Aicinām piedalīties starptautiskajā konferencē "Ceļā uz drošām vēlēšanām"
Uzaicinām jūs piedalīties starptautiskā konferencē "Ceļā uz drošām vēlēšanām", kas notiks 2018. gada 14.decembrī.
Lasi
Pētījums: Kāds labums no Twitter?
Sociālo mediju lietošana sabiedriskajos medijos nav revolūcija. Tā ir evolūcija.
Kā sociālie mediji var noderēt žurnālistiem?
Lasi
PĒTĪJUMS: Kā mediji atspoguļoja krīzi?
Krīzes atspoguļojums uzrāda mediju analītisku vājumu - krīze medijos atainota kā politiķu kaujas lauks, aiz kura pazūd vairāki būtiski konteksti, tostarp, arī cilvēki, atzīst mediju pētniece Vita Dreijere. Lasi
Pētījums: Indivīdu attiecības tiešsaistes sociālajos tīklos 12
"Kādu nakti istabā bez klauvēšanas ienāca divi cilvēki, viņi bez liekiem ievadvārdiem apsēdās un ģitāras pavadījumā mēģināja spēlēt kādu latviešu galda dziesmu. Viens no viņiem iepazīstoties nosauca savu tiešsaistes lietotājvārdu." Ar šo stāstu sākas ne tikai autora interese par indivīdu attiecībām internetā, bet arī viņa promocijas darbs, kurā šīs attiecības pētītas. Lasi
Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko grupu mediju izvēles Latvijā 2
Pētījums: Lai arī etnisko mazākumgrupu auditorijas galvenokārt pulcējas ap krievu valodas TV kanāliem, tostarp tādiem, kas piegādā ziņu plūsmu no Krievijas, tas nav pierādījums nelatviešu intereses trūkumam par Latvijas dzīvi. Lasi
Slēptā reklāma Latvijas mediju saturā: cēloņi, redakciju stratēģijas un reklāmdevēju prakse 12
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāpēc Latvijas mediji ievieto slēpto reklāmu, kas ir šo reklāmu pasūtītāji un sagatavotāji. Lielākā daļa no pētījumā intervētajiem profesionāļiem ļoti precīzi un vienoti uzskata, ka slēptā reklāma ir neapzīmēta, kādam izdevīgas informācijas publicēšana, ja par to ir saņemta samaksa, bet auditorijai nav iespējamas šo saturu atšķirt no redakcijas veidota satura. Lasi
Facebook Tracks and Traces Everyone: Like This!
Daudz mājaslapu un portālu ir ievietojuši Facebook piedāvāto 'patīk' pogu (like), lai ļautu sociālā tīkla locekļiem dalīties ar savām interesēm tādā veidā ceļot lapas vai konkrēta satura atpazīstamību. Tas ir kļuvis par svarīgu biznesas instrumentu satura veidotāju rokās. Lai nu kā šī raksta mērķis ir parādīt, ka šo rīku var izmantot arī kā sīkdatņu izvietotāju lietotāja datorā, neskatoties uz to vai lietotājs pats lieto šo pogu vai nē, apmeklējot lapu. Tas ļauj Facebook izsekot lietotāju gaitām internetā un procesēt iegūtos datus. Tādā veidā Facebook var izsekot arī tos, kas nemaz nav sociālā tīkla locekļi (vai vēl nav). Apslēptā datu un izdarīto izvēļu kolekcija kā arī individuālo datu kopumu izveide ir cieši saistīta ar indivīda privātumu. Raksta autors, ņemot par piemēru Facebook 'patīk' pogu, vairāk pievēršanas tieši privātuma jautājumiem, kas izriet no trešo personu sīkdatņu lietojuma un tīkla aktivitāšu un ierīču savienošanas iespējām. Lasi
Footprint of Financial Crisis in the Media
Pētījumā skatīts, kā finašu krīze ietekmējusi mediju darbu un ziņu piegādi cilvēkiem 18 Centrāl, Austrumeitorpas un NVS valstīs. Lasi
A new notion of media?
Saskaņā ar Robina Fostera teoriju elektronisko mediju attīstībai Lielbritānijā ir četri scenāriji:
1.Transformācija - ļoti strauja jauno tehnoloģiju adoptācija, kas veicina radikālas izmaiņas mediju organizācijā un ievērojami mainās lietotāju satura veidošanas īpatsvars, uzsvars uz meklēšanas rīkiem, nevis saturu;
2.Konsolidācija - tehnoloģijas tirgū maina tempus, kādos notiek tā uzlabojumi, bet tajā darbojas mazs skaits spēlētāju - uzticama satura turētāji un agregatori;
3.Galēja fragmentācija - daudz patērātāju piedzīvo 1.scenārijā paredzētās transformācijas, taču daudzi paliek aiz svītras, nespējot tikt līdzi tehnoloģiju attīstībai un nonākot izolācijā;
4.Stagnācija - daudz lēnāka izaugsme nekā gaidīts, tehnoloģijās netiek ieguldīts un Lielbritānija zaudē starptautiskajā sacensībā.
Lasi
Public Service Broadcasting: A Comparative Legal Survey
Pētījumā apskatīts, kā uz sabiedrību balstīti mediji ir izveidoti, funkcionē un tiek apmaksāti sešās valstīs, kur mediji turpina saņemt spēcīgu sabiedrības atbalstu. Tās ir Austrālija, Kanāda, Francija, Japāna, Dienvidāfrika un Lielbritānija. Pētījumā uzmanība pievērsta tam, kā juridiski un praktiski panāktas vienošanās par raidstaciju darbību, ieskaitot saistības, pārvaldības struktūras un finansējumu. Autors piedāvā arī ieskatu, ka katrā no valstīm risināti problēmjautājumi - galvenokārt saistīti ar neatkarīgas redakcijas nodrošinājumu, sabiedrības uzticības iegūšanu un finansējumu. Lasi
Nacionālās radio un televīzijas padomes neatkarību ierobežojošo riska faktoru izvērtējums: analīze un ieteikumu izstrāde
Darba mērķis ir identificēt un izvērtēt NRTP neatkarību ierobežojošos riska faktorus pašreizējā Latvijas Elektroniskom plašsaziņas līdzekļu uzraudzības modeļa un politiskās sistēmas ietvaros un izstrādāt ieteikumus pēc iespējas efektīvākai šo risku novēršanai. Lasi