Kamēr cilvēki (ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā) spītīgi atsakās laulāties un turpina dzīvot kopā, Labklājības ministrija investēs nodokļu maksātāju naudu, lai tomēr kaut kā piespiestu viņus rīkoties citādāk. Kas zina labāk, kā cilvēki vēlas dzīvot - valsts vai viņi paši?
Kā cilvēkus apmācīt laulāties? 31
11.02.2014. Blogā
Kā ziņo Labklājības ministrija[ 1 ], līdz 2014.gada 20.februārim nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi un eksperti var pieteikties un izstrādāt pirmslaulību mācību programmu pāriem, kuri gatavojas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā.
Mācību programmas izstrādes ietvaros sākotnēji paredzēts veikt aptauju, lai noskaidrotu ekspertu un jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem viedokli par laulību reģistrēšanas šķēršļiem un iespējamiem risinājumiem, kā arī par riskiem, dzīvojot kopdzīvē bez laulības reģistrēšanas.
Pirmslaulību mācību programmā būs jāiekļauj informācija par civiltiesiskajiem, psiholoģiskajiem, sadzīves un citiem aspektiem, kā arī par civiltiesiskajām sekām īpaši attiecībā uz bērniem, ja pāris nedzīvo laulībā. Programmas īstenošana tiks testēta, sākotnēji apmācot piecus pārus, kuri apliecinājuši vēlmi laulāties.
Vai valsts politiku tiešām nevar veidot tā, lai nebūtu civiltiesisko seku attiecībā uz bērniem, ja pāris nedzīvo laulībā? Vai tas nebūtu lētāk un mērķtiecīgāk?
Tas, ka šādas apmācības ir veidotas, ir tiešas sekas Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011. - 2017.gadam, kuru mērķis ir stiprināt laulību. Lai cik nerealizējams mērķis tiek uzstādīts, ministrijai neatliek nekas cits kā "kaut ko darīt lietas labā". Līdzīgi, kā tas notiek citur valsts pārvaldē, tiek radīti dokumenti, pētījumi, programmas un bukleti, kas nevienam nav vajadzīgi.
Saistībā ar šīm apmācībām man ir dažas replikas:
1) Vai tas, ka aptaujas mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18-25 gadiem, nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka cilvēki mūsdienās izvēlas stāties laulībā arvien vēlākā vecumā, ir kaut kāds mērķis tomēr ratu pagriezt atpakaļ un veicināt, ka cilvēki stājas laulībā agrāk?[ 2 ] Īpaši tas attiecas uz sievietēm, kurām tad nebūtu jātērē laiks un nauda tādām muļķībām kā augstākajai izglītībai un viņas droši varētu nodoties bērnu dzemdēšanai? Principā tas lieliski saskan ar to, ar ko pašlaik nodarbojas Demogrāfijas komisija Parādnieka kunga vadībā ar laipnu Asociācijas "Ģimene" palīdzību. Starp citu, šī organizācija bija aktīvi iesaistīta arī Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu plānošanas procesā.
2) Kas ir apmācību materiālu mērķauditorija? Ja mērķis ir veicināt, ka cilvēki stājas laulībā, kādēļ apmācīt tos, kas jau ir pieteikušies dzimtsarakstu nodaļā? Viņi taču acīmredzot jau ir izdarījuši "pareizo izvēli". Kāpēc netārgetēt, piemēram, tos vīriešus, kas nevēlas precēt savas dzīvesbiedres, jo baidās no saistībām?
Protams, apmācību materiāls jaunlaulātajiem un tā testēšana uz pāriem ir ideāls materiāls izsmieklam. Tiešām ļoti gribēšu ar to iepazīties un izlasīt, kā tad tās lietas tajā laulībā notiek.
Tomēr, kad sāku domāt par to, kas varētu būt eksperti, kas izstrādās apmācības, smiekli vairs nenāk. Piemēram, ar Sabiedrības integrācijas fonda gādību no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta vēl joprojām tiek finansēts Asociācijas "Ģimene" projekts par dzimumu līdztiesību. Šī projekta ietvaros organizētajā konferencē plaši izteikties varēja ikviens, kura uzskati ir absolūtā pretrunā dzimumu līdztiesības principiem. Noteikti iesaku ielūkoties prezentāciju spektrā, kas publicēts organizācijas mājaslapā, īpaši nosvērtajiem iesaku arī noskatīties konferences videoierakstu. Kas notiktu, ja to, kā "pareizi uzvesties laulībā", mācītu radikāļi, kuri domā, ka ir tāda lieta kā "dabīga un nedabīga ģimene", kas vēlas aizliegt abortus Latvijā, nevis izglītot par kontracepciju?
