.
Ieviešot Latvijā Virszemes Televīziju ciparu formātā, Latvijas iedzīvotāji ar TV antenu varēs skatīties daudz lielāku TV kanālu skaitu, kurus līdz šim varēja vērot tikai satelīttelevīzijas vai kabeļu televīzijas abonenti.
Šeit būs dažādi noderīgi resursi, kuros ir iespējams atrast daudz noderīgu rakstu par virszemes televīziju un digitālo televīziju, kā arī visu par virszemes digitālātas televīzijas saistošām lietām.
janis.rozkalns@hotmail.com 22.12.2008 00:50
Stāvokli Latvijas ekonomikā var glābt :
1.tieši nabagajam iedzīvotāju galam dot naudu - jo tie uzreiz saņemto naudu visu (vai gandrīz visu, izliks pirkumos - bagātie ir maz un ir jau sapirkušies). Tā iekustēsies tirgus.
2.dot nodokļu "brīvdienas" uzņēmējiem, lai attīstītu ražošanu un eksportu.
3.Uzlikt lielus nodokļus atsevišķām importa precēm, tā aizstāvot vietējo ražotāju.
4. Saņemto SVF naudu ielikt ceļu būvniecībā un citā infrastruktūrā.
5. Būvēt drošu atomelektrostaciju un gāzes elektrostaciju un lieko energ`iju pārdot Zviedrijai, kas ir elektroenergijas deficītā. Zviedru iedzivotājs paterē 3x vairāk kā Latvijas iedzīvotājs.
(atlikt ogļu eketrostacijas būvi !)
6. Veicināt vietējās biomasas izmantošanu - tā dodot vēl vienu Ķeguma HES jaudu - līdz 192 MW.
7. Ivest progresīvo algas nodokli lidz 50% (kā Austrijā).
8. Samazināt pašvaldibas darbinieku skaitu- īpaši Rīgā.
9. Latvijas valsts pārvaldes aparāta izdevumus samazināt no 22% no budžeta ieņēmumiem uz 10% (ar to vien gandrīz pietiks, lai atdotu SVF parādu).
10. Latvijas banku (varbūt) vajadzētu pataisīt par Valsts banku.
Zumm 01.12.2008 23:50
Viss ir labi, bet kur šajā stratēģijā ir lauku iedzīvotājs.
Vai viņa bērniem būs skola pagastā, platjoslas internets un darbs 30min attālumā no mājām?
Raimondsmeiksha - visiem 14.10.2008 17:50
10. oktobrī Ķīpsalas hallē notika forums. Tomēr forums laikam tomēr ir domu apmaiņa, un ne tikai ar atlasītiem speciālistiem, no kuriem lielākā daļa ir stratēģojuši jau gadus 10 vismaz, nevis tikai 4 klausītāju jautājumi kaut vai izglītības foruma sadaļas beigās. Protams, lapeles, uz kuram rakstīt ierosinājumus bija, taču uz inovācijām un augstas pievienotas vērtības ražošanu balstītas gudras sabiedrības nākotnes stratēģiem jau nu vajadzētu saprast, ka ideju autoru komunikācija ar lielajiem stratēģiem nebūs savstarpējas cieņas un tolerances paraugs, ja ideju lapeles kārtos sekretāres, metīs papīrgrozā un labākās pēc gadiem 20 tiks uzdotas par stratēģu domām. Vai tas tādā gadījumā bija forums? Tāpat pietrūka normālas analīzes par to, kas tad nu galu galā šajā stratēģiju laukā ir paveikts un kāpēc kaut kas nav tomēr nav izdarīts, ieskaitot to pasu eksakto izglītības krīzi.
