Sociālo mediju lietošana sabiedriskajos medijos nav revolūcija. Tā ir evolūcija.
Kā sociālie mediji var noderēt žurnālistiem?
Lasi
Šā gada sākumā Igaunijā izveidota kāda neparasta e-līdzdalības iniciatīva - Rahvakogu.ee jeb Tautas Asambleja. Tās pamatā ir ideja - apkopot politikas ierosinājumus Igaunijas demokrātijas kvalitātes uzlabošanai. Lasi
Integrācija ir divvirzienu process. Tas nozīmē, ka mainās arī sabiedrība, kas uzņem jaunpienācējus. Kā mēs izskatāmies to cilvēku acīs, kuri Latvijā dzīvo neilgu laiku? Lasi
Esiet gatavi, ka jums var tikt uzdoti ļoti personiski jautājumi, bet varat būt pārliecināti, ka uz saviem personiskajiem jautājumiem jūs saņemsiet arī atbildi. Lasi
Interesantākā aizejošās nedēļas lasāmviela. Iesaka - Iveta Kažoka, Indra Mangule un Marta Herca. Lasi
Laimes slazds ir tāds, ka vairāk strādājot, mēs palielinām ienākumus, bet aizvien vairāk laika tērējam, lai izvēlētos smalkākas preces, sacenstos un salīdzinātos, toties mazāk darām to, kas mums patiešām patīk un mazāk esam kopā ar draugiem. Lasi
Valts Kalniņš: "Politiskajā līmenī ir mainījusies gaisotne. Saeimā netrūkst deputātu, kuri aktīvi domā, kā pretkorupcijas politiku uzlabot, un kuri turklāt bauda vairākuma izpratni." Lasi
Pētījums atspoguļo galvenos Eirobarometra aptaujas rezultātus par Eiropas Savienības iedzīvotāju viedokli jautājumā par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu pārstāvniecību amatu sadalē. Lasi
Intervija ar literatūrzinātnieci, kādreizējo Latviešu valodas apguves valsts programmas vadītāju Aiju Priedīti.
Es nedomāju, ka krievi būtu jālatvisko. Ir svarīgi, ka mums ir kopīga valsts, kopīgas vērtības, mēs visi zinām latviešu valodu, un krievi blakus tam var kopt savu kultūru un valodu.
Lasi
Rīts pēc referenduma par otru valsts valodu. Ar kādiem secinājumiem Latvijas sabiedrība pamodīsies 19. februārī? Kādai jābūt nākotnes integrācijas politikai, lai grāvis starp latviešu un krieviski runājošo sabiedrību tiktu aizbērts un valdība spētu sarunāties ar visiem? Lasi
Politika.lv piedāvā ieskatu sabiedrības integrācijas politikas attīstībā Latvijā kopš 80.gadu beigām. Īpaša uzmanība pievērsta valodas, mazākumtautību, izglītības un pilsonības jautājumu attīstībai. Tāpat apskatīta dažādu dokumentu veidošana un pieņemšanas process, kā arī institūciju un konsultatīvo padomju darbība.
Laikaskopā var redzēt arī vairākas aktivitātes, kuras ļauj katram izteikt priekšlikumus, līdzdarboties un ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu.
Laikaskops tapis sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centra pētnieci Sigitu Zankovsku-Odiņu.
Skati