Kopumā skatījums uz laulībā dzīvojošajiem kā uz dabiskākiem, vēlamākiem pāriem, salīdzinot ar tiem, kas dzīvo kopā, ir pretrunā idejai, ka šī valsts kalpo visiem cilvēkiem. Mēs visi strādājam Latvijas labā, maksājam nodokļus un mūsu privātās izvēles nedrīkst būt par pamatu kaut kāda veida izslēgšanai. Laulāties vai nelaulāties un ar ko un kā dzīvot kopā - tā ir mūsu katra personīgā izvēle.
Te ir nozīmīgi pievērst uzmanību pasaulē aktuālajam trendam - cilvēki precas vēlāk. Viņi ilgāk dzīvo kopā pirms laulībām, vēlāk sāk veidot attiecības un vēlāk sāk radīt bērnus. Un tas savukārt ievērojami pasliktina statistiku. Vai nebūtu svarīgi palūkoties, piemēram, uz visiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu un pajautāt - vai viņi ir kaut reizi bijuši precējušies? Ja mēs pieņemam, ka laulību skaita paaugstināšana ir pašmērķis, vai tad vislabāk mums neder cilvēki, kas dzīves laikā vairākas reizes apprecas?
Ir skaidrs, ka visā pasaulē samazinās laulības nozīme - arvien mazāk cilvēku to dara un tie, kas līdz laulībai nonāk, tajā pavada arvien mazāku laiku. Tas ir saistīts ar simtiem iemeslu un katrās attiecībās tie ir citi. Tāpat kā ir simtiem iemeslu, kādēļ cilvēki šķiras un buklets, kurš pastāstīs kaut ko no sērijas "vienam otrs ir jāciena un par visām problēmām ir jāizrunājas", nav gluži raķešu zinātne un neko nemainīs cilvēku dzīvēs.
Valsts var investēt simtus tūkstošu, ja naudas ir tik daudz. No tā nepalielināsies ne laulību skaits, ne samazināsies šķirto laulību skaits. Tomēr ministrija pie mērķa sasniegšanas varēs "atrakstīties" - sak, mēs viņiem apmācību materiālus sagatavojām, bet viņi tāpat neprotas. Iespējamais risinājums - vēl vairāk apmācību materiālu. Bet cik ilgi tiem, kuri dzīvo kopā un daudzi no viņiem - arī rada bērnus, būs jāgaida, kad valsts nolems pasargāt arī viņus, nevis veltīs naudu un laiku bukletu drukāšanai?
Bloga ieraksts sagatavots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par bloga ieraksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Bloga ieraksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (31) secība: augoša / dilstoša
Latvijas valstij būtu arī darbos jāpalīdz jaunajai ģimenei, bet ne jārunā skaisti, tukši vārdi un solījumi... Jāatbalsta būtu arī bērni, kuri palīdz saviem vecākiem - nespējīgajiem un slimajiem pensionāriem. Te derētu valsts dzīvokļu celtniecība, pabalstu piešķiršana. Neiet runa par alkaholiķu, narkomānu, azartspēļu pielūdzēju, slaistu un citādi brīvprātīgi degradējušos cilvēku atbalstu, kuriem būtu nepieciešama piespiedu ārstēšana vai cita rakstura stingrāka palīdzība.
Laulība ir pienākums un atbildība cilvēku sabiedrības un Dieva priekšā.
Neesošas būtnes priekšā nekas nav jādara.
Ja nav cilvēku sabiedrības un Dieva, tad nav arī Tevis.
Es esmu "esošs". Es eksistēju un apzinos sevi, un ir cilvēki un ir sabiedrība kā termins. Dieva gan nav,
Vai rakstā, kas pretendē uz analītisku skatījumu, tomēr nevajadzētu atspoguļot arī šīs aktivitātes īstenotāju argumentāciju? Diez vai LM ir mērķis kādu piespiest laulāties vai likt dzemdēt bērnus nevis iegūt izglītību. Pārāk emocionāli un subjektīvi.
