Tikko Briselē dažādu valstu iedzīvotājiem centos izskaidrot, kāpēc 18.oktobra demonstrācija Rīgā ir kaut kas vērā ņemams, jo 5000 cilvēku protests daudzu ES valstu pieredzēs nav lielas ievērības cienīgs (tur streikos un demonstrācijās visai regulāri piedalās desmitiem tūkstošu iedzīvotāju). Lai pamatotu savu skatījumu par 18.oktobra demonstrāciju Rīgā, teicu, ka protests bija otrs lielākais kopš neatkarības atgūšanas; ka Latvijā dzīvo aptuveni 2.3 miljoni iedzīvotāju; ka protesta dēļ Latvijas premjerministrs bija spiests pamest Lisabonas ES samitu, un, ka saistībā ar šo notikumu demisionēja Latvijas ārlietu ministrs. Pēdējie divi fakti bija izšķirošie, lai mana starptautiskā auditorija saprastu, ka protests pie Saeimas tomēr ir ievērības cienīgs.
18.oktobra protests Briselē 9
Grūtāk gāja ar protesta iemeslu izskaidrošanu, jo bija jāsāk ar Jūrmalgeitu, vēlētāju piesmiešanu ar pozitīvisma kampaņām, mētāšanos ar grozījumiem drošības likumos un idejām par Satversmes grozījumiem tā, it kā runa būtu par lēmumu, ko ēst vakariņās. Pieminēju arī teātri ar prezidenta kandidatūru apspriešanu, kamēr - kā tagad zinām - lēmums par labu Zatleram tika pieņemts Rīgas zooloģiskajā dārzā. Tāpat runāju par referendumu par drošības likumiem, Emša portfeli ar naudu traktoram, kā arī KNAB vadītāja atstādināšanas mēģinājumu. Un, protams, runāju arī par to, ka pēc visa šī valdība pavisam nopietni domā, ka drīkstēja veidot valsts budžetu - to, kā tiks tērēta mana un citu nodokļu maksātāju nauda - aiz aizvērtām durvīm, bez sociālo partneru laicīgas iesaistīšanas, jo valdība taču vislabāk zinot, ko un kā darīt. Arī, ka ietaupīt vajag uz skolotājiem un ārstiem apsolītā algu pieauguma rēķina, nevis, piemēram, samazinot vai pilnībā iznīdējot sporta spēļu un līdzīgu valsts iestādēs notiekošu iekšēju izklaides pasākumu organizēšanu, tērējot nodokļu maksātāju naudu (es joprojām sagaidu, ka paši lietotāji - Ekonomikas ministrijas darbinieki - apmaksā "Prāta Vētras" pasūtīšanu savām sporta spēlēm) .
Mana auditorija Briselē klausījās ar lielu interesi un vaicāja par jaunākajiem notikumiem un to, kas mainījies. Un kas tad ir mainījies? Daļa politiķu izteikumu neliecina, ka viņi saprot protestu iemeslus un protestētāju vēstījumu, ka nu reiz pietiek! Tautas Partijas Kārlis Leiškalns vakardien intervijā NRA runāja par kļūdām valdības tēla veidošanā, bet Latvijas prezidents Valdis Zatlers arī vakar Latvijas Radio pieminēja "nemākulīgu komunikāciju".
Tas ļoti atgādina Eiropas Savienības dilemmu - plaisu starp iedzīvotājiem un institūcijām, un to, ka, tāpat kā Rīgā, arī Briselē ir cilvēki, kas domā, ka suns aprakts komunikācijā. Taču ne protesti Rīgā, ne Francijas un Nīderlandes "Nē" ES konstitūcijai nebija pret formu un veidu, kā tiek paziņoti lēmumi! Protesti ir par komunikācijas saturu: pašiem lēmumiem un vēlmi no lēmumu pieņemšanas pēc būtības, nevis ķeksīša pēc, izslēgt iedzīvotājus.
Eiropas Savienībā pēc franču un holandiešu "Nē" referendumos sekoja divu gadu pārdomu periods, jauna komunikāciju stratēģija, tā sauktais plāns D par demokrātiju, dialogu un debatēm, un galveno ES konstitūcijas elementu ielikšana citā iepakojumā, kas neliecina par mācīšanos no agrākajām kļūdām. Jācer, ka Latvijā pārdomu periods būs īsāks un, ka remonts būs kapitāls, nevis kosmētisks. Būtība nav jaunos komunikācijas plānos un stratēģijās vai juridiskos formulējumos, bet gan lēmumu veidošanas procesa kvalitātē un saturā. Vismaz 5000 cilvēku Latvijā to zina.
CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!
Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša
stalins 02.11.2007 10:01
Diemzhel esmu spiests piekrist Jusu viedoklim-mums ir problemas ar varu.atbalstu iekviena iesaistiishanos partiju darbaa,taa pamazaam shii vide attiiriitos.
Pēteris 01.11.2007 20:42
Kā lūdzu? Kāpēc pēkšņi uzstāšanās publiskos saietos varētu viest neuzticību? Vai tad amerikāņi nerunāja par Votergeitas skandālu septiņedesmitajos gados ar tiem ārzemniekiem, kuri par to gribēja runāt?
Romans 31.10.2007 17:56
Var būt, ka nevajag to melno suni pārāk mālēt par baltu. Ir zināms (domaju, ka visu ES un ASV valstu specdienestiem ir zināms, kas reāli notiek), ka Latvijā ir problēmas ar varu. Tāpēc parāk liela aizraušanās ar izskaidrošanu viesīs tikai neuzticību.
DaceA 30.10.2007 22:43
Es taču saku, ka tīrīt var un vajag gan no iekšienes, gan ārienes. Nolaist rokas nedrīkst.
Franciskus 30.10.2007 22:31
Nu jā, ka netīra. Bet tas nu gan ir visai dīvains arguments. Vai mēs to atstāsim netīru un ļausim netīriem politiķiem pārvaldīt mūsu valsti? Tas ir mazākais amizants piedāvājums.
DaceA 30.10.2007 21:53
Jā, bet varbūt tieši tagad vajag "kalt dzelzi, kamēr tā karsta", proti, aicināt iesaistīties tos 5000 un vēl citus, kas pamodušies, arī citos iesaistīšanās veidos - nevalstiskajās organizācijās, interešu grupās - un pārliecināt par jēgu sekot līdz politiķu un amatpersonu lēmumiem, jo tos apmaksā ar mūsu nodokļu maksātāju naudu. Par iesaistīšanos politiskajās partijās un mēģināt mainīt situāciju no iekšienes - neesmu pārliecināta, ka varētu atrast daudz argumentu, lai, piemēram, pārliecinātu manus draugus vai vecākus iestāties partijā (jebkurā), jo politiskā vide ir bijusi tik netīra... bet, protams, tā tīrīšana nevar notikt bez iesaistīšanās, un viens veids kā to darīt ir no partijas iekšienes. Es sava darba dēļ to labāk turpināšu darīt no ārpuses.
Franciskus 30.10.2007 21:04
Tad laikam mums ir kopīgs izejas punkts. Kas mani nereti sadusmo ir fakts, ka "tauta", "inteliģenti vai nu kā nu mēs apzīmējam aktīvākos vidusšķiras pārstāvjus "atmostas" pēc ilga, jo ilga un pasīva "lāča miega". Proti, vidusšķira nespēj iedomāties, ka viņiem vajadzētu rūpēties par politisko procesu visus četru gadus, ne tikai 1 reizi šinī periodā. Un tad, protams, notiek protesti. Bet kā būtu, ja varētu iesaistīties partijās un mēģināt mainīt situāciju no iekšienes?
DaceA 30.10.2007 20:49
Es arī piekrītu Jūsu uzstādījumam, ka protesti nav labākā iesaistīšanās forma. Tā ir radikālākā forma, ja viss cits plīst, un šajā gadījumā viss cits ir plīsis, jo iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā citās formās ir beigusies ar frustrāciju, jo spļauj šim viedoklim virsū, kā, manuprāt, rāda agrākie valdības darbi, kurus arī uzskaitīju blogā.
Par iesaistīšanos politiskajās partijās vai interešu grupās arī piekrītu un ceru, ka protests 18.oktobrī un gaidāmais 3.novembra pasākums mudinās lielāku sabiedrības daļu iesaistīties, jo protesti rāda, ka tas ir iespējams un iesaistīšanās var būt rezultatīva, jo rezultāti ir - partijas pārdomā, reitingi krīt, mēs visi mācāmies.
Franciskus 30.10.2007 18:09
Es uzskatu, ka masu protesti nav tā pateicīgākā politiskās līdzdalības forma. Izklausīšos vecmodīgs, bet man liekas, ka ļaudīm, kas grib ietekmēt politiku ir jāpvienojas politiskajām partijām vai jāveido jauna. Vai arī jāmēģina apvienoties interešu grupās, bet tāda "revolucionāra" protestēšana (it kā ievēlētie politiķi būtu no ieradušies no citas planētas un vēlētājiem nebūtu nekāda sakara ar ievēlētajiem politiķiem) mazākais ir naiva, bet lielākais - bīstama.
Bet par līdzdalību lēmuma pieņemšanas procesos es pilnīgi piekrītu. Katram lēmumam un likumam pirms tā pieņemšanas ir jābūt kārtīgi izpētītam/izdiskutētam visās remises instancēs.