Šonedēļ visi ceļi ved uz LAMPU! 2
PROVIDUS sarunu festivālā LAMPA rosinās domāt par labāku lēmumu pieņemšanu un analizēs dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā. Lasi
Obsolete Pesticides: A ticking time bomb and why we have to act now
Eiropā šobrīd ir ievērojama riska draudi, kas ir saistīti ar novecojušiem pesticīdiem. Vietas, kur tie atrodas, draud ar letālu iznākumu cilvēkiem un dzīvniekiem. Novecojušie pesticīdi arī apdraud lauksaimniecības tirdzniecību starp ES un ne-ES valstīm. Šie pesticīdi bieži atrodas netālu no ūdenstilpnēm un tādējādi ir papildrisks ES īpaši plūdu laikā. It sevišķi novecojošo pesticīdu problēmas ir novērojamas Diendivdaustrumeiropā un bijušās PSRS valstīs, kas atrodas ģeogrāfiski tuvu ES. Lasi
The Coming Energy Crash and its Impact on the European Union
Enerģētikas tirgū ir notikušas būtiskas izmaiņas – naftas un gāzes cenu pieaugums, dažās rietumu valstīs liberalizācija, dažās enerģiju ražojošajās valstīs nacionalizācija, ir ieviestas dažādas siltumnīcefektu radošo gāzu ierobežošanas programmas, palielinājušās ģeopolitiskās bažas. 2007.gada sākumā Eiropas Komisija ierosināja jaunu stratēģiju šajā jomā. Lasi
Biofuels: An emerging threat to Europe’s food security?
Pētījums izvērtē pieaugošā pieprasījuma pēc bioenerģijas ietekmi uz lauksaimniecības preču tirgu un cenām. Lasi
Gain without pain: towards a more rational use of energy
2007.gada Eiropadomes samitā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām un Eiropas atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Lasi
Biofuels for Transport
No vienas puses biodegvielai ir milzīgs potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanā, enerģētikas drošības nodrošināšanā un ekonomiskas attīstībā. Bet no otras puses, ja biodegvielas ražošanas attīstība nenotiks ilgstpējīgi, tā var veicināt izmaiņas zemes izmantošanā, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz ar lauksaimniecības intensifikāciju, ūdens un gaisa piesārņošanu. Lasi
Nominatīvs — Kas? — nenoteiktība. Lokatīvs — Kur? — Kopenhāgenā 3
Viens no COP15 neveiksmes cēloņiem ir veids, kādā notikuma saimnieki vadīja šo ļoti gaidīto un svarīgo sanāksmi, uz kuru tika liktas, iespējams, pat pārspīlētas cerības. Lasi
Būt, vai nebūt? Tāds ir jautājums
Vai pasaules klimata sanāksme Kopenhāgenā kļūs par pasaules lielvaru politiskās cīkstēšanās vingrojumu un globāla vienošanās par klimata pārmaiņas ietekmējoša piesārņojuma būtisku samazināšanu paliks klimata sanāksmes dalībnieku mapītēs ar uzrakstu “neīstenotie projekti”? Klimata sanāksme un klimata pārmaiņu tematika piesaista daudz viedokļu un komentāru. Vēsturiski vienas no skeptiskākajām valstīm par klimata pārmaiņu vadīšanu ir bijušas ASV. Tomēr arī plašākā pasaulē pazīstamais ietekmīgais laikraksts The New York Times sadaļā Zinātne (Science) ir izveidojis dzīvīgu interaktīvu diskusiju telpu ar diskusijas dalībniekiem no daudzām pasaules valstīm. Tematiskais sadalījums – iespējas noslēgt jaunu līgumu, oglekļa cena, bagāto un nabadzīgo valstu loma, fosilo energoresursu nākotne, tīrās tehnoloģijas, zinātne un globālā sasilšana un visbeidzot – ko mēs katrs varam darīt, lai mazinātu savu ietekmi uz klimatu. Lasi
Antarctic Climate Change and The Environment
Kad šķiet, ka klimata pārmaiņas ir emocionāli pastiprināta mazsvarīga problēma, der pievērsties rakstiem – Antarktīdas ledāju loma globālajā klimatā un klimata pārmaiņu radītie riski un pilns Antarktīdas pētniecības zinātniskās komisijas pētījums “Antarktīdas klimata pārmaiņas un vide”. Lasi
Latvijas iedzīvotājiem vairāk rūp valsts ekonomikas attīstība nevis globālās sasilšanas apturēšana
7.novembrī Kopenhāgenā sākās ANO klimata pārmaiņu konference, kurā ir pārstāvētas 190 valstis. Šī samita mērķis ir panākt vienošanos par jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas mehānismu, kas aizstātu šobrīd spēkā esošo Kioto protokolu. Praksē tas nozīmē vienoties par jauniem CO2 izmešu ierobežojumiem. Savukārt galvenais iemesls, kāpēc atsevišķas valstis nevēlas ierobežot CO2 izmešu apjomus, ir šo ierobežojumu negatīvā ietekme uz valstu ekonomisko attīstību. Lasi
Flash Eurobarometer on Water
Pētījums balstīts uz telefonaptaujām, kuras veiktas 27 ES dalībvalstīs. Lasi