Tā vietā ,lai rīkotu kārējos bezjēdzīgos kursus un naudas šķērdēšanu ,ieteiktu diskusijas par:
1. telegonijas informatīvu kampaņu (,jo to no sabiedrības slēpj un melīgi pasludina par nezinātnisku),
2.Sabiedrības solidaritātes nodokļa ieviešanu (bezbērnu nodoklis-25% no ienākumiem) homoseksuāļiem uc sdm grupām,
3.Latviskās Dzīvesziņas un Dievturu reliģiskās laulības ceremonijas līdzvērtīgu atzīšanu paralēli citām atoņām LR legāli pastāvošajām.
Tiešām asociācijas "Gimene" konferencē varēja uzstāties arī citādu uzskatu paudēji? Kādas šausmas :)
Ja pareizi saprotu, tad programmas mērķis ir nevis piespiest kādu laulāties, bet gan sniegt informāciju par laulību un ar to saistītajiem aspektiem. Skaidrs, ka šāda programma nepalielinās laulību skaitu - tomēr tas nenozīmē, ka tādai nav jābūt.
Laulāties vai nelaulāties - tas droši vien ir jautājums, par kuru racionāla diskusija ir grūti iespējama atšķirīgu uzskatu dēļ. Ticīgiem cilvēkiem atšķirība starp laulību un "partnerattiecībām" ir milzīga. Savukārt tiem cilvēkiem, kuriem reliģiska rakstura argumenti nav svarīgi, laulība sniedz vairāk drošības un tiesisko noteiktību nepatikšanu gadījumā. Jāpiebilst arī, ka svinīgajam solījumam, ko cilvēks ir devis otram cilvēkam, dodoties laulībā, varētu būt zināma nozīme arī attiecību krīžu laikā. .
precētu cilvēku attiecības arī pārējā sabiedrība "respektē" - pat ja konflikta vai vājuma brīdī kāds no precētajiem būtu gatavs meklēt mierinājumu cita skavās. Tie "citi" tomēr precētos respektē vairāk nekā tos, kas tikai "attiecībās" - tātad vēl nav citiem pateikuši, ka izdarījuši ilgtermiņa izvēli.
Kāpēc netārgetēt?
Kāpēc gan Kultūras ministrijai nesarīkot obligātus latviešu literārās valodas kursus politika.lv autoriem?
>>> Labklājības ministrija investēs nodokļu maksātāju naudu, lai tomēr kaut kā piespiestu viņus rīkoties citādāk...
>>> Vai tas, ka aptaujas mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18-25 gadiem, nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka cilvēki mūsdienās izvēlas stāties laulībā arvien vēlākā vecumā, ir kaut kāds mērķis tomēr ratu pagriezt atpakaļ...
=====
Rakstā izklāstītie fakti un viņu vērtējumi, manuprāt, galīgi nesaistās kopā. Kādā sakarībā PIESPIEST vai RATU PAGRIEZT ATPAKAĻ??
(1) Lai kāda būtu mūsu attieksme pret laulību institūciju, nav saredzama vēlme kādu PIESPIEST doties laulībā. Pāru pirmslaulību apmācības ir izplatītas arī citur pasaulē - un tās saprātīgajā gadījumā varētu palīdzēt saprast, ko ir/nav vērts sagaidīt no laulības; tas var būt labs iegansts uzklausīt vairāku jomu speciālistu un arī nesen laulātu cilvēku liecības. Protams, šādas apmācības var pārvērst par bezjēdzīgu formalitāti un tukšu salmu kulšanu - bet tas pats attiecas uz jebkuru citu izglītojošu pasākumu.