Ķīlis daudz un atraktīvi stāstīja par indivīda un mājsaimniecības lomu, paaudžu līgumu, solidaritāti labāku mērķu vārdā un bijusī Stratēģijas komisijas vadītāja Ozoliņa pieminēja demokrātijas attīstību un aktīvu iesaisti sabiedrības pārvaldē, kā arī runāja par nepieciešamo izglītības ( ak, kāds svešvārds, tā vieta lai pateiktu - mācieties domāt un radīt zināšanas) paradigmas maiņu. Tikai, kas tika darīts ilgajos stratēģošanas gados? Pārsteidza Rivža, kas noslēgumā uz pat neuzdotu jautājumu teica, ka: ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu."" Rivža pēdējā laikā jau ir otrā , kas norāda uz Piebalgu un brīvību no zināšānām alkstošo tautu kā malējo, pirmais bija Godmanis pēdējā pusstundas 100. pantā. Par šo eksakto krīzi, kas vistiešākajā veidā nosaka ekonomikas realitāti, sanākušie 97% humanitāro profesiju pārstāvji varēja spriest vismaz pusi Izglītības foruma sadaļas laika, bet nekā.
Savukārt jaunais un pozitīvais nākotnes celmlauzis Čeksters, cita starpā starp pareizām tēzēm par veco izglītības sistēmu, kura maz rosina domāt un radīt, bet gan tikai atbildēt uzdoto, pamanījās uzburt utopisku gandrīz vai visu sabiedrības īpatņu pilnīgu radošumu un domāšanas maiņu dažos gados, pie viena pieķerot matemātikas ne tādu mācīšanu, kā vajag un akcentējot komunicēšanu. Doma par to, ka labus izglītības materiālus var sagatavot un par velti publicēt visiem pieejamā formā internetā gan ir laba un atbalstāma.
Enerģētikas foruma daļā kaut kā ierosinājums caur izglītību tiekties pēc tā , lai palielinātos cilvēku skaits, kas spēj ražot augstās tehnoloģijas enerģētikas un ģenerācijas iekārtas un kritēriju izstrādi, cik tad iesaistīto megavati un kalorijas kaut ko nozīmē un nozīmēs pēc 20 gadiem saprašanas līmenī, neguva atsaucību, pie tam moderators mēģināja strukturēt atbildi pa savam. Gatavu iekārtu pirkšana var būt tikai daļējs risinājums. Ja pēc 20.gadiem Latvijā uz vietas neražos tehnoloģiskas ģenerācijas, apkures, transporta vai to komplektējošās daļas, programmējamās elektronikas iekārtas, tad gaidāmā uzplaukuma vietā var sagaidīt vēl lielākas problēmas ekonomikā, demogrāfijā un cilvēku dzīves līmeņa jomā. Mani secinājumi gan atšķīrās no moderatoru optimisma un domāju, ka lielu daļu veco stratēģu vajag turēt pa gabalu no jebkādu stratēģiju izstrādes, tāpat jaunapmācītie komunikatori, psihologi - valodu pratēji biznesmeņi - lingvisti diez vai spēs to nākotni labāku organizēt. Ir vajadzīga cita pieeja. Proti, dažiem simtiem radošiem talantīgiem cilvēkiem nevajag traucēt attīstīt savas spējas tos pieņemošā , atbalstošā un jaunas zināšanas efektīvi izmantojošā vidē.
P.S. Interesants bija Ķīļa kunga komentārs TV3 :
""Jaunrade ir opcija un tā ir pierādījusi sevi dažādās valstīs kā attīstības faktors - pašvaldību, reģionālo, municipālo līmenī ... Lūdzu! negribi? Būs citi. Es domāju, ka tā ir ideja, kas lido, līdz ar to, ja jūs negribat piesaistīties viņai, jūs nelidosiet kopā ar viņu...""
Var tikai piekrist, izņemot to, ka šī komanda, kas jau ir veidojusi stratēģijas vairākus gadus, ir vienīgā autoritāte, kas noteiks, kas ir un kas nav laba stratēģija. Kas ir forums ar arī neērtu viedokļu apmaiņu, un visu izteikto domu pieejamību visiem, šī komanda nezina.
ag traucēt attīstīt savas spējas tos pieņemošā , atbalstošā un jaunas zināšanas efektīvi izmantojošā vidē.
P.S. Interesants bija Ķīļa kunga komentārs TV3 :
""Jaunrade ir opcija un tā ir pierādījusi sevi dažādās valstīs kā attīstības faktors - pašvaldību, reģionālo, municipālo līmenī ... Lūdzu! negribi? Būs citi. Es domāju, ka tā ir ideja, kas lido, līdz ar to, ja jūs negribat piesaistīties viņai, jūs nelidosiet kopā ar viņu...""
