Labāk būtu, ja valdošās partijas, koalīcijas politiķi un viņiem pietuvinātās valsts amatpersonas nemēģinātu izteikties par tēmu "demokrātija" un "tiesības un brīvības".

Domājoši cilvēki taču apzinās, kurās jomās viņu zināšanās ir caurumi. Un vai nu cenšas šos caurumus aizlāpīt vai pasaka -- diemžēl nejūtamies kompetenti izteikt komentārus. Politiķu replikas gan liek domāt, ka caurumi elementārās zināšanās nav nekas tāds, ko viņi apzinātos kā trūkumu. Gluži otrādi, rodas iespaids, ka politiķi ar savu nezināšanu lepojas. Taču iespējams, ka izskaidrojums zināšanu trūkumam par demokrātijas pamatiem ir pavisam vienkāršs, proti, politiķi un amatvīri nezina, kur meklēt informāciju.Varbūt, gatavojoties tautas sapulcei 3.novembrī, viņiem noderētu daži ieteikumi:

1. Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš uzskata, ka "demokrātiskā valstī ar iziešanu ielās neko atrisināt nevar" un premjerministram Aigaram Kalvītim, kurš miermīlīgus demonstrantus ir dēvējis par "maziem kvaukšķiem,kas ķeras biksēs un ierejas", gribētu ieteikt palasīt Eiropas Cilvēktiesību un un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Abi dokumenti ir diezgan apjomīgi, tāpēc pateikšu priekšā -- jūs interesējošie panti ir 11.(konvencijā) un 20. (deklarācijā).

2. Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš 3.novembrī būs "laukos", jo "nevar nostāties vienā pusē", deputātam Kārlim Leiškalnam, kurš nesaprot, "kāpēc manam draugam – Džemmai Skulmei – jāstāv pie Saeimas" un Dainim Turlajam, kurš uzskata, ka tautas protests 18. oktobrī bija "bakhanālija, ko noorganizēja „Sorosa stipendiāti”" varētu ieteikt meklēt rakstos pilsoniskās sabiedrības definīciju. Piemēram viņi varētu apmeklēt respektablās mācību iestādes London School of Economics Pilsoniskās sabiedrības centra mājas lapu http://www.lse.ac.uk/collections/CCS/. Iesaku pievērst uzmanību atslēgvārdam "uncoerced":

"Civil society refers to the arena of uncoerced collective action around shared interests, purposes and values."

3. Bet Tautas partijai, kura vakar paziņoja, ka "efektīvākais veids, kādā ikviens demokrātiskā un tiesiskā valstī var līdzdarboties politikā un valsts likteņa lemšanā, ir kļūt par kādas partijas biedru", un aicināja "ikvienu, kurš vēlas būt politiski aktīvs, stāties savai ideoloģiskajai pārliecībai atbilstīgā partijā", gribētu ieteikt palasīt politologu Gebriela Almonda (Gabriel Almond), Sidnija Verbas (Sydney Verba) un Roberta Putnama (Robert Putnam) atziņas par mūsdienu Rietumu demokrātijas raksturlielumiem. Varbūt iesākumam pietiks ar Vikipēdijas konspektīvo izklāstu:

"The political element of many civil society organisations facilitates better awareness and a more informed citizenry, who make better voting choices, participate in politics, and hold government more accountable as a result. More recently, Robert Putnam has argued that even non-political organisations in civil society are vital for democracy. This is because they build social capital, trust and shared values, which are transferred into the political sphere and help to hold society together, facilitating an understanding of the interconnectedness of society and interests within it."

4.Un visbeidzot tiem daudzajiem politiķiem, kuri uzskata, ka politiskā atbildība iestājas tikai un vienīgi reizē ar kriminālatbildību un pat smagos noziegumos apsūdzēta persona var saglabāt krēslu vai premjerministra amata nomināciju, varētu ieteikt apmeklēt skolēniem adresēto BBC mājaslapu par demokrātijas pamatiem. Tajā cita starpā paskaidrots morālā pienākuma jēdziens:

"We have rights, which we get from laws, and we also have responsibilities. Responsibilities can be legal (for example, to pay taxes and obey other laws) or they can be moral. Something that is moral is the correct thing to do, though we are not always forced to do it by law."

Patīkamu lasīšanu!