(2) Ir labi, ja materiāla atlasei anketē un citādi pēta fokusa grupas. Kādēļ tieši 18-25 gadus veci jaunieši? Nav noslēpums, ka tieši gados jaunu cilvēku pašnovērtējumam ir būtiski veidot attiecības ar pretējo dzimumu - un pietiekoši daudzi cilvēki gan šajā, gan agrākajos laikmetos laulību ir uzskatījuši par iespēju gan stāties seksuālās attiecībās, gan arī par iespēju sākt dzīvot pieaugušu cilvēku dzīvi. Tas arī ir viens no acīmredzamajiem ieguvumiem no laulības - piemēram, jauna sieviete vai jauns vīrietis ar stāšanos laulībā iegūst patstāvību un atbrīvojas no vecāku aizbildniecības un kontroles. Laulība var būt līdztiesības un emancipācijas instruments; laulībā dzimušam bērnam parasti automātiski (pēc paternitātes pieņēmuma) ir abu vecāku aizgādnība; un bieži vien - arī divi komplekti ar mīlošiem vecvecākiem.
Ir nevēlami, ja laulību un ģimenes lietas pārvēršas par atsevišķu partiju, ministru, politiķu vai publisku intelektuāļu ekskluzīvu lauciņu (vienalga, vai ir runa par A.Baštiku, vai I.Mežu, vai I.Parādnieku, vai jebkuru citu cilvēku). Personīga nepatika tomēr nedrīkst traucēt kopīgajam labumam. Visdažādākie cilvēki varētu draudzīgi iesaistīties jauniešu un jauno ģimeņu atbalsta programmās. Un ja LM veidojamā programma kādu neapmierina, ir taču iespēja izstrādāt alternatīvu jauniešu apmācības programmu. Ja cilvēkiem būs lielāka izvēle - viņi izvēlēsies tās programmas, kurās stāsta arī par laulību līgumiem, pastāsta par ģimenes plānošanu, par iespēju saņemt dažāda veida atbalstu, iepazīstina ar finansu plānošanas iespējām ģimenes kontekstā un dara citas interesantas lietas. Jo runa taču ir par mūsu valsts jauniešiem, kuriem visi vēlam to labāko. Un ja viņi vēlas stāties laulībā (turklāt veic šo soli pietiekami apdomīgi - un arī iziet apmācību) - kas mēs tādi esam, lai viņus kritizētu?!
Jaapiekriit Juusu viedoklim:ja autori esoshaa LM programma neapmierina,tad pastaav iespeeja izstraadaat alternatiivu programmu,kas risinaatu probleemas,kas vinjaspraat buutu jaarisina.Un var tachu shajaa gadiijumaa iztikt bez bukletiem un seminaariem:)Luuk Antons raksta ,ka shis projekts visus nemaz nevar uzrunaat-piemeeram homoseksuaalistus,no kuriem dalja arii domaa par gimeni.Shajaa virzienaa var straadaat.Lai guutu panaakumus gan buutu jabalstaas reaalajos apstaakljos un cilveekos sheit Latvijaa.Ne viss ,kas naak no Rietumiem ir deriigs gan kopumaa Latvijas sabiedriibai,gan taas sabiedriibas daljaam,kaut vai homoseksualistiem.Un tas autores aprakstiitais jau ir zinaamaa meeraa "poziitiivais piemeers"-sabiedriibas dezorganizaacijai(tieshi taa!) paredzeetaa nauda,kaut visai formaali ,tomeer megina stiprinaat sabiedriibu.No taa var maaciities.
Kā man patīk šī kārtējā saprāta balss no kārtējās saprāta organizācijas...
Neviens nevienam neliek precēties, neprecieties, bet tad neraudiet ka otrā pusīte aizlaidās, atstāja ar bērniem un nepalīdz (jā, vienlīdzība, to var darīt gan vīrietis, gan sieviete). Valsts šajā gadījumā informēs par plusiem, kas ir reģistrējot laulību, piemēram - jūs savu sievu cietumā varēsiet apmeklēt vai laulātā drauga nāves gadījumā nevarēs uzrasties krāpnieki, kas apgalvotu, ka dzīvojuši ar jums kopā vai sazin ko vēl darījuši un tiem pienākas kaut kas.
Šeit reāli ir runa, tieši tāda pati kas geju laulībās - homoseksuāli cilvēki var arī tagad dzīvot kopā un mīlēt viens otru, darīt ko vēlas, bet stāties laulībā nevar, tādējādi iegūstot reālas pāru tiesības utt. Tad sanāk, ka geju tiesības precēties Jūs atbalstāt, bet heteroseksuāliem cilvēkiem laulība ir nevajadzīga institūcija?