Var tikai piekrist, izņemot to, ka šī komanda, kas jau ir veidojusi stratēģijas vairākus gadus, ir vienīgā autoritāte, kas noteiks, kas ir un kas nav laba stratēģija. Kas ir forums ar arī neērtu viedokļu apmaiņu, un visu izteikto domu pieejamību visiem, šī komanda nezina.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=2216...
Owl 14.10.2008 11:52
"Iemesls zemajam darba ražīgumam ir pavisam cits..."
Tas nu gan izklausās pārāk pašpārliecinoši. Sociālajās zinātnēs vispār ļoti reti, kad ir kaut kāds viens cēlonis kādai parādībai. Points bija tāds, ka ar izglītību vien ir par maz, lai kāpinātu darba ražīgumu. Tas ir tikai viens no faktoriem. Cilvēkkapitāls darbojas saitē ar ekonomisko kapitālu, kura ir nepietiekoši daudz perifērijas un semiperifērijas valstīs. Stratēģijā šajā ziņā ir pareizi norādīts, ka Latvija rada mazu pievienoto vērtību globālā darba ķēdē. Tā ir hroniska lieta prifērijas valstīs - it kā kapitāls ir, bet pievienotas vērtības tiek ražots par maz. Var sagatavot ļoti labus speciālistus, bet viņi Latvijā nevarēs atrast pielietojumu savām zināšanām. Diemžēl štratēgijā ir vāja sadaļa par ekonomiku. Eksporta un inovāciju attīstībai kā mērķim laikam ir jācaurvij dažādu nozaru politika. Bet Latvija ir maza un 2030. gads nav tikt tālu, lai neprasītos jau šajā dokumentā specificēt, kādā veidā tas tiks darīts dažādās nozarēs. Man gan patika sadaļa par enerģiju. Zemniekiem jābeidz nelietderīgi dedzināt kūla. Tā vietā zāli vajag izmantot atjaunojamās enerģijas ražošanā.
Bezvārdis - Autoriem 14.10.2008 09:40
Būtu vispār labi bijis uzzināt, kādi būtu ieteiktie rīcības modeļi, lai minētās problēmas atrisinātu. Patlaban tikai kādai 1/3 no pieminētajiem 'izaicinājumiem' Jūs piedāvājat savus risinājumus (jādara tas vai šitas). Bet ko ar pārējiem? Vismaz kurā virzienā būtu jādarbojas? Jo, cik noprotu, stratēģija tiek veidota ne tikai tāpēc, lai vēlreiz atkārtotu tos pašus nu jau visai banālos problēmu aprakstus (cilvēki noveco, kļūst mazāk, enerģijas nav, zināšanas mainās, cilvēki neuzticas valdībai - t.i., nekas tāds, ko nezinātu traktorists Koļa). Taču nedz Koļa, nedz es nezinu, kā šo kompleksu atrisināt un kurā virzienā būtu jādarbojas. Varbūt, ka tieši vajag turēt zemu uzticēšanās līmeni valdībai? Varbūt tas nemaz nav slikti? Tam ir savas nozīmīgas pozitīvās puses (sal. Chabal "Africa Works").
Kas attiecas uz zināšanām - kas liek domāt, ka arī fundamentālās zināšanas tiešām mainās? Tas, ka visu laiku man liek apgūt jaunu datorprogrammu, ir nevis zināšanu maiņa, bet gan softa ražotāju (bet vispār - kopumā visu tirgus dalībnieku) apzināta stratēģija. T.i., zināšanas nevis mainās, bet tiek apzināti radīta sajūta, ka tās mainās vai arī tiek sajaukta cilvēku galva, lai neziņas situācijā ar viņu izvēlēm varētu manipulēt (hence - reklāmas biznesa nozīmīgums).
