Jauno gadu sāku ar vairākiem nepatīkamiem pārsteigumiem.
Atslēgvārdi:
Atkritumi 19
10.01.2007. Blogā
1. Esmu vienmēr bijis kārtīgs atkritumu šķirotājs, kaut arī uzskatu, ka būtisku labumu jau tas nedod,un daudz svarīgāk ir samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties preces, kas nav lieki ievīstītas dažādos materiālos. Biju pat domājis dzīvoklī ieviest kompostu – organiskie atkritumi ir viena no lielākajām problēmām, jo tie aizņem daudz vietas un pūstot izdala metānu – veicina globālo sasilšanu.Tā nu es gāju izmest stikla pudeles, plastmasas iepakojumu un kaudzi ar vecajām avīzēm, kas bija sakrājušās, bet tajā vietā, kur kādreiz pie mājām atradās šķiroto atkritumu konteineri, to vairs nebija. Atkritumu apsaimniekotājs SIA Nelsen tos vienkārši bija aizvācis. Viņi to pamato ar namu apsaimniekotāju vēlmi konteinerus izvietot citviet. Tas droši vien ir tikai sākums, jo, ja Rīgas Domei izdosies iedzīvināt savu atkritumu apsaimniekošanas plānu Rīgā, tad vienīgais, ko šķiros,būs dažu veidu stikla pudeles, jo tās pagaidām ir rentablas. Dabūju pastaigāt pa rajonu, kamēr atradu tuvāko šķiroto atkritumu konteineru (7 minūšu gājiens no mājām).
2. Otrs pārsteigums bija,kad devos uz aptieku. Medicīnas atkritumi ir bīstamie atkritumi, kurus nekādā ziņā nedrīkst mest parastajos sadzīves atkritumu konteineros, jo tur ir ļoti daudz bīstamu vielu (paradoksāli). Gada nogalē, tīrot māju, bijām savākuši prāvu maisiņu ar visādām vecām tabletēm, kakla sīrupiem un tinktūrām. Tā kā zināju,ka aptiekās tās var nodot, droši devos uz tuvāko. Bet diemžēl pārdevēja teica, ka pie viņiem nodot nevar un ieteica aiziet uz Mēness aptieku. Arī Mēness aptiekā pārdevēja teica, ka vairs nepieņem, jo līgums ar bīstamo atkritumu savācēju ir beidzies. Tā nu es paliku ar savām vecajām zālēm uz ielas. Noskaidroju, ka medicīnas atkritumus var nodot dažos BAO pieņemšanas punktos, kuri galīgi neatrodas manos ikdienas maršrutos (Getliņos; pie lidostas, bijušo dārziņu rajonā; u.tml). Maisiņš ar zālēm vēl joprojām stāv mājās.
3. No šī gada 1. janvāra stājās spēkā jaunie grozījumi Likumā par dabas resursu nodokli. Izmaiņas paredz ar nodokli aplikt arī plastmasas iepirkumu maisiņus (atkarībā no to struktūras 2 lati - 20 santīmi kilogramā). Līdzīgas iniciatīvas ir bijušas arī daudzās citās valstīs,un tas ir būtiski samazinājis maisiņu patēriņu, jo cilvēki nevēlas par tiem maksāt. Taču gada sākumā aizejot uz veikalu, nekādas izmaiņas neredzēju, jo maisiņi vēl joprojām visur un šķiet arī visos veikalos par brīvu. Tirgotāji jau nodokli nomaksā, taču acīmredzami viņi to ierēķina preču cenās un neliek patērētājam maksāt tieši. Leta ziņo, ka vienā dienā Rimi lielveikalos tiek izmantoti apmēram 40 kilogrami plastmasas maisiņu, Rimi hipermārketos - aptuveni 60, bet Supernetto veikalos - 16 kilogrami. Līdz ar to, veikaliem tas ir tīrais nieks – mazāk par 100 latiem dienā. Vienīgais veikals, kurš maisiņus vairs nedalot par velti, ir Mego. Tāpēc nedomāju, ka Latvijā plastmasas maisiņi pazudīs no ielu stūriem, koku zariem un atkritumu izgāztuvēm, bet likums nevis mainīs patērētāju uzvedību, bet tikai ienesīs dažus latus valsts budžetā (2008.gadā nodoklī par plastmasas maisiņiem valsts plāno iegūt 42 300 latus).