Un tad kur nu rakste bez feminisma muļķībām - kur rakstīts, ka sievietei uzreiz pēc precībām jādzemdē bērni? Kādēļ sievietei bērns varētu traucēt iegūt izglītību un karjeru? Vai Jums ir šāda neveiksmīga pieredze? Vai bērni padara feministes tik nelaimīgas, ka atskan šādi apgalvojumi? Man likās, ka vīrietim arī ir tiesības vēlēties ģimeni ar bērniem, jeb tas tagad ir vienpersonisks sieviešu lēmums - būs ģimenē bērns vai nē? Tad kāda ir ģimenes jēga vispār? Kādēļ jādzīvo kopā? Lai rēķini sanāktu uz diviem un būtu reizēm ar ko nokniebties? Kādēļ netiek pieminēts, ka vīrietis arī var sēdēt ar bērnu mājās? Un vispār, vai tas nebūtu tikai feministu interesēs, ka likumiski vīrietis ir piesaistīts un ja aizlaidīsies pie citas vai izdomās nerūpēties par bērniem utt, sieviete būs nodrošināta, nevajadzēs strādāt 2 darbus, lai bērns būtu paēdis un ar pajumti (jo ne visi cilvēki saņem lielu algu)? T.i. vai pēc feminisma idejām, šai laulības institūcijai nebūtu jādarbojas sieviešu interesēs? Šitā nodot savas cēlās idejas... heh
varbūt tāpēc, ka raksta autore "iziet" no konkrētas situācijas, konkrētām organizācijām un politiķiem un viņu motivācijas un viņu patiesiem mērķiem, ko viņi, liekas, nemaz neslēpj? :) skaidrs ka ģimene ir forša lieta un vajadzīga :) bet padarīt cilvēkus par muļķiem, piesedzoties ar šiem saukļiem - nav tas pats ka reāli strādāt, lai atbalstīt ģimenes un "stiprināt laulības institūtu".. nē?
"homoseksuāli cilvēki var arī tagad dzīvot kopā un mīlēt viens otru, darīt ko vēlas, bet stāties laulībā nevar, tādējādi iegūstot reālas pāru tiesības utt. Tad sanāk, ka geju tiesības precēties Jūs atbalstāt, bet heteroseksuāliem cilvēkiem laulība ir nevajadzīga institūcija?" Jā, tieši par to ir runa - ja nu viendzimuma pāriem ir svarīgi būt reģistrētiem dieva, vai valsts priekšā, šādai opcijai ir jāpastāv, tāpat kā adopcijai. Bet tas neizslēdz ideju, ka cilvēki, kuri nav praktizējoši kristieši precās baznīcās, jo tā smukāk un tā pieņemts. Izvēles iespēja ir atslēgvārdi - gribu laulāties - daru, negribu bērnus - nav bērnu. Tas ir tieši tik vienkārši.
Īsti neesmu pasekojis kā ir Latvijā, lai gan pēc atsevišķiem Parādnieka izteikumiem nojaušu kā ir, bet, piemēram, Amerikā vairākums organizāciju kurām nosaukumā ir "family" ir faktiski uzskatāmas par naidīgiem grupējumiem, kuru naida sakne ir atrodama kāda cilvēka galvā, kurš nevar saprast un pieņemt citu cilvēku guļamistabas dzīvi un uzskatus, kas ietver ne tikai viendzimuma attiecības, bet arī heteroseksuālu cilvēku aktīvāku vai savādāku izpildījumu.
Ir ne tikai ar nosaukumu "family", vienu lielu šādu cilvēku grupu sauc "feministes"
"feministes" (un kāpēc ne feministi arī, starp citu? :)) ir, es skatos dažiem, baigais bieds - pārsvarā tiem, kureim ir nav īsti sajēgas, ko šis vārds nozīmē
Valsts, protams, var aicināt reģistrēt laulību. Iesaku palasīt "The Moral Animal", kur labi parādās nepieciešamība sabiedrības, valsts un arī baznīcas interesei par "kaut kādu kārtību" reproduktīvajā jomā.
Racionāli - motivācijai, šķiet, pietiktu, ja būtu pieejams pārskats, KĀ valsts ģimeni "sargā", ja vispār.
