Var jau filozofēt - vajag vai nevajag to laulības institūtu, un ja vienu otru paklausās, tad tik tiešām - priekš kam, tak nereģistrētās attiecības ir tik forši, dzīvo kopā - ir ģimene, nākošā dienā pašķiras - ģimenes nav :)!!! Jauki, individuālā brīvība :), tikai tie visi pigori sākas, kad saskaramies ar šīs lietas juridisko pusi, it īpaši jomu, kas skar materiālās lietas :(!!! Un tad ir jānoslogo tiesas lai kaut ko tur pierādītu, tiek atrauti no savām ikdienas gaitām cilvēki un vilkti uz tiesu par lieciniekiem utt., tas ir tā vietā lai vienkārši aizietu (uz baznīcu, vai dzimtsarakstu nodaļu) un nokārtotu savas lietas oficiāli. Attiecībā par senatni. Iebildīšu. Jau Senās Romas laikā (vēl pirms Kristus) šī joma bija strikti sakārtota - tur darbojās gan laulības institūts, gan ģimenes tiesības, tas viss Senajās Romiešu tiesībās ir smalki aprakstīts un reglamentēts. Ja kāds netic, lai pastudē tās - lai palasa Birziņas grāmatu par Romiešu tiesībām, tas daudz laika neaizņems. Attiecībā vēl par senākiem laikiem, tad tur darbojās paražu tiesības, kur vīrieša un sievietes attiecību nostiprināšanai izmantoja noteiktu publisku procedūru un rituālu. Starp citu, tolaik bieži vien jēdzienu ģimene aizstāja ar jēdzienu saime.

Ģimene ir abi vecāki un bērni. Tie būtu vīrs, sieva un viņu bērni. Vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem, rūpējas par viņu audzināšanu, uzturēšanu utt. līdz bērnu pilngadībai. Ģimenes pamatā tomēr ir mīlestība, laulība, bērni, kuri ir dzimtas turpinājums - paaudžu maiņa.
Neesam jau lopu bars, kur ir viens sugas bullis uz vairākām govīm vai viena govs un vairāki buļļi. Gan jau teļus saimnieks nobaros. Vecos un nederīgos lopus - uz lopkautuvi.

Ģimenes jēdzienam vajadzētu pieiet kultūrvēsturiski, jo tas ir ar daudzām šķautnēm
1) civilizācijas pirmsākumos ģimene šķiet tika identificēta kā cilvēku kopums, kuriem virs galvas ir viens un tas pats jumts. Kamēr dēls nebija pametis tēva namu, tikmēr bija tēva ģimenē. Tātad šeit ir kopā dzīvojošas kopienas jēdziens, kas nav tieši saistīts ar attiecībām starp kādu sievieti un vīrieti.
2) laulību insitūcijas pirmsākumos savienība starp vīrieti un sievieti tika brīvi veidota bez valsts varas vai centralizētas reliģiskas sistēmas iesaistes.
3) Un šķiet tikai vairākus gadsimtus pēc Kristus parādījās reliģisko kopienu loma ... vēlāk arī centralizētas valsts loma pie attiecību statusa fiksēšanas, apstiprināšanas.

Būtu laikam ļoti navi domāt, ka vēsturiski, pirms valsts vai reliģisko organizāciju iesaistes šajos savstarpējo attiecību procesos ģimene neeksistēja. Eksistēja! Tātad tās definīcijas būtībā nevajadzētu atrasties valstij vai kādai reliģiskajai organizācijai.

Ģimene sākas no sirds un prāta, nevis no valsts. Diez vai ir prāta darbs preceties nepārliecinātam un pēc tam šķirtie, kas rezultātā būs bērniem vēl lielāka trauma.