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša
http://www.aipgmee2016results.com/ http://www.newyear2016wallpaper.com http://www.gate2016result.com/ http://www.sslcresults2016.com http://www.10thresult2016.com http://www.cbseresults2016.com http://www.keralahseresults2016.com/ http://www.bestmorningquotes.com/ http://www.inspirationalgoodmorningquotes.com
juris burlakovs 23.10.2008 11:01
šķirot atkritumus lielas jēgas tiešām nav. vecās baterijas tikai nesviežu konteinerā, kāds vēl komposts dzīvoklī, te nav Šveice. Šveicē slēdz līgumus par to, cik bieži tāda un tāda veida konteinerus pie privātmājām iztukšo, tai skiatā "kompota" :) izmaiņas tuvāko 25 gadu laikā nebūs, jo arī tādā valstī kā Šveice bija nepieciešams šāds laika periods...
Lilija 19.03.2008 18:26
Atkritumu šķirošana nav nekas neispējam. Mūsu ģimene pati šķiro atkritumus, protams, dzīvoklī tas ir problemātiski. Domāju, ka Latvijas valstij vajadzētu uzņemties lielāku iniciatīvu jautājumā par atkritumu šķirošnu...
Danute 20.02.2008 00:45
Jā, man ar medikamentiem bija līdzīgi. Aiznesu uz Mēness aptieku un pārdevēja atteicās pieņemt. Mēģināju viņu pārliecināt, ka likums aptiekām liek pieņemt zāles atpakaļ (pati gan neesmu par to pārliecināta - kā tur īsti ir?), bet viņa man atcirta, ka lai tik es dodot, viņa tik un tā izmetīšot miskastē. Še te
dabas bērns 19.02.2008 15:11
A mums Siguldā gan labi! I atritumus šķirojam, i kompostu taisam. Un tas viss pateicoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam Jumis (sadarbībā ar Zaļo punktu). Tā ka varu sev uzsist uz pleca un justies labi :)
Jāni, es tikai nesapratu par to kompostu. Tam pārstrādājoties izdalās indīgas gāzes. Kā? Tad sanāk pavisam videi nedruadzīgs pasākums. Kā tad tas pareizi jādara?
Par balināto papīru dedzināšanu Tu man galīgi nošokēji. Tad nemaz nedrīskt dedzināt?
Un tad vēl vienā no pēdējiem Shape žurnāliem Tu stāsti, ka terta pakas neviens nepārstrādājot. Tad jau sanāk, ka visi labi nodomi atkritumu šķirošanā ir bezjēdzīgi. Tetra pakas tiek patērētas taču ļoooti daudz.
Jānis 16.01.2008 10:23
Jāmācās no Ķīnas, kas šovasar plāno pilnībā aizliegt plastmasas maisiņu izmantošanu - http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/7178287.stm
stalins 13.01.2008 16:07
veel jau der apskatiities pieRiigas apkartnes mezhus-ne tikai visaadu "atputnieku" un garaamgaajeeju izmestaas drazas,bet arii speciaali "izgaashanai "atkritumus -maisiem,pat kravaam.Tas ir beediigs skats (.Ko vareetu dariit? Kaapeec vinjiem ir jasaglaabaa shie atkritumi tur?Kaapeec valsts un pashvaldiiba tik mazs ko dara? Arii sabiedriiba aktiivaaka ppiesarnjoshanaa nekaa satiiriishanaa.Bet tomeer luuk iesainjoma nodoklis luuk taads kads ir,mezhii ir pilni ar iesinjojumu,Kas ir mezhu iipashnieki??? Valsts nosaka nodokli-tad lai mezha iipashniekus finansee to satiirishanai.Ja valsts ir iipashnieks-tad valsts atri konstatees,cik iepakojuma savaakshanai vajadzees naudas uc.resursu.Un attieciigi noteiks kaadas nodevas buus vajadziigas. Jeb valsts sleepti finansee to pashu RIMI uc tirgonjus.Taatad jaapanaak ,lai valsts uznjemas atbildiibu,shaada likme jeb tas ,ko ar to var panaakt (un ko panaaks)izraada imitaaciju. Kaa piespiest iereednjus izdariit savu darbu un panaakt ,lai mezhi tiktu uzraudziiti(ko var buut ir pagruuti) un satiiriiti,noteiktu atbilstoshos finanseeshanus avotus un summas un -tas ir izpildiitu savu darbu.