Bezvārdis - Owl 14.10.2008 09:25
Iemesls zemajam darba ražīgumam ir pavisam cits - studijas augstskolā 80-90 procentos ir fikcija. Vairums studentu mācībām velta ne vairāk par 10h nedēļā. Pārējā laikā viņi pelna naudu (nevis iztiku, bet tieši - naudu). Citās valstīs studenti mācībām pavada 40-50h (to starp citu nosaka arī Latvijas likumi). Šādā situācijā nav iespējams sagaidīt nedz ražīgumu nedz radošumu. No tā arī problēmas
stalins 10.10.2008 13:51
Vara(koālīcijas padome,koalīcija u.c varas struktūras) ir ļoti atrautas no sabiedrības.Fakts.Kas to veicina?
Alex. pieminēja "sociālo kapitālu"-tas ir viens no indeksiem ,kas raksturotu politikas veselību.
Alex 09.10.2008 08:01
Tāpēc nav jābrīnās, ka Latvija pēc augstskolās studējošo īpatsvara ir viena no pirmajām pasaulē, bet darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES.=====
Augstskolās studējošo īpatsvars ir tāds kāds viņš ir iedzīvotāju vecuma struktūras dēļ. Pēc 5 gadiem studējošo īpatsvars varētu pēkšņi kļūt viens no zemākajiem, jo demogrāfiskā bedre nonāks līdz augstskolas vecumam (18 - 25 g.v.). Darba ražīgumu tomēr nosaka visu pēdējo 40 gadu izglītības kvalitātes "integrālsumma", nevis tas, cik konkrēti studējošo ir pašlaik. Studēšana pa latviešu modei turklāt negarantē pieprasītu kvalifikāciju (un faktiski - vispār nekādu kvalifikāciju).
Vēl viena lieta, kura pietrūkst vēl vairāk nekā ekonomiskais un cilvēkkapitāls ir t.s. "sociālais kapitāls" (pēc Robert Putnam) - t.i. cilvēku vēlme uzticēties un sadarboties arī ārpus formālajām darba attiecībām. Bet šādu kapitālu nevar pieaudzēt ne ar kādām deklarācijām. Jo to ikdienas iznīcina oranžistu ministri, "Mozaīka" un citi ciniski ļaudis.
elza 08.10.2008 21:36
vai tiešām kārtējais dokuments, kas noguls plauktos? izskatās, ka pašiem autoriem nav skaidrs, ko viņi tur sarakstījuši.
Owl 08.10.2008 14:22
Par daudz tiek uzsvērts cilvēkkapitāls, par maz - ekonomiskais kapitāls. Ir zināms, ka pastav tendence: ieguldījumi cilvēkkapitālā vairāk atmaksājas 'centra' valstīs (core states), kurās ir liela ekonomiskā kapitāla koncentrācija. Perifērijas valstīs ieguldījumi izglītībā noved pie kvalificēta darbaspēka emigrācijas (uz 'centra' valstīm) vai bezdarba. I.Valeršteins saka, ka Baltijas valstis atrodas semiperifērijā. Dalība ES šo situāciju nav mainījusi, drīzāk nostiprinājusi. Tāpēc nav jābrīnās, ka Latvija pēc augstskolās studējošo īpatsvara ir viena no pirmajām pasaulē, bet darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES.
daina 08.10.2008 13:26
veikli veikli:)
es pieļauju, ka lietotājs ir domāts katrs indivīds, kas ar Latviju saista kādus no saviem dzīves plāniem, nav būtiski kādā līmenī.tas nozīmē, ka šo cilvēku ir "jāpiespiež" izlasīt to stratēģiju. un pirms "piespiež", ir jāparūpējas par saturu, kas ir daudzmaz saprotams, kurā ir pazīmes kurās lietotājs spēj identificēt savus tagadnes un nākotnes plānus. nu lai cilvēks tur ierauga sevi -šis ir princips
par iedzivināšanu - es teiku, ka jātrod atslēgas cilvēki reģionos, pagastos, pilsētās, ciemos, kas saprot stratēģiju un ir gatavi tai sekot. tie būtu labākie aģenti, kas stāstīti citiem
Sandris 08.10.2008 12:36
Kadas butu jusu idejas ka sho strategiju iedzivina un novadit tas lidz lietotajiem? Kadi butu svarigakie principi un darbibas iedzivinashanas posma?
daina 07.10.2008 23:06
un kaa 2030 strategija tiks iedziivinaata? kaadaa veudaa taa nokluus liidz "lietotaajiem"?