Eiropas Savienībā ir demokrātijas problēma. Jau vairākus gadus pieaug aicinājumi būtiski mainīt Eiropas integrācijas projektu tieši demokrātijas trūkuma dēļ. Taču par spīti Brexit referendumam un galēji radikālo partiju panākumiem dažādās ES valstīs, no politikas veidotājiem ES līmenī joprojām trūkst konkrētu rīcībpolitikas piedāvājumu demokrātijas deficīta uzlabošanai. Lasi
Pasaules elite vismaz vārdos sāk pievērst uzmanību tiem, kuriem globalizācijas labumi iet secen, līdz ar to Pasaules ekonomikas foruma programmā parādās jautājumi par to, kā cīnīties ar “globālajām dusmām”, mazināt etniskos un reliģiskos konfliktus. Lasi
ES valstis nav vairs īpaši pievilcīgas investīcijām un arī citi pasaules reģioni sakarā ar globālo lejupslīdi nav vilinoši, turpretī Centrāleiropas valstu ekonomika turpina attīsties straujākos tempos un Latvija kā ES dalībvalsts būtu investoriem interesanta. Lasi
Patreizējo brutālo politisko spiedienu, acīmredzot, prezidente nevarēja ignorēt. Faktiski dažas EDSO valstis izdara spiedienu arī uz Strasburgas cilvēktiesību tiesu, kas patlaban izskatāmajā valodas lietā varētu ieteikt pārejas posmu likuma maiņai. Lasi
Referendumā katram būs jāatbild "Kāpēc Es vēlos, lai Latvija būtu ES dalībvalsts?". Šobrīd publiskajā telpā nenotiek debates šajā indivīda līmenī. Negatīvu referenduma rezultātu amatpersonas uztvertu kā kuriozu, kam sekotu nākamā balsošana. Pēc tam, kad pilsoņi attapsies. Lasi
Grāmata atspoguļo atziņas, kas izteiktas konferencē Rīgā 1999. gada 6. decembrī - dažādu valstu pārstāvju un ekspertu viedokļus par to, kas ir ES Ziemeļu dimensija un Amerikas Ziemeļeiropas inciatīva, kuras viena otru zināmā mērā pārklāj. Lasi
Ziņojumā ir atreferētas runas un diskusijas, kas izskanēja konferencē "Effects of Baltic EU Membership on Northern Europe" (Rīgā, 2001. gada 20-21. jūnijā). Īpaši ir aplūkotas trīs tēmas: Eiropas Savienības paplašināšanas ietekme uz Baltijas jūras reģionu; paplašinātas ES ietekme uz Krieviju, it īpaši uz tās ziemeļrietumu daļu; ES paplašināšanas sniegtās jaunās iespējas starptautiskā biznesa skatījumā. Lasi
Pašreiz ES ar NATO risina sarunas par alianses resursu piegādāšanu Eiropas Savienībai, lai tā varētu pārvarēt krīzes tajos gadījumos, kad NATO nevēlētos uzņemties galveno atbildību konkrētās krīzes pārvarēšanā. Lasi
Pētījumā ir aplūkota sabiedrības atbalsta veidošanās dalībai Eiropas Savienībā Austrijā, Somijā un Zviedrijā, kas noteica pozitīvu 1994. gada referendumu iznākumu. Galvenā vērība tika pievērsta jautājumam par to, kādi faktori bija noteicošie, veidojot sabiedrības attieksmi pret ES katrā no šīm valstīm. Pētījuma secinājumos ir novērtēta šo faktoru varbūtējā ietekme uz Latvijas sabiedrību. Lasi
Nākamie divi gadi pirms Latvijas referenduma par iestāšanos ES sakrīt ar visas Eiropas diskusiju par ES nākotni, kas ir vienreizēja iespēja panākt tālejošus risinājumus ES kā nacionālu valstu savienībai ar spēcīgām federatīvām iezīmēm. Lasi
Notikumi pēc 11.septembra terora aktiem pastiprinājuši Eiropas atkalapvienošanas loģiku, apliecinājuši Latvijas un citu Centrāleiropas valstu stratēģiskās izvēles pareizību. Lasi