Paldies, Linda! Neliels precizējums: "Laulāties vai nelaulāties un ar ko un kā dzīvot kopā - tā ir mūsu katra personīgā izvēle," - diemžēl dažiem šīs izvēles laulāties Latvijā joprojām nav :) bet tas ir sīkums..
Bet ar to EEZ projektu, nu kā tad - nauda ir jāatstrādā un jācenšās radīt pēc iespējas ticamāku (idiotu acīs) "ģimenes vērtību" aizstāvošās aktivitātes iespaidu. Lai pēc tam turpināt bīdīt savas "reliģiozās" idejas un pazemot tos, kuri tajās neiedrās.
Jā, Anton, tev tiešām ir absolūta taisnība - diemžēl, Latvijā tā ne visiem vispār ir izvēle.
Jā, dažiem izvēles Laulāties Latvijā nav.
1. Nav izvēles laulāties poligāmistiem.
2. Brālim un māsai nav iespējas laulāties.
3. Pravietim Muhamedam ar savu 9gadīgo sievu Aišu arī neļautu salaulāties.
Grūta dzīve Latvijā. Vai tad tā nav katra personīgā izvēle ar ko laulāties??? Ja jau mīlestība ir, tad jābūt iespējai laulāties ar ko vien grib.
Pēteri, tieši tā :)
Vienīgi, 9-gadīgās Aišas gadījumā diezvai tas notiktu ar viņas apzināto piekrišanu. Un vardarbība pret bērnu ir noziegums viennozīmīgi no ētikas viedokļa.
Kāda vaina poligāmistiem/-ēm? Ja visi ir līdztesīgi un grib to darīt (šādu, vai tādu apsvērumu dēļ)?
Ar brāli un māsu.. Teorētiski, uz kāda pamata viņiem tas būtu jāaizliedz? Kā ir gadījumā, ja viņi par savu radniecību nezin? Tiesa, ģēnētisku defektu risks, ja šāds pāris izdomās radīt bērnus, ir stipri lielāks. Bet var taču adoptēt, piemēram :)
Par kādu ētiku Tu runā? Kas tad to definē?
Laulības nav vienīgais veids, kā nodrošināt otras puses tiesības pēc kopdzīves izbeigšanas, starp citu:) un nevajag būt naivai un visu, kas iegūts kopdzīves laikā reģistrēt tikai uz vīrieša vārda.
Laulājas jau arī, domājot, ka viss būs skaisti un būs happy ever after, lai gan vajadzētu piesēsties un noslēgt laulību kontraktu. :)
Laulības līgums ir laulības šķiršanas līgums pašā saknē., jo laulību raksturo kopīga saimniecība, kopīga gulta un kopīgi bērni.
Lai aizsargātu savas un savu bērnu tiesības, labāk tomēr laulāties, jo ptu,ptu,ptu ja nu kas, tad tu savam vīrietim no juridiskā viedokļa neesi nekas. Kopēja mājsaimniecība neskaitās - mantos īpašumus tikai bērni! un pati paliksi tukšām rokām, lai arī kopdzīves laikā esi piedalījusies kopīgu īpašumu iegādē...
Paldies, Linda, par blogu. Sen nedzirdēta saprāta balss šajā nebeidzamajā reakcionārisma un idiotisma jūrā.
Jāatzīst valsts vēlme panākt, lai es reģistrētu savu kopdzīvi, man šķiet smieklīga. Kopā ar dzīvesbiedru dzīvojam jau gandrīz 12 gadu. Mūsu kopdzīvē dzimuši 3 bērni. bet kāpēc man būtu jāreģistrē sava kopdzīve, nesaprotu. Un nav runa par to, ka kāds no mums pret kopdzīvi izturētos bezatbildīgi. Tas ir mūsu kā pieaugušu cilvēku lēmums. Un tiešām valsts iedomājas, ka ar pāris bukletu palīdzību, mēs mainīsim savu lēmumu? Tiešām šis stāsts jau līdzinās anekdotei. Tā vietā varētu darīt kaut ko, lai valsts ietu līdzi laikam nevis kā tāda vecvecmāmiņa mācītu jaunatni dzīvot.