2001.gada pavasarī tika aptaujāti jaunpilsoņi - cilvēki, kas Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā laikā no 1995.gada līdz 2001.gadam.
Atslēgvārdi:
Jaunpilsoņu aptauja 1
- Autors:Brigita Zepa (projekta vadītāja)
- Organizācija:Baltijas Datu nams, Baltijas Sociālo Zinātņu institūts
- Gads:2001
- Valoda:Lat
22.07.2001.
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
2001.gada pavasarī tika aptaujāti jaunpilsoņi - cilvēki, kas Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā laikā no 1995.gada līdz 2001.gadam.
Pētījumā veikta 404 Latvijas iedzīvotāju ("jaunpilsoņu") aptauja, kas Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā laikā no 1995.gada līdz 2001.gadam.
Jaunpilsoņu pētījums pelna ievērību ne tikai ar interesantiem rezultātiem, bet arī ar to, ka ļauj izvērtēt sabiedrisko politiku, kas valstī veikta pilsonības jautājuma sakarā. Pētījuma rezultāti ļauj arī atspēkot pret jaunpilsoņiem vērstus pārmetumus, kas izskanēja pēc 2001.gada pašvaldību vēlēšanām, par viņu politisko izvēli.
Pētījumā analizēta jaunpilsoņu motivācija kļūt par Latvijas pilsoņiem, kā arī sniegts ieskats viņu sociāli demogrāfiskajā raksturojumā, politiskajās attieksmēs, politiskajā izvēlē, parādīta viņu emocionālā pašsajūta, attieksme pret naturalizācijas procedūru, sniegts naturalizācijas pārvaldes/filiāļu darbinieku attieksmes un profesionalitātes novērtējums, latviešu valodas un vēstures eksāmenu prasību līmeņa novērtējums, naturalizācijai nepieciešamo resursu (laika, naudas) novērtējums, latviešu valodas zināšanu pašnovērtējums.
Jaunpilsoņu grupas analīze atklāj interesantas sakarības: no vienas puses, jaunpilsoņi ir ar augstāku sociāli ekonomisko statusu, lielāku uzņēmību un aktivitāti, arī ar augstāku politiskās kompetences pašnovērtējumu, bet, no otras puses, pētījums atklāj, ka šī grupa jūtas mazāk atsvešināta no valsts un sabiedrības, tai raksturīga augstāka uzticēšanās arī galvenajām valsts varas institūcijām, kas kopumā sabiedrībā ir zema. Analizējot šo grupu, atklāta sakarība: ja cilvēki spēj sekmīgi risināt savas profesionālās, karjeras u.c. dzīvē svarīgas problēmas, arī attieksme pret valsts varas un citām institūcijām kļūst labvēlīgāka, mazinās atsvešinātības sajūta, cilvēks jūtas spējīgs risināt gan savas, gan sabiedrībai vitālas problēmas.
Pētījums mudina kritiski novērtēt ilgstošo (no 1995. līdz 1998.) vecuma kvotu ierobežojumu naturalizācijai, kas ierobežoja iespējas iegūt Latvijas pilsonību cilvēkiem, kas integrējušies Latvijas sabiedrībā un kam ir pozitīva nostādne pret Latvijas valsti. Tas ir jautājums par politikas radītajiem sociālajiem zaudējumiem, kuru nozīme mūsu valstī nereti tiek ignorēta.
(Pievienotais failspdf)
.png?1626851309)
.jpg?1626351400)
Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša
aivars_b 17.01.2003 15:35
Vai tad tiešām nav saprotams, ka jaunpilsoņi ir tie paši nepilsoņi, kas dzīvo valstī! Protams, par pilsoņiem kļūst gados jaunākie, aktīvākier cilvēki, bet līdz ar pilsonības iegūšanu nekas viņu attieksmee nemainās. Pētījumam pietiktu ar to, ka tiktu noskaidrots, kādi cilvēki naturalizējas un vēlāk aptaujātu nepilsoņus. Veicot dažas matemātiskas darbības tiktu noskaidrota jaunpilsoņu attieksme pret Latvijas valsti un procesiem tajā. Jaunpilsoņi jau paliek tādi paši, kādi ir bijuši nepilsoņu statusā, apziņa no tā, ka esi pilsonis, vismaz Latvijā, nemainās, un vienīgais, kādēļ cilvēki naturalizējas ir priekšrocības, ko sniedz pilsonība. Neviens, patiesi neviens nenaturalizējas dziļā patriotisma vadīts vai, lai mainītu savu vērtību sistēmu...