Iedziivotaaju audzinashana ir jaaveic ,jo iedziivotaaju vairums neruupeejas par to.
Latvijaa ir beediiga situaacija.Bez tam tie,kas piemeeslo nav tie ,kas tiira-vajag sabiedriskos darbus taadiem .Tos ,kas nemeeslo ,bet tiira vajag atbalstiit .(Bet Argalim-pseido pukjumiilim ar par to vajadzeetu padomaat,jo ko padomaas citi?????)
Ko Jus domaajat,kaa to vareetu paveikt?
Jānis 11.01.2008 21:47
Bīstamo atkritumu mūsu sadzīvē ir ļoti daudz. Parastajos konteineros noteikti nedrīkst mest elektropreces, sadzīves ķīmiju, krāsa/lakas/silikonus un citus celtniecības ķimikālijas, baterijas un vēl daudz ko. Tas tāpēc, ka no šiem produktiem izdalās ļoti bīstamas ķīmiskās vielas, kas ir toksiskas, kancerogēnas un var bojāt mūsu reproduktīvo un nervu sistēmas. Tāpat atkritumus nedrīkst dedzināt - ne PET pudeles, ne balinātos papīrus, jo arī tad gaisā iziet kaudze ķīmijas. Bet nolaižot kanalizācijā, tas viss nonāk ūdens attīrīšanas iekārtās, kas nav paredzētas cīņai ar šādām vielām. Līdz ar to attīrīšanas iekārtās beidzas nost baktērijas, kas attīra ūdeni. Bet tad šīs vielas nonāk upēs, ezeros un jūrā. Daudzas vielas ir noturīgas un lēni sadalās, citas uzkrājas organismos. Anglijā, piemēram, vienā pētījumā atklāja, ka upēs zivīm, hormonālo tablešu iedarbībā (viņas nepērk tās tabletes veikalā), mainās dzimums.
aita 11.01.2008 20:05
patiesi apbriinojami....taada neatlaidiiba cilveekam braukt uz purvciemu nodot atkritumus, vai vel nezinkur mekleet, kur to dariit ... (kad tam atrast laiku? kam to nozagt? tuviniekiem, bērniem, draugiem?)
redz, padomju laiki no otras puses gan bija praktiski-olu čaumalas veda vistām, sīpolu mizām krāsoja matus, maizi veda veel kaadiem zveeriem laukos ....taatad risinaajums - ne tikai komposta muca, bet arii vistas un citi zveeri uz balkona?
un es pienjemu, ka ne jau demedrols maajas aptiecinjaa staaveeja, taapeec atvainojos par savu aprobezotiibu - patiesi, kaadeelj nedriikst zaales izmest tualetee?
par maisinjiem-es njemu auduma somu liidzi un savdabiiga neizpratne redzama paardeveejas skataa - kaa nevajadzees maisinjus?! njemiet, njemiet, jums pienaakas, tur es neko nevaru dariit!
Dzesija 11.01.2008 15:51
Visas vecas baterijas var nodot tur, kur pardod jaunas.
atbilde dacei par baterijām 11.01.2008 15:44
pulkveža brieža maksimā pavisam noteikti
DaceA 11.01.2008 13:51
Apbrīnojama neatlaidība un atbildība, šādi mokoties un meklējot vietas, kur šķirot dažādus atkritumus! Atzīšos, ka manā pagalmā viss tiek mests vienvietus tāpēc atkritumu šķirošana notiek ļoti simboliski: papīri kamīnā, bet pārējais tik un tā aiziet vienā konteinerā, pat stikla un plastmasas pudeles, kuras dzīvoklī šķiroju nezin kāpēc, ja pagalmā viss tik un tā vienā vietā...
Par plastmasas maisiņiem arī es esmu nikna - jo jau tad, kad tika pārrunāta iespēja ieviest nodokli, lielveikalu saimnieki teica - maisiņi joprojām būs "pa brīvo", tas tiks ierēķināts cenā. Kas nozīmē, ka pircēji, kas plastmasas maisiņus neizmanto, jo staigā ar audumu maisiņiem vai iepirkumu somām, maksā par tiem, kas pirkumus liek vairākos plastmasas maisos. Ja pārtikas veikalos, kur ir lielākais apgrozījums, visus pie kases saņemamos maisiņus būtu jāpērk, mēs uzreiz redzētu to lietošanas samazinājumu, jo ikviens pārdomātu rūpīgāk, vai tas viņam tiešām ir nepieciešams. Bet laikam naivi cerēt, ka kāds lielveikals aizdomātos par vidi, jo viņiem ir svarīgi, ka plastmasas maisiņi "pa brīvo" turpinās, jo tas piederot pie pakalpojuma kvalitātes...
