Tas, kas patlaban darās Latvijas televīzijā, arvien ātrāk kļūst par pagalam kritisku situāciju, kura ir steidzami jālabo.

Labdien, lasītāji!

Edgara Kota lēmums, jau gada beigās un nevis nākamā gada martā atvadīties no Latvijas televīzijas vadītāja amata, ir viena, ja arī visnotaļ apsveicama lieta. Drusku cita lieta ir Dzintra Kolāta lēmums, no LTV Ziņu nodaļas vadītāja amata aiziet tikai pēc viena gada amatā. Un pavisam cita lieta ir Arņa Krauzes lēmums, pamest Latvijas televīziju pēc ļoti daudziem gadiem, kuru laikā kolēģis tomēr bija viena no LTV galvenajām ētera sejām. Tas jau ir kritiski.

Protams, nevaru zināt, kāpēc Arnis ir izvēlējies pamest LTV. Tiesa, ka cilvēks vienā darba vietā var iesūnot, bet tas nav īsti sakāms par žurnālistiem. Katru dienu jāziņo par ko citu, katru dienu jāintervē citi cilvēki, citi sižeti jāgatavo. Man pēc daudziem gadiem vadot raidījumu Latvijas radio garlaicīgi nav joprojām, un pieņemu, ka garlaicīgi nebūs nekad. Arņa gadījumā ir baumas, ka viņu ir pārtvērusi komerctelevīzija TV3 paskatā. Droši vien tur viņam būtu krietni lielāka alga, bet ir arī tas, ka viņam, protams, sabiedrībā ir pietiekami daudz fanu, un tas LTV Panorāmai, lai arī cik bravūrīgi par viņa aiziešanu tur ļaudis nerunātu, varētu būt krietni pamatīgs belziens. Katrā gadījumā es viņam vēlu veiksmes, jo talantīgs televīzijas žurnālists viņš ir un paliek.

LTV arvien vairāk sāk atgādināt grimstošu kuģi, no kura bēg žurkas. Edgara Kota lielākais "nopelns" ģenerāldirektora amatā ir bijis nodrošināt, ka politiķiem Latvijas televīzijā neviens neuzdod īpaši smagus vai nepatīkamus jautājumus, un neviens, tā teikt, no malas nerunā par viņu darbiem un it īpaši nedarbiem. Visu cieņu kolēģim Gundaram Rēderam, bet "Sastrēgumstunda" Jāņa Dombura "Kas notiek Latvijā" nav un nevar būt. "De facto" ir spēcīgs raidījums, bet ne tik spēcīgs, kā "Nekā personīga," kuram Kots mierīgi ļāva no LTV aiziet tāpat, kā viņš mierīgi ļāva aiziet seriālam "Ugunsgrēks." "Nekā personīga" saturs gandrīz vienmēr nākamajā dienā tiek tādā vai citādā veidā atreferēts citos medijos, un nekā pārsteidzoša tur nav, jo Arta Ģiga tomēr ir un paliek viena no Latvijas profesionālākajām producentēm. Varbūt lasītāji to neatceras, bet Arta no LTV tika padzīta tāpēc, ka viņas producētajā raidījumā reiz izskanēja necenzēti rupjš vārds. Tas jau nekas, ka viņa ir caurcaurēm profesionāla - viņa arī LTV vadībai bija neērta un viss.

Nacionālajai Elektronisko plašsaziņas padomei domājot par nākamo LTV "ģenerāli," ir izmisīgi būtiski meklēt cilvēku, kurš nevien domā par Latvijas televīzijas finansēm, bet arī nopietni domā par televīzijas saturu. Ar to es negribu teikt, ka finanses nav svarīgas, bet Kota laikā kausi pārāk nopietni ir nosvērušies Ventspils un tās bosa interešu virzienā. Tā, piemēram, katru gadu pavasarī Latvijas Eirovīzijas fināls notiek tieši Ventspilī, un tas būtībā nozīmē, ka no Rīgas uz Ventspili ir jāpārceļas nevien lielai LTV komandai, bet arī teju vai visiem mūziķiem, jo diez vai īpaši liels skaits mūziķu ir centrēti Ventspilī. Varētu padomāt, ka Rīgā nav adekvātu telpu, kurās rīkot minēto koncertu.

Taču vēl būtiskāk ir tas, ka NEPLP ir piesaukusi vajadzību, LTV nodrošināt plašāku tieši analītiska rakstura raidījumu apjomu . Sabiedriskā televīzija ir tā vieta, kur var notikt sabiedriski politiskas sarunas, kurām komerctelevīzijās, ļoti iespējams, īpaši vieta neatrastos. Valsts pasūtījums tomēr ir nopietna lieta. Esmu pilnīgi gatavs jebkurā brīdī atjaunot "Skatu no malas," jo analoga raidījuma nav nedz LTV, nedz arī jebkur citur raidošo mediju pasaulē mūsu valstī. Latvijas televīzijā darbojas ļoti liels skaits ļoti, ļoti profesionālu ļaužu, kuri saturu nodrošina par spīti visām minētajām negācijām. Lai nu Dievs dod, ka NEPLP izdodas atrast jaunu ģenerāldirektoru, kurš pirmkārt domās tieši par to, ko viņi dara un kādu saturu viņi veido. Profesionāli televīzijas cilvēki un raidījumu vadītāji kokos tomēr neaug. To derētu atcerēties.

Jauku visiem dienu!