Latvijas ilgtspējīgas pārvaldes indikatori: Latvijas demokrātijas kvalitāte. Lasi
Draudzene man stāstīja par tikšanos ar kādu diplomātu, kurš Rīgā ieradies nesen un mēģina saprast, kas notiek Latvijā. Uz viņas skaidrojumiem diplomāta galvenā reakcija visas sarunas laikā bijusi pārsteiguma pilns „Really?”. Kas tieši bija ar to zvērudārzu, viņš neizpratnē tincināja, iespējams, domādams, ka mediju ziņas par to, ka tur pulcējušies Latvijas politikas smagsvari, lai lemtu par nākošo valsts prezidentu, ir joks. Lasi
Labāk būtu, ja valdošās partijas, koalīcijas politiķi un viņiem pietuvinātās valsts amatpersonas nemēģinātu izteikties par tēmu "demokrātija" un "tiesības un brīvības". Lasi
Līdz pat šī gada vasarai es biju pārliecināta, ka zinu, ar ko Latvijā nodarbojas Drošības policija. Lasi
Pirmdien ieskatoties NRA otrajā lapā prātā ienāca PR-istu mantra „Viena fotogrāfija ir vērta 1000 vārdu”. Bildē zem virsraksta „Izčibēšana nedraud” (tas domāts par partiju) Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP) vicina aizkūpinātu cigāru. Citi acīs krītoši priekšmeti: iespaidīgs rokaspulkstenis, fonā gleznas stūris un ES karogs. Kārlis Streips savā blogā pievērsās publikācijas saturam, tāpēc es paturpināšu par formu. Lasi
Tikko Briselē dažādu valstu iedzīvotājiem centos izskaidrot, kāpēc 18.oktobra demonstrācija Rīgā ir kaut kas vērā ņemams, jo 5000 cilvēku protests daudzu ES valstu pieredzēs nav lielas ievērības cienīgs (tur streikos un demonstrācijās visai regulāri piedalās desmitiem tūkstošu iedzīvotāju). Lai pamatotu savu skatījumu par 18.oktobra demonstrāciju Rīgā, teicu, ka protests bija otrs lielākais kopš neatkarības atgūšanas; ka Latvijā dzīvo aptuveni 2.3 miljoni iedzīvotāju; ka protesta dēļ Latvijas premjerministrs bija spiests pamest Lisabonas ES samitu, un, ka saistībā ar šo notikumu demisionēja Latvijas ārlietu ministrs. Pēdējie divi fakti bija izšķirošie, lai mana starptautiskā auditorija saprastu, ka protests pie Saeimas tomēr ir ievērības cienīgs. Lasi
As a student of English very long ago, in my teacher's apartment just across the street from the place where I work now, I learned a scary saying. It went like this: "Sticks and stones can break my bones, but words can never hurt me". I disagreed with it then. I still disagree with it now, because words hurt. And hurtful words repeated many times over, by many people, hurt a lot. Lasi
Dzestrā rudens rītā brienot cauri (uzkrītoši) biezajam kritušo lapu paklājam uz Ziedoņdārza celiņiem es pieķēru sevi domājam par integrāciju. Lasi
Mans šīs dienas “prieciņš” bija intervija ar Imantu Kalniņu Neatkarīgajā Rīta Avīzē. Daži labi domā, ka kopš 18.oktobra protesta pie Saeimas un 3.novembra protesta Doma laukumā Latvijas politikas procesos ir manāmas pozitīvas norises. Daudzos iedzīvotājos ir radusies drosme pilsoniskai līdzdalībai. Daudzviet politikas kuluāros un pat dažās partijās tiek diskutēts par problēmu būtību, nevis par komunikācijas stratēģijām, kā labāk komunicēt pieņemtos lēmumus un uzturēt pozitīvu valdības tēlu. Daudzviet patiešām tiek runāts par Latvijas demokrātijas un tiesiskuma problēmām un veidiem, kā to stiprināt. Lasi
Latvijas labējo partiju krīzes sakarā, varu pastāstīt par nedēļas nogalē beigušos zviedru konservatīvās Moderātu partijas kongresu. Ir pagājis jau gads kopš partija, kopā ar citām labējās „Alianses Zviedrijai” koalīcijas partiju partneriem, uzvarēja vēlēšanās un kļuva par otro lielāko partiju Zviedrijā. Lasi