Praktisks jautājums: ko man darīt ar vecām baterijām? Kur tās var nodot?
Franciskus 11.01.2008 13:02
Maisiņu ar vecām tabletēm nēsāju somā līdzi mēnešiem un nevienā aptiekā to negribēja ņemt pretī. "Nu iemetiet taču tās tualetes podā!" man ieteica kāda aptiekāre...---Ārprāc. Un to saka cilvēks, kurš ir mācījies farmakoloģiju...
stalins 11.01.2008 12:28
Man liekas pozitiiva autora velme kaut ko dariit lietas labaa,tie man liekas kaa reiz sapraatiigi centieni.
Nu gadu atpakalj Ulbrokaa redzeeju kaa tos daliitos atkritumus no konteineriem saber kopaa...
Rita 11.01.2008 12:15
Atkritumu šķirošana Latvijas apstākļos ir smags darbs. Centrā sķirošanas konteineru nav vispār, tāpēc maisus ar pudelēm un plastmasu nākas vest Purvciemu. Vai, braucot ar automašīnu, lai atbrīvotos no atkritumiem, es nenodaru vairāk ļaunuma, nekā labuma? Nezinu.
Arī man ir līdzīgs stāsts par zālēm. Maisiņu ar vecām tabletēm nēsāju somā līdzi mēnešiem un nevienā aptiekā to negribēja ņemt pretī. "Nu iemetiet taču tās tualetes podā!" man ieteica kāda aptiekāre...
Atis 11.01.2008 11:47
BAO noteiktos laikos savāc dažāda veida atkritumus (gan zāles, gan elektro u.c.) arī pie lielveikaliem. laikus un vietas var noskaidrot viņu mājas lapā www.bao.lv
Dzesija 11.01.2008 11:46
Nu varbūt es nezinu, kā komposts dzīvoklī izpaužas. Jo vispār jau neko tādu dzīvē neesmu redzējusi (ak, mana šaurā dzīvīte...). Es to iedomājos kā lielu toveri istabas vidū (virtuvē, nu ok, uz balkona), kurā pūst pārtikas atkritumi un lidinās mušas. Brrrr.
Bet kopumā, ja atļausiet izteikt viedokli par atkritumu škirošanu (dzīvīte man šaura, bet viedoklītis ir) - tas ir paradums, kas veidojas ilgā laikā, līdzīgi kā daudzi citi paradumi, piemēram, uzkrāšana, ikdienas laipnība. Manā ģimenē bērnībā šķiroja olu čaumalas nost no citiem atkritumiem - jo veda uz laukiem vistām laikam. Un man šis paradums - nesviest ārā olu čaumalas ir tā iesēdies, ka es vēl joprojām, izsviežot ārā olu čaum sajūtos, ka kaut ko ne tā būtu izdarījusi. Un ko es gribēju teikt - atkritumus šķiros tikai mūsu bērni, ja mēs viņus tagad pie tā sāksim radināt.
Pēteris 11.01.2008 11:06
Kāpēc vājprāta? Arī Zviedrijā un Vācijā ir ļoti daudzi, kas šķiro organiskos atkritumus. Tas nav nekāds vājprāts, īpaši, ja pašvaldība ir parūpējusies par atkritumu savākšanu. Upsalas pašvaldība piemēram to nedara, jo nekur neesmu redzējis organisko atkritumu konteinerus. Tomēr mans iespaids i, ka tas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā indivīds grib līdzdarboties atkritumu savākšanā. Ir ļoti daudzi, kuriem atklāti sakot par to ir vienalga.
Par plastmasas maisiem esmu vienkārši nikns - Latvijā tie karājās koku zaros, bet mūsu pašvaldībā tie lidinās pa gaisu un mētājās pa ielu, jo koku Upsalā nav pārāk daudz. Man šķiet, ka kaut kur - vai nu atkritumu savākšanas, vai ielu uzkopšanas tirgū - ir lielas neefektivitātes.
Dzesija 11.01.2008 08:45
Komposts dzīvoklī??????? Izklausās pēc kaut kāda vājprāta! Diez ko par to saka autora ģimene??