Dzīve laukos ietver gan tukšumu un sairumu, gan sociālekonomisko vitalitāti, gan bezdarbu, gan veiksmīgu saimniekošanu, gan nabadzību, gan arī jēgpilnu iztikšanu un turību, raksta pētījuma autori ievadā.

Trīs pētniecības gadu laikā autores centušās parādīt dzīvi laukos 'no iekšpuses', iedziļinoties cilvēku ikdienišķajās gaitās novadu un pagastu centros, ciemos un zemnieku saimniecībās un kultūrvēsturiski nozīmīgos objektos. Viņas raksta par attīstību laukos, darbu un alternatīvajiem skatījumiem uz to, par inovācijām, tradīcijām, racionalitāti, uzņēmējdarbību un citām tēmām.

'Laukos notiekošo mēs esam skatījušas daudzu dzīvju summas kontekstā, tādējādi iemiesojot valstiskās attīstības stratēģijās pausto 'cilvēks pirmajā vietā'. Principu, kas, mūsuprāt, nav radis spēku un konkrētību ārpus politikas dokumentiem," raksta pētnieces.

(Cilvēks un darbs Latvijas laukos. Sociālantropoloģisks skatījumspdf)